Sveiki! Es nezinu, vai kādam ir bijusi līdzīga situācija, vai varēsiet kaut ko ieteikt, pie ārsta neesmu gājusi.
Pagājušajā rudenī mēs ar draugiem salasījām mušmires un tad tās apēdām. Draugiem gan praktiski nekā nebija, tikai miegs uznāca, mana draudzene brīžiem sāka kaut ko murgot, bet man tās iedarbojās ļoti spēcīgi, neko gandrīz neatceros, bet daudz arī vēmu. Pirms tam neko nebiju lietojusi no halucinogēnajām vielām, pat ne zālīti. Lieta tāda, ka pēc tam, kad tas viss beidzās, man saglabājās dīvaina sajūta, ka viss apkārt esošais ir neīsts, tā kā sapnis, ka tā nav īstenība. Laikam to sauc par derealizāciju. Ļoti liels stress visu laiku par to ir, par to domāju visu laiku. Dažkārt man liekas, ka es no tām mušmirēm nomiru, tagad esmu mirusi. Tiešām nezinu ko darīt, esmu izmisumā, jo nepāriet. Man 2 nedēļas pēc tam arī viss izskatījās dīvaini. Ka pudele uz galda neatrodas 20 centimetru attālumā, bet 2 metru attālumā. Ka telefons rokās ir ļoti mazs un tamlīdzīgas sajūtas. Liela miegainība bija. Tagad tas viss pārgāja, bet tā derealizācija palika. Traucē ļoti dzīvot, jo nevaru neko citu domāt. Nezinu, ko darīt un vai pāries. Varbūt kāds kaut ko var ieteikt?

Sarežģīts jautājums. Es arī interesējos par mušmiru izmantošanu un gan jau kādā brīdī tās pamēģināšu. Bet tas jādara ļoti uzmanīgi. Pagaidām man pietrūkst informācijas. Tāpēc būtu priecīgs ja Tu šeit vai man privāti uz e-pastu sīkāk aprakstītu tos lietošanas apstākļus.

Kas attiecas uz Tavu gadijumu, tad izskatās, ka esi tās sēnes pārdozējusi un tas diemžēl var izsaukt paliekošus bojājumus organismā :( Galvenai nevajag pie tā pārāk iespringt. No tā labāk nebūs.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nu,ja pārgāja viss cits,tad varbūt šis arī pāries.

