Šefenei mājas ir Čehijā.

Man uz šitādām lietām ir tikai viena pieredze: ir jārīkojas.... JĀRĪKOJAS!

Tu gaidīsi, kad šefene iedos darbu... Bet jau nu neiedod?

Zāles neder, daktera jēdzīga arī nav...

Par kaunu jāteic, ka esmu līdzīgi iesēdusies, tāpēc varu labi saprast apjukumu, bet nedrīkst iesēsties, tāda iesēšanās ir riktīga depresijas barotāja.

Citreiz palīdz tas, ka atrod labākas zāles, un, pateicoties tām, var saņemties un rīktoies. Citreiz vajag vienkārši sākt kustēties un rīkoties, un tas aizdzen depresiju.

Mēs esam šausmīgi pieraduši, ka kāds mums dod darbu. Tas nav pareizi: katram pašam arī ir iespējas radīt sev darbu, kaut vai to meklējot pie kāda, kam tas ir un kas par to maksā.

Par nāvīgo nogurumu un nespēku.
Arī man baigi pazīstama lieta. Mēģinot atpūsties/gulēt, lai būtu spēks, kļūst vēl čābiskāk. Ja saņemas un sevi kaut kur izvelk (kaut vai nelielā pastaigā), pēkšņi tieši tik daudz spēka atrodas. Pēc atgriešanās mājās, spēks kādu laiku arī puslīdz turas.
Lai kā kādreiz būtu, sevi uz darbu aizvelku. Pēc gūžas endoprotezēšanas sporta klubā īsti nav ko darīt (pirms tam sevi piespiedu) un kādu laiku atpakaļ sāku nedaudz, bet katru dienu, vingrot mājās. Kad atnāku no darba, spēka nav ne drusciņas. Ja piespiežu sevi (parasti izdodas), spēks parādās un pietiek līdz gulētiešanai.

Drusku jau es kustos, ar lielu piepūli gan, bet spēks neparādās un nevairojas. Pēc nelielas piepūles jau pūšu un elšu un nevaru vairs saņemties, nevaru no sevis izspiest to kā nav. Sirds arī jocīgi sitas.

Laikam jau depresijā mani dzen tas, ka nevaru pārvarēt savu nogurumu un tāpēc arī nav spēka ko mainīt savā dzīvē, es pat māju neesmu spējīga savest kārtībā, tad par kādu darba meklēšanu var būt runa.

Šodien biju pa darīšanām Rīgā, pie viena iegāju centrāltirgū un nopirku ziedputekšņus.

Bet nu vispār man nāk virsū melnie, gribas sākt psihot un kliegt.

redz, slota...

ir jau lietas, cik forums var palīdzēt; šo to ieteikt, padalīties, bet Tev noteikti ir kāds neatrisināts kreņķis, es domāju, pēc tā, ko esi stāstījusi, par vīra situāciju, piemēram...

ir lietas, kas jāpieņem, ir lietas, kas ir maināmas.

ir lietas, kas ir maināmas, piemēram, kaut kur pie psihologa; ja nevar, tad pie psihiatra.

Nu tas, ka mēs ar vīru esam šķirti, protams, ir mans lielākais kreņķis, mani beidz nost vientulība, bet to jau nevar atrisināt ne psihologs, ne psihiatrs. Ar to man jātiek galā pašai, vienkārši jāiztur, citu variantu jau nav, lai cik smagi arī nebūtu.

Bet man jāuzveic nogurums, lai spēju darboties un vismaz kaut kas dzīvē sagādātu prieku, kaut vai labi paveikts darbs, uz ko šobrīd arī neesmu spējīga. Nu jau ir tik tālu, ka varu teikt, man nepatīk un nesagādā vairs prieku nekas, esmu ne tikai vienkārši nogurusi, bet esmu no visa nogurusi. Arī nogurusi cīnīties un izturēt.

Man laikam iestājies dzīves apnikums.

es īsti nepiekristu par to izturēšanu un par to, ka neviens nevar palīdzēt.

varbūt tu kaut ko nespēj pieņemt, es nezinu, protams, bet ilgstoši nemainīgi grūti apstākļi ir nomācoši.

cik ilgi viņam vēl jāpavada ieslodzījumā?

Nav ne jausmas, gaidam Eiropas tiesu, ja lēmums būs pozitīvs, tad būs ārā kaut kad šogad, bet ja nē, tad pēc 8 gadiem un 4 mēnešiem, bet, ja notiks ļaunākais, tad laikam nojūgšos.

Un kas tad man varētu palīdzēt izturēt, ja līdzās pietrūkst mīļotā cilvēka?

Slota, redz, Tu visu laiku raksti forumā, tātad Tev ir kāda neapzināta cerība, ka šeit Tev palīdzēs, citādi Tu nerakstītu. Ko Tu gribētu šeit saņemt?

Mēs visi gribētu, lai Tev viss beigtos labi, bet to mēs nezinām.

Tu esi ap šo vienu lietu, bet kur esi Tu pati?

Nesapratu domu - kur esmu es pati

Slota, es neteiktu, ka Tava dzīves situāciija ir viegla, par to pat negribētos domāt, bet viena lieta ir situācijas un otra – mēs paši ar saviem iekšējiem resursiem. Kur tie Tev ir?

Bet pirms tam bija vēl viens jautājums...

Uz šo brīdi mani iekšējie resursi ir izbeigušies un nav ne jausmas kā tos atgūt.

Nu vispār, protams, ka vēlējos gūt kādu padomu kā tikt galā ar nogurumu, lai kaut kā varu turpināt cīnīties ar dzīvi, pareizāk gan jāsaka, nevisd cīnīties, bet dzīvot, lai varu aktīvi darboties un nav tik ļoti jāiespringst uz dzīves situāciju kopumā.

Nu un Tu pilnīgi nekā neguvi?

Es nezinu, laikam esmu galīgi saputrojusies.

Es grimstu arvien dziļāk noguruma un bezcerības purvā. Man pat ķepuroties nav spēka.

To recepti,ko iedevu,nav iespēju izmēgināt?Jeb negribas?

jekabs19@inbox.lv

Nu ok, slota, man šim vakaram pietiks, bet padoties nedrīkst; spēks rakstīt Tev vēl ir, iespējams, ka kam citam arī.

Pilnīgi neviens nevar izdomāt Tavā vietā.

Pieļauju mazu domu, ka varbūt nebūtu slikti slimnīca: lai atrod Tev vismaz zāles... Ja tu negribi meklēt citu ārstu.

Bet es tikai izsaku savas domas.

Piedod Ivar, izmēģināšu, šodien nesanāca.

Runcenīt slimnīcu man gribas mazāk par visu, tā nu ir riebīgākā vieta kāda vien var būt. Pie tam man tas arī nemaz nav tik vienkārši, jo man ir sava mājiņa, jākurina, citādi puķes nosals, ūdens aizsals un vēl man ir kaķis un suns. To visu uzticēt nav kam.

Manā vietā izdomāt gan neviens nevar, bet ieteikt gan ko var. Un paldies jums, kas man raksta, arī tas jau ir daudz.

Un vēl, Enfuego gan te visi cītīgi centās atrunāt no iešanas slimnīcā.

Ok, slota, tad ir nopietnāk.

Es tiešām ļoti gribētu Tev palīdzēt, bet tik dziļā bezspēkā nekā cerīgāka par zālēm nezinu, bet iedabūt Tevi vietā, kur Tu negribi būt, pavisam negribu.

Psihoterapeitam laikam naudiņas nav, tas gan ļoti derētu.

Šeit jau nav jāpilda nekādi skolas uzdevumi, bet varbūt vienkārši vari pamēģināt kaut ko no tā, ar ko nu katrs ir dalījies.

Tev nav nekas trauksmei? Kāds medikaments, es domāju.

Nu mājās man ir truksāls un tizercīns, bet nezinu vai man ko tādu vajag, bet no malas jau labāk redzams.

Nu viens ir tas, ka negribu, varbūt arī saņemtos aizbraukt, ja nebūtu jādomā par māju un dzīvniekiem, to visu jau tā vienkārši neliekoties ne zinis un domājot vienīgi par sevi, nevaru pamest.

es neesmu ārsts, tāpēc nekā nenozīmēju :)

bet, piemēram, tizercīns varētu nodrošināt pamatīgu miegu, varbūt tad spēki mazliet atjaunotos.

Nu bet miegs man jau tāpat ir par daudz labs.

Tizercīnu neiesaku,truxalu-ja tiešām jūti trauksmi,pietiek ka vispār ir.Jo-ne viens ne otrs nemazinās depresiju,otrādi,arī spēks zudīs vēl vairāk,tomēr-ja ir trauksme-tad drusku varētu,nevajag veselu,mēgini kniebt-ceturtdaļu.Un izmēgini recepti,es nebremzētu,bet-lietotu samērā daudz,nespēka gadījumā efekts ir ļoti labs.Man,manā gimenē......

jekabs19@inbox.lv



Edited 1 time(s). Last edit at 04.01.2013 22:54 by ivars61.

Slota,Tu kafiju nedzer daudz?

jekabs19@inbox.lv

nu ok, tad mēģini ar tautas metodēm to spēku dabūt un domāt arī par sevi vairāk.

Nu negribu gan, ka spēks zūd vēl vairāk, tas man vismazāk vajadzīgs.. Tad jau labāk iztieku bez ķīmijas.