lūdzu tie kas bijuši pastāstiet par pieredzi esot psihoneiroloģiskajā slimnīcā

Aizsāka santa b 

man būtu vajadzīgs jūsu info par psihoneiroloģisko slimnīcu - stacionāru.kā tur bija kāds ir dienas režīms un pats galvenais - vai esot tur nepasliktinājās veselība vēl vairāk?kāda ir jūsu - tiem kas bijuši tur pieredze ar tām?diagnoze - neirozes?ko sakāt?jau iepriekš,tiem kas ir pamanījuši esmu rakstījusi šos jautājumus,vienā tēmā - "psihene",bet neviens man neatbildēja,tāpēc pajautāju vēlreiz,lai gan lietotāja ar vārdu "runcene" rakstīja,ka nevajag taisīt jaunas tēmas par kādu jautājumu,tomēr šoreiz to uzdrošinājos,jo informācija latviešu lapās ir ļoti maz par to.tātad?

ps:ko nozīmē "slēgtās nodaļas"?

ceru uz atbildi
Re: lūdzu tie kas bijuši pastāstiet par pieredzi esot psihoneiroloģiskajā slimnīcā
15.01.2012 23:59
pirms atbildu, es tomēr pajautāšu: kāpēc Tu gribi slimnīcā?

labs psihiatrs atradīs zāles arī ambulatori, nekāda viesnīca tur nav, zāles arī no lētā gala: haloperidols, amitriptilīns, diazepams, vienkārši sakot sū...

slimnīcas loma/uzdevums ir izvest no krīzes.

slēgta nodaļa ir restes un durvis bez kliņķa. tiksi ārā, ja ārsts lems, ka to drīksti.

vēl ir viena lieta, par ko bieži nerunā: psihenēs ne reti strādā cilvēki ar diezgan nejaukiem uun pilnīgi neapzinātiem personiskiem dēmoniem (pārmērīgu savu lieluma sajūtu utt.), ko realizēt pret cilvēkiem, kas nemāk sevi nosargāt.

