Latvijas Ārstu biedrība 14. februārī rīkoja konferenci par uztura bagātinātāju un bezrecepšu zāļu lietošanu medicīnas praksē. Konferences mērķis bija izskatīt bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju izplatību Latvijā, kā arī novērtēt to savstarpējo mijiedarbību un riskus pašārstēšanās gadījumā. Nozares ekspertu secinājumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus lieto pārmērīgi daudz, uzticoties reklāmām un nekonsultējoties ar ārstiem.
Konferencē piedalījās ārsti, farmaceiti, uztura speciālisti, zāļu ražotāju industrijas un valsts institūciju pārstāvji.Konferences dalībniekiem tika sniegts priekšstats par bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju atšķirībām, to reģistrācijas un reklāmas noteikumiem, kā arī kopējo šī tirgus segmenta attīstību. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore Inguna Adoviča norādīja: „Bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju reģistrācijas prasības ir atšķirīgas. Kaut arī zāļu definīcija ir skaidra un detalizēta, tirgū pieejami dažādi klasificēti produkti, kas pēc savas būtības un iedarbības ir līdzīgi, tomēr tiem tiek piemērotas atšķirīgas prasības, kas var radīt tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai.” Vērtējumu, vai konkrētais produkts ir vai nav zāles, sniedz ZVA. Savukārt uztura bagātinātāju reģistrāciju Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD pārstāve Diāna Birkenfelde konferences dalībniekus iepazīstināja ar uztura bagātinātāju aprites regulējumu, marķējuma prasībām, uzturvērtības un veselīguma norāžu uz pārtikas produktiem piemērošanu.
Mediju vidē uztura bagātinātāju un bezrecepšu zāļu reklāma aizņem nozīmīgu daļu. Nereti reklāmās uztura bagātinātājam nepamatoti tiek piedēvēta spēja labvēlīgi iedarboties uz visām cilvēka organisma sistēmām, novērst smagas saslimšanas, piem., sirds slimības, vēzi, hepatītu u.c. Negodīgas komercprakses uzraudzību uztura bagātinātāju jomā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Kā informēja PTAC pārstāve Santa Skrūzmane, pagājušā gadā ir izmeklētas 24 uztura bagātinātāju reklāmas: „Pārkāpumi netika konstatēti tikai trīs gadījumos. Galvenie pārkāpumi saistīti ar maldinošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, sniedzot nepierādītu, nepatiesu informāciju par to, ka produkts ārstē vai palīdz ārstēt noteiktas slimības.”
LĀB uzskata, ka negodīga komercprakse uztura bagātinātāju tirgū ir jāizskauž un striktāk jāreglamentē uztura bagātinātāju reklāma plašsaziņas līdzekļos. Reklāmās patērētājiem skaidri jānorāda, ka piedāvātais produkts ir uztura bagātinātājs, jo maldinoša informācija negatīvi ietekmē ne tikai patērētāju ekonomisko uzvedību, bet arī rada nelabvēlīgas sekas cilvēka veselībai. Patērētājiem jābūt skaidrai informācijai, kas ir zāles un kas – uztura bagātinātāji.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Antons Skutelis konferencē uzsvēra būtiskākos pašārstēšanās riskus, vienlaikus lietojot vairākas bezrecepšu zāles: „Iznesti no aptiekas visi medikamenti kļūst par bezrecepšu zālēm. Būtiski ir informēt savu ārstu par visiem patstāvīgi lietotajiem līdzekļiem – gan bezrecepšu zālēm, gan uztura bagātinātājiem.” Patērētāji, reklāmu iespaidā, uztura bagātinātājus nereti uztver kā dabīgus produktus un lieto tos kopā ar recepšu un bezrecepšu medikamentiem. RSU asociētais profesors Viesturs Liguts konferencē norādīja, ka medikamentu un uztura bagātinātāju mijiedarbība vēl nav pietiekami pētīta: „Citu valstu pētījumos tiek fiksētas medikamentu un uztura bagātinātāju kombinācijas, no kurām jāizvairās un kas ir kontrindicētas. Ir gadījumi, kuros pat granātābolu, greipfrūtu sula vai ķiploku un asinszāles lietošana vienlaikus ar pamatslimībai izrakstīto medikamentu lietošanu, var būt bīstama.”
Par atsevišķiem gadījumiem, kad uztura bagātinātāju lietošana, rūpīgi izvērtējot devas, būtu lietderīga, konferencē referēja dietologs, RSU docents Zigurds Zariņš: „Vairumā gadījumu uztura bagātinātāju lietošana cilvēkam nav nepieciešama: „Ja tas palīdz visām kaitēm, jautā ārstam un farmaceitam, vai tas vispār ir derīgs?!”.
Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju lietošanas paradumus ietekmē arī ārstu un farmaceitu sniegtā informācija televīzijas, radio un preses izdevumos, kā arī interneta portālos. LĀB aicina pacientus apzināties, ka patvaļīga zāļu, bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana, bet īpaši miksēšana, draud ar veselības problēmām un pat nāvi. Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis bija vēl skarbāks: „ Medicīnas literatūrā var atrast nopietnus pierādījumus tikai divu uztura bagātinātāju lietošanai – zivju eļļai vecākiem cilvēkiem un folijskābei grūtniecības laikā. Nav ne mazākā iemesla izmest naudu par polivitamīniem vai nopļauta Alpu zālāja kapsulai.” Konferences lektori bija vienisprātis, ka veselībai nepalīdz neviena no ķīmiski aktīvām vielām, kas ar dažādiem nosaukumiem un smalkiem mārketinga knifiem tiek reklamēti televīzijā, radio, īpaši, ja tiek skaļi deklarēts, ka šis produkts uzlabo imunitāti.
