Sveiki!
Jautājums tiem,kas zina par veģetatīvo distoniju. Man šo kaiti diagnosticēja pirms 4 gadiem. Gāju pie psihoterapeita,nomainīju darbu. Biju aizņemta un līdz ar to- nebija nevienas lēkmes. Traumas dēļ tagad kādu laiku dzīvoju mājās- 2 mēneši jau pagājuši. Un laikam veģetatīvā distonija atgriežas. Bailes sajukt prātā galvenokārt. Kad 2 mēnešus esmu redzējusi tikai savu dzīvokli un dažus tuvākos draugus pāris reizes nedēļā, viss kas notiek ārā liekas... biedējošs,nereāls. Vai tas ir VD saasinājums vai kas cits? Kāds zina?

Vecīt tas tiešām tā ir, ko es tev varu pateikt, dzīvo veselīgu dzīvi, atpūties, un mēģini domas novirzīt, no uzmācīgām domām. VD nozīmē psihiskie traucējumi kuram ir cēlonis, bet tev pašam ir jāizanalizē no kā, tev nāk simptomi, es jau savus sapratu, un ir vieglāk dzīvot, un lēkmes atkāpjas, bet man bija tā, ka katru dienu miru!!! Un viss dīvainākais ir tas, ka liekas ka mirsi bet nemirsti, tas ir viskaitinošākais simptoms!



Edited 2 time(s). Last edit at 04.03.2011 21:34 by enfuego.

to neviens nevar zināt pilnīgi droši. trauma arī var satricināt kādus zemapziņas koridorus, kad kaut kas atgriežas. VD vai ne-VD, zem VD jau var visu ko pabāzt. tā ir trauksme, kaut kādas bailes.

ir diezgan neveselīgi būt ilgstoši iespundētam ar savām domām, jebkuram kaut kas var nošķobīties. cilvēks ir sociāla būtne, ja vien nav šizoīds, bet tie ir ļoti specifiski cilvēki.

Pag tad runcene es esmu šizo vai nē:)))
Kā jau teica, VD ir tikai bailes, a kas bailes izraisa?



Edited 1 time(s). Last edit at 04.03.2011 21:41 by enfuego.

šizoīds un šizofrēnija ir pavisam kas cits. ir vēl arī šizotipiski traucējumi. bet Tu neesi (Tev nav) nekas no tā, neceri... sagribēji 100 latus na haļavu... :)

bailes katram izraisa kaut kas cits, neapzinātas bailes...

VD nav kaut kāda slimība, ar ko visi vienādi slimo. katram ir savas stāsts pirms tam.

Nu arī fakts! Bailes izraisa bailes, vēl ko jaunu esmu izanalizējis.

pilnīgi kā psihoanalītiķis...

principā tās ir bailes no bailēm... bailes ir normāla lieta, bet tad cilvēkam kaut kas samudžinās, un viņš izdomā, ka tas nav normāli. un tad viņš baidās no bailēm, visu ko izdomā, lai tikai kaut kādas bailes nepieteiktos. vismaz es tā to saprotu.

Runcene tu lasi manas domas!

Vai kādam no forumiešiem ir bijušas bailes iziet no mājas? Kā saņēmāties? Kā iedomājos,ka jāiziet no mājas,sāku visa trīcēt. Jau rakstīju,ka kājas traumas dēļ 2 mēnešus esmu dzīvojusi mājās. Tagad nevaru saņemties kaut kur iziet. Pat draugus negribu redzēt. Dzīvoju viena. Kādam ir kāds padoms?

Tikai neieraujis soc. fobija, staigā, dari, kautko, ja sēdēsi mājās, ievilksies depresijā un paliksi tur mājās vēl ilgi!

Mēģināšu,tik nezinu kā būs. Bail sajukt prātā,bail nonākt psihiatriskajā slimnīcā...

