Plants saka - "lai viòu otra pusîte mâcçtu uzklausît un saprast", un tai paðâ laikâ saka "lai nebûtu jâskaidro, ko darîja un ko ar to domâja" - arî demagoìija. Priekâ par rûpçðanos par otru ietilpst arî spçja runât un vajadzîbas gadîjumâ paskaidrot.

Plantam
Tik pat labi arî tevis teiktajâ, ja labi grib, var saskatît daudz demagoìijas.

Katra ðíirðanâs ir saistîta ar otra cilvçka viedokïa ignorçðanu. Patiesîba katram ir sava, jo ikvienam ir sava taisnîba: cik nu kuram tâ uztvere plaða.

Kurð teica, ka visi tie "lai" ir mani? Tas ir novçrojumu rezultâts. Katram savs.
m
Abi tie "lai", kas Tev nepatika, patiesîbâ nemaz nav pretrunîgi. Katram gribas bût uzklausîtam un saprastam. Pamçìini, pakomunicç ar cilvçku, kuram nav pacietîbas uzklausît teikumu lîdz galam, iedomâjies, ka tâds Tev blakus vai arî ka tâds ir Tavs draugs/draudzene ( ne dzîves, bet tâpat). Vai tâ bûs pilnvçrtîga draudzîba? Un ja vçl tas cilvçks ir tik atðíirîgs, ka viòam jâpaskaidro katra sava rîcîba.... "Es tâ teicu, jo domâju tâ un tâ nevis tâ un ðitâ" Ja Tev bûs jâpaskaidro katra sava rîcîba, tici,"spçja runât" stipri piegriezîsies. Redzi, jau pçc ðiem pâris teikumiem, varu teikt, ka mçs ar Tevi izðíirtos vçl pirms saietos. Lûk, Tev viena no atbildçm uz jautâjumu: kâpçc cilvçki ðíiras.

Plant, kopâ to var nosaukt: neiecietîba:)

strawberry
Sauc rozi kâ gribi, vienalga pçc rozes smarþos, tâ teica klasiíis.

Cilvçki ðíiras tâpçc ka ir kopâ.

Jâ, un dursies arî tik un tâ, jo tâ ir roze:)

Jâ viens no ðíirðanâs iemesliem tieðâm ir neiecietîba. Bût iecietîgam pret atðíirîgu viedokli vai dzîves uztveri ir ïoti bûtiski. Tâ laikam skaitâs plaða domâðana, spçja plaði uztvert dzîvi un situâcijas.

skiraas jo gribas skirties.

1. Tendenciozi defineets jautaajums. "Paari, kas ir viens otru miileejushi". Ne visi, kas saak dziivot kopaa, miil viens otru. ir aizraushanaas, iemiileeshanaas, plaaksteri ieprieksheejaam attieciibaam, izmisums, naivums, pieradums, bezgaldaudz iemeslu, kaapeec. Un, ja izraadaas, ka tomeer taas dziives uztveres katram ir kardinaali atshkjiriigas (Kaut vai jautaajumaa par beerniem.), tad nekaada kopdziive nesanaak vis.

2. Cilveeki mainaas. Buutne 18 gados gariigi veel ir taads cilveeka aizmetniitis. Ja divi taadi satiekas un iemiilas, skaisti, protams. Bet, kad katrs aug un attiistaas pa savu trajektoriju, biezhi taas trajektorijas attaalinaas tik ljoti, ka vairs nav nekaa kopiiga. Vai gadiijumaa, kad viirs paliek "shoferis" [nekas personisks, tikai saliidzinaajums] muuzham, un peedeejaa graamata, kas izlasiita, ir profenes atestaats, bet sieva veelas studeet, studee un straadaa inteligjentaa videe, un gjimenee vieniigaa komunikaacija ir par beernu audzinaashanu un vakarinju gatavoshanu, abi ilgi izturees? Var jau, bet par kaadu cenu? Viiram muuzhiigi kozh aciis, ka sieva ir taalaak izsitusies, sievu grauzh viira trulums un "matj" iestarpinaajumi. Kas taa par gjimeni? Formaali, protams, skaitaas...

3. Par neiecietiibu var diskuteet. Var 5 gadus sevi nolikt malinjaa, pieciest un nogludinaat visus asumus, celt taa otra ego un ruupeeties par vinju, mieriigi vai ar izrunaashanos pienjemt visus izgaajienus, bet, ja pretii sanjem neko citu, kaa izmantoshanu un uzkundzeeshanos, tad paldies par kuukaam. Visu muuzhu es par kaajslaukji nebuushu vis. Bet daudzas ir. Paraud, paraud un nomierinaas, jo "lai tikai ir beernam teevs". Nu, gjimene jau ir. Formaali...

iemeslu, kaadeelj shkjirties, ir gana daudz. Un biezhi labaak ir shkjirties, nekaa mociit sevi un otru gadiem un gadu desmitiem.

Pâri ðíiras tâpçc, ka izmanto viens otru, kâ arî tad, kad attiecîbâs sâk darboties princips "mçs kïûvâm tuvi un pazaudçjâm paðu galveno - cieòu vienam pret otru",