Lasot dažādas tēmas aizdomājos par šādu lietu-kur tad ir tas zelta vidusceļš starp hipohondriju un galīgu vienaldzību pret savu veselību? Ir ļaudis, kas pie katras niecīgākās sūdzības skrien pie ārsta un meklē vainu, taujā forumos. Tai pašā laikā ir tādi, kuri atbild-jā, man arī tā ir/ir bijis, bet es tam nepievēršu uzmanību un viss ir kārtībā. Kā tad lai zina, vai jāpievērš uzmanība vai nav jāpievērš? Bieži ir tā-ja tu kādam pasaki, ka tev kaiš kaut kas, otrs atbild-man arī tā ir, bet redzi-es strādāju un nesūdzos. Vai ir jāseko tam, kurš strādā un nesūdzas? Vēl piemērs-kolēģei (jaunai gados) paaugstināts asinsspiediens, Ģ.Ā. viņai iedevis slimības lapu uz izmeklēšanas laiku(ir arī citas sūdzības). Uz to cita kolēģe šņāc, ka viņa ir krietni augstāks spiediens, viņa iedzerot zāles un turpinot strādāt. Nu tā apmēram.

...veselība katram viena, katrs par to drīkst rūpēties cik nu uzskata par vajadzīgu un pasistas kolēģes- pseidovarones neņemt vērā...

Bet kas būtu uzskatāma par veselīgu attieksmi pret savu veselību?

tā ir filozofiska lieta...

ja Tu taujā šādi, tad nav iekšējas pārliecības un katru reizi būs jāprasa atkal. katram ir savi mēri.

Runcene- tēma tāpēc arī atvērta-lai pafilosofētu par šo jautājumu :) Bet varbūt kādam ir arī kāda objektīva formula. Jā, manī pašā nav pārliecības. It kā cenšos varonīgi turēt līdzi tiem, kuri ir tie pseidovaroņi, bet reizēm nesanāk. Uznāk momenti, kad šķiet, ka tomēr nav īsti labi konkrētas lietas un tad sakaunos, ka varbūt esmu simulante.

tas ir globāls jautājums par iekšējo stabilitāti, par pašvērtējumu vispār. saistībā ar veselību tas vienkārši liek sevi just.

man šķiet, ka nav objektīvas formulas.

Nu ja mīli sevi pietiekami labi un saproti, kāds ir tava ķermeņa uzdevums , tad vienkārši neveselīgi dzīvot nav iespējams!
Tas tā no manas pieredzes!



Edited 1 time(s). Last edit at 13.11.2009 18:39 by snukers.

Es domāju, ka ir jāpievērš uzmanība veselības problēmām. Ja jūti, ka kaut kas nav, kāpēc neaiziet un nepārbaudīt? Es eju un pārbaudu, ārsta ieteikumus uzklausu, bet cenšos izzināt pati visu par šo lietu.
Reizēm man šķiet, ka man šādas un tādas kaites piemetas tāpēc, lai nepaliktu garlaicīgi, un varētu atkal kaut ko jaunu palasīt. Angļu valodas zināšanas tā arī var lieliski uzlabot :)

Svariigi ir iemaaciities runaat ar savu kjermeni.
Es jau labu laiku zinu kad man jaapagulj vairaak, kad jaaiedzer kaada zaalju teeja, kad tomeer jaaiet pie aarsta. Kjermenis ljoti daudz saka priekshaa.
Ja pa dienu juuti baisu nogurumu...nu paguli 2h. Ja to nevar atljauties, vakaraa neskaties filmu, bet es taas 2h aatraak gultaa. Ja gribas eest - apeet kaut banaanu utt... nu taadi siikumi, bet tie iedarbojas. Un tad ari nervi kaartiibaa, veseliiba normaala utt ;)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

...kustonis, kuru sauc par cilvēku, evolūcijas gaitā ( ei, kas notiek, sāk vilkt uz smalkiem vārdiem) ir pazaudejis vienu no savām maņām - intuīciju...praktiskais ņem virsroku...līdz ar to neieklausās savā ķermenī un zemapziņā, kuras lielakajā vairumā pasaka priekšā, ko ēst, kā rīkoties....pievienojos mateusa paustajam...

Mateuss labi pateicis:)

Nedrīkst savu organismu varot.
Jaguļ vidēji 8 st. naktī. Tajā laikā nedrīkst būt gaisma,troksnis,muzika tajā skaitā.
Jāseko limfmezgliem. Vakara ķermeņa temperatūrai.
Ja parādās simptomi,kas var apdraudēt apkārtējos jāsauc mājās ārsts.
Jāzin cik vidēji organismam nepieciešams šķidrums.
Jātšķir olbaltumvielas no taukiem,ogļhidrātiem.Jāzin kuri metāli būtu kaitīgi organismam,kuri nē.
Jāatceras,ka kustības ir dzīvība.
Jāzin par gaismas lomu uz organismu.
Jāzin svara un auguma formula.
Vārdu sakot,lai nodrošinātu savu veselību ir daudz jālasa par veselību.
Jāmācās.
Kaut vai skolas līmenī.
Anatomija. Bioloģija.Fizioloģija.Populāri medicīnas žurnāli.
Veiksmi.