Kautkads murgs. Vai tiesam ja cilveks iet macities vai stradat mazak prestiza darba vins uzreiz ir slikts/debils/utt.? Uzreiz sabiedribas acis vins klust par neveiksminieku..a bet kadam tie melnie darbi ari jadara! Ir jau jauki sampanieti dzert un sokoladi uzkost bet kadam tie produkti ari jauztaisa! Taspats ar setniekiem, apsargiem, pardevejiem utt. Kadam tas ir jadara lai krutie ar prestizakam profesijam to visu varetu baudit! Ko vsp atbildet tiem kas prasa ko dari? Macies vai strada? Un ja strada tad ko teikt ja pagaidam neesi nekada prestiza vieta? Izvairisanas nav risinajums..
To var parfrazet citadak: vai tiesam del sabiedribas interesem, redzet tevi prestiza darba, jaiet uz tadu darbu kas nav tavs aicinajums?

...labs sçtnieks manâs acîs daudz cienîjamâks par sûdîgu advokâtu...
...pilns dzîves apmierinâjums ir rodams apstâklî, ja organisms dara tieði to, ko tas VçLAS DARîT...tâ við i...un viss pârçjais - peïu sûdi...:)

padomaa, kas izdziivoja Sibiirijaa... varbuut esi paaraak jauns un neko daudz nezini... bet fiziski ruudiitie... Benjaaminja kundze diemzheel ne.

kas tagad izdziivo?

Inzhenieris, kursh labi pelniija, paardodot labas elektroiekaartas vai datorus, bet maak tapetes liimeet, zemi rakt, stabaa un uz jumta kaapt. ar kravas auto braukt, sienaa caurumu urbt, traktoraa seedeet un straadaat... jo tos datorus tagad nevienam tik dizhi nevajag... kursh prot i shlipsi i darba dreebes valkaat.

izdziivos bankas meitene, kura maak arii piiraagus izcept un vechiem uz mezha darbiem aiznest, apsiet rupju lakatu un galoshas uzvilkt, ja vajag, cerot uz labaakiem laikiem, protams, protams, bet vinja nenomirs... kura prot i vecene, i daama buut.

tie, kam nav kauns no vienkaarsha darba, par Tevi nesmiesies...

izmetiis ka smalko zeenu armiju no valsts iestaadeem... mammu un papuchu iekaartotie, liekie kadri... depresiivaas iestaadees, depresiivos amatos.

veel redzees, kursh smiesies peedeejais.

snobu laiki ir beigushies.

svariigi ir, ko Tu pats par sevi domaa. Pirmkaart, otrkaart, treshkaart un tikai.
svariigi ir neapstaaties, maaciities, pilnveidoties tur, kur Tu esi...

es personiski vairaak veerteeju savu briiviibu. ja straadaa vienkaarshu darbu, praatiigs solis ir domaat, kaa Tu vari pats sevi nodarbinaat...

paziistu vairaakus taadus vechus -- kaartiigus galdniekus, namdarus, elektrikjus... jaa, tur atsperiigumu vajag, lai klientuura buutu, bet vinju domaashana... briivi ljaudis, briivaa pasaulee.

luuk, par to vairaak vajadzeetu domaat.

...uhhh, kâ mâjas pele nodeva...bet kâ kulaks uz acs...:)