Sēnes pēc lasīšanas tika nedēļu žāvētas. Nezinu precīzi, cik daudz mēs plānojām ēst. Varbūt kādi 6 grami bija, bet tiešām neatceros, jo es nesvēru. Ēdām visi kopā pie manīm, jo man bija brīvs dzīvoklis un tam bija visa diena jāatvēl. Mēs bijām pieci cilvēki, es, vēl viena meitene un trīs puiši, ēdām aptuveni tādos pašos daudzumos un aptuveni tādā pašā laikā.
Pagāja kāda stunda vai divas un nekā nevienam nebija, tikai mums sāka nākt miegs un gribējās gulēt. Tai meitene, mana draudzene, teica, ka viņai arī viss dīvains liekas un dažreiz viņa runājot sāka kaut kādus jocīgus vārdus teikt, juka runa. Pati to nesaprata. Tā kā mums pārējiem nekā nebija un vēl bija palikušas sēnes, aptuveni divreiz tik, cik katrs apēdām, tad nolēmām, ka kāds ieēdīs vēl.
Es biju ar mieru un vēl arī viens puisis, bet nevarējām izšķirties kurš, beigās es ieēdu. Un tad principā es uzreiz pamanīju, ka man jau ir slikta dūša. Un tā pakāpeniski pieauga. Un kaut kur pusstundu pēc atlikušā daudzuma ieēšana man bija tik slikti, ka nevarēju vairs no gultas piecelties, gribējās vemt. Sāka tecēt baigie sviedri un jutu lielu karstumu, tā kā drudzis būtu. Tad draugi izlēma, ka ies prom, jo viņiem šausmīgi nāca miegs un nekā cita nebija. Tad es viņus pavadīju līdz durvīm, gāju atpakaļ uz gultu, bet nu palika tik slikti, ka gāju uzreiz uz tualeti. Tur es sāku vemt. Kādas 5 minūtes tur pabiju, tad jutu, ka paliek labāk, piecēlos un gāju atpakaļ uz gultu un tajā brīdī pēkšņi viss apkārt dīvains sāka šķist. Viss apkārt palika ļoti krāsains, tā kā sapnī, nevaru to izskaidrot. Un bija arī spēcīgas dīvainas sajūtas ķermenī. Bija vēl nedaudz slikti, bet tai pat laikā ļoti patīkami. Likās, ka atrodos kā sapnī. Un ap to laiku sāka zust atmiņa. Atceros, ka tās sajūtas pieauga spēkā un palika ļoti stipras, nu ļoti stipras, alkohols ne tuvu nelīdzinās, es sāku par to biadīties. Tālāk es vairs gandrīz neko neatceros, viss notika kā sapnī, bet tobrīd zinu, ka es izjutu to ļoti reālu un spēcīgu. Es galvenokārt gulēju un vāļājos pa gultu, jo man bija slikti un tajā pašā laikā svētlaime un tajā pašā laikā tā kā bail, es it kā daļēji sapņoju, bet daļēji viss bija vēl reālāks nekā tagad ir. Un tad pēkšņi - nevaru izskaidrot - es it kā guļu un tad es pēkšņi atrodos kaut kur virtuvē un ēdu pusdienas, un tad es pēkšņi atrodos vispār apģērbu veikalā un iepērkos - ļoti miglaini. Un tad tur bija tādas kā atmiņas. Es pēkšņi braucu automašīnā ar saviem agrākajiem kaimiņiem, kas sēž priekšā man. Un tad viņi pagriežas un smaida un sāk kaut ko man prasīt. Tad es sapratu, ka esmu bērnu sēdeklītī trīs gadus veca. Tad tur bija fragments, kur es runāju ar savu suni, kas man bērnībā bija un ir nomiris. Bet tas suns mācēja runāt. Viņš runāja ar mani cilvēku valodā un staigāja uz divām kājām kā cilvēks. Man tas likās pilnīgi īsti, es apzinājos, ka viņš ir tā kā miris. Šādi es nomurgoju vairākas stundas, bet man tās likās kā mūžība.
Tad laikam jau atlaidās nedaudz tās mušmires un es it kā pacēlos no gultas. Jau it kā sāka rietēt saule, bija viss tāds zeltains istabā un es redzēju, ka visa grīda ir pievemta - laikam es biju vēmusi. Bet man vairs slikti nebija, bet man bija uznākušas lielas bailes, panika. Es cēlos augšā un gāju uz tualeti, tad es gāju pa māju apkārt un izlēmu atkal iet gulēt. Tad es atgulos un vēl kādus pusstundu nomurgoju.
Piecēlos otrreiz, it kā vēl nebija satumsis un uz grīda joprojām pievemta. Viss jau bija daudz vājāk, bet vēl joprojām ļoti dīvaini. Piecēlos un gāju vēlreiz un tualeti. Un tad es biju jau pie tualetes, kad sāku dzirdēt no istabas balsis, kas sauca mani vārdā. Un tad es gāju atpakaļ uz istabu un tur atradās visi mani draugi, ar ko es sākumā ēdu sēnes. Es it kā neko nesapratu, es labi atceros, ka it kā viņi aizgāja, bet viņi brīnījās un teica, ka bijuši visu laiku šeit pat. Viņi teica, ka man ir bijis ļoti slikti visu laiku un gribēja saukt ātros. Ka es ar viņiem neesmu runājusi. Es viņiem tobrīd noticēju, bet tad ik pa laikam sāku šaubīties, vai tiešām viņi ir īsti vai halucinācijas (bet viņi bija tomēr īsti). Un tobrīd it kā viss gāja nost, bet tā sapņa izjūta saglabājās un es nevarēju un pat tagad nevaru saprast, vai es joprojām sapņoju vai tā ir mana īstā dzīve. Tāpat es nevaru saprast - cik ļoti atmiņas ir īstas, jo es pilnībā nopietnībā labi atceros, kā draugi todien devās prom.
Pēc tam es tonakt ļoti slikti gulēju, bet pēc tam man turpmākās dienas ļoti nāca miegs. Es piecēlos no rīta un tad pēc 2 stundām man atkal sāka nākt miegs it kā jau būtu vēls vakars. Tas pārgāja. Un tad bija tās manis pieminētās dīvainās sajūtas, kur es paņemu telefonu, bet telefons tāds ļoti mazs palika rokās un es nevaru ar pirkstiem uzspiest pa taustiņiem. Es uz mirkli tam arī noticēju un sāku meklēt adatu, lai tos sīkos taustiņus uzspiestu un tad telefons atkal palika normāls.
Lūk tā. Tā realitātes neīstuma sajūta man joprojām ir saglabājusies. Varbūt ne tik ļoti kā tās 2 nedēļas pēc mušmiru ēšanas. Īstenībā tagad uzrakstot, man pat palika vieglāk. Es par to vispār vēl ne ar vienu neesmu runājusi, neesmu nevienam teikusi.

