Garīgās veselības atbalsta biedrība "Saules zīmes" (www.sauleszimes.lv) piedāvā psiholoģisko atbalsta grupu cilvēkiem ar depresiju.

Grupā laipni aicināti visi tie, kuri saskārušies ar depresiju.

Ja Tu dažreiz jūties nomākts, Tev ir skumji un dzīve liekas bezcerīga, tad šī grupa ir domāta Tev.
Ja arī neesi pārliecināts, vai grupa ir domāta Tev, atnāc, paskaties un pamēģini. Nāc droši!

Tiksimies brīvā, draudzīgā, nelielā līdz 10 cilvēku grupā.

Tikšanās Rīgā, Elizabetes ielā 31 (ieeja caur pagalmu), 3.stāvā, trešdienās un sestdienās, plkst. 18.00 (aptuveni divas stundas).

Gaidīsim gan sievietes, gan vīriešus, jebkura vecuma!

Ko var dot atbalsta grupa:
•Satikt cilvēkus ar līdzīgām problēmām;
•Atklāti runāt un dalīties par savu pieredzi un uzzināt citu cilvēku pieredzi;
•Uzzināt ko jaunu par depresiju, palīdzības iespējām;
•Saņemt morālu atbalstu un iedrošinājumu;
•Rast spēku un cerību mainīt esošo situāciju;
•Kopīga brīvā laika pavadīšana, ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, ekskursijas.

Grupu vada: biedrības “Saules zīmes” klīniskā psiholoģe Natālija Morozova un psiholoģe Madara Grandāne.


Dalības maksājums 5 EUR.


Iepriekš obligāti pieteikties! e-pasts: sauleszimes.lv@gmail.com vai tel.: 26123019



Edited 6 time(s). Last edit at 10.08.2016 23:52 by Viss ir kārtībā!.

Paldies, Runcene:)!

:)

Kā labie darbi ir domāti? Emocionāls atbalsts, praktiski- saimniecisks vai savādāk. Bet vispār -interesanti.

Ir nepieciešama dažāda veida palīdzība, piemēram, papildināt mājas lapas informāciju, jaunumu ievietošana sociālajos tīklos ...

mani drusku sāk kaitināt tā "iepazīstieties ar manu pieredzi" piesaukšana dažādos sociālajos tīklos. izskatās, ka tas jau ir kaut kāds narcisma paveids. atvainojos, ja kļūdos (man ir depresija, tātad esmu nejauks pēc definīcijas :)) ). un arī tas, ka viss ir par maksu. ja reiz tik ļoti vēlaties cilvēkiem palīdzēt, meklējiet resursus, lai tie nabaga depresīvie, kurus vairumā gadījumu nesaprot ne draugi, ne tuvinieki, un kuriem nav arī naudas, jo nespēj strādāt, var tikties, neko nemaksājot. pietiek jau maksas psihiatru, kuru galvenais darba vadmotīvs ir peļņa...

Ir divi apsvērumi kas mūsdienu sabiedrībā jāņem vērā šajā sakarā. Pirmkārt, jebkura kroplība var būt par dižošanās priekšmetu. Otrkārt, cita nelaime arī var būt peļņas avots.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Beidziet te nīdēt un kaukt.

Uzrakstiet paši kādu projektu un dabūjiet to naudu.

Biedrības "Skalbes" forumā stastiundzivo.lv arī viena mēnešiem sēž un brēc, ka viņai vajag Ņujorkas 5. avēnijas līmeņa psihoterapeitu. Jebkura cita palīdzība ir pasūtīta d. No gultas ārā nekāpj, sēž tur spekainiem matiem un kauc. @#$%

Ziniet, kur tādi paliek? Ar laiku VSAC. Tur dod ēst 3x dienā, liek vannā -- gribi vai negribi -- un ierobežo pēc vajadzības un atkarībā no uzvedības. Ja saārdās par traku -- atbrauc kariete, un uz Rīgu vai Jelgavu. Pēcāk var sūdzēties tiesībsargam. Bet citādi ne vainas -- pusdienas ar trim ēdieniem, TV, biblene, viss bez maksas, arī apenes. Nekāds psihologs vairs nav jāmeklē -- neviens to neliek un neviens no šiem ļaudīm neko necer. Bet Saeimu vēlēt gan viņi drīkst, jo, redz, rīcībspējīgi. Tādas un šitādas tiesības.

Nevajag noriet katru inicatīvu, tas ir ļoti latviski. Viens ar depresijas pieredzi, kas kārpās laukā, grib palīdzēt citiem, bet te atkal 5. avēnijas prasības... Es pirkstu vispār nekustinātu.

Un kas tur slikts, ka cilvēks ieliek savu bio? Tad var vismaz zināt, vai kaut kas sapasēs, vai tāda dzīves pieredze interesē.

Nevarat atrast 5 EUR? Nu tad neejiet.

Bet te taču katru nedēļu kāds nespēj noindēties. Kur nu runāt par 5 EUR atrašanu, jo visa bezmaksas palīdzība ir noraidīta...

Neviens sabiedrībā nav atbildīgs par kāda cita depresiju. Domāt, ka kādam ir pienākums man to un šito dot, vienkārši ir INFANTILI, BĒRNIŠĶĪGI.



Edited 1 time(s). Last edit at 15.04.2015 17:12 by Runcene.

..



Edited 1 time(s). Last edit at 04.05.2015 10:40 by normālis.

Ir kāds bijis? Kādas atsauksmes?

Jautājums: man savlaik bija izrakstīts Amitriptilīns. Samazināju devu saskaņā ar ārsta ieteikumu, bet tas jau pirms kādiem 3 gadiem. It kā nav nekādu sūdzību, bet pavisam bez Amitriptilīna devas grūti- jūtos nomākta, nav enerģijas un darbotiesgribas. Vai tā ir jau kāda atkarība?

Un kāpēc lai tā nebūtu atkarība? Lielāka vai mazāka atkarība mums ir pilnīgi no visa kas ir patīkams. Ieskaitot olives un žāvētu vistu.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Un kāpēc lai tā nebūtu atkarība? Lielāka vai
> mazāka atkarība mums ir pilnīgi no visa kas ir
> patīkams. Ieskaitot olives un žāvētu vistu.
_____________________________________________
Labāk pateikt nevar.

A ko viņi tur atbalsta, noņems manus Depresijas cēloņu es zinu, ka nē. Varat iet tur padzert tēju un irzunāties.

Vispār Runcen ja tā skaitās atbalsta grupa, tad tur tevi uzklausīs vismaz un varēs izrunāties, tas noņem, daļu psiholoģiskās nastas kas sakrājās. Mošk rītdien aiziet, gribu satikt, šitos forumā tusētājus ilgos :) ?

Es jau kā vienmēr no apakšas lasu un tad runāju, tāds esmu jau sen, kā žids :) Tagad sapratu, kas tā par grupu un kas tur būs. Jo nekad nebiju te iegriezies, mošk aiziešu notiks brīnums!

Ā tur jāmaksā, es nefiga neiešu, mums latvijā mazas PENSIJAS :)



Edited 3 time(s). Last edit at 19.03.2016 08:57 by enfuego.

Ir jaunumi nesen zvanīju izrunājos, un pagaidām sauleszīmes grupas netiek veiktas pēc apmēram kādām 2 nedēļām būs domes lēmums par grupas uzsturēšanu.
Tākā vot tā, es pieteicos tomēr aiziešu, jo ir patīkamāk runāt ar cilvēki kurš to zin un plus vēl izgājis cauri, patīkama sieviete pacēla klausili!

Es ar depresiju un bezmiegu mocījos 2,5 gadus. Dzēru antidepresantus, alkaholu, trankvilizatorus, neiroleptiķus, sportoju, psihoteirepija, hipnopsihoterapija utt. Biju pat aizgājusi pie slavenās dakteres Tarandas, kura no zālēm it kā protot uztaisīt super kokteili un izvelk cilvēkus uz strīpas, bet viss beidzās ar to, ka viņa man pateica, ka esmu šizofrēniķe, jo zāles mani neņem, tas ir vienīgais, ko viņa man varēja pateikt. Bija traki, bet es sapratu, ka man ir jāsaņemās un jādzīvo, ja ne sevis dēļ, tad meitas dēļ un tā es vienu dienu nometos ceļos un teicu - "Dievs, ja tu esi, tad izdari kaut ko! Vai nu paņem mani prom, vai arī rādi man ceļu, kā es varu izlīst no šīs bedres." Tā nu mani ceļi aizveda pie dziednieces Ilonas Sallijas Ozolas. Es dziedniekiem neticēju, es domāju, ka es esmu tā kā televizors, kurš iet, iet pa dzīvi, tad nolietojas, salūzt un ir metams laukā, bet tagad, es saprotu, ka es neesmu nekāds televizors, es esmu dzīva būtne, gars un dvēsele. Ilona man sakārtoja enerģijas, attīrīja no dzīves laikā uzkrātajiem piesārņojumiem, iedeva instrumentus ar kuriem strādāt, lai tas viss neatkārtotots.
Bezmiegs pārgāja jau pirmajā nedēļā, trauksme pazuda pēc mēneša. Ir atgriezies dzīvesprieks, enerģija, laimes sajūta krūtīs. Man visur sāk veikties. Es meditēju, ēdu veselīgu pārtiku un esmu harmonijā - tas ir viss, kas ir vajadzīgs :) Mana ģimene ir sajūsmā. Es esmu brīva - tā ir neaprakstāma sajūta.
Varbūt kādam noder :)

Es man liekas visu esmu lietojis izņemot heroīnu

‍



Edited 2 time(s). Last edit at 10.12.2017 01:03 by crucial333.

---@---



Edited 1 time(s). Last edit at 06.08.2016 02:49 by Johans Štr.

a man benzo pofig, nekādu blakņu, bet no AD gan var norauties riktīgi!

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> a man benzo pofig, nekādu blakņu, bet no AD gan
> var norauties riktīgi!

Man ārkārtīgi patika salīdzinājums, ka benzo ir kā klusais bērns skolas solā, kuru var apvainot un izmantot tipri ilgi, līdz pienāk brīdis, kad tas atnāk uz skolu ar ieroci un pusi apšauj.
Efekts nav pārleiku uzmācīgs pat teiktu vieglis un tīkams, bet ārkārtīgi jāuzmanās, jo fiziskā atlkarība ilgākā periodā izveidojas nopietna, kas nemaz neļauj uzreiz nomest pa 0. Tā izdarot var būt lēkmes, halucinācijas un citi brīnumi.

Ārkārtīgi labs medikaments, ja ir panikas lēkmes, un kādu reizi mēnesī apreibināties, bet piesardzīgi,
Benzo atkarība piezogas ārkārtīgi nemanāmi, īpaši, ja to salīdznia ar opioīdiem, amfetamīniem, vai kokaīnu.

Vai tas gadījumā nesimulēs vēl vairāk depresņaku? Visi būs nožēlojami , :(

Es nespētu uz komandā runāt par problēmām , man šķiet tas ir grūts pasākums. No pasākumiem neatteiktos,iepazīt jaunus cilvēkus , bieži šķiet ka sabiedrība smīkņā un paņirdz.pati esmu sieviete un ar sievietēm vispār nekontaktējos ,tikai ar vienu . vispār nesaprotu kur tā dzīves jēga.man pašai līdz kaklam šitā īdēšana,bet kur iet ja depresija ,nav jau citas izvēles.

Es esmu ar lielu stāžu un klopiem tiku vaļā elementāri, kombinējot citas zāles, kamēr klonazepāms pats pazuda, tagad tikai iedzeru ārtkārtas gadījumos ito vairs nejūtu to effektu kas bija sākumā tagad lai būtu kautkas jāizdzer 5 gabalas, bet man to nevaig!

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es esmu ar lielu stāžu un klopiem tiku vaļā
> elementāri, kombinējot citas zāles, kamēr
> klonazepāms pats pazuda, tagad tikai iedzeru
> ārtkārtas gadījumos ito vairs nejūtu to
> effektu kas bija sākumā tagad lai būtu kautkas
> jāizdzer 5 gabalas, bet man to nevaig!


ja ēd pa 1 vai 2, tad tā atkarība tak neizveidojas, ne? Es izvēlos alprazolamu, bet kamēr nav, lietoju kloni vakaros.. parasti 1 tablete 2mg. Lietoju kā alkohola aizvietotāju, jo tomēr tas Centrālo nervu sistēmu ietekmē mazāk kā 0,5-0,7 šņabis vakarā.

Ja godīgi pēts pieredzes, labākās zāles ir alkohols, bet lielākā inde. Alkohols visu noņem.

Man nepatika, vienas komenteetaajas teiktais, ka " sabiedriiba nav atbildiiga par kaada depresiju". Biezi vien ir un kaa veel , taads ir mans uzskats. Ir daudzi netoleranti, tiesaajosi cilveeki. Ir jaameklee ne tikai pulcini, kur var izrunaaties, bet jaameklee pasiem miers gariigi, kur nu katram sirds velk. ir miers, kad luudzas, aizluudz par citiem, veel labu citiem, ja ne kaa citaadi nevar paliidzeet- un tas viss loti labi nonem depresiju vismaz lielu dalu. Probleemas ir visiem, un ar savu nevajag domineet.