Snobu laiki diemþçl nebeigsies nekad.
Izsûtîjumâ izdzîvoja tie, kas mâcçja un varçja kaut ko darît. Pilsçtâ, kurâ bija mani vecâki labâkais ðuvçjs bija no Rîgas. Latvijas konservatorijas students bija labâkais kroga pianists. Labâkais fotogrâfs bija latvietis. Tçvs sâka kâ krâvçjs vienâ fabrikâ, braucot prom bija tâs galvenais tehnologs. Un par visiem es nezinu, tikai tiem, kas pie mums nâca. Bet tur bija stipri savâdâk nekâ ðeit un tagad. Tagad galvenais ir labi prast savu darbu, bût profesionâlim. Nestâvçt uz vietas, interesçties un iet savâs prasmçs uz priekðu.Tad speciâlists bûs vajadzîgs un tâtad darbs tiks apmaksâts. Tas izdosies, ja profesija patiks. Bet tie, kas dala profesijas prestiþâs un nç, paði kompleksç. Nav ko tâdus klausîties. Galu galâ mçs dzîvojam katrs savu dzîvi. Pârçjo novçrtçjums ir patîkams, bet tâ iegûðanai nevajadzçtu bût galvenajam mçríim. Bûtu ðausmîgi, ja uz darbu jâiet kâ uz prestiþu katorgu. Tas, ja es pareizi sapratu autoru. Ja viòð grib darît kâdu darbu, kas nevienam nav vajadzîgs bet patîk, tad gan jâpadomâ - no kâ dzîvot. bet, ja runa iet par to - mâcîties tâlak vai nç, tad es teiktu, ka ja vecâki ar mieru palîdzçt un rocîba atïauj, tad jâmâcâs. To, kas ielikts mûsu galvâs nekad neviens atòemt nevarçs.

kas ir un kas nav prestizhs darbs? :o

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

laikam skaitaas, ka programmeetaajs ir prestizhs, bet paardeveejs Narvesenaa ne...;)

man 10 gadus ir viens pulksenjmeistars... vinjsh ir savaacies tik daudz sertifikaatu, pat Japaanaa bijis un kko maaciijies no SEIKO onkaam... es nezinu, vai ir kas taads, ko vinjsh nezina par pulkstenjiem...

vieniigi varu teikt to, ka fiziska un vienkaarsha darba ruudiijums noderees vizu muuzhu. arii tad, kad buus cita izgliitiiba... un neraus degunu tik ljoti uz augshu pret citiem...

dazhi nav tik veiksmiigi. tie, kam ir vecaaki, kas atbalsta, dabuu lietas gatavas aatri peec vidusskolas. kam nav, tam cits staasts. zinu puisi no beernunama -- vinjam tas viss prasiija daudz, daudz vairaak gadu, bet ir cieniijams darbs (bez augstaakaas ilzgliitiibas), prasmiigas rokas...

ir tomeer taada lieta, ka dazhiem vairaak rokaas daavana dota, kas arii jaaizmanto.

visa klase aizgaaja studeet par banjkjieriem, tad man arii vajag... nav taa.

agraa jauniibaa ir svariigaak, ko domaa citi.
veelaak cilveeks jau zina, ka tas nav tik svariigi un peec taa nealkst.



Edited 1 time(s). Last edit at 28.01.2009 21:02 by Runcene.

kas vainas narvesena paardeveejam. Ja vinju nebuutu kur es pirktu koshljenes un rumu ar kolu?

Ja neviens netiiriitu ielas... visi ietu un kluptu un kristu utt... visi darbi labi, kas padariiti

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

savas veertiibas apzinaashanai ir svarii, vai un ko Tu pats esi paveicis. vai gaaji un mekleeji, pieteicies pats, nevis mamma un stipri radi iestuuma... piem. kaada uznjeemuma padomee... ko darit, ja gadiijumaa neesi koje kavo shofera deels...

tas var dazhkaart sabiedeet un laupiit drosmi. ko nu es... bet tas ir to veerts, jo peec tam vismaz zini, kaa ir pasham visu izciiniit, ka to var, ka tas ir iespeejams, tas gan var prasiit ilgaaku laiku, bet taapeec nevajag nobiities.

Kâda jçga no "prestiþa" darba, ja riebjâs to darît? Cik ilgi tâ var dzîvot? No rîta iet uz darbu kâ uz katorgu un vakarâ nâkt mâjâs vemjot, raudot/ dzerot?
Galvenais, lai paðam patîk tas, ko dari. Lai darbs ir Tavçjais. Alga ir svarîga, bet ne galvenâ. Vismaz man tâ.
Mazos lauku miestos, kur darbu izvçle nav tik liela, cilvçki strâdâ jebkuru darbu. Atnâk, no rîta pastrâdâ par apkopçju, saòem minimâlo algu, tad dodas mâjâs un apkopj savu ðíirnes puíu kolekciju. Puíu kolekcija atnes vçl citas naudiòas. Nav tik svarîgi, kur cilvçks strâdâ, svarîgi, vai DARA kaut ko.

...kârtejo reizi plants izcelâs...mâcîties...un noteikti iegût augstâko...lai ielektu kkâdâ mistiskâ augstâkâ kastâ - mâs mâcîti ïauþi...:)

...plant, Tu pats apstiprinâjums kuharkas un krâvçja teorijai...un tâpçc tik saasinâti uztver - mçs, augstâko baudîjuði...:)...nezi, kâ to formulçtu psihoanalîtiíi...:)

Santehniíi, elektriíi, flîzçtâji u.t.t.,manuprât, vienmçr ir bijuðas prestiþas profesijas. Jo vairâk tagad, kad viòi vairs nav ðmigâ, kâ nereti kâdreiz. Uz sçtniekiem, autobusa konduktoriem, kasierçm, apkopçjâm skatos ar baigo cieòu, jo skaidri zinu, ka nespçtu tâdu darbu pavilkt ne morâli ne fiziski. Ja nâktos ðíirties no mana darba (pietiekami prestiþa un mîlama), auklçtu bçrnus vai pasniegtu privâtstundas matemâtikâ un nejustos slikti.
Esmu par to, ka strâdât jâsâk agri un tieði "neprestiþajos" darbiòos. Kam laba galva un vçlçðanâs, mâcâs un piepilda savus sapòus. Cits iegûst labu profesiju, kas tîk, un kïûst par profesionâli tajâ.
Savus bçrnus pçc skolas beigðanas atbalstît nevarçju. Skolas laikâ arî piestrâdâja ðo to, jo paði tâ vçlçjâs. Sâka ar ðâdiem tâdiem darbiem, kamçr atrada savu ceïu. Mâcâs, bet ne prestiþa dçï.
Tomçr, ja vîrietim pâr 30 nav absolûti nekâ un darbs ar minimâlo atalgojumu priekam, tomçr skatos "ðíîbi". Ìimene un bçrni prasa lielâku nodroðinâjumu un stabilitâti.

ciniki! nav Tev taisnîba. Drîzâk runâ kaut kas iekðçji nepiepildîts, bet tâ jau ir Tava privâta lieta. Mans uzskats, cilvçkam ir jâbût gatavam strâdât un nodroðinât sevi un ìimeni jebkurâs dzîves vçtrâs. Izglîtîba vienkârði paplaðina darbîbas loku. Zinâðanas nekad nevar bût liekas. To trûkums samazina izvçles iespçjas - ja izglîtîba ir, tad var gan grâvjus rakt, gan par prezidentu kandidçt. Ja nav - tad var cepties par izglîtoto snobismu. Ja smadzenes spçj strâdât, tad tas ir jâliek lietâ. Saasinâti to izglîtîbas jautâjumu nezutveru, jo ar sevi gâlâ tiku, bet citus pamâcît vai tiesât nav mans aicinâjums. Autors, izskatâs, ir jauns cilvçks, kam kâds saka, ka jâmâcâs, bet viòam padomâ kaut kas cits. Es izteicu savu redzçjumu, Tu savu, viòð izlasîs.

ai, tas tachu viss ir tik smiekliigi un primitiivi, lai striideetos...

paskataamies apkaart...