...labais:) Man arī ir bijusi doma par mušmirēm, vienreiz pat salasīju, bet nobijos un izmetu...Vispār lasīt Tavus "gļukus" ir smieklīgi, taču Tavas sajūtas tagad nemaz nav smieklīgas...

Principā jau šādu sēņu lietošana ir saindēšanās, kas rada halucinācijas, taču pēc pāris h tās pāriet...laikam būsi pārforsējusi ar devu un ,kā jau Ku teica, tas radījis kkādas paliekošas sekas.

Ja Tu esi mirusi, tad mēs arī, jo gan izlasījām, gan atbildējām:) (Kgan, man arī dažkārt liekas, ka patiesībā esmu mirusi!?...jāsāk aizdomāties...)

Vb pameklē netā par saindēšanos ar sēnēm...izklausīsies smieklīgi, bet pamēģini vismaz aktivēto ogli iedzer, 1 tbl.uz 1kg dzīvsvara. t.i. ja sver 60 kg,iedzer 60 tbl.Nekas ļauns nenotiks, oglīte savāks no rumpja visus liekos sūdus...ja arī daudz nepalīdzēs,sliktāk nebūs. Šo metodi man ārsts pateica, kad lietoju zāles, bet bija jāiet uz rautu un ,lai varētu iedzert (ja tā to var nosukt:)) šmigu, vajadzēja attīrīt rumpi no zāļu iedarbības...

Turies.

Ja palika vieglāk no tā ka uzrakstīji,Tev derētu pie psihologa aiziet,vai psihoterapeita.Jo varbūt,ka Tev ir ļoooooooti paveicies,un nerealitātes sajūtai ir psihologisks cēlonis.Un vēl-smadzenēm tomēr ir zināma spēja atjaunoties,tā ka-varbūt pēc ilgāka laika viss pāries,nu,jā-ja neēdīsi vēl,vispār-ja ēdīsi vēl,arī pāries.......viss

Paldies par ieteikumiem. Ak jau es ceru, ka pāries, varbūt vajag izrunāties ar kādu, bet baidos.
Varbūt svarīgi ir piebilst, ka ēdām panteru mušmires, jo to daudz sēņu vietā bija, nevis sarkanās. Bet tā kā tās sastāv tās pašas vielas, tas laikam nav būtiski.

Ja gribi parunāties,to var izdarīt tepat,jeb-uzraksti savu e pastu.Man Tu liecies stipri izbijusies,un pārdzīvojums jau sanāca arī.Tev nav jābaidās,Tevi neviens nenosoda,redzi-ku pat samācīsies un darīs tāpat,moš es ari:))

Un kādēļ Tev būtu jābaidās runāt? Neko noziedzīgu vai sliktu neesi izdarījusi!

Mana paziņa, sieviete labākajos gados, reāli domājoša u.tt,, kopā ar draugiem reiz vārīja murķeļus (tie jāvāra ilgi un pamatīgi, lai būtu ēdami) un lūk, viņa ik pa laikam aizgāja uz virtuvi lai nodegustētu :)...pēc laika, sēžot ar draugiem un skatoties TV, sajutusi ka paliek tik labi, tik labi kā nekad dzīvē...kad atmodās slimnīcā, bijusi pat dusmīga ka šo atpumpējuši:)))

A kam negadās???

