Sveiki!

Visu mūžu ir bijušas egomaniakālas tieksmes, jo īpaši pirmajās klasēs skolā (pieņemu, ka reakcija uz apvainojumiem par lieko svaru, biju paresns bērnelis kopš 2 - 3 gadu vecuma, tā līdz ~17/18), emocionāla un saasināta pasaules uztvere, tendence izvēlēties drošas alternatīvas realitātei (agrāk - televīzija, datorspēles), lai nebūtu jakontaktējas ar cilvēkiem.

Mūžīgas problēmas rast kopīgu valodu ar vienaudžiem - nekad nepameta sajūta, ka visi man apkārt ir ierobežoti savās interesēs un izpratnē par pasauli un procesiem tajā. Kopš 14 - 15 gadu vecuma izjūtu klaju, mizantropisku naidu saskarsmē ar jebkuru cilvēku, atskaitot vecākus, pāris uzticības personas. Nespēju iziet no mājas nejūtot riebumu, gan pret sevi, gan visu apkārtējo - sākot ar cilvēkiem, beidzot ar ēkām, ielām, visu.

līdz 17 gadu vecumam neievadīju sevī nekādas vielas. Tad pirmo reizi piedzēros, iesāku smēķēt cigaretes. Alkohols, pateicoties Tēva alkoholismam un manam riebumam pret to, neuzrunāja pietiekami, nepalikām Tuvi. 18 gados atklāju marihuānu, tā ar mani palikusi joprojām (tagad 22), smēķēju diezgan bieži, periodiski arī ikdienā. Lietošanu pamatoju ar to, ka, par spīti visiem agrākajiem psihiatra/psihologa apmeklējumiem un 3-reiz mēģinātajiem AD, THC ir vienīgais, kas spējis man likt negribēt nomirt. (īsa piebilde par citām vielām - amfetamīni/mdma/jebkādi citi stimulatni - nē, nesaista. LSD/Psilocibīns - pāris reizes, izraisīja apjausmu par manu psiholoģisko problēmu un to radītās nestabilitātes dziļumu un kontroles apmēru pār mani - esmu vergs savam riebumam pret cilvēci, sabiedrību, un sevi).

Skolu atmetu 11. klases sākumā. Uzskatu sevi par intelektuāli spējīgu, bet, dēļ mentālu izaicinājumu trūkuma, pa pēdējiem diviem gadiem esmu visnotaļ degradējies. Dienas lielākoties pavadu pie datora, ar mūziku, literatūru, kaut kādiem video/spēlītēm, lielākoties pīpējot, kad tas iespējams.
Kad apjautu, ka varu būt emocionāli nejūtīgs 24/7, sāku izmantot sms kredītus (visus pēc kārtas), lai to finansētu. Divas reizes vecāki nosedza parādus (~500ls), trešo reizi neizpaudu to, tagad parādi ir ~ 2000 dēļ sodiem.

Ir vēl daudz dažādu sīkumu un ne-sīkumu, ko varētu piebilst, bet, mans jautājums Tev, forum, ir -

Esot šādam degradētam, naidīgam, nihilistiskam mēslam, kas parazitē uz savu vecāku rēķina, neizbauda neko un kritizē visu, nevēlas strādāt, nespēj uzturēties atklātā cilvēku sabiedrībā, nejūkot prātā un nekļūstot neirotiskam - Kur ir mana motivācija turpināt? Kāpēc man turpināt būt?

Jau 2us gadus esmu kopā ar meiteni, kas jūtas līdzīgi, tomēr spēj piekāpties pasaules kārtībai un pakļauties, lai gūtu kādu labumu un stabilitāti. Viņa mēģina arī mani motivēt šādi rīkoties, bet es to nespēju. negribu, un nespēju. Rīt man būtu jāsāk darbs rimi. Domājot par to, gribas nogalināt, sakropļot, atriebties kaut kā par to, ka esmu spiests pakļauties tam, ko ienīstu. pāris pēdējo stundu laikā esmu saluzis pāris mēbeles naidu uzplūdā un izsitis caurumu koridora durvīs.

