Vai jûs kaut ko varçtu par kâdu no tiem pastâstît? Vai varbût varat ieteikt literatûru, kurâ sameklçt informâciju par vismaz kâdu no tiem? Der internetâ, der grâmatas. Vçlos vairâk par tiem uzzinât, lai zinâtu, ar ko rçíinâties. Paldies.

es zinu 2 grâmatas.
1. "mâmiò, vai tu mani mîli"
2. rudzîtis "bendes meitiòa un viòas tçvs".
ïoti pretçji gabali :)

Vai tajâs ir pastâstîts arî par ietekmi uz vçlâkiem gadiem, par negatîvajâm pusçm, kas varçtu rasties un kâ ar tâm cînîties?

rudziisha graamata ir laba, vinjam ir nupat jauna ariidzan...

kas jaadara -- to gan neviena graamata nepasaka priekshaa, bet tad, kad ierauga un saprot sevi un savu lomu gjimenee, tad arii pamazaam aptver, kas jaadara...



Edited 1 time(s). Last edit at 17.10.2008 22:40 by Runcene.

Rudzîða grâmatas var nopirkt grâmatnîcâs?

ja var veel atrast... jauno pie vinja pasha caur maajaslapu.... raksti arii vinjam labi bija Psihologjijas Pasaulee...

grâmatas apskata atðíirîgus gadîjumus.

"mâmiò, vai tu mani mîli" autoru neatceros) ir par pârcentîgiem vecâkiem, kas pirmo bçrnu ïoti sargâ, ïoti vaktç, lai ðis pareizi uzvedas. ar otru bçrnu atslâbst, jo nu jau zina, ka nav tik ïoti jâuztraucas. rezultâtâ tas pirmais bçrns ir galîgi bailîgs un tamlîdzîgi. apskatîti gadîjumi, kad bçrns vispâr atsakâs runât un kaut ko darît.
ðajâ gadîjumâ laikam bija arî par to, kâ runât ar vecâko bçrnu, kad ìimenç ienâk jaunâks.

rudzîða grâmatâ ir par ìimençm, kur vecâki vispâr normâli nerûpçjas par bçrniem. iespçjams tâpçc, ka ir atkarîgie un lîdzatkarîgie. rezultâtâ katrs bçrns citâdâk cînâs par vecâku uzmanîbu.

pirmais ir apzinîgs un parezis, bet vçlâk nereti nodzeras.
otrais ir grçkâzis (ar nedarbiem piesaista uzmanîbu), nodzeras daudz drîzâk nekâ pirmais.
treðais ir jokotâjs un klauns. ar jokiem piesaista uzmanîbu. drîzâk dzerstâs nekâ uzreiz nodzeras.
ceturtais ir zuduðais, dzîvo savâ nereâlâ pasaulç. drîzâk nonarkojas nekâ nodzeras.

es lasîju diezgan kritiski, kamçr atcerçjos, ka mans tçvs (treðais bçrns ìimenç) ir liels jokotâjs un anekdoðu stâstîtâjs. viòð ir tieði no èetrbçrnu ìimenes; pirmo divu bçrnu lomas mazliet citâdas, jo starp viòiem ir paliela gadu starpîba. tur pirmajam bçrnam vajadzçja auklçt visus pârçjos.

ja autore nav no alkoholiíu ìimenes, diez vai viòai vajadzîga rudzîða grâmata. ieteicamâ rîcîba ìimenç ienâkot nâkamajam bçrnam jau ir daudzâs parastajâs bçrnkopîbas grâmatâs aprakstîta. par to ir arî saglabâtas diskusijas portâlâ calis.lv.

man gan shkjiet, ka shii pati sheema ir speekaa ne tikai alko lietotaaju gjimenees, bet katraa, kur situaacija kljuust neveseliiga... es zinu cilveekus, kuri nav alkoholikji, bet preciizi darbojas shii rudziisha sheema... ne velti vinjsh saka, ka atkariiba ir dveeseles staavoklis... ko tad rauj iekshaa, tam vairs nav noziimes...

ESmu pirmais bçrns ìimenç, par daudz uzmanît, un tagad bailîgs un tramîgs :(

Man jau arî liekas, ka Rudzîti labi var attiecinât uz it kâ normâlu ìimeni, kur alkohols nav problçma. Vçrtîgi izlasît jebkurâ gadîjumâ.Es esmu pirmâ, un to dikti spçcîgi izjûtu.Vçlme atkarot savu "vienîgâ" statusu, kad piedzima jaunâkie, nenormâla greizsirdîba, zaudçta cîòa par vecâku uzmanîbu, nemitîga vçlme pierâdît nezin kam savu vçrtîbu, godkâre, skaudîba, vientulîba, ïoti agri patstâvîba...Tâds komplekts, kas dzîvi darîjis visai smagu, lai arî nodroðinâjis ârçjus panâkumus.Otrâ mâsa ilgi palika nepamanîta, nenovçrtçta, sliktâk mâcîjâs un uzvedâs, treðâ ir ìimenes veiksminiece, kuru visur slavçja. Tâlu tikusi,liekas, ka viòai bija visvieglâk.

man liekas, daudz atkarîgs arî no starplaikiem.

tai paðâ mana tçva ìimenç. pirmais bçrns, mâsa, dzima vairâk nekâ 5 gadus pirms visiem pârçjiem. viòai nâcâs izaudzinât visus pârçjos. mâte viòus tikai pa nakti pabaroja, pârçjâ lakâ strâdâja. arî turpmâkajâ dzîvç viòa visu laiku rûpçjas par citiem, pat profesiju tâdu izvçlçjâs - medmâsa. taèu varbût viòai ðíiet, ka tikai rûpçjoties viòa ir laba citiem, kâ rezultâtâ nosliece uz atkarîbu no attiecîbâm un daþâdi sareþìîjumi ìimenç.

vienâ manu draugu ìimenç pçc pirmâ bçrna arî bija 5 gadi, un tad ar mazu starplaiku dzima divi nâkamie, no kuriem pirmajam bija laba veselîba, bet pçdçjais dzima priekðlaicîgi, un vairâk nekâ gadu nevarçja zinât, vai viòð vispâr bûs normâls, un vecâki viòu izglâba, ïoti intensîvi ârstçjot. tagad pirmais un treðais bçrns ir lieli malaèi, bet vidçjais depresîvs un nevar atrast vietu dzîvç. ðajâ ìimenç abi vecâki tieðâm ir rûpîgi un mîïi, bet viòiem varbût neienâca prâtâ, ka vidçjam stipri trûkst uzmanîbas un rûpju.

ir apbriinojami, cik shii sheema preciizi straadaa. redzot, kaadas probleemas cilveekam ir, var apmeeram bez detaljaam uzmineet, kas noticis vinja saakumos... taapat, redzot, kaa viens tiek pamests, var prognozeet, kas buus, ja taa turpinaasies... vai ja viens ir varonis un glaabeejs...

vieniigaa nelaime tajaa, ka to var redzeet tikai no malas. kad mamma njemas ar slimu beernu, vinja diez ko nemana, kas notiek emocionaali ar paareejiem, jo galvenais, ka visi veseli... kad esi pats tajaa sisteemaa iekshaa liidz ausiim, tad ir viens staasts; kad skaties no malas uz citiem, tad staasts ir cits.

taapeec viens liels ieguvums ir taads, ka katram cilveekam ir gudri un sapraatiigi draugi, kas redz sho to vairaak, nekaa pats tajaa juceklii pamana...



Edited 1 time(s). Last edit at 19.10.2008 13:37 by Runcene.

Man gribçtos vairâk uzzinât tieði par vienîgâ bçrna dzîves uztveri un kâ viòð turpmâk dzîvç rîkojas. Ir saskare ar cilvçku, kurð ir vienîgais bçrns un ïoti sareþìîti attiecîbas veidojas, tâpçc vairâk gribu izprast, no kurienes kâdas problçmas cçluðâs. Pati esmu treðais un pçdçjais bçrns savâ ìimenç. Kaut kur internetâ lasaîju, ka tieði pirmajiem un pçdçjiem bçrniem izveidojas vislabâkâs attiecîbas savâ starpâ. Varbût jums ir kâda pieredze, lûdzu padalieties.

tas atkariigs no taa, kas ar to beernu noticis, kad auga... scenaariji ir ljoti dazhaadi... tik dazhaadi, cik ir gjimenes, attieciibas etc.

ir taada padariishana, kas saucas sisteemiskaa gjimenes psihoterapija, kas apskata gjimeni kaa sisteemu -- vecaaku attieciibas un kaa beerns tur juutas vai jutaas. par to gan latviski nav daudz lasaamaa.

skatiijums vnk uz to, kaa vieniigais beerns sapratiisies ar peedeejo, neko nedos, bet gan jaasaprot labaak taas sisteemas, no kaadaam katrs no Jums naakat, kaa arii tas, kas notika tajaa videe, kuraa Juus veidojaaties. Jus abi funkcioneejat peec taas sheemas, kaadu apguvaat, kad bijaat tajaa lomaa, kaada Jums bija atveeleeta tajaas gjimenees, kuraas Juus izaugaat.

Es esmu vienîgais bçrns un mans dçls ir vienîgais. Iespçjams, esam vairâk egoisti nekâ citi. Bet ne dramatiski drîzâk veselîgi, jo ne es savâ bçrnîbâ, ne mans dçls nekad neesam bijuði ìimenes centrs, kuram tiek pakârtotas vecâku intereses. Mana otra pusîte no divu bçrnu ìimenes. Teiktu, ka tur ir krietni vairâk ekscentrisku reakciju, bet visas ïoti mîïas. Man ðíiet, ka pieauguðajâ dzîve, veidojot savas attiecîbas, jaunais cilvçks nevilðus vairâk kopç savus vecâkus un savas ìimenes attiecîbu modeli nekâ ietekmçjas no tâ ka ir bijis viens. Ja tâ vispârinâti òem, tad katrâ ie ielikta iespçja mîlçt mammu, tçti, mâsas, brâïus, vecvecâkus un vîrus, sievas. Ja kaut kâ trûkst, tad cilvçks vienkârði nezin, ko nozîmç tâds mîlestîbas "paveids", bet uz citiem tas tik lielu iespaidu neatstâj. es nezinu, ko nozîmç, kad ir brâlis vai mâsa, kâdas ir sajûtas, bet mana otra pusîte taèu nav ne viens ne otrs, tur ir cits attiecîbu modelis.
Konkretizç, laikam nesapratu Tavu jautâjumu

Laikam vienkârði jâðíirâs un jâmeklç vieglâki ceïi.