Kāds varētu izskaidrot "ēšanas pēc 18.00" vai vakarā pirms gulētiešanas "sliktumu"?
Labi, pieņemu, tas atkarīgs no tā, cikos celies, ko pa dienu ēd...
Man ir tieši otrādi, pa dienu negribās vispāŗ - brokastis ēdu ar piespiešanos, bet pirms gulētiešanas es vienmēr esmu izbadējies. Cenšos jau vismaz ko liesāku un mazākos daudzumos.
Sanāk tā dīvaini, jo visulaik atmiņā paliekoša frāze, ka brokastis ir svarīgākā ēdienreize.

Labdien. Dzimums, vecums,augums. Matu krāsa.Nodarbošanās. Aptuveni.
cieņā.

Labdien!
A ko, no matu krāsas ir atkarīgi ēšanas paradumi?
Vai arī, ja blondi mati.....tad.... :):):) apmēram nojaušu atbildi.:):):)
Vīrietis.27gadi.178 augums.70 svars. (darbs mazkustīgs - pie datora). Bet sportoju
Tādi blondi mati

Blondi mati liecina par iespeju uz ģenētiskām slimībām. Arī cukura diabētu.Tavā vecumā 27 gadi uz nakti ēst ,pagaidām, nav nekas traģisks. Bet ja tas izvēršas par ieradumu,tad ir iespējama aptaukošanās. Aptaukošanās var novest pie aizkuņģa dziedzera slimībām, kas atbild par cukura līmeni asinīs. .Naktī organismam vajadzetu dot atpūsties. Ar pilnu vederu,tam jānodarbojas ar gremošanas kontroli. Bet viņam ir citi darbi jādara. Pagaidām rezervē vēl ir kādi 6 kg. Kādas 2-3 stundas pirms gulētiešanas pieēsties nevajagot. Tā saka gudras grāmatas.
Cieņā.



Edited 2 time(s). Last edit at 05.04.2011 15:00 by Mazdakteris1.

Kādreiz labi pieēdoties var arī labi gulēt. Bet nu jā, veselīgi tas nav;) Īpaši tad, ja sāk parādīties pirmie sirmie mati :D

nu jā, man tas palīdz iemigt, tāpēc arī ir kā ir.
Pamanīju mazliet vēderu un gurnus, tāpēc domāju vai nesanāk tā, ka jāatmet tās vakara ēdienreizes.
lai gan sports nav svešs, tomēr laikam tie laiki, kad varēja ēst ko vien grib ir pagājuši.
Agrak varēju ēst tortes, čipsus visu treknu un saldu.(nekas man neauga, biju slaids, vienulaik pat izģindis)
Tagad ceptu neēdu vispār, cukuru nelietoju, baltmaizi arī, principā viss pārdomāts(?varbūt)...... kopš atmetu smēķēšanu, parādījās tāda laba garšas izjūta.
Nu jā un tad antidepresanti + citas zāles tā ēstgribu uzdzen...
Vispār man tāds dīvains augums, vēders vienmēr licies takā bišku par lielurokas un kājas par tievu, zinu, ka var palielināt augšdaļu kājas, bet tad atkal..... vienlaicīgi vēders paliek lielāks.
Vispār jau man vienulaik bij uzlecis svars- pagājušogad ap šito laiku 78 kg(pie auguma 178) , tad gan baigi pārdzīvoju, Tad palielināju aerobo slodzi, vairāk kustību. Pat tādi sīkumi: neizmantoju liftu, eju bieži ar kājām, kāpju vienu pieturu ātrāk u.t.t.
Šodien jau nosvēros - 68 kg, tāda pacilātības sajūta.
īsti uz diētas nekādas nesēžu, vien izņēmu dažus kaitīgus-treknus ēdienus ārā, un lēnām, lēnām....

Peec manas pieredzes ,jaeed (kaut pusnakti) tad kad veelas un tas neatkarigi no vecuma,svara un matu kraasas..:)
Ja par svara problemaam nepartraukti uztraucaas,tas negativi ietekmee veselibu kopumaa un pashsajuta pasliktinaas ,un liekais svars palielinaas.

Jautājums mazdakterim - ko nozīmē , ka man garšo tikai saldumi. Principā normālu ēdienu - dārzeņus un augļus ēdu ar piespiešanos. Toties saldumus -šokolādes briedi apēstu ar visiem ragiem un mazāko šokolādes spalviņu. Biju pie savas ģimenes dakteres. Viņa saka - svars normāls, analīzes normālas, par ko gan jūs uztraucieties. Bet es uztraucos. Lasīju, ka saldumus ēd tie, kuriem pietrūkst glāstu, mīlestības. Bet cik dīvaini - arī pēc ilga un mīļa seksa - vienīgais, ko vēl spēju vēlēties - kādas mutē kūstošas bezē kūkas.
Man ir loki zem acīm un dažreiz sāp labais sāns, man šķiet - tas no sliktā uztura. Bet pati ar to netieku galā.Man ir 37 gadi un gaiši mati un zilas acis un smalki kauli, viegla esmu.

ir hromu saturošie uztura bagātinātāji, kuri nomāc vēlmi pēc saldumiem...

svaigu lapu salatiņi ar dillītēm, lociņiem un redīsiņiem.... mmm, neviena sokolade nestav klāt :) nevaru saprast ka var negarsot augļi un dārzeņi, kaut kas tik dabīgs, svaigs un sulīgs!

Ir mēģināti hroma preparāti un pati izdomāju, ka dzelzs pietrūkst. Daktere neieteica, bet es viņu neklausīju un izdzēru 2 iesaiņojumus tās ampulas. Varbūt šogad arī vajag, nezinu. Tāpat selēnu 2x gadā izdzeru. Nesen lasīju, ka cukurs ir viskaitīgākais.Ka tauki pat ir vajadzīgi,bet cukurs nemaz nē. Tas mani uztrauc.
Tas protams, ir arī gribas jautājums. Esmu salīdzinoši disciplinēta, bet saldumi man ir kā alkoholiķim dienišķā deva. Pie tam saldumi kļūst arvien dārgāki..
Kāds risinājums noteikti ir. Kaut kur. Psihoterapeitam man žēl naudas. Jā un problēmu saasina tas, ka bērnam ir līdzīga situācija. Bet viņam taču jāaug.

Kailā. Man tomer vajag augumu un svaru vienlaicīgi :)

Man ir 1.58 un svars ir 55 kg, nesen svēros , jā man virsū bija kleita - garā kuplā , tā kā kādi 500 gr vismaz jāņem vēl nost. Tad būtu ap 54,5 kg, bet tas jau laikam nav būtiski.
Brīvdienās aizbraucu pie draudzenes - viņu pametis vīrs ar 3 maziem bērniem un visādi vēl terorizē. Klausījos un drusku iedzērām, kamēr es sāku raudāt līdzi - tā man sirds par šo netaisnību sāpēja. Principā man patīk vīns vai šampanietis , bet viņa bija uztaisījusi beefeateru ar švepsu un ledu - esot vasarīgs un viegls kokteilis, viņai nekas , bet es piedzēros un vēmu un pēc tam gribēju no kauna nepamosties. Šodien jūtos morāli sagrauta. Mēģinu atjaunot savu pašcieņu un uz nedēļu sev aizliedzu jebko saldu. Redzēsim kā man izdosies.

kailā

Nu, kam nav gadijies vemt kādreiz... pārdzīvosi... :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ku , ir protams, gadījies vemt un no dzeršanas tieši, bet tik neglīti un pazemojoši , nekad. Tomēr vecums arī iespaido, jauna meitene var tā kļūdīties, bet pieaudzis cilvēks ... un tādā situācijā, kur nevis mani būtu jāžēlo, bet es tā kā žēlotāja varēju būt ... Man par to dzeršanu vajadzēja kādam pateikt, norakstīt no sevis. Šādu situāciju dēļ man ļoti patīk interneta anonimitāte. Vēl es esmu ievērojusi,ka jo dedzīgāk kādu nokritizēju, jo kaut kā sanāk uzreiz pašai "aplauzties " . Pilnīgi nevienu kritisku vārdiņu par otru nevar izteikt ... uzreiz kāds sods jāsaņem. Grūti tā. Jo vispār - citus kritizējot pats sevi uztver kā pozitīvo pretstatu .

Starp citu, es arī ēdu vakaros, jo citādi man ir nepatīkama sajūta, ka vēders pieplok pie muguras un nav komforta , lai aizmigtu. Bet es ļoti domāju, ka jāēd ir maz un tikai olbaltumi. Kādu fileju, olu, zivi un kādu dārzeni. Ogļhidrāti ir jācenšās ēst no rītiem un to man patīk ievērot.

kailā

Nedomāju, ka pārāk vajag uztraukties par to gadijumu... tas ka Tu piedzēries, liecina par to, ka Tu patiešām pārdzīvo par draudzeni... Bet runājot par vakara ēšanu, es arī mēdzu ko ieēst neilgi pirms gulētiešanas jo es neciešu, ka naktī uznāk bada sajūta...

p.s. Starp citu, sirds kratīšanas nolūkā var rakstīt man privāti uz e-pastu. Es te piestrādāju par brīvprātīgo zibensnovedēju... :) Tas gan nedaudz samazina anonimitāti, toties palielina sarunu intimitāti...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Labi, labošos. Nākošreiz tādus "privātumus" rakstīšu tikai Tev.

Hmm? Vispār, tas nebija aizrādijums... :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Jā un vēl ir tā, ka ja es aizeju pie ārsta es ļoti daudz stāstu, jo man šķiet, ka ārstam viskaut kas varētu būt svarīgs. Pirms cik tur gadiem ģimenes daktere mani aizsūtīja pārbaudīt vairogdziedzeri un var teikt , ka tas dakteris mani apklusināja rupji un vēl izrāja, ka vazājos apkārt pati vainas meklēdama. Toreiz tik nikna biju, ka gribēju sūdzēties. Pati tam dr neko pateikt nespēju, jo biju šokēta un tad es nespēju ne domāt , ne runāt. Tomēr prieks bija , ka esmu vesela un to slikto aizmirsu , bet tiešām daži ārsti ir ļoti nepacietīgi un nejauki. Lūk - tādiem arī vajadzētu tādu ku servisu!
Bet mazdakterim diagnozes noteikšanai vēl varu pastāstīt, ka saldumus vienmēr ļoti daudz esmu ēdusi arī bērnībā. Tad vienu brīdi no kādiem 20 - 34 es neēdu saldumus nemaz un tad 2 gadus es paņēmu papildus darbu - 10 stundas dienā strādāju - pamatdarbs + tulkošana. Baigi pietrūka enerģijas toreiz un tad es sāku atkal ēst saldumus , jo sev skaidroju, ka ja jau man tāda slodze - vajag ogļhidrātus smadzenēm. Un tā es savu domāšanu noregulēju un organismu pieradināju, ka tagad nezinu kā sevi glābt. Jau otro gadu vairs nav tādas slodzes - normālās 8 stundas, bet lūk atkarība palikusi.

Varētu teikt, ka man tāda atkarība nosaldumiem (un vispār no kaut kā garšīga) ir visu mūžu...

Bet kas attiecas uz "ku! servisu" tad neiecietīgie dakteri to neizmantos... vienīgi var piebilst, ka pateicoties tādiem kā es, visa medicīna ir sačakarēta un nabaga slimnieciņiem ir jācieš...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nesapratu. Kā Tu esi sačakarējis medicīnu ? Man brālis strādā Norvēģijā par ārstu un viņš saka, ka mums ir izcila medicīnas sistēma vai - vēl nesen bija. Ka "lielā " nauda tiek dalīta visādi divdomīgi un ka arī medicīnā ir izcili shēmotāji un kampēji, bet par spīti tam - vecā padsistēma ir bijusi izcila.

Sačakarēt var vienkārši - stāstot par to, ka ne vienmēr ārsti izdara visu pareizi un ne visas jaunās atziņas ir labas un liekot cilvēciņiem pašiem domāt par savu ārstēšanos...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nu labi, arī zinu "briesmu stāstus " par ārstiem. Bet tas jau sistēmu nemaina. Ir lietas, ko var paši apārstēt un izārstēt un ir , ko nevar un nevajag

Runa nav par to, ka tagad isiem jāsāk sevi ārstēt... galvenais ir domāt līdzi... un daudz ko tomēr var darīt savā labā nebarojot farmācijas haizivis...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Saldumu kāre varētu liecināt par pazeminātu laimes hormonu līmeni asinīs. Vai arī ir izveidojies nosacījuma refleks.Jeb atkarība.
Laimes hormons ir šokolādē.Tā sastāvdaļas ir tītara un vistas gaļā, olās, zivīs, banānos, riekstos,pupās.Tā, kā saldumi nav vienīgais laimes hormonu avots. Mīļotais vīrietis liks izdalīties tevī arī citiem hormoniem, kas dod laimes sajūtu.
Atradini no saldumiem pakāpeniski.Tie tomēr dod slodzi aizkunģa dziedzerim. Rada citas problemas organismam. Aizvieto tos ar augstāk minētiem produktiem.Uz nakti pierast ēst nevajag.Tad kad samazināsies aktīvie hormoni,kas liek skriet,kusteties,mīlēt bet pieradums paliks,tad būs katastrofa.
Lai veicas.

Mazdakteri, paldies. Lasu un domāju - jā, laimes jau nekad nav par daudz. Varētu būt, ka pietrūkst gan tās, gan arī enerģija. Es saldumus cenšos ēst tikai pa dienu. Slēpju no bērna,ka pati tos tik daudz pērku un ēdu. Jo viņai arī ir tā problēma - viņa arī varētu pārtikt tikai no saldumiem.
Es izlasīju, ka cukurs ir arī ļoti kaitīgs aknām. Vispār daudz , ko lasu , bet nu būs jāsaņemās. Man pašai šķiet, ka jāstrādā ar sevis iedvesmošanu - visu laiku sev jāsaka - tas ir slikts - to tev nevajag. Staburadze ražo tā saukto Tiramisu - droši vien , ka dzīva inde tam pašam aizkuņģim un aknām , bet es ik pa laikam to nopērku , vai vēja pikas, vai sniega pikas , rakstu un kļūstu nervoza. Baigi gribās. Bet nu neko -cietīšos cik varēšu.

Hmm? Būs jānoperk un jāpagaršo... divus mūžus tāpat neviens nenodzīvos...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Labāk nevajag , kļūsi atkarīgs. Nu labi - nav tik traki kā narkotikas vai alkohols, bet gan dārgi sanāk, gan neveselīgi.

Par vēlu... un ako arī man garšo...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv