Nex, puisis jautāja par pleca traumu un operāciju, es pateicu, ko domāju par artroskopiju un TRAUMATOLOGU. Kādā sakarā te laparotomiju iepin? Pleci tač vēdera dobumā neatrodas...Pēc manas pieredzes- dažiem ārstiem- ka tik sagriezt... Viņiem jau pēc tam nesāp!
>>"...Taisīt artroskopiju, diagnostisko, vai nediagnostisko izlemj ārstējošais ārsts, pacienta uzdevums ir piekrist vai nepiekrist..."- Puisis jautāja un ievāca informāciju- mēs atbildējām.
>>"...Jā, un pēc ceļa artroskopijas, pacients pēc 6 stundām var doties uz mājām, parasti nākošajā dienā jau var staigāt, un pēc 7 dienām var doties uz darbu, savas murgainās baiļu fobijas atstāj pie sevīm!..."
- Man nav vērts baidīties no savas jau notikušās operācijas. Man ir mana pacienta PIEREDZE, kāmēr Tu kaut kur tikai izlasīji, ka pacients pēc nedēļas jau var iet uz darbu...
Jā, otrā dienā pēc ceļa artroskopijas jau var pastaigāt, bet tālāk par tualeti, jei bogu, iet negribas!!! Ja darbs ir blakus mājā sēdēšana uz dīvāna- tad pēc nedēļas jau var iet uz darbu!
Mani operēja 2012.g. decembrī Rīgas 2.slimnīcā dr. Guntis Nimrods
Pirms tam biju izrakusi internetu krustu šķērsu, lai saprastu, kas ar mani notiek, ceļa anatomiju, kā izskatās artoskopijas video, pacientu, ārstu stāsti...Tikai vienu es googlei nepajautāju- par pēcoperācijas periodu- nezināju, ka tas ir jāprasa. Ārsts arī man neko neteica par to & es nezināju, ka par to ir jājautā... Saruna notika ārstu istabā, ārsti staigāja iekšā ārā, uzkoda picu- tādēļ nepajautāju un nepateicu daudz ko, ko gribēju prasīt. Toties (nezin kādēļ?) sarunājām operācijas datumu...
Visur bija teikts, ka tā ir viegla operācija...Ja es būtu zinājusi...
"... pēc 6 stundām jau var iet mājās..." - ap plkst. 8.30 jau biju operāciju zālē "uz galda". Mājās tiku nākošā dienā ap 16.00. Vajadzēja punkciju taisīt, jo celī bija asinis sakrājušās.
Otrā dienā kaut kā aizkliboju mājās. Pazīstama fizioterapeite ieteica vingrot- sēdēt uz galda un šūpot kājas. Bija pagrūti, jo kāju salocīt līdz 90 grādu leņķim- neiespējami un sāpīgi.
Iztaisnot kāju pilnīgi taisnu- neiespējami un sāpīgi.
Sēdēt pie galda- tikai tik ilgi, cik paēst, jo salocīt celi nevar & sāp. Taisna kāja nolikta 45grādos pret zemi- celis atkal sāp... - apmērtam 2-3 nedēļas tādā stilā. Protams, arī tūska...Visus studiju darbus rakstīju, sēžot gultā-mugura pret sienu, kājas taisnas, zem ceļa spilventiņš, a dators klēpī.
Nekur tālu tādā stāvoklī aiziet nevar- turpmākās 2 nedēļās no mājas izgāju tikai uz tuvējo veikalu un atrādīties ārstam. Ārā decembris- auksti, tālu aiziet nevar, parkā uz soliņa pasēdēt arī nevar. No ilgās tupēšanas mājās sāk "jumts braukt nost".
Janvārī man bija jānodod bakalaura darbs, bet tikt uz bibleni ez biju spējīga tikai ap Ziemassvētkiem, kad biblenes nestrādā. Laika, lai rakstītu diplomdarbu, palika par maz... Mani neviens nebija brīdinājis, ka es nekur nespēšu aiziet. Neuzrakstīju bakalaura darbu.
Dažas dienas pirms operācijas piekrāmēju savu mašīnu līdz jumtam pilnu ar malku. Domāju- pēc 2 nedēļām salikšu visu šķūnītī. "Viegla operācija" taču! Reāli- izkrāmēt malku sķūnītī es biju spējīga tikai pēc 2.5 mēnešiem. Stāvošai mašīnai nosēdās akumulators. Būtu dr. brīdinājis- gan jau man atrastos tās 2-3 stundas priekš malkas krāmēšanas! Bet dakters man nepateica NEKO par to, kas būs pēc tam. Jaunu mašīnas akumulatoru par 50Ls tak doks man nepirks...? Pofig?
Bija te, forumā, ieklīdusi viena dāma, kas teica, ka pēc ceļa artroskopijas 8 dienā aizdevās uz darbu. Garlaicīgi mājās palicis. Prasīju, kā tad viņa loka celi? Palocīt celi nevarot- sēžot darbā uz galda, a dators klēpī... Cik lasiju netā- pēc artroskopijas to neviens nespēj 2-3 nedēļas, pēc tam pamazām paliek labāk.
Tūska nogāja tikai pēc ~3 nedēļām- (paldies fizioterap. Signei Jačmenkinai par teipošanu!).
Pēc artroskopijas es 3-4 mēnešus jutos daudz sliktāk, nekā pirms tam. Sajūta, ka mani kāds (nezin kāpēc?) ir izčakarējis.
Kādi 8-10 mēneši pagāja, kāmēr es atkal spēju salocīt kāju līdz galam- normāli pietupties, normāli aizšņorēt kurpes.
Vairāk kā gads pagāja, kāmēr sapratu- ir atkal viss OK. Kaut gan- nav tomēr OK, bet tas ir cits stāsts...
Te daži raksta, ka pēc 6 mēnešiem jau esot spēlējuši futbolu- nu nez- varbūt, ja fizioterapeits pastrādā? Man slimnīcā teica, ka tā esot "viegla operācija" un fizioterapeitu nevajagot. Man pašai tobrīd nebija naudas, lai maksātu par regulārām fizioterap. vizītēm. Cik lasīju- ātrāk par 6 mēnešiem tāpat neviens atpakaļ uz strīpas netiek.
Ja es būtu šo visu zinājusi PIRMS TAM, nezin vai es piekristu operācijai. Vismaz pusotru mēnesi pirms diplomdarba aizstāvēšanas noteikti neoperētu.
Un ir vērts kārtīgi padomāt, pirms ļaut sevi griezt. Dakteriem, kad viņi pacientu sašķērējuši, pēc tam nesāp.
Edited 4 time(s). Last edit at 11/03/2014 01:32PM by kachenite.