Kad kautkas manam organismam notiek un smadzenes īsti nestrādā, man arī liekas, ka nonākšu psihiatriskajā slimnīca un ar to būs dzīves beigas! Vāji nervi vnk, vajag viņus stiprināt, tikai, kā kurš to dara.

evis, nu izdomā, kurā diennakts laikā Tev būtu visdrošāk. varbūt kāds var iet kopā ar Tevi. bet varbūt pat naktī, ja ir labs apgaismojums? paņem kādu čarku varbūt? galējā gadījumā paņem kādu pusīti no dienas trankvilizatora, vai ceturto daļu. vai kādus pilienus valokordīna, ja ir mājās. es te droši vien kā vienmēr dabūšu pa galvu par zālēm, bet savu reizi iedzerot nekāda atkarība nerodas. nedomā arī, ka Tev uzreiz vajag apceļot visus lielveikalus.

un vispirms var tā racionāli padomāt, kas var notikt. ja psihoterapija ir bijusi, tad taču pazīsti sevi. lai gan, kā jau teicu, trauma var izraut ārpusē ko tādu, ko vēl sevī nepazīsti.

psihiatriskā slimnīca vienkārši ir sienas, ar kurām cilvēkiem asociējas drošība. ja iedomājies, ka tādas slimnīcas nemaz nav, tad kur varētu vērsties vēl? varbūt baznīcā, varbūt kādā citā līdzīgā vietā...

slimnīcā vienkārši dod zāles, ko var dzert arī mājās. bet vai vajag? un var začmarīt arī + iestāstīt, ka bez zālēm nekad neiztiksi... no slimnīcas mūsdienās ir vērts turēties pa gabalu, cik vien ilgi vari. Tevi tur ierakstīs vājājos, iedods dg. un nolaidīs pa reni. ir, protams, visādi ārsti, bet slimnīcā tos nevar izvēlēties. un cilvēks, kad ir nobijies, diemžēl iesūc sevī ārsta bailes. tā kā nepiesauciet tās slimnīcas tik daudz... visādi var beigties. var būt ļoti slikta loze.

ir varbūt vērts sameklēt to pašu psihoterapeitu, kas varētu iedrošināt. vai kādu citu līdzīgu.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.03.2011 12:16 by Runcene.

Paldies, Runcene! Psihoterapeitam zvanīšu rīt. Ka Tu domā- vai cilvēks pats var piefiksēt, ka jūk prātā vai pats nemaz nejūt,ka sāk jūgties nost? Un kādos gadījumos vispār liek slimnīcā?

visādi ir ar to jukšanu, bet Tev tas nedraud un varbūt labāk tiešām pievērsies domām par psihoterapeitu...

slimnīcā nevienu neliek pret paša gribu. tas pirmkārt. cits ir slimnīcā ar pilnīgām muļķībām, jo vienkārši grib. un kālab ne? valsts to nodrošina :) citam ir it kā ļoti smagi "psihiski traucējumi" no psihiatru viedokļa, bet viņš neiet nedz slimnīcā, nedz vispār dzer kādas zāles. un kas kādam daļas? galvenais ir pastāvēt par savu izvēli un neākstīties... gribi vai negribi? slimnīca vienkārši ir mamma. ja ir tiešām ļoti slikti, zvani kaut kur, runā ar kādu...

arī tie, kas it kā pret paša gribu ir slimnīcā, arī tur grib būt, jo ir uz to izprovocējuši.

Ļoti ceru,ka Tev taisnība par to,ka man tas nedraud. Nezinu,pēc kā Tu spried, bet ceru,ka Tev taisnība. Varbūt viss šis ir reakcija pēc ilgstošas gulēšanas mājās un "aties"?

...negāju no mājas 3 gadus...un, jo ilgāk sēdi mājās, jo grūtāk saņemties.
Mans Tev ieteikums, no savas pieredzes, ierauj kko nomierinošu (savulaik lietoju: grandaxin tad lexotanil, tad xanax. no fenibuta stūrēju auto pa Rīgas ielām kā Šumahers-baiļu vispār nebija:))...un nav ko baidīties ka piesitīsies atkarība...iedzer savlaicīgi tādu devu, kas der Tev lai saņemtos un ietu ārā. Sāc ar to ka izdomā maršruta galamērķi, sākumā tuvu mājām...kad tbl. iedarbojušās-ej...tepat netālu no majām, kaut uz veikalu pēc saldējuma, kad atpakaļ ceļā esi jau pie mājām, kā Mr. Bins, padižojies pie ārdurvīm, savā priekšā: kāda es laba, droša un nekas ar mani nenotika. Kad jūti, ka vari mierīgi sasniegt sākotnējo galamērķi un Tev nav panikas, paej kkur drusku tālāk un tā lenām, soli pa solītim...un viss būs O.K.!
Baigi negribas gari rakstīt...tas īsumā.

