Pashlaik mani nomoka saadas problemas ,maajaas viss ok ,bet liidzko izeju aaraa ieeju kada viekalaa ,vai piemeram transportaa iekaapju taa sakumaa saak sirds trakot ,bet kad norimst tad uznaak visaasdi sliktuma vilnji ,saakas no vedera kungja kkur un tad pari visam uz augshu ,tiesaam taada sajuuta ka tulit samanju zaudeeshu ,protams parasti tie paariet un atkal uznak un atkal paariet . Konkreets jautajums tiem kam ir bijis vai ir tapat ,kadus liidzeklus izmantot lai to mazinaatu ,jo tas vairs nav izturams . Luudzams nerakstiit sitos "nekas nenotiks ,megini iztureet" ,vai "apmekle to ,aizej pie taa.." ,uzdodu konkretu jautajumu un ceru sagaidiit tadu pasu atbildi.
Paldies.

Ad + trankvilizators

Un arii liidz ? AD lietojis neesmu ,bet no trankvilizatoriem utt. nekas nemainiijaas...

Gribçji konkrçtu atbildi-atbildçju-vai lîdz? katram individuâli...Kurð trankvilis Tev nelîdz?

Neviens ko esmu meginajis ,varbut pats vainiigs pie taa.

es arii savulaik prasiiju taapat...

rezultaataa...

AD+trankvilis+kaads mazais neiroleptikjis+kaads pretepilepsijas medikaments mazaa devaa... nekas jauks... Tu vnk buusi kaa dulla musha, bet trauksme ar nav garanteets, ka nebuus... man savulaik bija shaads kokteilis, taatad nikns, bet ka buutu labi -- haa.. nu nee tak... taa -- so, so... un veel var paiet laiks, kameer uzcep taadu kokteili, ko Tavs rumpis akceptee...

lai gan kaadam jau veicas ar AD vien...

beigaas man naacaas vien akcepteet, ka tomeer pie kaada jaaaiziet...

probleema tachu ir Tavaa domaashanaa, sevis un pasaules uztveree... ja vari, maini to fiksi, un nebuus leekmju...

Labâk kaut kas no jogas un tml. mâcîbâm. Neko tâ fiksi pasaules un sevis uztverç nevar mainît. Bet iemâcîties koncentrçties tâ vai ðitâ ir daudz vieglâk.

Neirozes jçdzienâ bieþi vien ietver visus nepsihotiskos traucçjumus, kuriem nevar atrast organiskus izskaidrojumus. Tâ ir traucçjumu grupa, kurâ trauksmi ierosina skaidri noteiktas situâcijas, kas pçc bûtîbas nav bîstamas. Rezultâtâ pacients parasti no ðîm situâcijâm izvairâs vai pârdzîvo tâs ar bailçm. Pacienta baþas var koncentrçties uz atseviðíiem simptomiem – sirdsklauvçm vai tuvojoðos ìîboòa sajûtu, kas bieþi saistâs ar bailçm nomirt, zaudçt kontroli vai sajukt prâtâ. Bieþi ðiem traucçjumiem pievienojas depresija.

Neirotisko traucçjumu
iedalîjums
Agorafobija
Bailes no plaðiem laukumiem, lielveikaliem, ïauþu pûïiem – ðiem cilvçkiem ir raksturîgas bailes atstât mâju, iet sabiedrîbâ.

Sociâlas fobijas
Bailes nokïût uzmanîbas centrâ, bailes no cilvçkiem (antropofobija), bailes bût kritizçtam, sodîtam. Tâs var bût bailes no sveðu cilvçku pçtoða skatiena, kas liek izvairîties no sabiedriskâm vietâm. Vairâk izplatîtâs sociâlâs fobijas parasti saistâs ar zemu paðnovçrtçjumu. Tâs var izpausties kâ sûdzîbas par nosarkðanu (eritrofobija), roku trîci, nespçju parunât, sliktu dûðu vai steidzamu vajadzîbu urinçt. Simptomi var pastiprinâties lîdz panikas lçkmei.