Es nespēju emocionāli tikt galā ar pasauli, kurā esmu spiests dzīvot. Es to ienīstu, es ienīstu cilvēci, un visu, ko tā ir samaitājusi (mani tai skaitā).

Es jūtos tik slims un pretīgs, un man vairs nav spēka izlikties, ka es kaut ko vēl no dzīves gaidu, vai vēlos sasniegt tās ietvaros.

Komentāri? Jautājumi? Varbūt līdzīgas pieredzes? Jebkas. Lūdzams.


P.S. - Nekādas bībeles vicināšanas, lūdzu.

I. R. Harding Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> P.S. - Nekādas bībeles vicināšanas, lūdzu.

Es tikai RIPAS varu piedāvāt!

Paldies, saturīgi un noderīgi.

Diezgan pasmagi,tomēr kko izdomāt var,pirmkārt-ja mīlēties vēl ir interese,tad drusku vēl padzīvot ir vērts.
Otrkārt-es īsti neticu,ka nekas nespēj atgriezt dzīvesprieku,starp citu-vari izmēgināt audionarkotikas,lai gan īpaši jau neiesaku,tad -psihoterapija,psihotehnikas,meditācijas.....
Man mirt ir gribējies tūkstošiem reižu,bet vēl neesmu paspējis un patreiz netaisos.
Pirmā motivācija tomēr tā ko sākumā teicu-ja ir interese mīlēties,tad visu tālāk var mēgināt risināt,ja tās nebūtu,tad nebūtu ko ieteikt.

I. R. Harding Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Paldies, saturīgi un noderīgi.

Es tev uzreiz saku, šinī forumā, tu tikai iepazīsi kas tu esi un ar kādām problēmām tev ir jāsadzīvo vai jāatrisina.
Tikai no tūkstots simptomiem, vari iedomāties, ka tev ieteiks tieši precīzo variantu?

