Nu .... stratçìija nav salîdzinama pec ekonomiskâ efekta ne ar ko citu. Sâkam ar piekto gadu un skolâm, turpinam ar LU rektoru, aks neatzîst kïûdas, nonakam pie kompetences problemâm ne tikai ar Bly ray, bet arî vakcînas pakâðam.
Vai LU rektors pateiks, ka atïauja nemâcîties eksaktos 1995.gadâ bija milzîga kïûda?
Domburðovâ notika ðâda diskusija knl.l v/raksti/517/?raksti/517 (norakstîta no kastes ieraksta):
""Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzçjumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojâs paðâ iesâkumâ ISEC ietvaros ilgstoði tapuðais, uztapuðais beidzot jaunais modelis dabaszinâtnçs, varbût tai kontekstâ, varbût pavisam citâ kontekstâ - vai tas produkts, skolçnu produkts, ko Jûs augstskolâ dabonat no vidusskolâm ðobrîd, nu, cik Jûs varat izmçrît, viòð tâ ka uzlabojas, mçs esam kaut kâdâ tur konkurçtspçjas lîmenî , jeb visai tautai taisnîba , kas pasaka - pasliktinâs...
Auziòð: Ðie skaitïi mani nedaudz pârsteidz, ko es redzu paðreiz ekrânâ, es gribçtu teikt, ka pirmkârt, izglîtîbas kvalitâte vidusskolâ ir labi mçrâma un ir daþâdi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mçra izglîtîbas kvalitâti Latvijâ, vidusskolâ, pçc ðiem datiem izglîtîbas kvalitâte Latvijâ nav slikta, viòa ir vidçjâ lîmenî, pozitîva ir tendence, ka teiksim, valodu zinâðanas no divtûkstoðâ uz divtûkstoðsesto gadu bûtiski ir uzlabojuðâs, matemâtikas zinâðanas ir nedaudz, bet ir uzlabojuðâs. Es droði vien bûðu nedaudz atðíirîgâs pozîcijâs, kâ daþi mani kolçìi augstskolâs un es teikðu, ka patiesîbâ tie jaunie cilvçki, ko augstskolas saòem no vidusskolas, ir pietiekoði labi sagatavoti studijâm augstskolâs. Ka viòu motivâcija....
D.: Jau... tad jau nevajadzçja jaunos standartus nemaz tur pârtaisît?
A.: Jaunos standartus, protams, vajadzçja, process ir nepârtraukts, bet kvalitâte ir relatîvi laba, jo tas, kas augstskolâs mûs visvairâk interesç, ne tik daudz konkrçto zinâðanu kopums, kas ir jaunam cilvçkam, atnâkot no vidusskolas, bet viòa mâka mâcîties, motivâcija mâcîties, prasmes, kas manuprât ir normâlâ Eiropas lîmenî un ðeit man atkal ir varbût viens ïoti individuâls piemçrs no manas pieredzes darbojoties kâdu brîdi Berklijas universitâtç Kalifornijâ, kas ir viena no spçcîgâkajâm universitâtçm pasaulç. Es saviem kolçìiem teicu viena sarunâ apmçram tâ - redziet, cik jums ir laba situâcija jums ir absolûti izcilâkie jaunie cilvçki no visas pasaules, cik jums ir viegli strâdât. Tie bija fiziíi, jo pçc izglîtîbas es esmu fiziíis. Kas mani pârsteidza, ko man teica mani kolçìi, viòi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnâk studçt fiziku Berklijâ, fiziku skolâ nav mâcîjuðies. Priekð mums tâ nav problçma. Ja viòð ir motivçts, ja viòam ir interese, ja viòam kâdas konkrçtâs zinâðanas no skolas pietrûkst, to mçs augstskolâ iemâcîsim...
D.: Tad jau mçs te par skaïu kliedzâm pçdçjos gadus par to eksakto problçmu, ne?
A.: Nu, tâ ir mana sapratne un mans redzçjums.
D.: Ir par jaunajiem standartiem vçl kas piebilstams, nu, kas ir mçríis, kas ir uzstâdîjums, jeb visi ir priecîgi, visi ir saskaòojuði un mçìinâs tagad kaut kâ savâdâk tos skolçnus iesaistît un padarît interesantâku fiziku vai íîmiju.
Vasmanis : Nç nu tieði par to, kâ padarît interesantâku tieði ðo mâcîbu procesu, jâ nu es ïoti ceru, kad tâ pieredze, kas ir iegûta tajâs pilotskolâs, ka viòa realizçsies arî pârçjâs un cik es zinu, ka arî paði skolçnu atsauksmes liecina par to paðu mâcîbu procesu, ko viòi ir baudîjusi ðî projekta laikâ, ka nu viòas tomçr ir ïoti pozitîvas un arî, teiksim, galâ ðie eksâmena rezultâti arî uzrâda ...
D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud ðobrîd nelîdzsvarotîba, tâs skolas kuras dabû pirmo dabaszinâtòu jauno kabinetu aprîkojumu, tie, kas bija pilotskolas ðajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajâ skaitâ, viòi, nu tâ kâ tiek jaunâ lîmenî un pârçjie nu kaut kâ ir pâris soïus, ja ne pâris lîmeòus zemâk.
V. : Nu tâ gluþi nav, nu, teiksim, tos materiâlus, ko sagatavoja ðis projekts, tos saòçma pilnîgi visas skolas, tâpatâs arî tâlâkizglîtîbu ... visi ðis nozares pedagogi saòçma pilna apjomâ visâs skolâs. Protams, kas attiecas tieði uz kabinetu varbût labiekârtoðanu atbilstoði mûsdienu prasîbâm, nu tur protams visas skolâs tas vçl nav kârtîbâ, bet nu tur tomçr paðvaldîbas ïoti aktîvi iesaistîjuðâs.
D.: Nu cerçsim...
Un ðodien Auziòs atgâdinâja, ka LU nodroðina lielâko daïu Latvijas Zinâtnes notikumu. Tomçr gribçtos uzzinât attieksmi pret ðo:
Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentâra virsraksts: Kas strâdâs ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rîgas domes Izglîtîbas, jaunatnes un skolu departamenta vadîtâja Modra Jansone
Skatîtâja jautâjums: Sakiet, lûdzu, kâ vispâr varçja notikt tâ, ka nav ðo eksakto zinîbu skolotâju, vai tie 20Ls pielikums to jautâjumu atrisinâs un vai tas ir normâli, ka ðis jautâjums .. ir tik nesvarîgs, salîdzinot ar citiem jautâjumiem un vispâr - kâ tas varçja notikt, ka ðo eksakto zinîbu pieïâvums to nemâcîties - ka to nepamanîja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecâki, ne raþotâji – darba devçji, ne augstskolu mâcîbspçki, ne kas. Kâ tas fenomenoloìiski varçja notikt 1995.gadâ, ka mçs ðâdu kïûdu pieïâvâm. Paldies. Þurnâlists. Paldies jums.
Jansone: Tâ ir zinâmâ mçrâ visas mûsu sabiedrîbas kïûda, tâdçï, ka es arî tajâ laikâ strâdâju skolâ - skolas administrâcijâ un skolâs bija brîvâ priekðmetu izvçles sistçma. Varçja izvçlçties tos, kurus gribçjâs, zinâmâ mçrâ nu un gan vecâki gan skolnieki pieprasîja un izvçlçjâs vairâk humanitâros priekðmetus, visi gribçja vairâk mâcîties vçsturi, kultûras vçsturi un tâda rakursa priekðmetus. Un protams, ka fizikas skolotâjiem un íîmijas skolotâjiem slodze palika maza, viòiem vairs skolâs nebija darba skolâs palika maz ðo skolotâju un viòi sâka meklçt darbu firmâs Tâ tas arî notika - skolâs palika maz ðo skolotâju - nu lûk ir pagâjuði vairâk kâ 10 gadi, un, teiksim, sabiedrîbas domâðana veidojâs savâdâk, ir pieprasîjums pçc eksaktajiem priekðmetiem, bet cilvçki ir aizgâjuði, viòi ir savâs citâs darba vietâs un skolâs mums trûkst ðo skolotâju un, savukârt, nu, skolnieki ne labprât dodas uz ðîm specialitâtçm, jo viòi ir redzçjuði, ka viòu skolas laikâ, kamçr viòi mâcîjâs, ðie priekðmeti tika atstâti otrajâ plânâ. Þurnâliste: Sakiet, atgrieþoties pie specializçtajâm skolâm, vai Rîgas dome kaut kâdâ veidâ nosaka, kâdas skolas bûtu vajadzîgas, jo mçs VISI zinâm , ka ir kaut kâdas noteiktas profesijas, kas mums trûkst, tad varbût bûtu vçrts attîstît jau no mazotnes jau kaut kâdas skolas, kur bçrni varçtu... jeb tas notiek paðplûsmâ, pçc skolu brîvas izvçles.. Jansone: Tas notiek pçc skolu brîvas izvçles .. jo tâ situâcija jau nav tik vienkârða - pirmâm kârtâm skolai jâgrib attîstît ðo virzienu, jâpiesaista pedagogi, jâveido materiâli tehniskâ bâze - tas nav tâ no augðas nosakâms , bet tâ pozitîvâ ziòa ir tâda, ka îstenîbâ ðîs izglîtîbas programmas - tur fizika, matemâtika, íîmija ir pilnâ apjomâ vai pat matemâtika un datorzinîbas padziïinâti - viòa pçdçjo 3-4 gadu laikâ iegûst arvien lielâku atbalstu no skolniekiem, viòi izvçlas viòas - îpaði par vidusskolas posmu sakot, un, protams ðîs programmas tiek arî atbalstîtas - ir nacionâlâ programma izveidota valstî - tieði eksakto zinâtòu attîstîbai skolâ. No Rîgas ir 8 skolas ðajâ programmâ iekïautas, tur ir gan valsts finansçjums, gan paðvaldîbas finansçjums, lai attîstîtu ðajâs skolâs materiâli tehnisko bâzi, lai skolniekiem bûtu interesanti mâcîties fiziku un íîmiju.
Þurnâlists: Lieliski, nu ar ðo pozitîvo ziòu arî atvadamies...
Tad tâ bija vai nebija liela miljardus izmaksâjoða kïûda????