es biju neirožu nodaļā, man viss bija ļoti korekti, bet es tik un tā tur negribētu vairāk nokļūt.
Mans kursabiedrs, mācoties 1. kursā nokļuva psihenē tāpēc, ka mocījās ar neciešamām galvassāpēm un tām nevarēja atrast cēloni. Ar diagnozi "depresija" viņš nokļuva, laikam 17. nodaļā, kas ir slēgtā tipa. Katru sestdienu un svētdienu viņš drīkstēja doties mājās. Viņam nepatika vienīgi tas, ka nodaļā kopā bijuši gan šizofrēnijas slimnieki, gan alkoholiķi, gan narkomāni un arī depresiju un neirožu māktie. Katrā nodaļā gaitenī esot klavieres. Arī no slēgtā tipa nodaļām drīkstēja dienas laikā iet uz veikalu. Puisim nācās paņemt akadēmisko atvaļinājumu, bet galvassāpes vienalga nerimās. Studijas viņš pabeidza un nevienu brīdi mums nenāca prātā pat domās piekārt kaut kāda psiha birku.
Ēdiens tur ciešams un pietiekamā daudzumā. Ciemiņi var nākt kaut visu dienu. Slimniekam drīkst būt radioaparāts.Gulēt gandzenot jau uzreiz pēc 21.00 un nedrīkstot pat gaitenī grāmatu lasīt.
Par personālu (sanitāri un dažas māsas) Runcenei taisnība. Esot bijuši daži pretīgi cilvēknīdēji ar vēlmi pazemot.
Smēķēt tur drīkstot, esot arī TV. Tiesa, tas viss vēl bija padomju laikā. Bet nedomāju, ka šobrīd tur būtu kaut kas neciešams. Rīga jau esot tīri vai kūrorts, salīdzinot ar Daugavpili un pat Jelgavu.
Ja ir tāda nepieciešamība, ir jāārstējas.
Nu man ar liekas, tiklīdz tu nokļūsti tur, tā viņi tevi nešķiros normālais vai viegli depresīvais, visus čupā iekša! Varētu atdalīt, depresija cita nodaļā, ''sizo cita nodaļa, narkomāni cita nodaļa, un halucinācijas un debīlos vispār atdalīt!
Es biju slēgtajā nodaļā. Klavieru tur nebija, un iet ārā, kad ienāk prātā, drīkstēja tikai daži, kuriem ārsts piešķīris brīvo režīmu. Pārējiem pastaiga 0-2 reizes dienā, atkarībā no laikapstākļiem. Braukšana mājās nedēļas nogalēs - pēc ārsta ieskatiem. Smēķēt nodaļā nevarēja, bet vidēji reizi pusotrā stundā smēķējošos pacientus veda ārā. Tad arī vienmēr gāju smēķēt, jo nesmēķētājiem vienkārši iziet ārā uz to pīppauzi neļāva, bet iziet ārā gribējās. Dienas režīms vienmuļš un garlaicīgs - pamosties, brokastis, zāles, pusdienas, zāles, vakariņas, zāles, atkal gulēt, nu, un vēl tās pastaigas. Bija arī TV, bet kaut ko noskatīties no sākuma līdz beigām bija neiespējami, jo vienmēr atradās kāds iemesls TV izslēgt vai nogriezt skaņu - ēdienreize, zāļu dzeršana, ciemiņu laiks utt. Tie, kuri nebija nodepresojušies, rīta pusē varēja arī pavingrot, es gan nezinu, vai tas tur tā turpinās, jo tas pasākums bija pacientu iniciatīva. Varbūt pacienti mainījušies, un tagad nav, kas tur to procesu vadītu. Ciemiņi visu dienu nākt nedrīkstēja, tur bija divi pieņemšanas laiki - rīta pusē un pēcpusdienā. Rīta pusē gan varēja gadīties, ka ciemiņus neielaiž, ja bija aizkavējušās brokastis vai pusdienas pasniedza par ātru, ciemiņu pieņemšanas telpa bija tā pati ēdamistaba.
Man personīgi pirmās divas nedēļas likās diezgan ok, jo spēju lasīt un zīmēt. Abās pārējās nedēļās kļuva ik minūti sliktāk, jo zāļu čupa bija jau kārtīgi iedarbojusies, nekādas intereses ne par ko, viens liels nogurums un miegs. Knapi uzrausos no gultas, kad vajadzēja iet pēc zālēm, ēst jau vairs negāju, ēdu tikai to, ko man bija sanesuši ciemiņi. Ēdiens tur gan bija diezgan garšīgs, ja nav gluži pierasts pie delikatesēm ikdienā. Apetīte gan ļoti kritās tāpēc, ka ēdamistaba bija ļoti tuvu tualetei, no kurienes, protams, nāca ne visai patīkams aromāts. Un vēl tā mistiskā psiholoģiskās diagnostikas gaidīšana. Visu laiku tev saka - vēlāk, vēlāk, ir gara rinda, un tad pēc 3 nedēļu gaidīšanas tu starp citu pārjautā, kad tad būs, un uz tevi paskatās ar tādu neizpratni, un saka - vai tad vēl nebija? Brīnumainā kārtā pēc tā mana jautājuma nākošajā dienā psihologs bija klāt ar savu milzu testu, un aiznākamajā dienā jau arī vizīte. Kaut kā tā rinda izkūpēja.
Tas, kas likās vissliktāk, bija tas, ka ārste vispār neko neskaidroja. Pat tad, ja uzdevu jautājumus, atbildēja kaut kādus izvairīgus murgus. Nu, piemēram, kad es jautāju, kādu diagnozi viņi man pierakstījuši, ārste tik smejoties izmeta: "Kādu tu gribi?" Vispār jau arī nav baigi būtisks tas nosaukums, bet domāju, ka man kā pacientam bija visas tiesības saņemt konkrētu atbildi. Tobrīd gan nebiju īpaši spējīga baigi stāstīt, kādas man ir visādas tiesības visu ko zināt, turklāt nekad jau nevar zināt, vai tādas runas neliks ārstam nolemt tevi pamarinēt slimnīcā vēl mazliet ilgāk.
Personāls likās ok. Protams, dažas šerpākas darbinieces bija, bet kaut kādu baigo psiholoģisko vardarbību nemanīju.
Vietējā fauna arī negāja pie sirds.
Bet vispār jau dzirdēts, ka pat pa nodaļām vienā slimnīcā šis tas atšķiras un ir lietas, kas atšķiras arī būtiski, tā kā šis ir tikai viens variants.
Danu šādus apstākļus, nu nafig, tad to psiheni, tad jau rij tās pašas tabļetkas mājas brīvajā režīmā!

