vai kāds lieto šādas kapsulas? kādas atsauksmes vai tiešām tās kapsulas darbojas tā kā tur par viņām raksta mājaslapā?

Jābūt galīgi slimam,lai noticētu tik stulbai un atklāti krāpnieciskai reklāmai.Bet mums jau centrēti uz savu,it kā mazo locekli ir pilna pasaule. Tas laikam ir šizofrēnijas paveids.
Lai palielinatu kaut kadu locekli.Pirkstu,kāju ,peni,tad jābut zināšanām ģenētikā,nanotehnoloģijā,mātes šūnu pārstādīšanā. Nobeļa prēmija ir nodrošinata.
Vaina nav mazā penī.Vaina ir mazās smadzenēs un stulbumā , lai neteiktu tumsonībā.
Ja tu zināsi sievietes psiholoģiju, erogenās zonas un mīlas mākslu,tad nekāds super penis tev nebūs vajadzīgs.Sevišķi sievietēm pirms dzemdībam,kad nav attīstīta maksts jūtība. Ja tu neesi superferomonu nesātājs un sieviete nav nimfomāne, tad arī izmērs nespēlē nekādu lomu.Drīzāk nozīme ir maka lielumam, automašīnas garumam un privāt mājas resnumam:)



Edited 1 time(s). Last edit at 06.03.2012 10:31 by Mazdakteris1.

īstenībā jau interese nav lielumā, bet gan izturībā...

Es nopirku, man bija problēmas ar , karoče man ir skaista sieva, tā patīk seksot ar viņu, bet tiko notiek visas lietas, tā nēsmu spējīgs noturēties ilgāk par 3 min. Nu vienreiz paslīdēja kāja uz kreiso pusi, jauka sieviete un simpātiska, sākām ņemties un man par pārsteigumu vismaz 8 min. Bet kā ar savu seksīgo sievu tā vairāk par 3 minūtēm nevaru izturēt. Tādēļ sāku netā studēt visas lietas, ar naudu man nav problēmas tādēļ izmēģināju krēmus un tabletes. Tie deva rezultātu, krēms uzsmērējot sākumā dedzina pēc tam paliek nejūtīgs. Ok, ņemoties ar sievu ir zaebis, bet radās blakus efekts, mazliet pamainijās ph līmenis sieviešu līnijā, kam sievas stāsta visu, sapratīs par ko runāju. Ja tajā vietā sāk notikt izmaiņas ne tikai seksu neredzēt, bet arī sieviete var nosēdēt uz ķīmijas. Tad garastāvokļa izmaiņas nervozitāte un visas ģimenes problēmas.
Krēms man nederēja. Tabletes, man palika šķebinoša dūša un atraugas. Sāku meklēt uz dabiskās bāzes, atradu nopirku 3, sākumā radās lielāks uzbudinājums. pēc tam parādijās tādi orgasmi, kādreiz beidzu bez emocijām, tagad ar gandrīz skaļu bļaušanu, skan neticami, bet tā ir. Kad tikko iepazināmies vienā naktī drāzāmies 3 reizes, beigās vairs nebiju spējīgs. Tagad pēc ilgiem laikiem pēc 7 kopā pavadītiem gadiem mums 1 naktī bija 3 reizes, smējāmies.... kas ar mani notiekot. Un spermatozoīdu daudzums, pietiek pat visām 3 reizēm :). Pēc 5 nedēļas sāku Just, ka seksā dabuju izturību... man nebija nejausmas no kurienes šis viss nāk, bet vai nav vienalga... tagad man ir , netikai man mums ar sievu ir vismaz 8-10 min, kaislīgu mirkļu. Visu laiku pārdzīvoju, tagad tik piemiedzu ar aci un sieva jau saprot, kas būs, esmu lepns. Citādāk, manām attiecībām nebija lemts ilgi turpināties, jo aiz šīs vainas apziņas sāku zaudēt pašapziņu. Jā, gandrīz aizmirsu, izmaiņas ir apkārtmērā un garumā pastiepās. Sieva to pačukstēja, ka esot izmaiņas, no sākuma viņai neko neteicu, bet pēc 6 nedēļām, kad seks bij 3 reiz naktī. Viņai nebij vairs spēka, nācās atdzīties. Karoče ja šitās lietas var salikt vienā kapsulā, tad cepuri nost. Man personīgi ir pajāt citu domas, man 35 gadi, esmu daudz piedzīvojis un nodrošinu pats sevi. Darat, kā gribat... varbūt kādam palīdz.

Nopirku 2 pudelītes šī produkta,abās no apvalkotām kapsulām jau pabiris laukā pulveris,vai tam tā jābūt,par tik dārgu cenu?

Forši , ja ir problēmas , kuras var atrisināt ar tabletītēm.
Es tagad izdzīvoju paniku, kas rodas , kad saproti - beidzot sāc novecot.
Kad man palika 40 , pētīju sevi spogulī agros vasaras rītos, kad sevi varēju redzēt kā zem lupas. Un pat nedaudz tā kā uztraucos, vai viss ar mani ir kārtībā, jo neredzēju pilnīgi nekādas novecošanās pazīmes.
Tagad - pēc pāris gadiem , es redzu, ka man paliek krunkaina kakla āda, ka āda uz krūtīm sāk zaudēt tvirtumu, ka ap pieri matos parādījies sirmums.
Esmu konstatējusi , ka man ir palicis spilgti izteikts cikls. Kad ir auglīgās dienas , sajūta tāda, ka es varētu iet par brīvprātīgo uz intīmklubu, vai pat Čaka ielu. Bet kad nav - tad man pret vīrieti rodas naids un pretīgums, par ko es saprotu, ka tas nav pareizi.
Esmu sākusi izvērtēt savu dzīvi, apmēram tā - ko es teikšu Svētajam Pēterim, kad klauvēšos pie debesu vārtiem.
Dakterei saku - ko man darīt - man arvien biežāk ir tā, ka visu dienu pārtieku tikai no saldumiem. Viņa man saka - bet jūs esiet laimīga - bez svara problēmām, cukura līmenis normā. Baudiet dzīvi. Es prasu, bet vai diabēts nevar tā attīstīties - viņa saka, nezutraucieties, ar to tagad sekmīgi sadzīvo.
Nu tā. Vēl ar šausmām domāju par klimaksu. Tad sevi aprāju , ka nav ko steigties, tas pats atnāks, kad jānāk un notiksies , kam jānotiekās , bet tik un tā - tāda aizvainojuma un netaisnības sajūta man ir - ka tas būs.

Ar seksa maratoniem arī vairs neaizraujos. Nav vispārējās izturības. Tagad jau pēc 5.x domāju, ja vēl vienu reizi - interesanti - sirds man pārplīsīs vai apstāsies , vai vēderā kaut kas saplīsīs, bet nav vairs tā , kā agrāk , kad likās - varētu kaut ar visu pulku , kaut 100 stundas pēc kārtas.

Nu tā - ne jau par tēmu , bet ...
Vingrošanā kur eju, tur viena sieviete ir tāda - ar garām tukšām krūtīm kā ezeļa ausīm. Viņa ir vai nu mana vecuma, vai pat jaunāka. Tās krūtis viņa kaut kā loka iekšā krūšturī. Cenšos uz viņu neskatīties, bet skatos un domāju, ak debess, vai man arī tā sažūs un nokarāsies. Nu labi, tik garas man neizstiepsies, bet tomēr ...

Agrāk cilvēki kaut kā dabiskāk uztvēra novecošanu. Vienmērīgāk. Šī novecošana katram sākas individuāli bet visiem tās sākums ir robežās no 15 līdz 25 gadiem. Bet jo vēlāk cilvēks to saprot jo sāpīgāks ir tas lūzuma punkts. Un iemesls šīm smagajam lūzumam ir sabiedrībā valdošais jaunības kults, skaistuma pielūgsme, mode, kosmētika, seksīgums... Filmās, televīzijā, žurnālos... Pensijas vecuma aktrises kas vismaz pusi savas naudas atdevušas ķermeņa "uzlabošanai" kā etaloni... Cilvēki nedomā par vecumu, noraida šādas domas, baidās no tām... Bet tas pienāk... Ja 30 gadīga sieviete nemana novecošanas pazīmes, tas ir slikti. Ja 40 gadīga sieviete neredz novecošanas pazīmes tad tas ir traģiski...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

nē, traģsiki ir tad, kad to sāk redzēt un saprast , ka process ir neatgriezenisks un ar letālu iznākumu.
Mēdz teikt, ja nevari izmainīt, ietekmēt kaut ko, tad pavisam droši vari pamainīt savu attieksmi. Es tā cenšos un es uz to ceru. Bet man pietrūks atbalsta , mierinājuma no malas. Man spēks ir jāmeklē sevī.

Lūk, kādreiz man tas bija diezgan vienaldzīgi, bet tagad ļoti novērtēju, izbaudu, kad vīrietis man skūpsta kaklu, jo man uzreiz iedarbojās tā doma - vīrietim netraucē mana žūt sākusī kakla āda.
Vai teiksim - eju pa galeriju GC. Uz mani atskatās jauns puisis ar bārdiņu un ejot ārā pa durvīm viņš atskatās vērleiz un patur durvis, kamēr es izeju. Es pasmaidu un pasaku paldies, bet pie sevis pēc tam skumji domāju - viņš noteikti nosprieda , ka es jau esmu vecmāmiņa, tāpēc jāpatur durvis. Un man tik skumji palika, sasodīts, cik skumji.

ks taa par lietu redzeet lietas (pat pozitiivas) negatiivi?? depresija?? hormoni? jaaiet pie daktera ja pati netiek ar to galaa.

Nekad neesmu domājusi , ka novecošana ir kaut kas pozitīvs.
Piederu pie tiem, kas savulaik domāja, ka ja ir 40 , tad ir tiesības tikai pēc zārka lūkoties. Man jaunībā šausmīgi tracināja, ja man vecāki vīrieši uzmanību pievērsa. Tāpat es atceros, ka mammai bija ap 40 un viņa bučojās ar patēvu un es pie sevis spriedu - cik nožēlajomi.
Un tagad man ir tieši tā. Nevarētu vairs pabučoties publiskā vietā. Kad citi neredz - mierīgi. Miņukos mani ar koku uz ielas neizdzītu, tad jau labāk uzreiz plikai.
Nu jā , bet bezkaunīgus sms jau tāpat gan sūtu , gan saņemu un cenšos jau sevi pārvarēt. Bet brīnos par to, kas notiek ar mani. Kas notiek man galvā. Tas ir tieši mans gadījums :)))

Viss atkarīgs no tā ar ko un kā ir aizņemta dzīve. Ja ir labi panākumi, dzīve pilna ar patīkamiem notikumiem tad nav laika daudz domāt par novecošanu bet ja tā nav tad viss ir savādāk un pēc 40 dzīve strauji sāka zaudēt jēgu. Personīgās nveiksmes kombinācijā ar "Latvijas veiksmes stāstu" ir maz ko atstājušas no iepriekšējās ģimenes. Kamēr bija mamma dzīva tikmēr bija iemesls dzīvot lai nesagādātu sarūgtinājumu ar to, ka vecākiem jāapglabā savi bērni bet tagad problēma ir atrisinājusies un sekvence nebūs nojaukta. Ir jauna ģimene bet tas vairs nav tas kas jaunībā dibināta ģimene. Protams, tagad ir pieredze un daudzas problēmas iet secen bet kopumā tas viss izskatās mazliet pēc ģimenes parodijas vai pēc plākstera mironim. Tā kā principā man nav nekas tāds kas būtiski kavētu mani iet pa skuju taku. Nu labi, sievu biku žēl, raudās tak... Bet citādi ir tāda patīkama brīvības sajūta...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

...palasīju un sapratu,ka jums tagad pats laiks...sēnes vākt,likt burciņās un pārdot...tādejādi krāt "zārka" naudu. Vb izsaukt fotogrāfu uz mājām, protams ja ir sagatavots zārks...:)

Ku, kāda Tev skuju taka???

He, es jau neteicu, ka es kaut kā tam īpaši gatavojos :) vnk teicu, ka nekas netraucē iet...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

nu traki!

uzstādiet mazos mērķīšus, sasniedzamus, un tā nepārtraukti, vienus piepildām, uzstādām nākamos.....grūti sasniedzami mērķi var iedzīt depresijā, bet mazie iekrāso dzīvi.

Vot vot, es kā reiz arī par tiem mazajiem mērķīšiem. Piemēram uzstādu lielo mērķi - no rīta piecelties. Protams, ka no tā nekas neiznāk. Bet es esmu gudrs un nospiežu modinātājam podziņu lai tas pēc 10 min. zvana atkal. Tas jau ir daudz sasniedamāks mērķis un tā es pusstundas vai stundas laikā esmu augšā :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

lol

Ku, i nesmaidi :)

.....starp citu, pats grūtākais ir izdomāt tos mērķīšus, radīt vēlmes...visbiežāk sanāk piedalīties citu vēlmju īstenošanā....bērniem vēlmju pilna galva :)))
....tāpēc es sev dažreiz saku: Inka, radi savas vēlmes, šis šodienas nīgrums ir no citu vēlmju apmierināšanas :)

Vajag panākt lai tie citi apmierina Tavas velmes :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

domā?
es kļūšu kaprīza un izlutināta, un nepatikšu pati sev :))

Nu tad liec muguriņu un nekunksti... :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

nekunksti?

es nekunkstu, es tīksminos pati par sevi :)))

(esi empātiskāks, neskati citus pēc sevis :p)

Upe, Tu esi reklāmas upuris? Neesi sevi piepildījusi, ja šādas domas galva!?!? ;-(... Novecošanās ir dabisks process un katrā posmā ir kaut kas skaists.

P.S. ku! mūžam dzīvs?;-))))

Paprovēju... Pilnīgi nekāds efekts!!!

Pat 1cm nepalielinājas :( nekad vairs nepirkšu

Un cik centimetru bija pirms tam?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

teica tach ka 1cm, kas nepalielinaajaas.

Nu jā... :( Traki. Ar tik mazu droši vien ir grūti čurāt...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

...tā viš i...:)

Novecošana noteikti nav skaistākais posms un pat ne skaists , īstenībā ir jābūt ļoti stipram cilvēkam , lai ietu pa dzīvi ar staltu muguru, paceltu galvu un apmierinātu smaidu , zinot, ka āda sāk lēnām saļimt, tonuss zūd arī pašam smaidam, domas ātrums palēninās ... ko tur teikt , es gribu tikai un vienīgi kā zilonis nomirt klusi un vientuļi , nevienu neapgrūtinot, arī sevi nē. Tiesa gan, es nekur nesteidzos. Kā būs - tā jau arī dzīvošu.

...vispār polemika bija par pimpja lielumu (vai mazumu)...