Labais! Točna būs jāapēd kāds muhamorčiks... :) Bet to, vai mēs esam dzīvi vai nē, droši zināt nevar. Zinot to cik īstas ir halucinācijas, rodas šaubas par to vai šī realitāte ir reāla. Un diemžēl ir zināms iemesls domāt, ka nē...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tev joprojām pa laikam moblis maziņš izskatās?

Es jau teiktu, ka velti nobijies sākumā; ja vēl ir kādas atlieku parādības, tad tās nebūtu bijušas, ja būtu izskalojusies ar sistēmēm uzreiz; ir privāti praktizējoši narkologi, kuri šitādas sistēmas liek; nebūtu nekāda pirksta kratīšana vai uzskaite.

Vai tagad pilnībā pāries, to nezinu, bet ar ko cilvēki nesadzīvo.

...pāries, nerausties...pārforsēji gan, bumbulīt...gan jau no strēguma iziesi...pailgi gan Tev tas viss Tev ir ievilcies...

....bet man patika tas, ka gļukus atceries labi...parasti gan visi gļuki saiet vienā putrā...

...es gan visspilgtāk atceros vienu - it kā man no kājas maza pirkstiņa krīt laukā mana rumpja lodītes, tad grabēdamas ripu pa vadīklu augšā uz pakausi, tur iekrīt galvas viducī un savienojas atkal ar rumpi...tas gan bija no skābes, bet...interesanti...

Oho!!! Interesanti...Es vienreiz padsmit gados piedzīvoju arī dīvainas halucinācijas (vai varbūt tā bija realitāte citā saulē)...Slimoju ar 42 grādu temperatūru. Vecāki deva dzert zāles. Temperatūra nekritās vairākas dienas. No gultas necēlos, neēdu neko. Nevarēju pat gultā apsēsties sēdus. Nebija spēka. Tas viss kā miglā. Atceros tik kā vienu reizi gulēju un pilnīgi reāli redzēju baltu, spožu gaismu, garu zārku un kaut ko līdzīgu mūkam vai nāvei melnā, garā tērpā, ar kapuci un milzīgu krustu vienā rokā. Krusts bija lielāks pat pašu melno mūku vai nāvi (nesapratu, kas tas ir) un dzirdēju kā tālumā mani sauc mans brālis. Bija nenormālas bailes. Dzirdēju viņu it kā tālumā, bet kaut kā nevarēju no tā visa tikt ārā. Vairākas reizes mani pasauca un tad es atjēdzos...Skatos, brālis stāv pie manas gultas un sauc mani...Nezinu vai tas bija no zālēm vai devos jau citā saulē...Vēlāk vēl noģību, kad cēlos no gultas, bet pēc tam ar veselību viss sāka iet uz labo pusi. Tika vairākus mēnešus galīgi nebija spēka. Kam pastāstu, smejās. Domā, ka pārdozēju zāles.

A varbūt halucigēnās sēnes, esi ēdusi? Mežā jau ir tik daudz šķirņu, ka es lasu tikai standartu, baravika,bērzlape,gailenes,sviestenes,bekas, un vēl tur aizmirsu nosaukumu. Jebkurā gadījumā ja paliek slikti zvani uz konsultatīvo tālruni vai ātrajiem. Un vispār kāpēc tu pirmais neaizgāji pie ārsta, man jau panika būtu 3 dienā!

Runcene šinī ziņā tev ieteiks pareizo rīcības plānu!

Nu man ar bērnībā 12 gados gulēju bērnu slimnīcā, pataustīju, krūškurvi un sākās panika, jo tur ir tāds kā iedziļinājums, un domāju, ka ir vāks, skraidīju pa slimnīcu, pēc palīdzības, a izrādās, tā vīriešiem ira. Vienreiz bērnībā arī stāvu vienkārši runāju, un pēkšņi aizskrienu projām pie mammas prasīt palīdzība, a kas notika tikai mēli sarāva krampī un pēc 15 minūtēm pārgāja.