Vijolīte- paldies! Rīt mēģināšu. Šodien piespiedu sevi vismaz grīdu izslaucīt istabā. Sajūta tāda, ka ķermenis darbojas automātiski, bet prāts tikai baidās visu dienu un muļļā vienu domu: "Vai esmu normāla? Un ja nu esmu jukusi? Ar ko viss šis beigsies?"

mēs jau te varētu uzrakstīt ļoti daudz, bet Tev pašai pilnīgi apzināti ir jāvirza domas citā virzienā, esi vienkārši iesērējusies. ļaudīm, kam ir VD, vajag diezgan nopietni pieskatīt savu garīgo veselību, jo nelabas domas piezogas nemanot... un tad ja tās mazliet paauklē... tur daudz nevajag.

jāvelk sevi aiz ausīm laukā, jebkuriem līdzekļiem.

Es arī iedomājos, ka varētu viss saasināties no tā, ka guļot mājās ar lauztu kāju, esmu zaudējusi mērķus,skatu uz nākotni. Nav nekādu plānu. Jo pašreizējā situācija saucas "guli gultā un ārstējies." Nezinu pat, kad varēšu darbā atgriezties. Jau rakstīju,ka 4 gadus nebija nevienas lēkmes,jo bija režīms- darbs,veikals,mājas, sarunas skypā ar draugiem,vingrošana 2 reizes nedēļā. Un tā 5 dienas nedēļā. Un savā aizņemtībā jutos labi. Apmeklēju arī darba tusiņus. Tagad pat krūzi mazgājot gribas sev pajautāt: "Es tiešām mazgāju krūzi vai man tikai liekas,ka es to daru?" Un laikam tā arī pielaidu pie sevis domas par to,cik normāla esmu.

ja cilvēkam daļēji sabrūk ierastā dzīve, tad viņš tā var justies. nebija pietiekami daudz resursu, lai pati laikus pamanītu krīzi, tā ir sanākusi diezgan dziļa, bet Tu noteikti tiksi ārā...

Tam procesam vajadzētu būt cikliskam.Nez cik liela ir amplitūda(gadi).Runcene,uz priekšu savu viedokli.

neprovocē mani:)

šon attiecīgo vārdu skaitu esmu pateikusi.

tās ir bioloģiskās psihiatrijas teorijas, kas neredz/negrib redzēt visiem citiem viegli saskatāmu iemeslu, bet tik pauž, ka pēc noteikta laika viss atkārtojas...

tur jau arī lielā mērā dus endogēno psihisko slimību teoriju "purvs".



Edited 1 time(s). Last edit at 06.03.2011 14:45 by Runcene.

Runcene: nav tādas bioloģiskās psihiatrijas, ir bioloģiskā psiholoģijas teorija:)

ir, ir... :)

pat savs žurnāls šiem ir.

http://www.elsevier.com/wps/find/journaldescription.agents/505750/authorinstructions

otrs ir psihodinamiskā psihiatrija... tas, ar ko lielais vairums Latvijas psihoterapeitu strādā...

Runcene,uz ko es tevi provocēju?

miers pār Tevi... :)

uz garām runām, vecīt...

Točna, bioloģiskā psihiatrija teorija? Ok, tad es nezināju. Vienkārši kāda tad vēl varētu būt psihiatrija, ja ne bioloģiskā?Nezināju, ka viņiem ir daudz teorijaas:)

psihodinamiskie psihoterapeiti ir "runājāmā" psihiatrija. panāk izmaiņas "ar vārdu". Skandināvijā tak labu laiciņu ar "runājamo psihiatriju" šizofrēniju un psihozes ārstē. tik nedrīkst būt sazāļots pirms tam, vai kaut kā tā. pilsonis sēž kaktā uz grīdas vai kaut ko ņemas savā nodabā, bet šie tik runā :) neiroleptiķus nedod.

bet maz info angliski, kur nu vēl latviski, somi tur pirmrindnieki laikam bij.

bioloģiskā ir zāļojamā. ir, protams, nianses, bet lielos vilcienos apmēram tā. ir tādi, kas 50/50... kur nu kurš tai skalā ir.

bet atkal ķeza, Latvijā vairums psihodinamisko domā, ka citas psihoterapijas nerullē...

un patiesībā ir vēl citas teorijas arī...