XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija

Aizsāka Esss 

Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
07.10.2006 00:27
Suuu Wrote:
-------------------------------------------------------
> Var jau pameeginaat kaadu
> citu sporta veidu...vieniigais man baigi regulaari
> truuka elpas un riktiigi klapee sirds...taapeec
> taadas lietas kaa airobika un citas taadas lietas
> atkriit.

Ciguns. Pie laba trenera. Iesaku. Mani reiz tas âtri uzcçla uz kâjâm pçc smagas slimîbas.

Guntis Veiskats
Sveiki!

Essa simptomi ir arî mançjie. Îpaði riebîgs ir elpas trûkums un reiboòi/dullâ galva. Man ir 34 un problçmas sâkâs pie 30, simptomiem pastiprinoties tieði ðogad (elpoðanas problçmas pieteicâs kaut kad jûlija sâkumâ). Protams, ka esmu izstaigâjis visâdus ârstus, veicis daþâdas analîzes/izmeklçjumus un ieguvis diagnozi : veìetatîvâ disfunkcija ar paroxâliem stâvokïiem. To, kas tas tâds ir man ârsti, protams, nepaskaidroja. Apjçgu ieguvu ðajâ forumâ - paldies rakstîtâjiem.

Mazliet par manu pieredzi zâïu ne-lietoðanâ. Kâ jau distoniíim man ir bailes no visa kâ, tai skaitâ zâïu blaknçm, taèu, lai iegûtu kaut kâdu droðîbas sajûtu par iespçju sev palîdzçt lçkmju gadîjumos, es paìçrçju, lai neirologs man izraksta ko noderîgu. Dabûju diazepeku. Tomçr izlasot liet. instr. sapratu, ka ripas rîðu tikai tad, ja bûs patieðâm ïoti slikta sajûta. Kopð aprîïa nevienu tâ arî neizmantoju.
Pirms laiciòa apstâkïu sakritîbas pçc mana neiroze - un mums visiem ir neirozes - ieguva akûtu izpausmi ar trauksmes stâvokïiem un panikas lçkmçm. Dabûju no vienas psihiatres/psihoterapeites xanaxu trauksmes kupçðanai. ...pietika ar to, ka attiecîgâs ripas bija manâ íçðâ. Ar trauksmçm - vismaz ðobrîd - tiku galâ bez to palîdzîbas. Toties lietoju asinszâles preperâtus un mçreni alkoholu. Alkohols kâ nekâ ir viens no efektîvâkajiem îslaicîgas darbîbas antidepresantiem. Kad paliek labâk, nelietoju, citreiz vairâkus mçneðus nemaz. Kad èâbîgâk, tad atkal mçneðiem katru dienu pa kâdiem 100-150 gr konjaka, viskija, rîgas balzâma vai taml. Tas gan noteikti nav ieteicams cilvçkiem ar tieksmi uz "plostu".

Domâju, ka kâdam var ðíit interesanti, ka man ïoti palîdz tâdi autori kâ Kurpatovs, Vilma Lûle (sk. koob.ru). Katram sava pieeja pie vienas un tâs paðas lietas un abi palîdz saprast lietas bûtîbu, proti, ka visas problçmas sâkas mûsu psihoemocinâlajâ sfçrâ un beidzas kaut kur fiziskajâ íermenî ar slimîbu vai slimîbas simptomiem.

Domâju, ka ideja par distoniíu "sapulcçm" ir laba. Galu galâ nav liela atðíirîba starp distoniíiem un alkoholoíiem, - kâ vieni tâ otri ir cilvçki, kurus vieno kopçjas problçmas un potenciâli lîdzîgi ceïi uz atveseïoðanos. Tâpçc, kâpçc gan nevarçtu bût klâtienes (neklâtienes saiets jau noteik ðeit) "anonîmo distoniíu" sanâkðanas? Un atðíirîbâ no alkoholoíiem mçs varçtu iebaudît pa mçriòam :) Vienîgi problçmas varçtu bût ar vietu?
To Valcha!

Esi sveicinaat laikam muusu pulcinjaa!!!

Tieshaam, viss mums ir jaanoliek datums un jaasariiko vienu saietu!