Domburam vismaz pirms laika nemaz nebija augstaakaas izgliitiibas... Bilam Geitsam ar ne... es programmeetaaju paziistu, kas ilgi straadaajis un maaju uzceelis bez augstaakaas izgliitiibas papiiriem, bet arii bez krediitiem. taa vnk notiek. tagad maacaas, jo aarzemnieki saaka prasiit izgliitiibu, lai gan vinjsh prot labaak par vienu otru specapmaaciito... IT specus veel nesen uz veciem Windovziem maaciija, Linuxus un citus radus vispaar nepieminot... buutiibaa tas tachu ir tas pats, kas to papiiru nopirkt... jeega -- nekaada... vnk tiek sponsoreeti veci marasmaatiski profesori un depresiiva valsts augstskola... tragjikomiska situaacija...

manaa uztveree snobu laiki ir beigushies taadaa aspektaa, ka cilveeki vnk vairs taa nekomplekso par sevi... pashiem snobiem jau nekad nebeigsies, bet dies ar vinjiem...

es straadaaju humanitaaraa profesijaa. ir man papiiri, bet... visu, ko es zinu un kas ir vajadziigs praktiskajaa ikdienas darbaa, esmu iemaaciijusies no rada, kas to pashu dariijis visu muuzhu... un no pieredzeejushiem koleegjiem... bet, kad es CV aizsuutu -- jaa, augstaakaa izgliitiibaa... njaa... anglju filologs... a es tai anglenee no beerna kaajas runaaju. taa sanaaca. pa pasauli braucot iedreseejos, ne jau LU... bet papiirs -- oh... nebuutu papiira -- daudzas durvis ciet, es vareetu prast, ko gribu, kaut vai sapnjot un elpot angliski... tajaa pashaa laikaa zinu sveshvalodniekus, kas ar gruutiibaam svepst, bet papiirs ir...

viens no speejiigaakajiem Briseles tulkiem muuzikjis ir...

tagad amazones graamatu tirgus valjaa -- visi IT varonji, humanitaarie un tamliidziigie var lasiit un maaciities.

mazliet citaadi ir ar profesijaam, kur prakse vajadziiga -- mediciina, piemeeram. to no graamatas neapguusi. par advokaatu arii netiksi, bet viskraashnjaakaas tiesas praavas pasaulee ir bijushas, kad neprofesionaalis pats sevi ir aizstaaveejis.

bet citaadi -- augstskolaa es vnk iemaaciijos aatri tikt galaa ar birokraatiju un neiespeejamos terminjos dabuut gatavu neiespeejamo, kas tagad dziivee lieti noder. tad veel viss par briivu arii bija, bet, ja jaapiemaksaa...

ljoti daudzaas profesijaas papiiri ir vnk plika, bezjeedziiga nodeva.

starp citu, par psihoanaliitikjiem...

viens no forshaakajiem, pediatrs Donalds Vinikots, beernus aarsteedams, skatiidamies un domaadams par savaam veiksmeem un neveiksmeem, izdariija daudzus secinaajumus, ko tagad njem veeraa; neviens vinju nebija skolojis, tik redziigas acis bija, lai saprastu, ko vecaakiem dariit vai nedariit, lai beerni izaugtu psihologjiski veselaaki.



Edited 1 time(s). Last edit at 29.01.2009 12:15 by Runcene.

Runcene, rakstot par sevi, Tu pateici to, ko es domâju - diploms ir vajadzîgs lai atvçrtu daudzas durvis. Ðajâ diskusijâ mçs uz daudz ko skatamies, izejot no sava skatupunkta, bet ko Tu teiktu, ja mçs apspriestu augstskolas nepiecieðamîbu ârsta profesijâ. Cik nopietni zinâtniskâs aprindâs skatîtos uz íîmiíi/fiziíi-amatieri. Nu jâ Lomonosovs. Bet cik tâdu pasaulç, kâ Bils Geitss? Cik Mocartu? procentuâli no tiem miljardiem, kas apdzîvo zemi? Var protams, saòemt mantojumu, to tçrçt mûþa garumâ un nodarboties ar daþâdiem hobijiem,gaidot kad âbols no pieres izðíils kârtçjo atklâjumu. Cik tâdu starp mums? Vai Tu savam spçjîgajam bçrnam arî teiksi, ka izglîtîbas papîriòð ir pakarams un naglas un ka, iespçjams, viòâ mâjo Dombura potences, bet kamçr kas, lai brauc meþu cirst? Bet mçs jau novirzîjâmies no diskusijas tçmas.

domaaju, ka nenovirziijaamies... es redzu, ka papiiru vajag, bet tie ir speeles noteikumi. ne manis veidoti, ne man to vajag, bet dazhi domaa, ka taadai jaabuut lietu kaartiibaa pasaulee. un, protams, ka es visiem saku, lai studee... lai nav galvassaapju un shkrobes, ka maak, bet neviens Tevi nenjem...

par dakteriem es jau mineeju, bet kaartiigi veenaa traapiit man iemaaciija ne medskolaa, bet viens vecs, nodzeeries uz aatrajiem straadaajoshs feldsheris, kursh, neskatoties uz hronisko medikju truukumu, visu laiku balanseeja uz atlaishanas robezhas...

nekur jau nespruksi. tendences pasaulee ir taadas, ka papiiru vajag...

programmeetaaju armija, piemeeram... padsmitgadiigi puishi sit vechus pushu... nu, maacaas, jau maacaas, izvelk to papiiru, jo grib smuku CV aizsuutiit, bet maaceet maak bez taa, jo no beebja vecuma veel ar pamperiem biksinjaas ir pie datora seedeejis. un taa ir viena no pieprasiitaakajaam profesijaam.

...jobvaðmantelît!!!...plant, Tu pat nenojaut, kâ aizvien spçcîgâk nostiprini manus pieòçmumus par kuharkas un krâvçja atvaðu neelastîgo, iekalto un zinâmâ mçrâ snobisko dzîves uztveri...jo apakðâ nav iepriekðçjo paaudþu bagâþas...:)...bet tas tâ...k slovu...

...vecâku uzdevums ir palîdzçt izvçlçties, nevis par varas makti stumt - vo, bïaì, tev vajag to papîru...vîr.dz. pârstâvji vispâr daudzmaz adekvâti dzîvi sâk uztvert tikai no 25-27 gadiem...lîdz tam - vecâku uzspiestais maisâs pa galvu - tev vajag...un tad sarodas bars mediíu, advokâtu un citu augsti mâcîtu "speciâlistu", kuriem îstâ vieta pie tukðajâm kastçm rimi vai maksimâ...siev.dz. daudz âtrâk apjçdz kas ir kas...tâm mazliet vieglâk, jo jautâjums - ko darît - viòâm âtrâk top skaidrs...

...runcenît, Tu paplaðinâtos tikumos paud arî manu uztveri ðajâ jautâjumâ...:)

Es domâju, ka par programmçtâjiem Alstere un Mateus varçtu savu viedokli izteikt. Jautâjums, ko definçjam par programmçðanu. Ir pulks ar jauniem puiðiem, kas blieþ augðâ mâjas lapas duèiem, kur pamatdarbs ir smuki izvietot bildîtes. Viòi sauc sevi par programmçtâjiem un dizaineriem, bet... kâ bûtu, ja jâpaveic nopietns darbs? Tieðâm programmçtâja darbs? Runcene, Tu liec vienâ katlâ izglîtîbu un pieredzi. Svaigs diploms nedot pieredzi. To jau tikai strâdâjot iegûst. Kâ Tevis minçtais feldðeris. Un tas nav izglîtîbas trûkums. Tad jau puse dakteru nekam nederîgi, jo ðpricç so, so. Bet vai tas ir viòu ikdienas darbs? kaut gan ja tâ padomâ, zobârsts bez ðprices.. Un ja labi atcerâs, tad viens zobârsts man tâââdu hematomu, ðpricçjot uztaisîja. bet var bût viòas mûþâ tâ bija vienîgâ tâda reize.

ciniíi! :))))))))))
Skatos Tu pats ar sevi diskutç, nevis ar mani. Kur teicu, ka obligâti jâspieþ????? Un vçl par juristiem un dakteriem. mans ieteikums dçlam bija - nu lûdzu ne dakteri, skolotâju vai juristu, lûdzu. Tik tieðâm vecâkiem ir jâpalîdz izvçlçties nevis ultimatîvi jâspieþ. Un ja redz, ka nav tas pa spçkam - grûta galva, bet zelta rokas, tad nav ko kompleksus audzçt, jârâda virziens.
un par iepriekðçjo paaudþu bagâþu, tad es no ìimenes, kur nu jau trîs paaudzes uz mâcîðanos tendçtas. Dçls - ceturtâ. tâpçc arî saku - ir jâmâcâs, ja var.

...ak tad tikai tendçtas!?!...:)...apsveicami, apsvecami...lîdz mâcîbâm netika???...to var manît...jo...otrâ rindkopa manâ tekstiòâ bija vispârçja...nevis atbilde Tev...Tev domâta bija tikai pirmâ rindkopa...tendçtais Tu mans...nosliece nav tas pats, kas darbîba...:)

A ko Tu te gaidîji?, ka ielikðu vecvecâku, vecâku un savas izglîtîbas dokumentu kopijas? :))))) Sitîðu ar papçdi pa krûti un brçkðu? :))) Kas gribçs, sapratîs

...ko ðûmçjies???...sveðvârdi - smalka lieta...:)
...un adekvâta (sveðvârds) teksta uztvere arî...:)

...ps...un ja glauniem vecâkiem tâda atvase...mî un þç!!!...:)

"I never let my schooling interfere with my education." Mark Twain

un veel viens

"In the first place God made idiots. This was for practice. Then he made School Boards."

tas vecais cinikjis man vienmeer ir bijis miiljsh...

lai nu kaa -- muusdienaas prasa -- kur ir Tavs papiirs? es paraadu papiiru... oi, kaa viss tad mainaas... poshlo...

par to es bilstu.

nu jâ, jâmâcâs, jâmâcâs un vçlreiz jâmâcâs (c). Tâ viòð ir. Bûsi tam ilustrâcija (nu tipa bildîte). Par vecâkiem gan pareizi saprati - tieðâm jauki. Es ar.



Edited 1 time(s). Last edit at 29.01.2009 14:20 by plants.

...runcenît, tas otrais citâtiòð ir kustîbâ...tâtad reâlâkais...tâ við i...:)

Esmu par izglîtotiem cilvçkiem. Ne katrs diplomu dabûjis ir izglîtots. Man mâcîbas augstskolâ ar stulbu specialitâti (daudzkanâlu elektrosakaru inþenieris - skan forði, ne?) deva prasmi mâcîties un paðizglîtoties. Bet diploms prieíð CV noder gan. Savâ profesijâ (IT) bez tâ karjera tomçr nebûtu sanâkusi. Arî mani senèi n-tajâs paaudzçs ir izglîtotie, tâpçc man izglîtîba likâs pati par sevi saprotama un nesaskatu tur neko sliktu. Skolas/augstolas laikâ strâdâju gan bçrnudârzâ par auklîti/apkopçju, gan par kopçtâju. Par programmçtâjiem runâjot. Ir gan tâ, gan tâ. Esmu pieredzçjusi arî tos laikus, kad programmçtâjs ar gariem taukainiem matiem un noplîsuðâs èîbâs sçdçja un bûrâs caurâm naktîm. Tie gan pârstâvçja to paaudzi, kuri veica vairâk vai mazâk neatkarîgu darbu. Mâjas lapas tâdi var taisît arî tagad. Tagad programmçtâjs bez komandas darba ir nulle, lielos projektos nederîgs. Bez tâ arî normâlas naudiòas nepelnîs. Katrs programmçtâjs ir sâcis agri un daudz jau zina. Tomçr lielâkajai daïai ir ceïð uz augstskolu. Vajadzîgâs valodas, rîkus, datu bâzes, sistçmanalîzi...kompakti un âtrâk var apgût. Tas nekavç studiju laikâ arî strâdât. Daudzi ir datorzinâtòu bakalauri, bet maìistri ekonomikâ vai citur. Tie, kuri grib iet tâlâk IT sfçrâ. Ir mums arî izòçmumi - superkrutie speciâlisti bez oficiâlâs izglîtîbas. Tie ir ârkârtîgi talantîgi ar trakâm darba spçjâm un nav uzskatâmi par normu. Mums vienkârði tâds uzòçmums, kurâ lielâkâ daïa darbinieku virs vidçja speciâlista lîmeòa. Un arî tagad meklçjam darbiniekus. Labus nav tik viegli atrast.

es jau te agraak bildu -- ir ljaudis, kuriem nevajag komandas...

bet ar muusu izgliitiibas sisteemu vinji uzkaras...

paaraak briivi savaa domaashanaa, nu labi, paaraak atshkjiriigi. man nerodas iespaids, ka tie, kas to ir aptveerushi par sevi un savu nishu atradushi, buutu baigi shvaki paartikushi. nea. ... bet vinji nav un nebuus komandaa.

darbs komandaa arii izsuuc ljoti daudz liidzeklju. taapeec obligaati ir jaapelna daudz. buut pasham par saimnieku sev izmaksaa leetaak.

kaapeec to vispaar saku -- tieshi vinjiem biezhi rodas taadi jautaajumi kaa autoram... bet vinji norok sevi kkadaa kjeekjii, jo baidaas no sava individuaalisma. sabiedriiba to noraida un uzskata par neizdevushos dziivi. taa arii iznaak sho bailju un sevis nepaziishanas deelj.

es pat neteiktu, ka tur kkaads mocarts vai nez kaads veel paarcilveeks. vinji NAV sisteemu cilveeki. dazhi no vinjiem ir ar ljoti skarbu dziives saakumu, kas vinjus agri padara pieaugushus.

izgliitiibas iestaades kaldina produkciju baram, baraa maacaas, peec tam baraa straadaa...

vinjiem nebuus raizhu par to, vai brisele naudu iedos un kaadu projektu veel uzrakstiit, lai peec shii projekta beigshanaas nebuutu jaaiet bezdarbniekos.

ljoti izplatits tas ir amerikaa, ASV, paarnestaa noziimee taadi kaa indiaanju peectechi...

vinji NAV sisteemu cilveeki (c)

Vispâr interesanti, vai daudzi cilvçki sava mûþa laikâ apzinâs, ka visa viòu dzîve ir kalpoðana sistçmai? Un ka cilvçks pats ir tikai skrûvîte ðajâ sistçmâ, patiesîbâ bez savas paða gribas?
Vai daudzi darîtu tieði to, ko ðobrîd dara, ja nebûtu jânopelna iztika? Un, ja darîtu, vai tas nebûtu tâpçc, ka neko citu izdomât nespçj?
Un tad tâlâk var padomât, kâda vispâr ir jçga vârdiem: prestiþs, neprestiþs...

Ja filozofçt, tad filozofçt.
Kâpçc jau pirmcilvçki dzîvoja baros un ievçroja bara likumus. No bara izstumtais aizgâja bojâ. Augstâka hierarhija deva lielâkas priekðrocîbas. Pa manam bûtîbâ tagad ir tas pats. Bûdama stipra bara (darbavieta) loceklis, jûtos droðâk. Arî savâ lielajâ ìimenç jûtos daudz droðâka. Neeesmu slçpusi arî savas nedienas ar depresiju un VD un esmu saprasta. Laikam esmu komandas cilvçks. Kâ reiz tâpçc jûtos stipra un reizç brîva. Neviens manu garu un bûtîbu râmjos neliek.
Vai jûs vçlçtos, lai jûsu bçrni bûtu "bara" nesaprasti dîvainîði vai, nedod Dievs, izstumtie.
Par lçto strâdâðanu sev îsti nesaprotu. Labi, santehniíis to var. Pati eju pie pedikîres, kura pieòem mâjâs. Bet kaut ko lielâku bîdît ir grûti un riskanti. Var arî zaudçt visu. Tas neder, ja ir ìimene un bçrni.