man arī ir saasināta uztvere pret dzīvi kopš bērnības. jau pirmajās klasēs dauzīju durvis un par mani sūdzējās visi pasniedzēji. skolā nereti tiku izsmiets. mājās arī. Biežāk patīk būt vienam, lai neviens mani netraucē. man patīk teikt ka esmu sociāls sociofobs. man patiesībā nav iebildumu pret sabiedrību un problēmu tajā iekļauties(tas ir tagad, man 25 gadi. līdz gadiem 22 bija lielas problēmas iekļauties sabiedrībā), bet parasti man gluži vienkārši to negribas. diezgan regulāras depresijas arī nāk virsū. doma par miršanu tikpat regulāra. pēdējo reizi laikam bij 6dien..nja...
patiesībā līdz 23 gadiem dzīvoju ar ideju, ka dzīve ir grūta, sarežģīta, par visu jācīnās, nekas ar vieglu roku nenāk un nevienam uzticēties nevar. un tā pirms pusotra gada tiku pie veģetatīvās distonijas. principā tai viegli tiku pāri, jo man vienkārši bij poh uz tām panikām lēkmēm utt. es laikam viņu nogalināju ar savu attieksmi,kura man bij tāda patiesībā visu dzīvi. bet tā attieksme kopā ar VD varētu teikt nogalināja arī mani pašu. iedzīvojos pamatīgā depreisijā. tiklīdz kāds man mēģināja kko aizrādīt stikli un mēbeles plīsa.... un tā tas bij visu ziemu līdz ar pavasara saulīti es kkā piecēlos, sāku iet ārā, strādāt... tagad var teikt ir apritējis gads kopš tā murga, bet zini es jūtos lieliski. es īpaši neskaitu,ka uznāk dienas ka gribas nomirt un tā, tas ir tikai cilvēcīgi.
Skolu principā pametu pēc 9. klases kad iestājos koledžā, sāku daudz dzert un tā. vienu gadu itkā beidzu tur, bet otrajā mani atskaitīja. tad gadu sēdēju tīri uz alkohola un domāt cik pasaule ir debīla. 3 gadi kko dariju, kko nedariju, bet principā neko sakarīgu nedariju tik visiem, sevi ieskaitot kritu uz nerviem līdz pašam ZB un aizlaidu Angliju. mājās man bij histēriskas depresijas un diknumu lēkmes kuras izliku uz citiem. tur es beigās paliku viens. negāja labi. nebij kam pažēloties. nebij uz ko bļaut. nebij ko sist. tad man bij tāda emocionāla depresija. iesaistījos kādā afērā. domāju varbūt mani sadalīs pa orgāniem. bet nekā. un tad sāku saprast kas es esmu un ka ES TĀ NEGRIBU DZĪVOT. Morāli sagrauts es atgirezos Latvijā. es vairs negribēju uz nevienu bļaut, jo tas izmisums Anglijā man lika saprast, ka tikai es pats esmu vainīgs pie tā kas notiek. apsolīju sev un visiem, ka es labošos. man jau bij 22 gadi. iestājos vakarskolā. pabeidzu. iestājos universitātē. daudz strādāju. patiesībā pārāk daudz, biju pārslodzē. joprojām patīk iedzert. cīnos ar atkarību no azartspēlēm. nu tā..viegli nav. Lai arī pēc atgriešānās no UK man bij cits skats uz dzīvi, cita iedvesma, cits redzējums...joprojām viss bij slikti. bet nu es spirinājos līdz tajos 24 gados tiku pie veģetatīvās distonijas kura mani sagrāva līdz galam.
par finansēm..līdz tavam vecumam vecāki manī guldīja daudz...es visu vnk nodzēru un kkā citādāk pazaudēju. dzīvoju gadu rīgā, kad vecāki domāja ka es mācos, bet patiesībā nedariju neko. finanses nav arguments jautājumā dzīvot vai mirt. tās vienmēr var paspēt sakārtot.
bet nu... tas kkā stulbi mok skan... bet man vajadzēja arī to veģetatīvo distoniju. Anglija man palīdzēja saprast, ka ir jāmainās, ka tā dzīot nevar. ka ir pašam jācenšas kko darīt. veģetatīvā distonija atgādināja, ka visam dzīvē ir jābūt balansā. ka vaig domāt par morālām vērtībām.
nu šī brīža bilance ir tāda, ka esmu ar veselīgu attieksmi pret dzīvi. cienu sevi. cienu citus. gribu arī palīdzēt citiem. studēju jau 3. kursā un veicas labi. ir savs, perspektīvs uzņēmums. draudzene (starp citu arī ar depresiju, bet lieliski mākam stutēt viens otru kad to vajag). citiem vārdiem sakot es principā šodien esmu laimīgs cilvēks un daudzpusīgu dzīves pieredzi.


Ripas praktiski neesmu lietojis, neticu viņām. ticu tikai saviem spēkiem :)
visā visumā sanāca diezgan saraustīti un ne pārāk secīgi. vnk ik pa laikam kkas iešāvās prātā un domāju kur lai tekstā ieliek :) ceru,ka kkas Tev noderēja no tā visa :) ja kkas konkrētāks pieķēra droši prasi!



Edited 1 time(s). Last edit at 11.03.2013 18:34 by normālis.

I. R. Harding, problēma jau nav Tevī

http://www.youtube.com/watch?v=NFlq4_NCwGM



Edited 1 time(s). Last edit at 11.03.2013 19:31 by existential fool.

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> I. R. Harding, problēma jau nav Tevī
>
> http://www.youtube.com/watch?v=NFlq4_NCwGM


Ā pareiz tev takš uzskati, ka visi mēs esam roboti!

enfuego
Tu esi zemās domās par forumu,jo redz-Tev maz ko var palīdzēt,tad jau citam laikam tāpat.
Bet-cilvēki ir dažādi,viens atrod iespēju,otrs-neatrod.
Tā ka novērtēt -ko te var atrast,tā ļoti precīzi Tu nespēsi,un varu arī pateikt-ja Tu vispār saprati ko es šodien rakstīju-tad Tu ej tieši pretējā virzienā,un nav brīnums ka Tev vērtējums ir-nekas nesanāk,neko nevar,pilnīgs bezceris.
Uz to Tu biji orientējies,tāda ir tava programma,un tur tu iesi,ja neko radikāli nemainīsi,Izlasi kaut vai Runcenes dzīvesstāstu,arī manējo,un Tu tur ļoti daudz ko varētu atrast-ļoti noderīgu,kā jau teicu-viens atrod,otrs-neatrod.Varu novēlēt atrast.