Panika
Epizodiska vai atkârtota paroksizmâla intensîva trauksme. Panika nav atkarîga no situâcijas, vietas vai objektîvi draudoðiem apstâkïiem, tâdçï lçkmes ir neprognozçjamas. Tâpat kâ citos trauksmes gadîjumos, vadoðie simptomi ir pçkðòi sâkuðâs sirdsklauves, sâpes krûtîs, satumsums acîs, elpas trûkums, smakðanas sajûta, galvas reibonis, svîðana, karstuma/aukstuma viïòi, drebuïi, trîce, nerealitâtes sajûta (depersonalizâcija vai derealizâcija). Cilvçks izjût ðausmas, izmisumu, bailes sajukt prâtâ vai nomirt, kâ arî baþas par iespçjamu atkârtotu panikas lçkmi. Panikas lçkmju jeb paroksizmu starplaikâ izteiktas trauksmes nav.

Specifiskas fobijas
Bailes, kas saistâs ar stingri specifiskâm situâcijâm – saskarsmi ar kâdiem konkrçtiem dzîvniekiem, bailes no augstuma, pçrkona, tumsas, lidoðanas, slçgtâm telpâm (klaustrofobija), urinâcijas vai defekâcijas sabiedriskâs tualetçs, kâda çdiena çðanas, no stomatologa apmeklçjuma, bailes redzçt asinis vai ievainojumu utt.

Ìeneralizçta trauksme
Ilgstoða smaga trauksme, spriedze, kas nav saistâma un nerodas noteiktos apstâkïos. Tâ ir arî fiziska trauksme, neproduktîva rosîðanâs, izmisums (reizçm lîdz uzbudinâjumam), bailes, nemiers, nedroðîba par iespçjamâm nelaimçm nâkotnç. Galvenie somatoformie traucçjumi ir mainîgi, bet ir sûdzîbas par svîðanu, tahikardiju, asinsspiediena izmaiòâm, tahipnoju, diskomforta sajûtu epigastrija rajonâ, reiboòiem, vâjuma sajûtu u.c. Bieþi nomâc bailes, ka pacients vai viòa radinieki drîz saslims vai ar viòiem atgadîsies kâda nelaime.

Obsesîvi kompulsîvi traucçjumi
Obsesîvi kompulsîvus traucçjumus raksturo uzmâcîgas domas, kas izpauþas pacienta vçlmçm pretçjâ darbîbâ. Obsesîvas domas ir idejas, iedomas vai impulsi, kas atkal un atkal nâk prâtâ stereotipiskâ veidâ. Domas parasti ir mokoðas, tomçr daþi tâs atzîst par paða radîtâm. Kompulsîvâs darbîbas vai rituâli atkal un atkal stereotipiski atkârtojas; tas it kâ pasargâ no kâda objektîvi mazticama atgadîjuma, kas biedç un, pçc pacienta domâm, varçtu kaitçt. Pacienti parasti izjût trauksmi, paði atzîst, ka ðâdas darbîbas ir nevajadzîgas, neproduktîvas, un viòi atkârtoti mçìina tâm pretoties. Ir èetras bieþâkâs simptomâtiskâs grupas:
• pârspîlçtas rûpes par personîgo higiçnu – atkârtota roku mazgâðana, ieðana duðâ, bailes no inficçðanâs utt.;
• uzmâcîgas ðaubas, kuras pavada atkârtotas kompulsîvas pârbaudes – pirms izieðanas no mâjas neskaitâmas reizes pârbauda, vai gâze noslçgta, ûdens krâns aizvçrts, gludeklis un elektrîba izslçgti, atslçgas paòemtas utt.;
• uzmâcîgâs domas par draudoðâm briesmâm – pârliecîba, ka kaut kas slikts notiks, tâpçc jâveic noteikti rituâli;
• uzmâcîga kavçðanâs un ðaubas – pacientiem ir grûtîbas apìçrbties, paçst u.c.

Posttraumatiskie stresa traucçjumi
un traumatiska neiroze
Ðie traucçjumi rodas kâ atbilde uz psihotraumçjoðu notikumu vai situâciju, kas ir seviðíi draudoða vai katastrofâla un varçtu izraisît smagus emocionâlus pârdzîvojumus ikvienam. Tâ ir atkârtota uzmâcîga psihotraumçjoðâs epizodes atdzîvoðanâs atmiòâs, pagâtnes uzplaiksnîjumi, sapòi vai nakts murgi. Var bût emocionâla atrautîba no citiem cilvçkiem, reakcijas trûkums pret apkârtçjiem, anhedonija (nespçja sajust prieku un patiku) un vçlme izvairîties no darbîbâm un situâcijâm, kas atgâdina psihotraumu. Bieþi ir pastiprinâts satraukums un bezmiegs. Ilgstoðâkâ periodâ pievienojas depresija un var bût suicidâlas domas. Norise ir viïòveidîga, traucçjumi var turpinâties hroniski daudzus gadus ar iespçjamâm personîbas izmaiòâm.

Adaptâcijas traucçjumi jeb
situâcijas reakcija
Bieþâk izpauþas kâ depresîvs garastâvoklis, trauksme vai baþas, sajûta, ka nespçs tikt galâ, plânot uz priekðu vai turpinât veikt iesâktos darbus. Var bût arî cita veida emociju un uzvedîbas traucçjumi, îpaði pusaudþiem. Adaptâcijas traucçjumu gadîjumos izðíiroðâ loma ir personîbas stabilitâtei, tâs veselumam.

Disociatîvi traucçjumi
Daïçjs vai pilnîgs normâlas integrâcijas zudums starp pagâtnes atmiòâm, identitâtes apzinâðanos, paðreizçjâm sajûtâm un kontroli pâr íermeòa kustîbâm. Somatiskie funkciju un juðanas traucçjumi, kâ arî sajûtu zudums ir emocionâlu konfliktu vai vajadzîbu izpausme. Ilgstoði traucçjumi, îpaði paralîzes un anestçzijas, var rasties saistîbâ ar neatrisinâmâm situâcijâm vai interpersonâlâm grûtîbâm. Agrâk ðâdus traucçjumus uzskatîja par histçrijas veidiem.

Somatoformi traucçjumi
Daudzveidîgi, rekurenti un bieþi mainîgi somatiski simptomi. Pacientam ir pastâvîgas somatiskas sûdzîbas, vai arî viòð ir pastâvîgi norûpçjies par savu ârieni. Visa uzmanîba pilnîbâ ir pievçrsta sûdzîbâm par kâdu orgânu vai orgânu sistçmas darbîbu, ko var pavadît depresija un trauksme. Sûdzîbas var pamatoties uz tâdiem objektîvi atrodamiem veìetatîvâs nervu sistçmas uzbudinâjuma simptomiem kâ sirdsklauves, svîðana, sarkðana, trîce, bailes un baþas par iespçjamiem somatiskiem traucçjumiem. Var bût subjektîvas sûdzîbas par nespecifiskâm vai mainîgâm sajûtâm, kurâm nav objektîvas atrades. Piemçram, klepu, þagoðanos, aerofâgiju, dispepsiju, meteorismu, caureju, bieþâku urinâciju u.c.

Neirastçnija (nervu vâjums)
Raksturîgas sûdzîbas par nogurumu pçc garîgas piepûles, grûtîbâm koncentrçties un neproduktîvu domâðanu. Var bût arî somatisks vâjums, izsîkums un nespçja atslâbinâties, paaugstinâta uzbudinâmîba, trauksme, depresivitâte. Bieþi ir miega traucçjumi – bezmiegs vai hipersomnija.
Ja pacientam ilgstoði ir trauksme vai kâdas no neiroþu simptomâtikas sûdzîbâm, tad pakâpeniski pievienojas arî depresivitâte.Tâ var bût maskçta aiz trauksmes un somatiskâm sûdzîbâm, bet vçlâk var arî dominçt pâr neirotiskiem simptomiem. Tâpçc neirotiskos traucçjumus bûtu pietiekami jânovçrtç un jâcenðas rekomendçt simptomu daudzumam, smagumam un ilgumam atbilstoðu terapiju.

Trauksmes un neiroþu diagnostikas un ârstçðanas pamatprincipi
• Vispârçja veselîbas jeb somatiskâ stâvokïa novçrtçðana.
• Diferenciâldiagnoze – iespçjamo interno, endokrinoloìisko, neiroloìisko slimîbu izslçgðana.
• Ìimenes, darba un sociâlo apstâkïu novçrtçðana (piemçram, vai ir kâds sekundârs slimîbas iemesls).
• Aktîva, veselîga dzîvesveida rekomendâcijas ar sabalansçtu dienas reþîmu, veselîgu pârtiku, fiziskâm aktivitâtçm un miegu.
• Psihoterapija – atbalsta, krîzes, kognitîvâ, ìimenes, psihodinamiskâ.
• Farmakoterapija.

Neiroþu farmakoterapija
Vispârspçcinoði lîdzekïi
Ilgstoðas trauksmes, neirozes un miega traucçjumu laikâ nespecifiskie vispârspçcinoðie lîdzekïi (nootropi, vitamîni u.c.) ir nepiecieðami, lai atjaunotu spçkus, uzlabotu kognitîvâs funkcijas. Jâatzîst gan, ka ðie preparâti ne vienmçr palîdzçs, taèu noteikti nekaitçs.

Trankvilizatori
Galvenokârt izmanto benzodiazepîna struktûras medikamentus, kam piemît sedatîva, trankvilizçjoða, antiparoksizmâla, arî veìetatîvos traucçjumus stabilizçjoða iedarbîba. Jâatceras, ka tie palçnina psihomotorâs reakcijas, ilgstoði lietojot, pasliktina atmiòu, iespçjama atkarîba, tâdçï tos nozîmç tikai îslaicîgam ârstçðanas kursam (divâm lîdz trim nedçïâm).

Antidepresanti
Antidepresantus neiroþu terapijâ izmanto, lai mazinâtu trauksmi, likvidçtu neirotisko traucçjumu un depresîvo simptomâtiku un uzlabotu kognitîvâs funkcijas. Bieþâk neiroþu terapijâ kâ pirmâs izvçles antidepresantus izvçlas specifisko serotonîna atpakaïsaistes inhibitoru (SSAI) grupas medikamentus, jo tiem ir mazâk blakòu, labâka panesamîba un specifiskâka iedarbîba (ir apstiprinâtas indikâcijas) attiecîbâ uz daþâdiem neirotiskiem traucçjumiem.

Citi
• Miega lîdzekïi – pçc nepiecieðamîbas.
• Antikonvulsanti, kâ garastâvokïa stabilizatori – atseviðíos gadîjumos.
• Neiroleptiskie lîdzekïi (vçlams – ar psihiatra nozîmçjumu); bieþâk neiroþu terapijâ izmanto hlorprotiksçnu, flupentiksolu, sulpirîdu u.c.
Uzsâkot neiroþu ârstçðanu, vçlams atcerçties, ka prettrauksmes benzodiazepînu kurss bûtu apmçram divas trîs nedçïas, bet antidepresantu kurss – èetrus mçneðus un ilgâk. Lietojot miega lîdzekïus, ir iespçjama arî pieraðana.



Edited 1 time(s). Last edit at 21.09.2008 23:19 by 123.

Man arii parasti sliktumi uznaaca veikalos, ciemos, par celosanu vispaar vareeja aizmirst, bet tad trauksme saaka uznaakt arii maajaas. Taadeel neiztureeju un atsaaku lietot AD. Deel blakneem 2 nedeelas biju uz slimiibas lapas, sodien pirmo dienu darbaa. Veel nekaadu uzlabojumu nejuutu, vienkaarsi esmu atgriezusies tajaa staavoklii, kaadaa biju pirms AD uzsaaksanas.

...nja...tâad normâlu kustoòu nav...jau pçc definîcijas...