Atbilde ir ïoti vienkârða! Tâpçc, ka mçs dzîvojam neracionâli (©Ðtokijs, vakar domburðovâ). Paskatieties, cik naudas tiek tçrçts ðmotkâm, autiòiem, izklaidei ;(

Ja mçs dzîvotu taupîgâk, ja nepirktu visâdus mçslus, ja domâtu, krâtu, utt, tad dzîve visiem bûtu labâka... Paradoksâls secinâjums: jo mazâk tu pçrc, jo vairâk tu varçsi nopirkt!

Bet klaudijas tipa sievietçm - mâtçm, meitâms, mâsâm, ðî loìika nestrâdâ. Ja ir parâdîjies piíis, tas noteikti ir jâiztçrç, jâuztaisa jauns remonts, jânopçrk jauna sadzîves tehnika, jâiazbrauc ceïojumâ... sviests!

Parçíiniet savus ikdienas izdevumus. Vienu mçnesi pierakstiet visus tçriòus, kolekcionçjiet èekus, un pçc tam paanalizçjiet! Jums mati stâvus sacelsies, lasot èekus par to, cik daudz NEVAJADZÎGU un NEVESELÎGU pârtikas produktu (lietu) ir nopirkts!

Kalvîtim un co ir nospïauties par mums, tâpçc bûsim atbildîgi un domâsim valstiski un IEROBEÞOSIM ðo bezjçdzîgo, muïíîgo un nevajadzîgo naudas tçrçðanu!

Paldies par ieteikumiem.
Ceïojumos nebraukðu.
Dzîvoðu bûdiòâ.
Iztikðu ar sauju rîsu dienâ u.t.t.


A nafig dzîvot, ja godîgi strâdâ, puslîdz labi nopelni, bet dzîves prieciòus natïaujies. Protams mûíenes/mûki ir cits stâsts;)

ko taupa taupitajs, to laupa laupitajs.
Nevajag iebraukt galejibas :)

a es sodien biju atbildiiga un domaaju valstiski - nenopirku zaabakus..

nebija mans izmeers.. :((

kâpçc nebraukt ceïojumos? Nevajag vietçjâm tûrfirmâm maksât! aizlido ar îru ryanair vai vvz kâ easyjet un tçrç naudu citur >:)
kâda jçga krât un taupît, ja valdîba (=inflâcija) aprîs tik un tâ?

Es ar nesaprotu, prieksh tam jau tas pikjis tiek pelniits lai teereetu, ja kaads neteeree un kraaj, taatad gatavojas lielaakam pirkumam...

Un inflaacijas saknes nepavisam nav tas ka mees daudz perkam bet gan taapeec ka kapitaalisms ir alkatiigs... nu kur atradiisies kaads uznjeemeejs kursh izveeleesies nopelniit mazaak ja var nopelniit vairaak...

Nu sanaak, ka Klaudija ir izveeleejusies pareizaako pretinflaacijas pasaakumu- vinja neiepludinaas savu naudinju vieteejaa pateerinjaa. Bet rodas jautaajums, kam te ir daljas, kursh kaa teeree naudu. Jeb miera nav, ja kaadam labi klaajas?

Uzneemeejdarbiiba, kas meerkjtieciigi izveelas iespeeju straadaat ar "-" tas gan buutu reti "sapraatiigi"

Vispaar es nedomaaju uznjeemeejdarbiibu ar zaudeejumiem bet gan tendenci arvien pacelt cenu...

Laviinas efekts - pateikts a, jaasaka arii taalaak. Ja paceltas elektroenergjijas cenas, tad jaacelj arii gatavaa produkta cena. Mannaa darbaa izmantojamo izejvielu cenas ir ceelushaas nesameeriigi. Meegjinam iepirkt aarpus LV, bet tur ir savas probleemas, un rezultaats celjam cenas. Mums savaadaak bezizeja. Peljnja kriitaas.

d



Edited 3 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:14 by Dr.asist. Raimonds.

Man gan liekas ka problçma ar inflâciju nav tajâ, ka daudz tçrç (tâs ir sekas), bet tajâ, ka cilvçki netic latam un cenðas no tâ pçc iespçjas âtrâk atbrîvoties, pat pçrkot nevajadzîgas lietas, îpaðumus, utt - jo pçc gada naudai jau bûs cita vçrtîba, bet tâda lieta kâ zeme vienmçr ir vçrtç, ceïojuma iespaidi arî paliek. Nu kautka tâ. Tâ kâ ar taupîbu vien to problçmu neatrisinât.

katrs ekonomists zina, ka inflâcija ir kâ sniega bumba, kas veïas no kalna - arvien lielâka un treknâka un âtrâka, apstâdinât grûti, vieglâk ir nepieïaut ðo sâkuma stadiju - velðanâs sâkumu.

