un kur to gramatu var dabuut?

nevajadzçtu salîdzinât gîtu ar bîbeli -

gîtâ viens no pamatprincipiem - piedot - tiek izlaists un vispâr gîtâ ielikto tekstu varçtu pateikt tikai vienâ frâzç .. slavçjiet jel visi krisnu! un vçl - Dievs ir viss, bet stâv ârpus visa. - goda vârds nesaprotu, ko tur atrada gçte un vçl jo vairâk pats einsteins :)

kamçr bîbelç mîlestîbas princips tiek slavçts un turçts priekðâ it visam. es nesaku ka viena no ðîm grâmatu grâmatâm ir labâka par citâm, tomçr esmu pieredzçji Dieva dusmas un zinu, kas tas ir. --

sasas - es tev varçtu to iedot, ja vçlies , tikai apsoli bût uzmanîgs un visu izvçrçt savâ sirdî attiecîgi saprotot, kas patiesi nes augïus un, kas nç

...laikam Rçriha grâmatnîcâ redzçju...

Moljeer|! Baudi gan ... es arii baudu ..... bet nenoliedzot ka ir dziive peec naaves ..... tur jau atkal viss buus pilniigi savadaak - tur pastaaves citas veertiibas;-)

kâ Tu zini ka tur pastâvçs citas vçrtîbâs un ka tâ vispâr ir? Tam var ticçt, bet nevar zinât.

es zinu,ka Dievs ir,ar praatu neaptveru,bet ar sirdi zinu.zinu cilveekus,kurus ticiiba padariijusi par augstaaku dimensiju buutneem.nesen nokljuvu vienaa klosterii,sanjeemu taadu energijas vilni,kas nearko nava izskaidrojams.es domaaju,ka Dievs,lai gan mees vinju iedomaajamies renesanses maakslas kontekstaa,patiesiibaa nava atteelojams.to saka ebreji un musulmanji,tikai Eiropa ir radiijusi savus prieksstatus par Dieva izskatu,taapat arii par Vinja uzvediibu un attieksmi.saaksim ar to,ka Vinju mees nevaram defineet,tikai luugties peec izpratnes.
man liekas,ka peec naaves ir taa-tu nomirsti,nonaac kkaadaa izplatiijumaa,kur nav ne skanjas,ne telpas,tur arii paliec,ja tev dziives laikaa nav bijis sakars ne ar Dievu,ne miilestiibu,ja ir bijis,Vinjs tevi pasauc.
bij viens taads gadiijums mammas pazinjai-vinjai nomira viirs,vinju apbeereeja,peec kaada laicinja vinjs ieradaas un pateica savai atraitnei,ka peec naaves esot gan debesis,gan elle.
nu taa
ticiibu,ceriibu un miilestiibu

Stiprais> ef.
Bhagavat -Gîta visa stâv uz mîlestîbu pret otru un visiem. Viens no iemesliem kâpçc viòâ neiesaka çst gaïu ir Bîbelç paustais -tev nebûs nokaut.
Bhagavat -Gîta ir tik daudz kopîga ar Bîbeli,ka man rodas aizdomas ka Bîbele ir vienkârði Bhagavat-Gîtas atdarinâjums.
Viòa daudz dziïâk mâca mîlçt visus,cienît vecâkus,seviðíi skolotâjus.
Bîbele runâ par Jaunavas Marijas nevainîgo ieòemðanu. Bhagavat-Gîta stâsta ,ka Kriðna negribçja piedzimt cietumâ un piedzima zemnieku ìimçnç, kas ganîja govis.