Taatad par pamatu njemam 28.okt?! Ko sakat tauta? Vieta Riiga, ja? Kur tieshi? Kaads lielveikals?! :) Labi joks...

Izsakat priekshlikumus, luudzu! Un tad arii vienosimies!

Paldies jau ieprieksh...

P.S. Shodien tak veeleeshanas :D
kopija :)
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
08.10.2006 13:54
Veìetatîvâs distonijas ârstçðana ar psihoterapijas palîdzîbu

www.psihoterapijasprakse.lv

Dr. Andris Veselovskis

Jautâjums: Labdien! Vçlçjos pajautât par veìetatîvo distoniju, ar kuru cînâs daudzi cilvçki, it îpaði, sprieþot pçc diskusijâm ar medicînu saistîtos forumos. Kâ Jums ðíiet, vai to var ârstçt ar psihoterapijas palîdzîbu?
Atbild psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis:



Pastâstîðu, kâdâ veidâ saskaros ar ðo jautâjumu praksç. Apmçram viena treðdaïa pacientu, kas nâk uz psihoterapiju, cieð vai ir cietuði agrâk no veìetatîvâs nervu sistçmas darbîbas traucçjumiem. Simptomi var bût ïoti daþâdi - svîðana, roku trîce, sirdsklauves, nepatîkamas sajûtas sirds apvidû vai vçderâ, galvassâpes, nespçks, galvas reiboòi, caurejas vai aizcietçjumi...

Simptomi var bût ïoti daudzveidîgi, bieþi kombinçjas ar bailçm un/vai ar pasliktinâtu garastâvokli. Vairumâ gadîjumu ðie cilvçki ir bijuði pie vairâku specialitâðu ârstiem. Nekâdi organiski bojâjumi vai slimîbas nav atrastas un pacientam bieþi tiek pateikts – "Jums ir veìetatîva distonija," "Jums ir neirocirkulâra distonija," "Jums ir vairâk jâstaigâ pa svaigu gaisu," "Tas viss ir no nerviem," "Tie ir tikai tâdi funkcionâlas dabas traucçjumi." Bieþi ðiem pacientiem tiek izrakstîti medikamenti, kas darbojas uz galvas smadzençm - trankvilizatori vai antidepresanti. Lieki teikt, ka pacienti paði neko nesaprot, kas ar viòiem notiek. Simptomi mazinâs, tad pçc brîþa atkal parâdâs, daþkârt moka visu dzîvi. Ir arî speciâlisti, kuri saprot, ja traucçjumi rodas no "nerviem" (to cçlonis ir psihç), tad pacients ir jâsûta pie psihoterapeita vai pie psihiatra.

Ja cilvçks ar ðâdâm sûdzîbâm atnâk uz konsultâciju, paskaidroju, ka mûsu domas un emocijas ietekmç veìetatîvo nervu sistçmu. Piemçram, daudziem cilvçkiem pirms eksâmena ir caureja, slikta dûða, izkalst mute, zûd apetîte. Lîdzîgi cilvçka veìetatîvâs nervu sistçmas darbîbu var ietekmçt kâdi notikumi no pagâtnes, par kuriem cilvçks it kâ ir aizmirsis. Piemçram. Meitenes tçvs dzçrumâ ir bijis agresîvs un viòa pârdzîvoja stindzinoðas bailes, kad viòð piedzçries nâcis mâjâs. Pieaugusi ðî sieviete priekðnieka vîrieða klâtbûtnç izjût tâdu kâ sastingumu, sirds sâk dauzîties, rokas kïûst aukstas un nosvîst, sâk trûkt elpas. Ar laiku ðie un citi simptomi var parâdîties bez redzama iemesla.

Ja cilvçks grib iedziïinâties sevî, saprast savu problçmu cçloòus, ir gatavs ieraudzît sevî smagas jûtas, atcerçties nepatîkamus pagâtnes notikumus, tad ir iespçjams ârstçt veìetatîvo distoniju ar psihoterapiju. Parasti, ja cilvçks iziet ilgstoðu psihoterapiju, ðie simptomi mazinâs vai izzûd pavisam. Jo ilgâk ir bijuði simptomi, jo grûtâk no tiem tikt vaïâ. Daþiem pacientiem iet vieglâk, citiem grûtâk. Svarîgi, lai cilvçki zinâtu, ka ðâda ârstçðanas iespçja pastâv.

