Pēdējā laikā bieži saklausīts par zivju eļļas noderību sirds- asinsvadu, insulta, nervu sistēmas utt. profilaksei. Palasījos par linsēklu eļļu- arī tā satur vajadzīgās omega 3 un 6. Man kā nemediķim ir pagrūti saprast, kura tad ir vērtīgāka utt. Varbūt kāds zinātājs varētu mani apgaismot, nu lūdzu!

Es varu kļūdīties bet man šķiet, ka problēma tur, ka lineļļa to visu satur niecīgā daudzumā salīdzinājumā ar zivju eļļu. Palasīšu...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ja pareizi minos, lasīju, ka ar Omega 3 tādā veidā, kā viņa ir linsēklu eļļā, īsti kaut kas nebija kārtībā, pret holesterīnu viņa arī mazāk palīdz nekā zivju eļļa. Linsēklu eļļā ir daudz Omega 6, bet atkal, kā minos, lasīts, Omega 6 tāpat jau par daudz lietojam, jo viņa ir visās augu eļļās.
Tā kā zivju eļļa jālieto un zivis jāēd jebkurā gadījumā, bet ja kāds zinātu pateikt, vai linsēklu eļļu ir vai nav ieteicams lietot, arī priecātos:)

Zivju eļļu jālieto līdz 7-10 g dienā. Linsēklu eļļas vietā ņem mūsu pašu iecavnieka rapšu eļļu, 3-5 ēdamkarotes, lieto vienlaicīgi ar zivju eļļu.

Omega 3 ir DHT !inhibitors! (DHT ir vīriešu seksa hormons) un tas savukārt noved pie mazākas matu izkrišanas(jeb precīzāk ar DHT inhibitoriem(dažādos brendos) cīnās pret plikpaurību), jo DHT tiek attiecināts uz vīrīešu plikpaurību un tās iestāšanos kā arī ļoti palīdz cīņai ar problēmām ar prostatu tās palielināšanos utt, izvēlies nu. impotenci, libido samazināšanos un spermas daudzuma samazināšanos, vai pilkpaurību un prostatas vēzi.. :D ..

protams es domāju šadas problēmas visvairāk skar Antonio.. jo viņs lieto diezgan daudz šī dht inhibitora..

man nav datu cik daudz ir šo inhibitoru iekš omega 3, bet es pieņemu pietiekošā daudzumā,. lai tiktu pieminēts kā piemērs

nedaudz skaidrāk - ar DHT inhibitoriem cīnās arī pret prostatas problēmām pat ar prostatas vēzi( kontroversiāli gan).

Viennozīmīgi Lielā Zīve.

Klau Autonoms, ar dumību nezīmējies, ja? Domāju ka esi kārtējai farmokologu upuris, kam smadzenes "izskalotas". Kauns par Latvijas aptiekāru neētisko rīcību, sevišķi, ja runa iet par uztura bagātinātājiem. 1g omega3 pat zīdainim ir par maz, bet šie raksta ka tā ir normāla dienas deva pieaugušajiem. To pašu var ar par vitamīniem pateikt. Latvijas aptiekas izsmiekla koncentrācijas tirgo par vājprātīgiem cipariem. Pats sūtu no ārzemēm, cenas atšķiras pat vairākus desmitu reižu.

ar dumību?? klau, ja nezini pats vai nespēj pārbaudīt manis teiktos faktus,tad kā Tu spēj mani apvainot dumībā?
Antonio..ai antonio tomer problēmas Tevi skar ja.. kā jau teicu.. ;)

Ir atsevišķi preparāti par kuriem es varu piekrist devas ziņā, bet nu 10 g tu ko pluss vēl citas mantas..tas ir bik pa šerpu, tev ir tik daudz receptoru cik tev viņu ir un ja lielākā daļa ir aizņemti ar taviem 10000mg zivju eļļas +vēl dievsvienzinkotuvēllieto, tad ļoti samazīnās pārējo vitamīnu/uztura bagātinātāju/ uzsūkt spēja, tas nozīmē kas tev pārējie uztura bagātinātāji arī jālieto paaugstinātās devās!! tāpēc ilglaicīgi neko nevajag lietot tik lielās devās.. neesi dzirdējis, kas par daudz tas par skādi.. ?

protams vienmēr var lietot dažādas lietas kas palīdz uzsūkties dažādiem uzturabagātinātājiem, lai sasniegtu vēlāmo efektu mazākās dozās

Apēdot tādu kārtīgu zivi visi receptori tiek aizņemti, ka nekas cits vairs neuzsūcās.., no Tevis teiktā izriet ka zivis drīkst ēst tikai slimi cilvēki:D Zivju eļļa Autonoms nav tak nekāds medikaments. No kādiem avotiem Tev ir zināms cik ko cilvēka ķermenis spēj uzņemt un pie kādas masas, auguma, kcal patēriņa dienā? Protams zivju eļļa nedaudz aiztur citu produktu uzsūkšanos, kādu %, matu skaldīšana. Ar citiem pārtikas produktiem cilvēks dienā uzņem pat simtiem gramu eļļas, jeb tauku, tie 2g omega3 ko uzņem ēšanas laikā nešķiet nebūtiski?

uz īsu brīdi jā, jo zivju eļļa labi uzsūcās bet zivju ēļļā nav tikai omega 3, bet tāpēc es saku, ka ja vēl plusā tu lieto citus bagātinātājus gramos, vai gramu desmitos!, tad tas nav labi. un tāpēc tas ir viens no iemesliem kāpēc arī ir ieteiktā dienas norma. Un receptoru skaits, ja tev ir kāda nojausmas kas tie ir par zvēriem nav ar vienādu skaitu katrā ķermenī, bet viņu skaitu aprēķināt nevar! receptori strādā kā "ķērājii" un ja viņi ir aizņemti ķerot ko tādu lielos daudzumos, tad garām tiek palaista lielākā daļa visa pārējā.

teorija un prakse divas dažādas lietas. pēc teorijas sportistiem uz kg masu 1g olbaltumvielas nepieciešams. ieteiktā dienas norma zīdaiņiem un 200kg kabaniem ir vienāda.

Linsēklu eļļa zivju eļļas vietā

Linsēklu eļļa ir dabisks Omega-3 un Omega-6 avots ar visaugstāko saturu (Omega-3 - 60%, bet Omega-6 - 16%). Lai arī linsēklu eļļa un zivju eļļa satur vienu un to pašu nepiesātināto taukskābi - Omega-3, cilvēka organismā to darbība ir būtiski atšķirīga. Linsēklu eļļa satur linolenskābi, bet zivju eļļa - eicosapentaenoic un docosahexaenoic skābes, kuras ir linolenskābes atvasinājums. Korelācija starp linolenskābi un tās atvasinājumiem ir līdzīga beta-karotīna un A vitamīna korelācijai. Beta-karotīns ir A vitamīna priekštecis, un tas nav kaitīgs pat pārdozēšanas gadījumā. Ja tomēr tas notiek, tad vienīgās sekas izpaužas kā nekaitīgs oranžas krāsas plankums kādā no ādas pigmentācijas segmentiem. Organisms uzkrāj un glabā sevī beta-karotīnu, līdz rodas nepieciešamība to pārveidot A vitamīnā. Kad indivīds uzņem A vitamīnu, tad organismam nākas izlietot to pilnībā, bez atlikuma. Tādēļ, izmantojot A vitamīnu lielos daudzumos, tas var kļūt indīgs. Līdzīgā veidā organisms reaģē arī uz linolenskābi un tās atvasinājumiem. Pat, ņemot vērā to faktu, ka linolenskābe organismā spēj pārveidoties 20 minūšu laikā, organisms to dara tikai krasas nepieciešamības gadījumā.

Omega-3 uzņemšana zivju eļļas veidā var būt līdzīga ārstniecībai ar tai piemītošām kontrindikācijām. Līdz ar to notiek tieša iedarbība uz asins recēšanu un var rasties problēmas ar brūču dzīšanu. Atsevišķi pētījumi liecina, ka zivju eļļa, kas uzņemta kopā ar aspirīnu vai kuru iedzēruši diabētiķi, spēj nelabvēlīgi ietekmēt organisma fizioloģiskās funkcijas. No citas puses raugoties, linsēklu eļļa satur Omega-3 tai veidā, kas līdzīgs organisma metabolismam nepieciešamam priekštecim, ko organisms spēj uzkrāt un izmantot tik, cik nepieciešams. Tieši tādēļ, pirms zivju eļļas lietošanas, jākonsultējas ar savu ārstu. Un pretēji, linsēklu eļļa ir nekaitīga pat zīdaiņiem.

Papildus tam, jāņem vērā Omega-3 dažādu izcelsmi: vai tai ir dzīvnieku vai augu izcelsme - neiedziļināsimies šī jautājuma garīgās puses apspriešanā, taču cilvēki, kuri piekopj veģetāriešu dzīvesveidu vai kuri ievēro reliģiozos gavēņus, labi apzinās šo atšķirību.

Vislabāk īstu, labu linsēklu eļļu ir lietot kopā ar svaigiem dārzeņiem salātos, ar biezpienu, visās gatavās aukstajās uzkodās, kurām mēs parasti pievienojam saulespuķu, rapšu vai olīveļļu.

Par nepiesātinātām taukskābēm

Neaizstājamās nepiesātinātās taukskābes ir tie ķieģelīši, no kuriem mūsu organismā veidojas tauki. Ir divu veidu šādas vielas - linolenskābe (tā dēvētā Omega-6) un alfa-linolenskābe (tā dēvētā Omega-3). Tās darbojas kā neaizvietojamas vielas katras mūsu organisma šūnas veidošanā, piedalās membrānas procesos, nepieciešamo vielu uzkrāšanā šūnās un kaitīgo vielu izvadē no tām. Tā kā organisms pats neveido neaizstājamās nepiesātinātās taukskābes, mums nākas tas iegūt no dārzeņiem, riekstiem, sēkliņām un juras produktiem, kur tās uzkrājas dabiskā veidā.


Nepiesātināto taukskābju Omega-3 un Omega-6 galvenās funkcijas:
• enerģijas uzkrāšana šūnās;
• ķermeņa temperatūras stabilizēšana;
• ādas aizsardzība no izžūšanas un lobīšanās;
• audu un orgānu „pamatne”;
• šūnām, šūnu bioķīmijai un enerģijas metabolismam nepieciešamo hormonu ģinšu atražošana;
• sirds-asinsvadu un imūnās sistēmas veselības nodrošināšana

Omega-3 un Omega-6 ir vitāli svarīgas mūsu uztura sastāvdaļas. Ārkārtīgi trūkst Omega-3. Omega-6 mēs patērējam krietni vairāk par Omega-3, un galvenokārt mēs to iegūstam no attīrītām un rafinētām eļļām, kuras izgatavotas ekstrakcijas metodē, pielietojot ekstrakcijas šķīdinātājus (piemēram - benzīnu). Labas kvalitātes Omega-6 ir iegūstama no svaigiem dārzeņiem un sēkliņām. Labākais augu izcelsmes avots Omega-3 ieguvei ir linsēklas un eļļa no tām, kas ražota aukstās presēšanas metodē (pie temperatūras, kas nepārsniedz 43°C). Uzņemt uzturā Omega-3 un Omega-6 būtu vēlams vienādā proporcijā, proti, 1:1, kā tas tradicionāli ir bijis mūsu senču uzturā, kad, saskaņā ar vēsturnieku pētījumiem, hronisko saslimšanu izplatība bijusi minimāla. Šodien šai nepiesātināto taukskābju patēriņa attiecībai ir dramatisks raksturs 20÷25:1, turklāt Omega-6 labā.