Es vispārībā tikai pirmo atbildi tev rakstu un visu izlasīju. Un esmu citā "dimensijā" tālāk no tavām problēmām, definēsim to tā, tu nesapratīsi manu situāciju , bet es tavu sapratīšu. Tāpēc tavus postus nemaz nelasu.

Par radikālām pārmaiņām es piekrītu un to zinu, bet ir arī neatgriezeniskas lietas, un kuras es gribu pieņemt lai nav pa to visu laiku jādomā, jo no tās domāšanas vari sviestā vispār saiet, ir arī tā.

Kamēr sīkie neizaugs un nebūšu brīvsolī, kad man nebūs jāuzstraucās, par mazajiem, jāgaida kad sīkie paši spēs pieņemt pareizo lēmumu un tad vārēšu es spriest par radikālām pārmaiņām! pagaidām esmu pie ķēdes.



Edited 1 time(s). Last edit at 11.03.2013 20:29 by enfuego.

Tagad daudziem iet grūti,ji ir pārmaiņu laiks,attīrīšanās no visa liekā,sevis pārvērtēšana utt. es daudz varētu rakstīt un stāstīt,bet ne bezpersoniskā netā.

Lāsēns kautko slēpj ??? Zodz netu vai?

Ko es slēpju?

Nu Lāsēn tik elementāru jautājumu nesaprati, kāpēc neraksti bezpersoniskā neta?? Tu takš aukstāk minēji vai ne?
Vai atkal esi zem Kvetiapīna dozas

Man pašvaki ar galviņu,esmu daļēji ku-kū :)

Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man pašvaki ar galviņu,esmu daļēji ku-kū :)


izdevies un tematisks joks :D

Un priekš bmw, narkomāni ir un paliek narkomāni, viņiem dzīves uzstvere ir savādāka, un to izmainīt nav iespējams. galvenā problēma, ir pielaikošanās, šai pasaulei, būt iekļautam sabiedrībā. Daudzi psihiatri narkomānus jau uzskata par šizofrēniķiem, jo mēs daudz filozofējam, un gribam kautko pateikt, bet normāls cilvēks nesaprot, ko viņš ar to gribēja teitk, psihiatram tas liekas, ka viņš nav normāls, primārais ir uzlikts uz to ka vot es redz lietoju tik un tik, un to un to. Un vot i rezultāts neatgrezienisks.

Tas bij offtopic:

Bet I.harding man nav ko ieteikt, esmu tam gājis cauri un agrāk es tam nepievērsu uzmanību, man bij pox... ka saka, es vienīgais ko ieteicu bija RIPAS.



Edited 1 time(s). Last edit at 11.03.2013 21:26 by enfuego.

nav nekas neparasts,ka nelasi manus postus,īpaši,ja domā ka priekš Tevis tur nekā nev,bet tieši te Tu kļūdies,un fatāli kļūdies pats sev uzlikdams zīmogu,Tev neviens to neuzspiež,Tu pats uzliec.
Beigsi sevi uzskatīt par jau nolemto,tad kkas vispār var mainīties,nebeigsi-nekas nemaiīsies,ja nu vienīgi-būs vēlsliktāk.

I. R. Harding

Tu esi aizskāris tik plašu tēmu, ka gribas teikt to un to, un vēl to, jo Tu teju vai visu savu dzīvi esi izstāstījis.

Principā ir tā: ja esi sācis runāt un domāt, tad jau ir solis uz priekšu. Manuprāt, runāšana ir svarīga. Esi vēl atradis darbu – tas jau ir pavisam labi.

Varbūt sākumā neceri un neprasi no sevis parāk daudz; tas ir tāpat kā ar cilvēka augšanu: viss nāk pamazām.

Par nekļūšanu neirotiskam sabiedrībā...

Tas būs jātrenējas. Cik saprotu, tad esi apmeklējis psihiatru. Psihologu arī? Kāpēc neturpināji? Es domāju, psihologu, ja tāds bija.

Psihiatrs var mazliet palīdzēt, lai no stresa, bailēm un trauksmes viss nekrīt no rokām laukā.

Zāļu lietošana šajā forumā vienmēr ir karstu diskusiju tēma; kāda nu kuram pieredze.

Es teiktu tā: ja bail no cilvēkiem un ja zāles palīdz, tad tas ir variants. Pēc tam Tu pamazām pierodi un pats jūti, ka nemaz jau tik traki tie cilvēki nav. Tāpat domāju, ka zāles ir ok, ja tās palīdz saglabāt darbu un apriti cilvēkos. Protams, ja palīdz.

Cik var saprast, tad Tev galīgi nav labi ar naudām tagad, bet ļoti derētu psihologs vai psihoterapeits; runājamie "dakteri", ne zāļu, domas diezgan lielā haosā, kaut kādu kārtību palīdzēs ieviest, un iemācīsies pats pār sevi valdīt.

Tas ir diezgan tipiski, ka sievietes šādos gadījumos iet pēc legālajām zālēm pie daktera, bet vīrieši biežāk ķeras klāt tam, kas pie mums skaitās nelegāls, vai tveras pie alkohola. Man nav nekāda morāla nosodījuma par to; vienīgi būdama mediķis atceros daudzus mirušos narkomānus un salīdzinoši ļoti maz ļaužu, kas bija saindējušies ar medikamentiem suicidālos nolūkos, tie arī parasti bija atkačājami; turklāt terapeitiskās devās nekādas sekas var vispār nebūt. Manas personiskās domas ir tādas, ka jāuzmanās sev nekaitēt un situāciju nepasliktināt.

Šajā forumā pārsvarā ir cilvēki, kas ir ierakumos un paši cīnās ar problēmām; tāpēc tas, ko mēs sakām, ir tikai mūsu pieredze; Tev pašam jāizvētī, kas no tā der.

Es pati šādam stāvoklim vislabāk atzīstu psihoterapiju, vismaz man tā ir palīdzējusi.
Ja dziļa depresija, visu laiku trauksme, bezmiegs, ka vispār nevar funkcionēt, tad arī medikamentus.

Var nākt un runāties šeit.

Varētu būt, ka ir cilvēki, kas var kautrēties savas domas izteikt šeit, tāpēc ir labāk, ka Tu piereģistrējies, jo kāds tad Tev var aizsūtīt privāto ziņu.

+ daudziem šī ir tikšanās vieta ar sev līdzīgiem, kur vienkārši tiek pļāpāts.

Starp citu-jaTu saki,ka rezultāts ir neatgriezenisks,tad-tas tāds arī ir,ja tu teiktu pretējo,tas būtu pretējs.
Vienīgā grūtība ir-tad kad esi sūdos līdz ausīm,noticēt,ka kkas var mainīties

bmw da nē tu šauj galīg garām, man tu manu sākumu nezini, kam es gāju cauri, tāpēc esmu laimīgs, ka vēl nēsmu palicis par fatālo duraku, un psihenē uz mūžiem, labi ka vērsos pēc palīdzības. Jo tas kas darījās manā galvā pirms 2 gadiem un vairāk, tas nebij izsturams, tīri psioloģiski. Un tikai tad kad tu vari atbild;ēt ar vārdu jā un nē, sēdi stūrī un domā kas notiek, nespēja iziet ārā uz darbu. Tad kad nebij kas glābj dzēru alkoholu. Ai es negribu atkal aizskart to veco penteru bmw vnk tu nēsi sekojis manām gaitām, es pārvsvarā, atbildu un sekoju līdzi smagākām tēmām. Kuras arī man ir bijušas. To ka tu saki jā darīšu tā, tas ir skolēnam tu to varēji iestāstīt, manas smadzenes saki ko gribi viņas ir kā autopilotā, iet tā un viss domā ko tu gribi, tass viss notika spontani. Es saku jā jā es gribu es varu, a smadzenēm, jeb tieši nerviem tu to nepateiksi, nervu sistēma ir sačakarēta, bet manas smadzenes vēl nav!!

Enfuego,un citi!
Tā ir smaga kļūdīšanās,ka kāds domā-man ir tik sūdīgi,tu mani nespēj saprast,Jo-tu taču nevari zināt,cik sūdīgi ir bijis man.
Un tā ir tipiska lieta-kad ir galīgi sūdīgi,liekas ka nevienam tā nav,nav bijis,es viens esmu tāds,tik nelaimīgs,tādā bezizejā.
domā,ka es tā neesu domājis?1000iem reižu.
Un tā ir liela kļūda-uzskatīt,ka neviens nekā nevar ieteikt,nesaprot utt,reāli enfuego,es esmu drusku itkā slimāks par Tevi,bet-pretēji tev,es to nedelkarēju,neatzīstu,nepieņemu utt,es cīnos.
A Tu pasludini sevi par pasaules slimāko cilvēku un domā ka tev nav variantu,un tā ir baigā kļūda.
Arī autoram ir varianti,visiem ir.
Ja kāds domā,ka es neko nesaprotu,nu ko-man grūti tā pierādīt-es saprotu.Jo-tu uzskatīsi ,ka es saprotu tikai tad,kad es atzīšu-tev toč tik slikti,ka sliktāk nevar būt.
A es to nedarīšu-jo nekad nav tik slikti kad nevar būt vēl sliktāk.
šito man iemācīja kāds vīrs no patreizējā RTU,toreiz RPI-NEKAD NAV TIK SLIKTI,KA NEVAR BūT VēL SLIKTāK. Un šī doma man ir palīdzējusi vissmagākajos brīžos.

Es nerunāju par domām, bet jūtām, domas vēl būtu sīkums, bet kad tevi kontrolē nervi paši par sevi, tad tā nav nekāda kļūdīšanās, nevaig jaukt divas atšķirīgas lietas, domas un jūtas, jo man sākas ar jūtām un pēc tam ar domām. Tipisks psihoterapeita piemērs, 1. Domas 2. Jūtas 3. Kas izraisīja šīs domās. 4. Kurā vietā nu un tā tālāk. tas ir viegli simptomi kuri arstējami, ar tiem Nervostrongiem. Manā gadījumā, kura organismā visu laiku tika pietoksināts 6 gadus, nekādi nervostrongi nepalīdz!

Visspilgtākais sākums pirms bija nerealitātes sajūta, kad 3 mazi bērni staigā tev apkārt un tu jūti ka tu esi nerealitātes pasaulē, ka tie bērni ir nesaprotama lieta un es uzdodu sev jautājumu, a kas tie tādi bērni? Gāju cauri ciematam, ieraugot poliklīniku, uzdodu sev jautājum, a kas tā tāda par ēku nu itkā poliklīnika, bet bija tik nereāla, likās ka tās nemaz nav , sajūta bija tāda kā 3D Diemžēl nekas man nepalīdzēja, kā nervu nomierinošās zāles! a tas bla bla bla vaig darīt tā saņemies, tas viss gāja čeriz čur, es to visu sapratu, bet jūtas es apmānīt nevarēju, bet psihoterapeits uzslavēja, ar to ka citi manā gadījumā, jau būtu aizgājis ciet un es paliktu par kukū, es atkal visu turēu sevī iekšā, nu tad šis forums bija vienīgā bezmaksas vieta konsultācijām, da vienalga kas te derēja man palīdzēja man derēja, nu tā kautkā pakāpeniski, kautvai ar tām pašām zālēm nostājos uz kājām!



Edited 3 time(s). Last edit at 11.03.2013 22:33 by enfuego.

Tad kad man būs daudz naudas,tad uztaisīšu izglītojošu pasākumu jums visiem,par to kas ir šī pasaule,kas esat jūs,kāpēc te ir grūti utt.

Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tad kad man būs daudz naudas,tad uztaisīšu
> izglītojošu pasākumu jums visiem,par to kas ir
> šī pasaule,kas esat jūs,kāpēc te ir grūti
> utt.


Tad kad man būs daudz naudas, es no šī foruma pazudīšū un iziešu visas iespejamās pārbaudes, ķīniešu terapijas, jogas un visādas terapijas. Vot tad es varētu apgalvot 90% Diagnozi. Bet nauda parasti pusi simptomus noņem

Lāsēn davai nespamojam! Es laboju jo visu esmu pieradis darīt, otrādi, žurnālu skatos parasti no beigām uz sākumu, tualetes papīru nemetu papīr grozā, bet podā, ja ir smirdīga un apčurāta poda mala, es uz viņas uzskāpju ar kājām virsū, un tad diršu tikai Aizmirsu kā vectēvs teica, ka esmu guculis, tipisks, Ukrainis.



Edited 2 time(s). Last edit at 11.03.2013 22:50 by enfuego.

Nu jā,nauda vajag lai būtu finansiala neatkariba

Ko Tu tur labo visu laiku Enfuego?

I. R. Harding Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sveiki!
> P.S. - Nekādas bībeles vicināšanas, lūdzu.

A cik tev gadu? Tad es vispārībā varēšu palīdzēt, jo man arī paziņa aizgāja bojā, jo izaicināja likteni!

I. R. Harding Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Esot šādam degradētam, naidīgam, nihilistiskam
> mēslam, kas parazitē uz savu vecāku rēķina,
> neizbauda neko un kritizē visu, nevēlas
> strādāt, nespēj uzturēties atklātā cilvēku
> sabiedrībā, nejūkot prātā un nekļūstot
> neirotiskam - Kur ir mana motivācija turpināt?
> Kāpēc man turpināt būt?
>
...vispār labs jautājums...hemingvejam labs pastāsts, par zeņķi, kurš grieza sev rīkli, lai aizietu pie tēviem...vispār nāve varētu būt samērā pretīga...it sevišķi, ja pats griež sev rīkli ar pucnazi...nja...hemingvejs arī iemanījās pats sevi noslaktēt...tātad ne Tu viens tāds...
>
> Es nespēju emocionāli tikt galā ar pasauli,
> kurā esmu spiests dzīvot. Es to ienīstu, es
> ienīstu cilvēci, un visu, ko tā ir samaitājusi
> (mani tai skaitā).

...priecājies, ka samaitājusi, nevis pataisījusi par svēto...ellē, kā stāsta daži, ir siltāks...tur vismaz apkure...debesīs auksti...
>
> Es jūtos tik slims un pretīgs, un man vairs nav
> spēka izlikties, ka es kaut ko vēl no dzīves
> gaidu, vai vēlos sasniegt tās ietvaros.
>

...starp citu, ieteikumu nav...arī pārējiem, domāju, ka švaki ar palīdzēšanu Tev...viens no variantiem - izgāzt žulti, te Tu vari sameklēt kādu, kuram izdrāzt smadzenes...šeku, es uzjautrinos par enfuego...Tu vari, par provi, gāzt savu žulti man virsū...uz enfuego nevajag, tam jau tā ar galviņu švaki...vismaz izgāzīsi laukā emocijas, kuras gribi nokratīt...
...par kāpostu...nja, tur nu Tu esi dziļā dirsas caurumā...divas štukas - tā nekas...tas nu būtu jārisina Tev pašam...te neviens nelīdzēs...
...starp citu, vells nav tik mells, kā Tu to mālē...ja jau esi uzrakstījis šeit, tātad tāds nihilists nemaz neesi...

.

enfuego
nu ko tu fantazē par nervostrong,ja tu dzer to ko rakstīji,tad man jāsaka-es dzeru apmēram 3 reiz vairāk.Un domā ka sūdīgi nav no blaknēm? bet tu esi nelabojams īdētājs.
Un kurš tev ir stāstījis,ka piemēram depresiju var novērst beidzot slikti domāt,nu kurš tev būtu teicis ka tās nav sūdīgas emocijas?
Bet tu neko nevēlies saprast,vispār īdētāji mūsdienās daudz.....Ja tev saka ka var ietekmēt arī sliktas un nepaklausīgas emocijas,tad var,sākumā kopā ar AD,bet vēlāk AD arvien mazāk.Ai,man mute izkaltusi.....