ðorît degpunktâ stâstîja ka redz Zimbabvç inflâcija samazinâjusies no ciktur tûkstoðiem % uz tik tur tûkstoðiem %, bet gada beigâs sasniegðot 10.000 % :) tad jau pie mums vçl pumpuriòi tikai :D

d



Edited 2 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:14 by Dr.asist. Raimonds.

..........un tâdas bumbas velðanos apstâdina ar devalvâciju....


skarbi......

Raimond - bet kâpçc cilvçki òem kredîtu? lai ieguldîtu. un ko jamie visbieþâk pçrk (izòemot maðînas)? nekustamos îpaðumus. Sen jau bankâm izziòas par nodokïiem vajadzçja prasît :)

kas td taisîs tos valsts un paðvaldîbu dzîvokïus?? lidz zviedrijas 1st hand, 2nd hand un îres tiesîbu nopirkðanai mums vçl ui cik tâlu, ja tas vispâr kâdreiz iestâsies.

d



Edited 1 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:13 by Dr.asist. Raimonds.

Cenu izlîdzinâðanâs ar ES? OK, bet ne jau pârsniegðana... piemçram, lupatas un elektronika te Ls tipat cik vâcijâ eur.

d



Edited 1 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:13 by Dr.asist. Raimonds.

d



Edited 3 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:13 by Dr.asist. Raimonds.

Dr.asist. Raimonds Wrote:
-------------------------------------------------------
> #1 Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Cenu izlîdzinâðanâs ar ES? OK, bet ne jau
> > pârsniegðana... piemçram, lupatas un
> elektronika
> > te Ls tipat cik vâcijâ eur.
>
> ))) Nevar salidzinat ar Vaciju.
> Latvija vairak tomer pieder pie ziemeleuropas
> tirgus regiona (kak ne kruti) ar vissam no ta
> izritosam sekam. Tai skaita cenam. Tas pats jav
> ir. Es cenas salidzinu. Nedaudz dargak, nedaudz
> letak. Bet kopuma tas pats.
>
>
>
> Labots 1 reizi(-es). Pçdçjie labojumi 20-09-2007
> 21:23 : Dr.asist. Raimonds.

Lupatas tik un tâ te ir dârgâkas. konkrçta pancka: H&M Somijâ maksâ ~7eur, H&M Zviedrijâ (pârrçíinot ~8 eur), LV nav H&M, bet ïoooti lîdzîga pancka Cubus-â Ls12. Tas nav nedaudz.
Pçrn vçl uz Helsinkiem (kempingu) braucot, paiku lîdzi òçmu, ðogad secinâju, ka nav jçgas - nu jau pârâk maza cenu starpîba :((
Cenas ta izlîdzinâsies, bet algas? Algas LV nav ne tuvu algâm FI vai SE :(( vismaz vairumam cilvçku. Par pensijâm te vispâr nerunâsim. Viena daïoa varbût visu notçrç , lai kkâ izdzîvotu :(( un pie konkrçtas vietas tai tautas daïai ir valsts, inflâcija u.t.t....

varbût labâk lai par ðo sprieþ ekonomisti.
(bet îres dzîvokïi mums nedraud, vismaz tuvâkajâ 5gadç noteikti - interesanti kâ swe vai fi tâdi radâs - Raimond - nezini?)

Es gan neteiktu, ka inflaacijas pamataa ir nekustamo iipashumu = maajoklju truukums = krediiti. Preciizaak, ne tikai. Ja ir pieejama naudas resursu pirkshana - krediiti, un cilveeks ir buutne, kas grib dziivot labi un ne sliktaak par citiem, tad uz krediita peerk visu iespeejamo. Teeree naudu, ko nav nopelniijis. Un par to vinju vainot nevar. Viens otrs eed ceptus kartupeljus, bet maksaa par krutu autinju. Plus veel darba speeka deficiits un tikko kaut kas truukst, taa tas daargaak maksaa.Plus veel, ka mums faktiski nav savu energoresursu, un tie jaaiepeerk un pa nopietnaam naudaam. Plus nav veel mums savas vietas pasaules tirguu. Nav tas process tik viennoziimiigs un vienkaarsh. Tagad kad eiropaa ir EUR, maz kas atceraas, ka Spaanijaa cenas bija tuukstoshos pesetu, Itaalijaa tuukstoshos liru. Paardziivotas inflaacijas sekas. Pec katra autoritatiiva rezhiima naak ekonomikas satricinaajumi.

Dzirdçju, ka Andrejsalâ, kur plânojas visai plaða apbûve, liela daïa ieðot kâ îres dzîvokïi.
Dzîvokïus biezâ slânî pçrk tagad, kad kredîtus dabût super viegli, gandrîz 100% vçrtîbas var dabût kredîtâ, îres maksas lçtas. Bet nosacîjumi kïûst stingrâki, îres maksas aug, man liekas, ka drîz vien vidusmçra pilsonis vairs tik viegli pie dzîvokïa nevarçs tikt un aizies îrçtie.

nu tas bûtu tikai loìiski, jautâjums tik - no kâ îrçs - no valsts (retums, jo tâdu mâju nav/nebûs daudz, manuprât, tâpçc pirmo roku dabût bûs ïoti ïoti grûti), vai no privâtajiem? Privâtajâ sektorâ jau arî cenas iet pa gaisu, man te divas studentes nesen stâstîja kâ izîrç vienistabas dzîvokli par Ls 300 + komunâlie :)
Bet par tiem stingrajiem nosacîjumiem - redzçju pa TV siþetu kâ gâja pa kredîtkantoriem naudu prasît bez vid izziòas :)

Naudu vajag tçrçt saprâtîgi.

Latvijai NEKAD nebûs spîdoða nâkotne un visticamâk starp eiropas nabadzîgâkajâm valstîm bûsim vienmçr, jo:
1) mums nav raþoðanas;
2) mums nav dabas resursu;
3) iespçju kïût par kaut ko unikâlu reìiona mçrogâ - austrumeiropas ðveici vai tranzîtmezglu starp eiropu un krieviju, esam palaiduði garâm.

Tâpçc naudu tçrçjiet prâtîgi, ieguldiet to, kaut vai tajos paðos îpaðumus, uzkrâjoðâ apdroðinâðanâ, izglîtîbâ. Uzkrâjiet to.

Es daru sekojoði, lielveikalâ iepirkumu grozâ salieku visu, ko vajag, un pçc tam pie kases izrevidçju to, izòemot beigu beigâs nevajadzîgâs pâris lietas par summu virs lata ârâ. Nu katrâ pirkumâ jûs atradîsiet kaut ko, par ko nedaudz padomâjot secinâsiet, ka tas îstenîbâ nav vajadzîgs. Katru mçnesi tâdçjâdi tiem ieekonomçts nedaudz naudas. Un ja tâ darîtu miljons no valsts iedzîvotâjiem, tad ieguvums bûtu reâls.

Par cenâm. Latvijâ tâs kopumâ pat pârsniegs ES lîmeni, tâpçc, ka esam maza valsts,tirgus mums mazs un preèu pegâde lîdz mums izmaksâ dârgâk, utt.

Tad, kad beigsies krievijas miljoni lv nekustamajâ tirgû, tad, kas par energoresursiem maksâsim 2 x vairâk, tad arî mûsu mazâ valstiòa bankrotçs.

Vienîgâ cerîba uz WW III, kura rezultâtâ pasaulç tisk pârdalîtas ietekmes sfçras un energoresursu turçtâji, un uz cerîbu, ka ðajâ jandâliòâ uzvarçs baltie kristieði.

nost ar klaudiju! Wrote:
-------------------------------------------------------
> ...Tâpçc naudu tçrçjiet prâtîgi, ieguldiet to, kaut vai tajos paðos îpaðumus, uzkrâjoðâ apdroðinâðanâ,izglîtîbâ. Uzkrâjiet to...

nu ja, "jau vecteevs teica: sakraasim - nopirksim..." :)

d



Edited 6 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:12 by Dr.asist. Raimonds.

Dr.asist. Raimonds, vai tu plaanaa praataa? Kam Latvijaa vajadziigas investiicijas ar atdevi taalaa, taalaa naakotnee... un veel bez iespeejas uzvaariities... Te puis nav Zviedrija kur ir gandriiz sociaalisms...

Un runaajot par mashiinaam tev jaasaprot ka visu nosaka tie kas maksaa... un maksaat speejiigo te ir gana daudz un vinji grib braukt... nevienam nevajag taadas niikuliigas mashiinas kaa tu piedaavaa... kaut gan vienai otrai jaunai mashiinai ar 1,6 l dzineeju ir pieklaajiig ceeliens ja vien vinja nav paaraak smaga bet taas visas ir mazas mashiiniites ar truuciigu droshiibu...

Es redzu to kas shogad notiek Riigaa un domaaju ka shogad avaariju skaits buus lielaaks kaa pagajusho gadu un naakamgad veel lielaaks... kaa buus taalaak, es nezinu...