Vēlviens gadījums domāju ka esmu slima ar HIV/C-Hepatīts, jo kājām pirksti bija saberzsti un neparko 2 nedēļas nesadzīja , ja vienā vietā sadzija, tad otrā vietā, niezēja un atkal sākās tas pats, nu ko aizbraucu uz E.Gulbja labaratoriju, un pateica, ka vnk ir assins saindēšanās, kautkāda infekcija esot bijusi.



Edited 1 time(s). Last edit at 02.03.2013 07:57 by enfuego.

Man dažkārt liekas, ka kāds jau labu laiciņu atpakaļ ir uzlauzis enfuego kontu un ņirgājas gan par viņu, gan mums visiem. Kāpēc pie katra temata ir jāstāsta par savu grūto bērnību? Gribas teikt: nu c'mon, cilvēk mīļo, nu nafig?
Nenoliedzami Māmiņai bija kāda smaga infekcijas slimība un vajadzēja viņai doties uz slimnīcu, ne pārslimot mājās. Par haluciNOgēnajām sēnēm enfuego zināšanu ar nekādu. Īstās maģiskās sēnes nekādu negatīvu efektu uz ķermeni nerada, tik prāts aiziet citā dimensijā, nu mušmires skaitās indīgās, blakus prāta ietekmei arī ķermeni saindē + rodas delīrijs. Ak jau dīvaini, ka mušmires skaitās legālas, bet maģiskās sēnes nelegālas - sanāk mulsinoša situācija, tas tāpat kā ar zālīti un alkoholu - ej nu saproti tos likumus.

...godīgais, neviens nav uzlausis mazprātīgā kontu...no veļas pulvera šņaukšanas veselā saprāta nabadziņam nav palicis tik, cik vistai...viņa sieva pa retam arī parakstās zem enfuego nika...neņem pierē, anšendīgā forumā kādam ākstam ir jābūt...:)

Runājot par to ko pieminēja Godīgais, man jau labu laiku ir aizdomas par to, ka visa tā cīņa ar narkotikām patiesībā notiek pavisam citu iemeslu dēļ...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

A man pilnīgi pxuj tu prikaļi? Un mad ei dirst, smadzeņu deformācijas urods, vot i jums narkotiku rezultāts! Un godīgais tu arī ei dirst prikaļi? Ejat jūs visi dirst, izņemot Runceni un Lāsēnu, nu ku! tāds miermīlīgs neitrāls neizaicina un neizprovocē, vinš var neiet dirst. A man pie dirsas jo forums ir tikai anonīms, un ne datus neko par mani jūs nezināsiet, da ja arī zināsiet man poxuj prikaļitje? Re kāds esmu šizo, aman te grūž citas diagnozes, un katrs ārsts saka citu diegnozi Da man vis ir tagad poxuj

Ir kaifs mad ķeŗi kaifu?



Edited 2 time(s). Last edit at 04.03.2013 03:21 by enfuego.

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> A man pilnīgi pxuj tu prikaļi? Un mad ,
> smadzeņu deformācijas urods, vot i jums
> narkotiku rezultāts! Un godīgais tu arī ei
> dirst prikaļi? Ejat jūs visi dirst, izņemot
> Runceni un Lāsēnu, nu ku! tāds miermīlīgs
> neitrāls neizaicina un neizprovocē, vinš var
> neiet dirst. A man pie dirsas jo forums ir tikai
> anonīms, un ne datus neko par mani jūs
> nezināsiet, da ja arī zināsiet man poxuj
> prikaļitje? Re kāds esmu šizo, aman te grūž
> citas diagnozes, un katrs ārsts saka citu
> diegnozi Da man vis ir tagad poxuj
>
> Ir kaifs mad ķeŗi kaifu?

pxuj
prikaļi 2x
prikaļitje
ei dirst 4x
urods,
poxuj

,,,varētu jau palabot kļūdas kā skolā, tikai baigais slinkums...

...kur. puisīti, tu radies, ar tik skaistu valodiņu...

...provocēju???...nē, vienkārši ņirgājos par debīlisma augstāko pilotāžu...gandrīz kriminālais element...:)...

es arī esmu apņēmies paprovēt mušmires šoruden!

Agnija
Un uz ko Tu cerēji, tās mušmires rīdama???? Ka sāksi lidot, būsi mūžīgā kaifā, ka galus atdosi???
Ko gribēji, to dabūji...............

existential fool
Un uz ko Tu ceri......, kādus brīnumus gribi piedzīvot Mušmires rīdams???

mad pašol naxuj, kuru vārdu tu nesaproti?

ikdiena Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Agnija
> Un uz ko Tu cerēji, tās mušmires rīdama????
> Ka sāksi lidot, būsi mūžīgā kaifā, ka galus
> atdosi???
> Ko gribēji, to dabūji...............
>
> existential fool
> Un uz ko Tu ceri......, kādus brīnumus gribi
> piedzīvot Mušmires rīdams???


Daba mums piedāvā nebeidzamus variantus kā uzlabot dzīves kavalitāti (lai nu kā nu kurš to saprot) un kapēc neizmēģināt to. Dzīve ir īss mirklis, kāpēc gan neizmantot visu tās potenciālu. Tas arī attiecās uz "narkotikām", ko mūsu gādīgā valsts struktūra mēģīna atdalīt no mums.

Cilvēks ir brīva būtne un lai ko viņš izvēlās darīt, ir pilnīgi viņa tiessības, ja vien viņs neapdraud citus.

Nevienam nav nekādu tiesību noteikt- ko tu drīksti un ko nē lietot. Tas ir totelitārisms.

Maģiskās sēnes ir ne tik vien nekaitīgas, bet veselīgas cilvēka psihei. Būtu jābūt meinstrīma kustībai sakarā ar šo. Bet protams zionistu modelī tas neiederās, jo tas liek indivīdam domāt, un kā zinams mēs visi pašlaik esam zionistu banku važās.

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> mad pašol naxuj, kuru vārdu tu nesaproti?

...na-iks-uj...Endzelīn Tu manu...:)

ei dirst

Es esmu pārliecināts, ka meinstrīma kustība panesīsies. Skatoties zālītes legalaizerus, var pat apgalvot, ka mūsdienās jau tā ir meinstrīma kustība. Skatamies šo te diagrammu kaut vai:
http://assets.blog.norml.org/wp-content/uploads/2011/10/Legalization-Gallup-2011.jpg

Tas ir pilnīgi skaidrs, ka publika kļūst arvien informētāka un gudrāka, it īpaši tagad interneta ērā. Valdība un sistēma vairs tik vienkārši nevar uzturēt melus un ieguldīt miljardus, lai šos melus uzturētu, ja informācija ir visur un brīva informācija.

Sēnes ir mazāk zināmas un populāras, bet gan jau diskusija par tām meinstrīmā arī panesīsies. Šodien kā reize būs pirmizrāde latviešu filmai "Sēņotāji", par šīm sēnēm, par ko mēs te runājam:
http://www.youtube.com/watch?v=Q9SxEzrWrzg

Un pie tam Latvijai kā sēņotāju tautai vienai no pirmajām būtu jāņem iniciatīva un šeit būtu jābūt vietai, kur sēnes ir legālas.

Bet būtībā nav jau ko te uztraukties - ar laiku legalizēs visas ārstnieciskās dabas veltes. Tas ir tikai laika jautājums. Augi un sēnes augs un nekad no pasaules nepazudīs. Nav tas normāli, ka pašus spēcīgākos ārsnieciskos dabas produktus, kas var izdziedēt neskaitāmas slimības un ko cilvēki ir tūkstošiem gadu izmantojuši, pēkšņi 20. gadsimtā nosauc par "narkotikām", uzsāk apmelojošas kampaņas un visus saliek cietumā, kas domā savādāk, tas nekad nebūs normāli. Skaidrs, lai cik banāli tas nebūtu, varai un farmācijas kompānijām - miljardu biznesam - pilnīgi nav izdevīgi, ka atkarību neradošas, slimību uzveicošas pēc pāris vai pat vienas lietošanas reizes un katram izaudzējamas lietas nokļūst apritē, labāk taču ir kontrolēt cilvēkus, uzsēdināt cilvēkus uz tabletītēm un gadiem vai pat visu mūžu raust naudu no viņiem. Kam viņiem ļaut kaņepīti plūkt no dārzā un sēnītes mežā un pļavā ļaut cilvēkiem lasīt, lai par savu labsajūtu maksā, ja nē - lai iet cietumā nepklausīgie tādi.

Bet nu prieks, ka sabiedrības sazombētība nav tik liela, ka daudzi redz tam cauri, ka cilvēki tomēr ir kļuvuši gudrāki kā pirms 50 gadiem un informācijas laikmets dod savu ieguldījumu un nostāda visu savās vietās, savādāk pēc 100 gadiem šie paši varas pārstāvji aizliegtu visu trekno, cukuroto pārtiku un mēs tik savus vitamīnus un kalorijas tik vien tabletītēs dozēsim.

Tā kā iestāsimies par māti dabu un tās nākotni!

Muļķi tādi. Neredzat, ko diskusijas autore rakstīja.
Cilvēkiem liekas, ka ja no halucinogēnajām vielām nav atkarības, tad tās uzreiz ir pilnīgi drošas. Jums acīmredzot nav sajēgas, cik šīs lietas spēcīgi iedarbojas uz cilvēka prātu. Tās var pilnībā izmainīt dzīvi. Tas, ko sagļukosi, paliks atmiņā vairākus mēnešus vai pat visu mūžu. Šī diskusija ir tam pierādījums. Neatgriezeniskas personības un psiholoģiskas izmaiņas ir gaidāmas un kur ir garantija, ka tās būs pozitīvas? Tā ir kā krievu rulete. Antidepresanti nav tik efektīvi, bet vismaz droši ir.

Mēs par īstajām sēnēm runājam, nevis mušmirēm. Un šīs lietas nav nekāds joks, taisnība! Bet pašreizējā sistēma, ka cilvēki zālīšu dēļ tiek trenkāti kā noziedznieki, Tavuprāt tas ir normāli? Kaņepju audzēšana un žāvēšana likumiski tiek traktēta smagāk kā urlu bandas rīkota laupīšana ar miesas bojājumu nodarīšanu uz ielas. Sodi tiek piespriesti tādi kā par izvarošanām un slepkavībām. Vai tas ir normāli? Vismaz būtu sodus samazinājuši. Nesaprotu, cik lieli duraki mūsu tieslietu sistēmā darbojas, spēlējas ar cilvēku dzīvēm kā ar domino kauliņiem.

Agnija Rakstīja:
-------------------------------------------------------
zālīti. Lieta tāda, ka pēc tam, kad tas
> viss beidzās, man saglabājās dīvaina sajūta,
> ka viss apkārt esošais ir neīsts, tā kā
> sapnis, ka tā nav īstenība. Laikam to sauc par
> derealizāciju. Ļoti liels stress visu laiku par
> to ir, par to domāju visu laiku. Dažkārt man
> liekas, ka es no tām mušmirēm nomiru, tagad
> esmu mirusi. Tiešām nezinu ko darīt, esmu
> izmisumā, jo nepāriet. Man 2 nedēļas pēc tam
> arī viss izskatījās dīvaini. Ka pudele uz
> galda neatrodas 20 centimetru attālumā, bet 2
> metru attālumā. Ka telefons rokās ir ļoti mazs
> un tamlīdzīgas sajūtas. Liela miegainība bija.

nu ja tās nebūtu mušmires tad tas ir kā no antidepresantiem
un tas nepariet nekad

Ne jau viņi reāli tos bargos sodus piemēro, parasti iedod tak nosacīto. Esmu dzirdējis, ka šeit pat laikam enfuego uz nosacīto atrāvās (kāds var apstiprināt?). Arī par slepkavībām sarakstīti 20 gadi, bet slepkavām mūsu valsts iedod labi ja 5 gadus, dažkārt nosacīti... tā kā nesprēgā te daudz, zālītes pīpmaņi labu galu neņem, bet iespējas viņiem tiek dotas.

Un neesmu pārliecināts, ka mušmires ir legālas. Ja likumā ierakstīts halucinogēnās sēnes, tad arī par mušmiru lasīšanu būtu tā kā jāliek cietumā. Nezinu, kā viņi to interpretē, bet, ja negribat nonākt cietumā vai slimnīcā, tad labāk mušmires nelasat. Nekas labs tāpat nav gaidāms.