Ar cieòu, Dr. Andris Veselovskis.
Es ar ðo slimîbu dzîvoju 5 gadus.Xanaxsu dzçru 3gadus,vismaz naktî varçju daudzmaz gulçt.Kad pârtraucu,slimîba atkal pastiprinâjâs.Saprotu,ka nevar visu laiku rît zâles,tâpçc patreiz apmeklçju homeopâtu.Par rezultâtiem spriest pâragri.Turieties!
Bet kâ jums ir, kâdam ir arî problçmas ar vairogdziedzeri?? Piemçram endokrînâs sistçmas problçmas noved pie VD vai otrâdi? Man pçdçjo nedçïu pçc ilgâka laika uznâkuðas ir drausmîgas lçkmes. Jau nodevu analîzes un ðodien eju pie endokrinologa, redzçs kâdi bûs râdîtâji, domâju, ka slikti. Tagad man ir grûti no rîtiem piecelties jo sirds sâk sisties un ja straujâk pieceïos no gultas tad klât ir arî stenokardijas lçkmes.
Sveicinaati, domubiedri!

Vakar atkal bija diena ar muusu jau daudz aprunaato leekmi - elpa, sirdsdarbiiba, neliidzsvars, mirshana nost! Pirmo reizi meegjinaaju iedzert Xanax, iisteniiba neteiktu, ka bija iipashi izpaliizdiigs medikaments! Panjeemu pusiiti tabletes (laikam sanaak tad 0.25mg) un izsuukaaju, lai aatraak iedarbotos! Tachu uzlabojumu jutu tikai peec kaadaam 40-45 min! Jums arii ir taa? Kaadu devu Juus lietojat uz shiim leekmeem?
Tad it kaa paargaaja, bet peec kaada laika, atkal nedaudz uznaaca sliktuma simptomi!

P.S. Kaa paliek ar muusu pasaakumu? Laikam tikai viens cilveeks ir atbildeejis... SAROSAMIES TAK :)

P.S.S. to ?!? Nee, taadas probleemas laikam man nav bijushas :/ Juutu liidzi!
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
09.10.2006 17:24
0,25 ir beerna deva riktiigai leekmei. 0,5 var saakt, varbuut pat 1 mg. Protams, ne uzreiz. bet, ja redzi, ka 0,25 neder.
Inciits
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
09.10.2006 18:47
Sveiki,pulcinjaa!


Te tiek daudz spriests par to, ka jaatrod ceelonis, kas izraisiijis sho pretiigo,daudziem neizprotamo kaiti.

Es skaidri zinu, kad un kaapeec mantas viss saakaas.Bet..es nevaru un nemaaku sev piedot, kaut visi apkaarteejie,kam nodariiju paari, sen,gaidiem visu aizmirsushi un man piedevushi.

Saprotu, ka ,kameer nespeeshu piedot sev, turpinaashu mociities.

Visvairaak nomoka nerealitaates sajuta.Sajuuta,ka juudzos. Biju pie astrologa un man pateica,ka nemirshu no veezha (man taa ir otra fobija) un nekad nenojukshu praataa.

Tas paliidzeeja.Vai nav taa, ka mums,distonikjiem, katrs vaards ietekmee ljoti speeciigi?

Liels paldies Guntim par komentaariem.Lasu ar milziigu interesi un labpraat gribeetu ar sho gudro cilveeku kaut virtuaali parunaaties.
Sveiki,atkal. Lasu un domaaju,meegjinu daudz ko izprast un paliidz tas,ka katra gadiijumaa ko vari attiecinaat arii uz sevi. kads mineja ari par bezmiegu..Vienmer ir bijushas probleemas ar iemigshanu,dazhreiz ar taadu skaudiibu skatos,kaa mazaa maasa vienaa mirklii atluuzt, bet man nekad taa neizdodas. ja nu vieniigi peec nakts klubos ar dejaam+pietiekami alko. Un tagad bezmiegs ir pilniigs,lai gan miegs naak ljoti,aaizmigt neka nevaru:( Un taa arii gulju gultaa visu nakti un klausos jau kaa no riita seetnieks saak rosiities un ap to laiku aizmiegu..Briesmigi:( Un tas lekmes,ka man ir apnikushas..

Analizeejot un domaajot saprotu,ka shis lekmes,shi saucamaa slimiiba ir no nerviem. Un laikam no sleeptiem paardziivojumiem,kaadaam situaacijaam beerniibaaa,kuras taa arii nav paardziivotas,izsaapeetas un ir noguulushas kur zemapzinjaa. Un tieshi zemapzinju ir visgruutaak kontroleet,lai pat neteiktu,ka neiespejami, un tad shie pardzivojumi,kad gadas kada lidziga situacija vai vismaz to atgaadina,lien aaraa. Un neko dariit..

Bet taa vai taa,stingri pieturos pie ta,ka medikamentu svairak nelietoshu..pasen atpaklaj dzeru ari alprozalamu, bet no ta skjita,ka esmu vispar nespejiga ko darit,tikai gulet un ukshi blenzt grieztos.
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 09:36
Arî man ir bijuðas visas ðîs uzskaitîtâs sajûtas, viss sâkâs pirms trijiem gadiem. Man periodiski bij sajûta ka nomirðu, citreiz, ka sajukðu prâtâ, bet citreiz bailes no paðnâvîbas, un tad vel bailes ka kâdam ko nenodaru. Nu murgs.Esmu dzçrusi daþâdus antidepresantus, bet nu 23. oktobrî bûs 2 mçneði, kâ esmu sâkusi lietot homeopâtiju un eju pie psihologa. Nu pagaidâm jûtos labi, kautkan tâs mainîgâs sajûtas, kas parâdâs reizi divâs nedçïâs vçl pilnîbâ nav pazuduðas. Bet nu es esmu iemâcijusies ar tâm kautkâ tikt galâ. Papildus padzeru Sedatif (arî homeopâtisks nomierinoð lîdzeklis).
Ïoti negribas dzert to íîmiju. Es arî bûtu tikai par, ja izdotos saorganizçt kâdu kopestîgu pasçdçðanu.
Es nezinu, man laikam kaut kaa nav taadi simptomi, ka man buutu jaabaidaas no kaut kaa vai kaa... man tikai uznaak sliktuma sajuuta peec alkohola lietoshanas un ikdienas sviishana + gruuti ievilkt elpu liidz galam! Laikam mums katram tas izpauzhaas savaadaak, bet bailes katraa zinjaa man ikdienaa nav! Ne no peerkonjiem, sleegtaam telpaam u.t.t.! Kaut gan esmu kljuvis nedaudz stresainaaks un raustiitaaks, kopsh man taa slimiiba pieteicaaas! :(

RIIKOJAM TUSINJU-kopaasanaakshanu 28. okt., tikai kur?
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 11:15
Jaa man ar taapat...ka visu laiku ir veseliibas probleemas...bet pats izteiktaakais ir ka nevar paelpot, slikta duusa un klapeejas sirds...citi simtomi retaak un ta arii katru reizi ciaadi. Parasti no sitaa visa nav gariigais un druumais nespeeks, gruuti piespiest sevi kautko padariit...jo nekas vairs taa laagaa neinteresee. Bailes par veseliibu un nomirt uznaak tikai momentos...ka ir loti loti slikti...nu tad saak naakt visaadas mulkiibas galvaa. Tas pats visaadas stulbiibas naak galvaa pat pie mazaakajaam probleemaam. Bet lielaakoties esmu loti mieriiga...nenaak ne bailes ne citaadas sliktas domas.
Bet taadi simtomi kaa Binnia man regulaari bija lietojot antidepresantus...tai laikaa man pazuda visi nelabumi, sirdsklapes un tt...bet paraadiijaas sitie murgi galvaa. Pirmkaart loti naaca miegs un biju mieriiga..bet ta bija dienas, ka likaas vairaak energijas, paguleet nevareeju un ta praatins veeraas ciet...taadi murgi naaca galvaa ka pat atcereeties negribaas. LAbi, ka naacu pie praata un visas tabletes izlidinaaju aaraa.
Nu jaa, es arii netaisos katru dienu lietot to Xanax, tikai tad kad man paliks slikti...

Laikam, vajadzeetu meegjinaat arii citas pieejas man, jo pagaidaam ko esmu meegjinaajis bija tikai ar taa saucamajaam tantinjaam u.t.t.! Vajadzeetu pameegjinaat arii homopaatiju, punktuuru, u.t.t.
Labi, pastâstîðu kâ man vakar gâja. Saòçmu vairogdziedzera analîzes un secinâju ka pie endokrinologa nav vçrts vispâr iet. Man viss bija normas robeþâs, izòemot antivielas, kuras pat ir nedauzd nokrituðâs (vasarâ bijauzskrçjuðas uz augðu).
Esss - ar alko labâk nejokojies, man arî sâkumâ bija tâ ka tas itkâ pat palîdzçja. Un tad bija viens pasâkums, tâ bija var teikt laimîgâkâ diena manâ mûþâ, tusiòð, apkârt draugi, iedzçrâm. Uzreiz palika tik labi, aizmirsâs kaites un es biju kâ visi. bet nâkamajâ dienâ knapi lîdz mâjâm tiku. Izgulçjos kârtîgi, paçdu, tad sçdos pie stûres un braucu mâjâs. Jutu kâ paliek slikti, sâk svilt vaigi un sirds dauzâs kâ nenormâla. aizbraucu mâjâs, izmçrîju asinsspiedienu - tas bija baigi augstu uzskrçjis, es domâju ka gals klât.. Bet tad apgûlos iedzçru nomierinoðos lîdzçkïus un pamazâm nomierinâjos. Bet atskaòas jutu vçl nedçïu. Kopð tâs reizes neesmu vairâk dzçris. es protams varu iedzert kâdu lâsîti, pagarðot.. bet nedrîkstu just reibumu jo tad viss!
Tagad ir tâ ka laikam uz rudeni viss atkal pastiprinâjies, jo nedçïu atpakaï sâkâs lçkmes, sirds pârsitieni un jaunums - stenokardijas lçkmes.. Un kaite arî ir apgriezusies otrâdi. Ja agrâk man bija bail no vakariem, no tâ ka nevarçðu iemigt, tad tagad negribâs celties. Es pieceïos no rîta kâ visi, mçìinu sevi noskaòot, ka tas ir parasts rîts, bet lçnâm atnâk sliktuma sajûta un sâpes krûtîs. Vakar arî bija tâ, domâju ieðu pastaigâties izvçdinâðu galvu, bet jo tâlâk gâju jo vairâk sâpçja - atnâcu mâjâsun man palûdz uznest pâris mantu uz bçniòiem, kâpjot pa trepçm, man sâpes pârgâja!
Mums tieðâm vajag savâkties vieim kopâ, jo man jau labâk paliek tad kad pasçþu un palasu ðeit ko citi raksta! :)
Es ðobrîd pie lçkmçm lietoju LEXOTANIL, bet man viòð nepatîk - nomierina, bet nomâc garastâvokli, un jûtos miegains. Lietoju arî asninzâles tabletes, un dzçru miera tçju (tereðko). Tagad vakaros dzeru mâtera tçju. Dzeru daudz ûdeni, domâju atsâk iet uz baseinu, jo pçc tam ir baigi labâ sajûta. agrâk gâju kontrastduðâs, tâ arî ir laba lieta.
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 12:34
gribçju jautât kâ citiem?
daudzi saka, ka VD pirmais izraisa problçmas ar gremoðanas orgâniem, un man tieði tâ ir, protams varçtu aiziet uz kobru bet dakteris saka ka nav jçgas, biju uz kompjûteru un viss bija ok, protams vçl ir heliobaktçrijas, bet teica ka nav vçrts man iet rît kobru, tad kad man ir lçkmes, tad man galîgi negribas çst un mazliet metas slikti, man parasti tagad ir slikti pçc alko lietoðanas un pat slikti ir nedçïu, bet pçc tam ir pat super, nu reizçm arî pçc kârtigas stresa devas uznâk kâds nelabums, bet to es diezgan âtri pârvaru..
tapçc gribu zinât, vai kâdam vçl ir problçmas ar gremoðanas orgâniem, es nesaku, ka es nevaru paçst vai visu laiku vemju (vçmis es vispâr neesmu), bet ir tâda diskomforta sajûta pie lçkmçm???
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 12:35
Man asinszaale ir praktiski vieniigais liidzeklis, kurs paliidz man sanemties uz kaadiem 50% mazinaajusies visi nelabumi...ir pat dienas, ka viss liekas baigi forsi...kas nebija agraak. Baseins man arii paliidz...gariigais uzlabojas noteikti. Veel paliidzeeja tas, ka arii saaku lietot ne mazaak kaa 2 litri uudens dienaa un eedu ar pareizaak.
Par lexotanil....man galiigi nedereeja....vieniigais rezultaats bija, ka guleeju gultaa...un domaaju, ka nevienam neesmu vajadziiga, ka dziivei nav jeegas...pati nevienu negribeeju redzeet un ta. Kaa paartraucu dzert...taa visas sitaas mulkiigaas domas pagaisa.
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 12:52
Nu jaa taa probleema ar to gremosanu ir man...Tas bija pirmais simtoms kas man paraadiijaas...peectam tikai leenaam arii visi paareejie saaka rasties. Slikta dûða man praktiski ir biezi pastiprinaatito es izjuutu...peec alko lietosanas...vismaz kaadas paaris dienas un arii ja ir bijis taads pamatiigaaks stresins, ta arii kaadas paaris dienas. Bet taa arii, ja viss ir kaartiibaa naak tie sliktumi virsuu...bet nu nav arii nekad bijis tik slikti lai tiesaam ietu un vemtu.
Tagad nedaudz arii es par gremoshnas trauceejumiem!

Visu laiku it kaa bija normaali un tad pagaajusho gadu man saakaas probleemas, jutu ka paribee saap un citriez likaas taa, ka neviss iekshaa saap, bet aadas virseejaa slaanii... nezinu kaapeec taa. Tad veel ir bijushas probleemas ar cietu veederu... :/ padzeeru zarnu tiiriitaaju, tagad it kaa normaali, bet gribeetos kabaak!

Par eestgribu, peec alko tieshaam naakamaa dienaa negribaas eest, tikai varbuut vakarpusee!

Jaa, un paarsitieni man arii juutami... veel arii atceros, ka man tie paarsitieni bija arii pirms mani bija skaarusi Veg.Disj.

Tieshaam baigi interesanti, ka mums vienaadi simotomi maac! Bet patiikami, ka neesam vieni un varam kopaa saakt ciiniities pret to!

Kas tur ir ar to vairogdziedzeri? Es nekad neesmu saskaaries... man vajadzeetu kaut ko paarbaudiit?! Ja esmu taads pats kaa juus?
P.S. Veeleetos, ka es no shitaa stresa buutu notieveejis :) Bet nekaa...
Es jau nesaku, ka man ir probleemas ar svaru :) Vienkaarshi ir neliela riepa, kuru gruuti dabuut nost! Man ir taa, jo vairaak eedu, jo resnaaks palieku, it kaa jau normaali :)

P.S.S. Veel ir taada lieta, ka mati saakushi krist aaraa un paretinaajushies... kaut gan kaadreiz bija tik kupli un biezi! Bet laikam tas vareetu buut bijis iedzims no vecvecaakiem!

Varbuut, Jums tas neinteresee, bet es pastaastu, ja nu :)
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 13:38
Es paarbaudiiju vairogdziedzeri un visss oki. Arii paareejaas analiizes ko nodevu bija oki. Mans gimenes aarsts tik noteica, ka nevarot man nekaadi paliidzzet un ja liekas, ka tomeert ir dziivot pagruuti un ka ja neticot, ka tomeert es esot vesela ta lai eju pie psihoterapeita...lai sis iestaasta, ka nekaadas slimiibas mani nav paarneemusas. Nu un taa psihoterapeits man pateica, kas pa vainu...bet nu paliidzeet laikam speeju sev vien es pati. No taa aarsta galiigi nebija nekaadas jeegas, lai gan naudina smuka izgaaja.
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 13:56
vel par to gremosanu...
man ari vel ik pa laikam kreisaja paribe ta ka spiez vai nedaudz sap, kadreiz jau domaju - viss man ir kunga vezis, vel salasijos par simptomiem un tad jau vispar cauri bija, braucu uz parbaudi jau ar domu par vezi, bet pec parbaudes arsts mani nomierinaja, tapec tagad uz dazam lietam raugos mazliet vienkarsak, ka ta tam jabut... piemeram man reizem liekas, ka znaudz kaklu, bet kad nomierinos, tad ir ok (laikam tapec daudzi iesaka iet parbaudit to vairogdziedzeri), reizem skiet ka kakls ir uzbriedis, ka viena puse limfi vai kas cits palielinats, vienreiz arsts paskatijas kaklu un bija sarkans, bet tas no ta ka reizem sit atpakal kunga sulu n kairina kaklu...
protams, ka pa veselibu jadoma, bet nu laikam nevajag parlieku pardomaties par dazadam navejosam slimibam (tur B un C hepatitiem, veziem, HIV un vel daudzam navejosam slimibam), laikam jadzivo vienkarsi uz prieksu un jaskatas, es ari ik pa laikam parlieku uztraucos par dazadiem nelieliem simptomiem, kuri ir pie daudzam loti bistamam slimibam...
Jaa, man arii laiakm vajadzeetu paarbaudiit kungji, jo mamma man nomira 6 gadu vecumaa no kungja veezha :(

Cik noprotu, tur kaut kaada truba jaaarij?! Kaa isiti to sauc un kaa jaapiesakaas (vajadziigs nosuutiijums vai kas)?!
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 14:16
Jaa tiesi taa...pirmstam es ar domaaju, ka man ir hepatiits...padzirdeeju, ka vienam manam vecam pazinam ir sitais un man tie simtomi veel liidziigi...un viss bija saaku sevi leenaam norakstiit. Piektdienaa nodevu analiizes un liidz pirmdienai gaidot...jau biju 100% paarliecinaata ka toce ir...saaku stukot ko veel var paspeet izdariit un ko vairs ne. Labi, ka beidzot zinu, kas un kaa..vismaz nav lieki jaasatraucas.
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 14:18
kobra... laikam vajag nosutijumu, bet isti nezinu...
bet es parbaudiju visu kermeni (no kakla lidz vidusdalai) uz kompjutera, tapec ari varu drosi teikt un ari arsts man apliecinaja, ka nekadu audzeju man nav un vins bija otrais arsts neatkarigi kas pateica, ka man ir problemas ar vegetat nervu sist...
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 14:27
Zini Esss man arii ir druumaa probleema ar matiem....pirms kaadiem triis gadiem bija loti gari un biezi...tad saaku pamaniit, ka druumi saakusi luuzt...taa arii visus sos divus gadus luuzt un luuzt...un tiesaam plaani palikusi, saliidzinot ar to kaa bija. Bet nu nezinu vai tas ir saistiits ar so...nekad nebiju pa kautko taadu dzirdeejusi...kautgan laikam viss tas saakaas, ka saakaas ar paareejaas probleemas. Sitaa probleema itkaa manaa gimenee nav iedzimta:)
Par gremoðanu - man tas pats, kad ir slikti tad ir tâds kâ nelabums iekðâ, çst vispâr negribâs! Es domâju ka tas ir tâdçï, ka pie lçkmçmir pastiprinâts nervu uzbudinâjums. Varbût jûs atceraties kâ jums bija skolas laikâ pirms eksâmeniem. Kam slikta dûða, un kam atkal otrâdi, nenormâla çstgriba. Nu man bija tâ ka negribçjâs çst bija pat nedaudz nelabi un skrejamais protams. Un tagad tas pats, pie lçkmçm man ir caureja! Vçders izskatâs pilnîgi uz iekðu ierâvies, tâds sasprindzinâjums iekðâ. bet kas izsauc to nervu zubudinâjumu, ja es esmu mierîgs?!
pienene
Re: XANAX un veì.nerv.sys. disfunkcija
10.10.2006 15:11
Pameeginiet luudzu psihoterapeitu vai kaut vai psihologu! Vismaz pameegjiniet! 100% visaam lietaam nav izskaidrojuma, bet 90% ir juusos iekshaa!
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 25 pieskaita 10?
Ziņa: