par rezultātiem var spriest apmēram pēc mēneša...

Bet šitā mētāties gan nav labi — izdomā kārtīgi, ko Tu gribi darīt... un ko Tu darīsi bez zālēm? Varēsi dzīvot, strādāt, mācīties?

Jārēķinās ar to, ka visi sliktumi atgriezīsies gluži kā pirms zāļu lietošanas. Kā Tu ar to sadzīvosi?

Tu gadījumā pats sev neatzīsti, ka tev ir arī emocionālas sāpes? Izklausās, ka tu tās noliedz - nē, man tādu nav, man viss kārtībā...tad kāpēc zāles? Clonazepan (iepriekš tev esot bijis) raksta pie galvassāpēm vai sīkoņas ausīs??

Tur jau tā lieta, ka nekas nav kārtībā.

Tu ej pie psihoterapeita?

Ja atskatos uz visu to kursu, ko esmu gājis, protams, šādi tādi nepatīkami "kokteiļi" ir man uzjaukti arī terapijas (vai kā pareizi to zāļošanās kursu nosaukt) sākuma posmā, bet ja skatos ilgtermiņā, tad paliek arvien sliktāk. It kā es jau saprotu, ka tā mētāties nav labi, bet kas man cits atliek, jo ierasto sīkoņu ausīs ir papildinājumi tāda kā helikoptera propelleru griešanās skaņa, kas man lika domāt, ka kaut kas tomēr ir pa daudz.

Pie psihoterapeita biju, bet uzzināju, ka tādas monotonas, praktiski laikā nemainīgas galvassāpes ar psihoterapiju izārstēt nevar.

enima Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pie psihoterapeita biju, bet uzzināju, ka tādas
> monotonas, praktiski laikā nemainīgas
> galvassāpes ar psihoterapiju izārstēt nevar.


Tās ir tikai galvassāpes? A kāpēc tad Fluanxol, Clonazepan...vai tad tos raksta pie galvassāpēm? Psihoterapeitam teici, ka sūdzības ir tikai galvassāpes? Tu uzsvaru liec uz fiziskām izjūtām...un es nesaprotu......

Tad tev ir galvassāpes, sīkoņa ausīs..varbūt arī augsts asinsspiediens?

Asinsspiediens man ir normāls.

Nelietoju zāles jau divas pilnas dienas. Ja neskaita tādus kā drebuļus un trauksmes sajūtu, tad jūtos ideāli. Un tā trauksmes sajūta un drebuļi ir jau mazinājušies. Īstenībā es jūtos daudz labāk nekā plānots. Tad jau redzēs kā būs vēlāk :)

enima, man pasam ir F diagnoze,ir laba daktere Liene Lapiņa,kas katram pacientam velta individuālu uzmanību, esmu tai ellei cauri izgājis,
sobrīd ir ok, jo lietoju katru dienu pareizos medikamentus noteiktās devās, varu pateikt telefonu

Esmu bijis pie 3 psihiatriem, 1 psihoterapeita, neirologa un vēl sazin kādiem ārstiem. Man vairs nav īsti ticības viņiem. Nožēloju, ka vispār esmu lietojis šos medikamentus.
Turklāt, pēc tā ārsta, pie kura vakar biju, domām, tam nav nekāda sakara ar F diagnozi. Respektīvi tas viss ir aiz matiem pievilkts. Tā visa aizsākums jau ir tas, ka man bija iedzimta augšējā un apakšējā žokļa savstarpējā novietojuma anomālija, kaut salīdzinoši minimāla, bet bija. Tā nu es pirms vairāk kā trijiem gadiem piekritu tai operācijai, pēc kuras arī man attīstījās šīs patstāvīgās galvassāpes, ar kurām es mokos jau vairāk kā 2 gadus. Un tikai pirms neilga laika es no viena psihiatra-psihoterapeita uzzināju, ka iespējamais to cēlonis varētu būt muskulārais disbalanss, par kura iespējamību, protams, man neviens netika brīdinājis. Kad savam ķirurgam ieminējos par šīm sāpēm, viņš noliedz, ka tās varētu būt saistītas ar viņu. Vēl pēc vakardienas ārsta apmeklējuma uzzināju, ka galvaskauss kaut minimāli, bet tomēr kustās, un tās 6 titāna plāksnītes to darīt neļauj, kas arī izsauc galvassāpes.
Ja par psihotropajām zālēm, tad šī nav pirmā reize, kad pats uz savu galvu, tās lietot pārtraucu. (Tagad lietoju tikai 1/4 Clonazepāmu pirms gulēt iešanas, lai varētu aizmigt.) Patiesībā, iepriekšējo reizi, kad pārtraucu, bija vēl trakāk, bet tik un tā arī tagad ir diezgan grūti, jo mocības tās ir tik un tā. Bet vismaz ir kārtīgas sāpes, nevis tas nebeidzamais spiedošais trulums un ķīmisko medikamentu neskaitāmās blaknes. Būs man pāris nedēļas vai mēnešus jāpamokās, lai noskaidrotu kā īsti ir tagad dzīvot bez tiem. Jācer, ka šajā laikā sev neko sliktu nenodarīšu.

___________
domātājs

Izrādās, ka man tagad ir pazemināts asinsspiediens un paaugstināta temperatūra. Kādi ieteikumi? Cik ilgi tas var vilkties?

___________
domātājs

Tikmēr, kamēr beigsi uz to iespringt :) Varbūt mans koments nevietā, bet es zinu, ka man tā mēdz būt..

Interesanti ir tas, ka katrs velk to deķīti uz savu pusi (es par ārstiem runāju). Tā nu es nezinu ko darīt - kam ticēt, kam ne. Ģimenes ārsta darbībā arī saskatu savu daļu haotiskas rīcības :(

pagaidām nešķiet, ka Tavs gadījums ir vienkāršs... šādā situācijā ir labi ārstus pārāk bieži nemainīt, jo katram nākamajam Tu esi nezināms gadījums, kad viņam jāsāk domāt no jauna.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.08.2009 06:55 by Runcene.

Es tomēr esmu priecīgs par to, ka apmeklēju arī trešo psihiatru-psihoterapeitu, jo tā ideja par tiem muskuļiem man bija jauna, kā arī uzzināju citu noderīgu informāciju. Jaunas idejas vienmēr nāk par labu.

Lieta jau ir tajā - cik ārstu, tik diagnožu.

Pēc operācijas, protams, ka izskatījos nedaudz savādāk, kā arī diezgan ilgu laiku bija tūska. Tāpēc es īpaši sabiedrībā nerādījos, tāda kā pašizolācija. Īstenībā, es vairs pats nezinu ko domāt. Tikai tagad saprotu, kas viss tas darīts nepareizā secībā. Cik jau ārstus neesmu apmeklējis, cik naudas izgrūdis. Viss par velti. Pat vairs nav tik žēl tās iztērētās naudas, cik pazaudētais laiks.

enima Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Es zinu tika to,
> ka šī terapija mani ir fiziski un morāli
> nogurdinājusi. Es lēnām palieku galīgi vājš.
> Vispār neko īsti negribas darīt.

Tipiskas sekas no psihiatrijā lietoto līdzekļu ilgstošas lietošanas. Steidzami jāsameklē labs hipnoterapeits, un jāsāk zāļu dozu samazināšanas kurss.

Ar šīm zālēm ir līdzīgi kā ar hormonu aizstājējterapiju: tās nevar atmest pēkšņi un uzreiz. Devas jāsamazina lēnām un pakāpeniski, sekojot savai pašsajūtai. Vislabāk jau būtu to darīt ārsta kontrolē, taču jārēķinās ar to, ka viņiem neko tādu nemāca. Jau rakstīju, ka psihiatrija taču ir vienīgi pāris mēnešu ilgs ārsta pēcdiploma kurss! Līdz ar to klausīt viņam visdrīzāk nozīmē - ļaut sevi nozāļot. Noteikti vajadzīgs izmantot pietiekami efektīvas psihoterapijas metodes.

Ja nevar tādas atrast, ieteiktu iet pie Daces Rolavas un palūgt, lai izkārto dažus seansus pie Žana Bekkio, kad viņš ir Rīgā. Šis francūzis ir ne tikai lielisks hipnoterapeits, bet arī ārsts psihiatrs. Diemžēl Stradiņa universitāte viņu vēl neaicina mācīt topošos ārstus. Nez, kas būtu jādara, lai tur kaut kas mainītos...

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.