Jā ja mūs uzstvertu kā normālus, bet slimus cilvēkus, tad attieksme varbūt mainītos. Manas mammas māsa bija slimnīcā, diagnoze šizofrēnija, izspaudās, ar nekontrolējamu uzbudinātību, varēju neapdomāti kautko izdarīt, agressivitāte, ar nazi pat varēju uzbrukt, bet tas tāpēc ka viņa palika debīla pēc avārijas. Nu biju ciemos uz to psihisko slimnīcu, atceros to prieku kad manas mammas māsa ieraudzīja mūs atnākam ciemos(estad vēl biju maziņš), tagad es saprotu, ka viņai tur nepatika, jo visu laiku baroja ar zālēm, skats iekšā bija drausmīgs, viens galvu grozīja, otrs, zobus kladzināja, cits visu laiku atkārto kautkādus vārdus, es tagad atskatos atpakaļ, un domāju vai tiešām esmu piederīgs pie tiem trakajiem, vai nenormālajiem, uzskatu ka mūsu gadījumā VD, vajadzētu uzstaisīt atsevišķu slimnīcu, kur nav visi kopā bariņā.

Jā vieglas smiltis manas mammas māsai, bet traka gan viņa bija, kad bijām maziņi viņa mūs sita tad kad trakoja, jo mamma netika galā ar to māsu, viņa bija pārāka par mums, nu tad mamma nolēma aizsūtīt atpakaļ uz psiheni, kautkur liepājā čuhņā. Mums pa telefonu vienu dienu paziņoja un pateica ka jūsu māsa ira mirusi, atbraucām, a tur jau gatavs kaps bija izrakts, laikam jau tanī čuhņā dodās visi tie kuriem jau nāve zāļu dēļ ir garantēta. Nu neatceros kautkāds psihisku slimo pansionāts, no kura nevar aizbegt, jo tur nav nekāda transporta, ekāda veikala, vispār izolēta viet liepājā!



Edited 1 time(s). Last edit at 17.01.2012 12:12 by enfuego.
hmm... atbildot uz lietotājas "runcenes" jautājumu,es vēlējos tur ieiet tāpēc,lai pārbaudītos un it kā atrastu piemērotākas zāles... vēl jautājums: vai nekādas terapijas tur nebija ar to es domāju : fizioterapiju,psihoterapiju un/vai psihologu,tikai un vienīgi zāles?un kurā brīdi tu satiec savu psihiatru tikai pirms tam,kad ejat slimnīcā un tas var gadīties jebkurš vai nodaļas ārsts?vai tur tu vismaz uzzini zāļu nosaukumus kurus lieto?

paldies par atbildēm
Re: lūdzu tie kas bijuši pastāstiet par pieredzi esot psihoneiroloģiskajā slimnīcā
18.01.2012 13:42
psihoterapija patlaban Latvijas valsts skatījumā ir apmēram tas pats, kas kāds pulciņš, ko Tu apmeklē par savu naudu, lai sevi pilnveidotu... tāpēc psihoterapijas valsts finansētā psihiatriskajā slimnīcā pilnīgi noteikti nebūs. turklāt kāda var būt psihoterapija, slimnīcā esot ne sevišķi ilgu laiku.

pārbaudīšanās ir sarežģītāka, jo ir jautājums, ko Tu ar to saproti. psihologi tur ir, bet tikai testu veikšanai; viena tikšanās, kas domāta, lai palīdzētu ārstam noteikt dg., bet, ja labi grib veikt šādu testu, tad ar šo vienu tikšanos var būt par maz, slimnīcā tātad ir pats minimums. ideāli testu būtu veikt psihologa privātpraksē un lietot tam tik daudz laika, cik konkrētajam cilvēkam vajadzīgs.

psihoterapija ir viena liela pasaules filozofija, daudz jaunāka, bet psihiatrija slimnīcas izpildījumā ir pilnīgi cita pasaules filozofija; divi dažādi skati, divas dažādas izpratnes par cilvēku un viņa problēmu, it sevišķi, ja runa par neirotiskiem, somatoformiem (VD) un garastāvokļa (depresija) traucējumiem. Rietumeiropā, piemēram, Skandināvijā šīs filozofijas ir satuvinājušās un spēj sadarboties, veselīgi konkurējot, bet, manuprāt, ne Latvijā. slimnīcā tagad ir pārāk liels ārstu noslogojums, lai viņi varētu nodarboties ar garām sarunām. tā ir drīzāk veiksme, ja kāds var veltīt pacientam pietiekami daudz laika. īstenībā vajadzētu, bet ir tā, kā ir. taču arī tad šī saruna nav psihoterapija klasiskā izpratnē. kā jau minēju, slimnīcā izved no krīzes. citādi ir ar ilgstoši slimojošiem, tādiem, kas nevar par sevi parūpēties, bet tāda tēma uz šī foruma tautu neattiecas.

slimnīcā tātad Tu saņem diagnozi, kāda Tev ir psihiatrijas izpratnē (pēc SSK klasifikators). tur visu to, ko Tu par sevi stāstīsi, izmantos, lai izlemtu, kā Tevi pēc iespējas ātrāk nomierināt, psihoterapijā tas ne vienmēr būs tik gludi, jo mērķi ir citi un augstāki, vērsti uz to, lai Tu sevi iepazīsti un vari pati iemācīties sev palīdzēt; tas ir daudz smagāks un ilgstošāks darbs, un tur ne vienmēr var ātri justies labi. no tā, ko psihiatrijā uzskatīs par nesvarīgu vai muļķīgu, par ko vienkārši jābeidz domāt, psihoterapijā izlobīs to, ko Tu citādi nevari/baidies pateikt. līdz ar to tur būs divi dažādi vērtējumi, divas dažādas "diagnozes", bet psihoterapijā tādu diagnožu nav, nē nu, protams, speciālistam ir savs vērtējums, viņiem arī ir teorijas, bet ne psihiatrijas izpratnē, tas ir krietni komplicētāk, daudz individuālāk. psihiatrijā viss, ko Tu pasaki ārstam, tiks fiksēts ambulatorajā kartē vai slimības vēsturē: tātad nav nekādas konfidencialitātes. psihoterapija tā nenotiek, tas ir pret psihoterapijas filozofiju.

psihiatrijā cilvēkam dod zāles, lai viņš nomierinās, bet problēmu patiesībā apspiež. psihoterapijā mēģina tikt problēmai klāt un izvilkt to laukā. dažreiz kādu laiku vajag abus. var būt tā, ka vienā un tajā pašā gadījumā psihiatrs saka: zāles un tikai zāles, bet psihoterapeits var rosināt iztikt bez. tātad te jau vien sākas pretruna.

zāles ļoti labi var piemeklēt ambulatori; arī valsts iestādēs ir zinoši dakteri, zāles veiksmīgāk piemeklēt tādā vidē, kādā Tu ikdienā dzīvo; ja ir nauda, tad vislabāk privātpraksē, bet dažu diagnožu gadījumā u. c. valsts ārsts var izrakstīt recepti ar atlaidi. un vēl viena nianse, atkal atkārtošos, slimnīcā var nebūt visas zāles, jo tur pārsvarā ir visi lētākie analogi.

kādreiz bija arī fizioterapija, masāžas utt., nu vairs, protams, nav, jo viss ir samazināts līdz minumumam. remonti gan tiek veikti, tādā ziņā apstākļi slimnīcās uzlabojas.

visbeidzot, valsts slimnīcā par Tevi ārstam maksā valsts, tāpēc Tev kopumā maz lemšanas par to, kā viss notiek, psihoterapijā Tu speciālistu nolīgsti pati, viss ir Tava izvēle, Tavi lēmumi, Tava atbildība.
santa b Rakstīja:
-------------------------------------------------------
ar gadīties jebkurš vai nodaļas ārsts?vai
> tur tu vismaz uzzini zāļu nosaukumus kurus
> lieto?

mani baroja 10 gadus ar zāļēm un burtiski pierunāja ka tevi paārstēs būš foršī pati dakteriene arī bijusi
tur psienē tas ir moderni utt

un tas sākkās atkarība no zālēm šausmigas blaknes un to kas par zālēm es tikai uzzināju pēc 10gadiem
šeit forumā ka tie ir smagie visādi trankviļi šīzu smagā artilērija utt

tā ka es saku ka ar šo pasauli labāk nesapīties
piekam tā ir vecās padomju sistēmas palieka, kas ir bijis kādos režīmos
bērninamos armijās vai kautkur līdzīgi es neredzu atšķirību...
cilvēki tiek....

tā ka katram pašam jāizlemj

tas ir kā paņemt kredītu uz netadošanu, padzīvošu kādu laiku kamēr pietiks un tad
kas būs būs

tā apmēram
es te izxsaku savas domas, lai ja kāds var izvairās no šīm lietām
cilvēki dara savu darbu, ko tur teikt, tāds darbīņš ne katrs var izturēt

zāļū nosaukumus neviens nesaka kas tās par zālēm vēl vairāk ja tu atsakies no kādām
tev izraksta citas ar to pašū ķimiju bet citu nosaukumu psihiatrijā ir vienas zāļes ar dažādiem nosaukumiem
nu paliek vienmēŗ iespēja atteikties no ārstēšanas jo ja tu nepiekŗīti terapijai viņu piespiedu ārstēt nedrīgst

parasti piespiež parakstīt kādu papīru, nu ja tu baidies tad tev trīs sanitāri blakus ar šricēm
ja neribi parakstītiers tad var iegrūzt trankvilli noraksīs uz kautkādu ka tu tur ārdijies vai nesēdēji uz krēsla
kā tev lika vai bija tur tādas un tādsas pazīmes ka tu tur kautko

ta lūk
bet nu
Nu tās zāles, ko dod tanī slimnīcā, man liekas ka pat aptiekās viņas nepārdod.
Re: lūdzu tie kas bijuši pastāstiet par pieredzi esot psihoneiroloģiskajā slimnīcā
18.01.2012 17:50
pārdod jau nu gan, tās visas ir sertificētas zāles.

vienkārši ir starpība, kad tās izstrādātas. vecākām zālēm arī ir vairāk blakņu.
otra lieta ir pacienta maksātspēja, jo vecās paaudzes medikamenti ir ļoti lēti. nauda arī ir iemesls, kāpēc slimnīcā ir diezgan daudz veco zāļu.

bet jaunās paaudzes antidepresanti paliek lētāki, it sevišķi patentbrīvie. un "visādi trankviļi šīzu smagā artilērija" attiecas tikai uz attiecīgā posta autoru.

un par zālēm ārsti atbild gan, tikai pašam arī kaut ko vajag saprast un jautājumu uzdot iespējami nestulbā formā, lai var saprast, ko cilvēks grib zināt. un ne tikai atbild, bet ļoti sīki un smalki izskaidro, vismaz tajā līmenī, cik tas tobrīd par konkrētajām zālēm ir zināms.
runcen tad gribi teikt to lexotanilu arī dod psihenē?



Edited 1 time(s). Last edit at 18.01.2012 19:27 by enfuego.
Re: lūdzu tie kas bijuši pastāstiet par pieredzi esot psihoneiroloģiskajā slimnīcā
18.01.2012 21:35
ai, izbeidz, anfuego; Tu pamanies no katras tēmas uztaisīt sev ārprātu....

man tak nepienāk saraksti, par to, ko viņi tur psihenēs no zāļu firmām iepērk... tikpat labi es to varētu uzprasīt Tev, jo Tu viņu lieto, ne jau es. droši vien, ka ir, jo lētas zāles. uzprasies ekskursijā, ja Tu domā, ka tur no trīslitrenēm izbaro visiem vienādus "šizas trankviļus".

arī gribi pārbaudīties? :)
Izskatās ka AD beidzot ir iedarbojies :) tātad pierakstīties nevajag, es pierakstīšo pie psihoterapeita:)
Godīgi sakot, lasu un man paliek Jūs cienījamie žēl. Kā jau rakstīju pirms nu pat 2 gadiem man bija ļooooti liels stress: galvas sāpec, kuras neirologs nevarēja noņemt.Es biju rittīgi sagurusi no tām.Es pati palūdzu vīram, lai viņsh mani aizved uz psiheni.Jelgavā ir gan ambulatorais , gan slimnīca.Aizgaju pie psihiatra un palūdzu lai mani ieliek uz dazām dienām.Normālajā nodaļā vietas nebija, jo tur bija daudz depresīvo(krīzes iespaidotie), paliku uzņemšanas nodaļā 2 dienas.Es uzreiz palūdzu psihoterapeita palīdzību , ko man neatteica! Kopumā slimnīcā pavadiju varētu būt 5 dienas, un pa to laiku tiku 2 reiz pie psihoterapeita un bija ilga saruna ar psihiatru.Izskatās , ka tieši tas man bija vajadzīgs.Man piemeklēja zāles: Elicea 10 un Fluanxol 1mg , kā arī potēja vitamīnus. Katru dienu nāca fizioterapeite un bija jāvingro.Ēdiens- nu tā, īsti jau arī negribējās ēst. Vakaros mani laida mācīties , bet pa nakti gan bija jābūt nodaļā.Cik tagad saprotu, man tur bija jānokļūst, kaut vai lai atpūstos,pabūt vienatnē un padomātu. Izklausās var būt drausmīgi, bet biju ļoti nodzīta.Ne vienu brīdi nejūtos kā "nenormāla" un neredzēju arī slikto attieksmi.Visi bija ļoti saprotoši.Mana diagnoze -depresija.Bet zāles ļoti ātri iedarbojās un es tiku atkal uz ķepām.Tagad normāli funkcionēju: strādāju labu darbu un studēju .Rakstu to visu, jo gribu lai Jūs zināt , ka nav tik briesmīgi kā liekas.Var būt man tiešām palaimējās un es nebiju "trako " kompānijā.Es vispār nesapratu dažus cilvēkus , kapēc viņi tur atrodas.Tik zinu ka vienai meitenei(18 gadi) nomira mamma un viņa atnaca uz slimnīcu pati un vienai sievietei pakārās dēls, arī viņai bija ļoti grūti.Cita sieviete negulēja vairākas dienas, tapēc arī viņa tur bija.Normāli cilvēki, vienkārši tā sanāca.
Par depresiju runājot, atklāti varu pateikt, ka man ir bail atkal justies tā kā es jutos, dazreiz liekas kad atkal ķezā, bet neviens jau nesaka , ka dzīvē viss būs gludi.
Lai Jums visiem laba veselība un tuvāko atbalsts.
Pareizi vārdi kaktusene!
man deva to ko gibu :)
A ko tu gribēji Lāsēn? Es tikai mieru...
es pac nezinu ko gibu ;)
A tu strādā Lāsēn? Ja strādā, tad cilvēks mēdz būt saguris un viņam ir velme atpūsties...kaut vai tā....Cik vec tu esi?
nezinu tiešām kad man bija smagi brīži nu tad īsti nebija kur mieru atrast.
sk ka būtu feini pazust uz kadu nedēļu kautkur laukos vai kadā nu ok brīvā vietā kur ir
silts un neviens netraucē. ok es staigāju gar jūru 20km nu citreiz visu dienu tā kautkā

biju kautkad neirožu klīnikā nu tagad laikam tadas nav nezinu, tur bija totāla zāļū blokāde
atcerējos kazarmu režīmu, nu ok gulta duša ēst kā ednīcā, nu zāles rītā vakarā leponexi un AD
režīms ka var izbrīvēt kadas 20min es viklos uz narvesenu pēc ūdens jo šausmigas slāpes bija
dakters teica ka jācieš ta vaig... nu feisi visi vienādi sazāļti stāsti tādi nekādi sociāla fobija kas ar ko piek kura
galdiņa nu no atpūtas tur nekas tikai stress... istenībā atriezos tādā vidē no kuras man tā depesija aŗi radās :-)

bet nu pieņemu ka citiem tā bija atpūta no kautkā vēl trakāka piem
darba kurtuvēkur nakšņoja arī vai klaiņosnas vai kas...

nu ko daŗīt
jelgavu esmu dzirdējis ka tur esot tā ka var neko brīvi tusēt kā aktieri esot daudzi tur pūušīes
no pārslodzēm... nezinu

runcene zina
viņai laikam tads darbs

tad kad bija reāli smagas situācijas
tad tas viss traucēja tikt galā likās labāk rīkoties kautko un tā
Re: lūdzu tie kas bijuši pastāstiet par pieredzi esot psihoneiroloģiskajā slimnīcā
19.01.2012 23:19
šodien vairākās tēmās tapušas jaunas domas, bet daļu no tā, ko par to varētu pateikt, uzrakstīšu šeit.

savā pastāstā biju domājusi vienu konkrētu psiheni. to it kā vajadzēja uzrakstīt, bet lai šoreiz paliek, varbūt tāpat var nojaust, es tik un tā "vārdā" nesaukšu. daudz ir atkarīgs no tā, kā menedžē budžetu un kā vadība saliek prioritātes (kādus specus algo).

ja kaktuss saka, ka Jelgavā ir ok, tad varbūt kāds, kas ļoti grib/kam ļoti vajag, var riskēt.

bet tā arī nepalika skaidrs, ko no visas viņas terapijas nevarēja darīt ārpus slimnīcas... Veldres ielā ir dienas stacionārs, kur cenšas veidot citādu psihiatriju. Tā arī ir viena iespēja.

Un ir liela starpība, vai cilvēks nokļūst tādā iestādē brīdī, kad ir atkarīgs, vai brīdī, kad diezgan labi zina, ko grib. tur ļoti no svara, kāds speciālists sagaidīs.

pie mums nav attīstīta psiholoģiska domāšana, tāpēc liels pulks nomaucas līdz zālēm, kad laikus darot, būtu pieticis ar psihoterapiju vai jebkādu citu metodi, kas palīdz cilvēkam mainīties.

bet nebūtu saprātīgi pateikt, ka zāles pilnīgi noteikti nedrīkst un ka tas ir bīstami, bet ir labāk, ja tās nedabū izjust, jo pastāv risks negribēt mācīties dzīvot bez zālēm. tas ir risks, ko iepriekš daudz nevar prognozēt. tas saistībā ar zālēm ir rakstīts gandrīz katrā labā psiholoģijas grāmatā, ko esmu manījusi, tieši psiholoģijas, ne psihiatrijas. ir tāda lieta kā iemācītā bezpalīdzība. depresijas varbūt nav, bet cilvēks var palikt naivs un, nu jā, padumjšs. zāļu aizsegs palīdz necīnīties ar dzīves grūtībām, kas ir mūsu skolotājas. es tā svētulīgi tagad laikam izteicos, bet vismaz man vienā brīdī tā apjausma atnāca... var jau kādu laiku izvairīgi pajokot, ka esmu čīkstulis utt., bet vienā brīdī var arī baigi iemaukties ar seju dubļos. kā saka, pohuj boļno.

kur ir daudz apspriestais risks par sekām no zāļu lietošanas...

nekas bioloģiskā ziņā īsti nav pierādīts.

tieši nezinu; neesmu ārsts, bet ir psihiatri, kas paši ir ļoti kategoriski pret bioloģisko psihiatriju (zālēm): David Healy un Peter Roger Breggin. var palasīt un padomāt, cik tur emociju, cik loģikas.

amerikāņi ēd AD ar karotēm, tur ne pie viena ārsta nedrīkst izdvest, ka esi noskumis vai kā citādi nomākts (AD tādā gadījumā ir rutīna), un nav naivākas nācijas, pretstatā ļoti izteiktam autoritārismam un prāta kontrolei, kas ASV ir raksturīga, tāpat nāvesssodi, kas joprojām tur tiek izpildīti... amerikāņu stulbums ir tāds ļoti specifisks, kuru ne ar ko citu nevar sajaukt, un no kurienes gan tas viss, ja viņi vienkāršības un lētuma vārdā zāļo gluži mazus bērnus, jo slinkums audzināt.

bet Latvijā ir slieksme savākt visādus amerikāņu pabirumus, jo "viens amerikāņu zinātnieks teica" "un amerikā jau sen tā dara"... un tas skaitās baigais arguments.

Vecajā Eiropā tāda parāviena uz AD agrāk nebija, bet nu arī sāk ievazāties.

Bet reizēm var iet pie psihoterapeita labu, pagaru laiciņu, bet tad viens psihiatrs, kas savā praksē ir redzējis diezgan lielu elli, var pateikt kaut ko tādu, kas psihoterapijā nekad nav uzausis, bet kas palīdz kaut ko ļoti izmainīt.

man, piemēram, ir radošs darbs... es nevaru jēdzīgi strādāt zāļu tvanā; depresijā arī, protams, ne.
nu tad atliek katram domāt, jo vai gan ir kāds darbs, kur nav vajadzīgs radošums...
Es uzskatu ka sevi novedu līdz zālēm pateicoties narkotikām, bez zālēm es nekam nebiju derīgs! Bet ja nebūtu narkotikas, būtu pats ticis ar saviem spēkiem galā! Žēl vai negribētos samierināties ka visu mūžu būs jādzer zāles!



Edited 1 time(s). Last edit at 20.01.2012 01:34 by enfuego.
Nu es itkā atjēdzos no kautkā
skatos Runcene raksta filosofiski precīzi...
Un Enfuego arī

Īstenībā te jau ir ta lieta, ka no ASV jau nāk visiem diabēts AD kaudzēm, cukas gaļa, a cukas gaļā ir hormonu preparāti augšanai
a cūka ir līdzīga cilvēkam utt.. Nu tur cilvēks padzīvo 3 gadus un paliek resns un amerikānis..
Krievi jau arī nav tie ko domājam, šitas kazarmu režims sadisms ka visi zalgli tur sliktie fašisti buržuji
kalašņikovs , nam daļi kvartiru posļe službi orden i žītj v Rige vot i sezu tretij god a raboti njetu eto depresija ilji sto
, tie jau nav krievi, tas ir kautkas cits un arī ASV dzīvo krievs vai čigāns tikuntā
paliek tāds amerikānis ... AD iedarība ir tiešs belziens pa to kam tas šķiert dīvaini
Un tā jau nav valoda tas ir atkal nāvessodu un visus kas domā uz AD tiem...
Jo tā ir viena no izejām , citādi tos kas domā .... nu aizmuka jau visi uz ārzemēm kas varēja
paši Maskavieši bija sabraukušī uz Jaunogadu pa Rīgu staigāja un skatījās kā te var iedzīvoties
arī mūk , bet no kā? No tāpaša ko meklē pasēdēt psihenē kadu laiku cilvēki. Vispar ja būtu kautkur nolīst
vienkārši atpūsties kaut uz nedēļu kur ir ūdens ēst un miers bez zāļem un psihiatriem un kur nepelna naudu kāds
uz katru škaudienu, kautvai nedēļu...savākties...

alkohols narkas AD un neauglīga zeme, kanalizācijas smaka Rīgas centrā vasarā turpat kur ēd ēdienu pie galdiņiem
uz bruģa un miskastes, tas viss nāk virsū bet no kurienes?

Tāda sajūta......
nedzīva pasaule nāk
un nevienā psihenē nevar notā paslēpties un kas ir speigs mīlēt un smaidīt būt laimīgs
to nozāļo vai nomērdē bada jo... esi tads kā citi ēd narkas zodz vai dzer AD esi sliktais
pantu Grūtups tev piemeklēs kā viņš izteicās ir tikai policija un pārējie kas kutkad kautko
tikuntā izdarīs sliktu un tad nu tad mēs jums parādīsim

nu tādi murgi
AD ir sods par visu dzīvo
un seksam tas netraucē

bučāS
Nu cilvēks jau to pasauli pats iznīcina, Dievs, jeb visvarenais, radīja zirgu kurš kakāja kakas kuras pēc tam varēja likt darzā labākai ražai, bet cilvēks ražoja mašīnu kura dirš un atstāj postu visai daba!!! Es pēc šīs loģikas domāju, nesaprotu kāpēc visi uzskata ka tā ir filozofija!

Redz cilvēks maksā par to ka grib vieglāk dzīvot!



Edited 1 time(s). Last edit at 20.01.2012 11:22 by enfuego.
enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Redz cilvēks maksā par to ka grib vieglāk
> dzīvot!

ne tu nesaprati ir cilvēki kas maksā un ir kuriem maksā
ja tu iedzersi AD vai narkas tu nekad nebūsi tajos kuriem maksā
jo tās ir tam domatas ja kāds spirinās tad viņām iegrūž zāles
un viss mierīgi nekādu problēmu

viena no varas infekcijas paveidiem redzi kā jūtās psihiatrs kā dievs tas kungs
kuram ir cēls mērķis un dara ko grib, tas ir taspats kas narkotikas

psiholoģīski vīnš kompensē kautko no sava neizdarītā, nu parasti pazemojumu vai
sajūtu ka kāds ir bijis pārāks par viņu, nu ja nekādi nevar tad ar zālēm nu gļēvāko un sievišķigāko
pakļausanas metodi :-)

tā ir smaga atkarība varas sajūta
kā dzīvnieks kas reiz iekodis ir sabojāts uz mūžu

:-)
Nē tu arī nesaprati par ko es biju domājis, mēs nesapratāmies vnk.
enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nē tu arī nesaprati par ko es biju domājis,
> mēs nesapratāmies vnk.


nē mēs runjam vienu un topašu
AD ir tāspats dabīgais banāns tikai kaut kādi gļukaini cilvēki banānus neļauj ēst
kamēr nav zinātniski pierādīts ka tas ir banāns... paši saņem ordeni citādi nedrīgst ēst banānus
kamēr nav ordenis

bet vispār jau viss ir skaisti tikai nezkāpēc ir tikdaudz spēka un ari prāts strādā labi man
bet dīvaina sajūta ka no šītās miskastes jābrauc prom.. b et uz kurieni

pašnāvība nav risinājums kautvai tāpēc ka tad psihiatri būs uzvarējušī un es esmu slims tad :-P

ber nosprāgt lēnam sitajā miskastē mocīties skaidrā nevis AD rozā brillēs ir smagi

AD īpatnējā iedarbība ka viss sāp ķermenī un galvā šausmigas blaknes, tas viss samazina reakciju uz
ārējām sāpēm fiziskām un emocionālām. tas kā nosacījuma refleksu eksperiments vardes kājiņai
pieslēdzot elektrību ta raustās jo sāp bet ja divās vietās pieliek elektrību viņa neraustās jo nezina uz kuru
pusi lai raujās... tas jau nenozīnē ka nesāp

:-P
Nē nē aberz tikai ne tagad, tu atkal jau sāc pa vecam!
enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nē nē aberz tikai ne tagad, tu atkal jau sāc pa
> vecam!


nu labi AD mums liek atgriezties pie cēloņa un tikt ar to galā
varbut tāpēc tu glūko par narkām kautgan esi paostījis tikai zāli un
kautko tur vēl ko ierindas alkoholiķis saņem kā piedevu lētajam spirtam
arī vekala šņabim ir klāt ķimija...

kapēc visiem nav labi un cilvēki nedzīvo mierīgi un laimīgi, vietas tak visiem pietiek
un ēdiens veikalā tak vienmēr ir ..

dīvaini
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 1 pieskaita 3?
Ziņa: