Tā nu ir sanācis, ka man ir pāri 20, bet nav bijis intīmu attiecību, jo baidos, ka esmu homoseksuāls, par to liecina sapņi un seksuālu tieksmju trūkums, skatoties uz skaistām meitenēm. Iespējams, ka zinu arī iemeslus, kāpēc tas tā ir sanācis, bet tas nebija no manis atkarīgs. Kad radās aizdomas, bija par vēlu. Zinu, ka NEKAD neielaidīšos hom. attiecībās, tas ir pretēji maniem principiem. Par visu vairāk vēlos normālu ģimeni - sievu (meiteni, protams) un bērnus, bet zinu, ka negribu nodarīt pāri nevienai meitenei, liekot dzīvot bez intīmām attiecībām.
Vai ir kāds veids (psiholoģisks vai medicīnisks) kā noteikt, kas īsti ar mani notiek un vai vēl varu ko labot? Ja nē - nu ko, nāksies samierināties, ka palikšu vecpuisis bez pēcnācējiem. Bet cerība, protams, nezūd.

P.S. Iespējams, šī tēma izraisīs daudz jautrības un indīgu piezīmju, es neapvainošos :-) No vienas puses pats jūtos tā, it kā liktenis būtu izspēlējis ar mani dumju joku, bet sekas ir nepatīkamas. Vienkārši - esmu gatavs uz pilnīgi visu, lai tiktu ar to galā. Bet esmu tikai nabaga students, un nevaru atļauties dārgas psihologa konsultācijas, tāpēc ceru uz jebkāda veida ieteikumiem, ko pašam darīt.

slimais...

kur Tu njeemi sho murdzinju, ka taa ir slimiiba... taapeec, ka delfos taa raksta.

nu nav taa slimiiba.

Tu vari iedziivoties neirozee, ja noliegsi savu seksualitaati. bet Tu jau neesi meegjinaajis nekaadu seksu, taatad nezini, kaa buutu ar vienu dzimumu vai otru....

un kas tie par principiem? bazniicas?

pasaulee ir naakushi un gaajushi visaadi "psihoterapeiti", kas ir soliijushies "izaarsteet", bet ar kaunu izgaazushies...

dazhi pashi ir meegjinaajushi dziivot pa klosteru celleem... arii izgaazushies, bet peec tam bruuces laiziijushi...

citi saka, ka tikai sekss divataa starp viirieti un sievieti ir ok, viss paareejais – pret principiem... bet fantazee, kaa buutu, ja pameegjinaatu ko smagaaku... arii iedziivojas neirozee.

taapat ir tad, ja gribas kaadu sexmantinju nopirkt, bet, redz, slkaitaas nelabi...

seksuaalaas veelmes ir jaanjem pretii taadas, kaa taas naak...

pat tajos gadiijumos, kad ir kas mainaams (tas gan neattiecas uz homoseksualitaati), taas no saakuma jaaiisteno taadas, kaa ir, tad var skatiities – kas iisti notiek. varbuut cilveeks kaut ko citu grib ar savu sexuaalo uzvediibu panaakt, varbuut tikai izliekas...

1



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:08 by kachenite.

Nu neirozē es vairs iedzīvoties nevaru, jo esmu jau sen tajā iedzīvojies :-D Ne tikai šī bet arī citu iemeslu dēļ. Kopš dzimšanas esmu redzes invalīds, tāpēc sanāca, ka mamma un vecmamma mani lutināja un nelaida uz bērnudārzu, bet tēvam diezgan ilgi bija problēmas ar alhoholu, tāpēc sanāca klasisks "iemesls" homoseksualitātei - autoritatīva tēva trūkums (tolaik galīgi necietu viņu) un pārmērīga saskare ar sievietēm un par maz saskares ar vienaudžiem. Arī skolā sākumā ar zēniem slikts kontakts bija, jo jutos vājš un mani aizvainoja katrs sīkums, labāk sapratos ar meitenēm. Ap gadiem 15 tomēr sapratu, ka vairāk kopēju tematu man ar zēniem nekā meitenēm - interesēja elekronika, datori, tāpēc pamazām kaut kā pārgāju "uz pareizo pusi". Tā kā augumā biju sīks un izskatījos neadekvāti savam vecumam, visu laiku iedomājos, kā būtu, ja būtu vecāks un stiprāks. Bet pēc kāda laika ar šausmām secināju, ka man rādās erotiski sapņi par tādiem vīriešiem, kāds es pats vēlos būt. Pie tam, jo vecāks kļuvu, jo vecāki vīrieši sapņos - un vismaz 2x vecāki.
Tā nu es nezinu, kas īsti notiek - vai tas ir homoseksuālisms vai kaut kāds perverss trūkstošā tēva sindroms un mazvērtības kompleksi (kaut gan tēvs tika galā ar alkoholismu un tagad ir ok, bet sapņos vēl arvien bieži kaujos ar viņu un izjūtu dusmas).
Varbūt man trūkst vīrišķo hormonu? Kā īsti var noteikt, kas notiek? Mēģināju visādus testus, ko nu Internetā var atrast - rezultāts vienmēr sanāk, ka neesmu hom. Vai ir kāds speciālists Latvijā, kas vispār kaut cik orientējas seksualitātes jautājumos, gan psiholoģiskos, gan ķīmisko procesu?

Un vēl es zinu, ka jūtos neērti, ja mani skūpsta (uz vaiga) meitene. Kā tad var būt runa par seksu, ja man pat tāds sīkums nepatīk? Jeb tomēr ir cilvēki, kam nepatīk skūpstīties ar pretējo dzim, bet seksā viss ok?

Homoseksualitāte - kā seksuāla orientācija NAV slimība.
Tas, ko var mainīt ar gribasspēku, pateicoties "principiem" ir seksuālā uzvedība, nevis orientācija. Uzvedība = ar ko guļ, Orientācija = uz ko "stāv".
Runājot par slimību - vislielākā slimība ir tajā faktā, ka HS tiek uzskatīta par slimību. Tas rada reālas problēmas (kā redzam piemērā).

Ko darīt? (bezmaksas padomi)
Atzīsti savu seksuālo orientāciju.
Palasies literatūru par šo tēmu.
Vari mēģināt kādu krīzes centru - bezmaksas vai ļoti lētas konsultācijas. Piemēram, Skalbes, vai RPIVA psiholoģiskās palīdzības centrs. Vismaz ar kādu varēsi par šo parunāt.

Normāli jau būtu psihoterapija, jo sekas, kas saistītas ar nepārtrauktu dzīvi melojot sev, noteikti maksās dārgāk, nekā viena - divas konsul'tācijas pie sakarīga psihoterapeita.

Tātad, to mainīt vairs nekā nevarēs? Tas nozīmē, ka mana paliks "sekss tikai sapņos" :-(. Pretējā gadījumā man manā mazajā lauku ciematā nekādas dzīves vairs nebūtu, un pārcelties dzīvot citur negribu nekādā gadījumā. Mēģināju dzīvot Rīgā - to es fiziski (un ekonomiski) nevaru atļauties. Pie psihoterapeita iet būtu jēga, ja kaut ko var labot, bet samierināties ar orientāciju laikam spēšu pats, ja jau dzīvoju ar to vairākus gadus...

Atbildēt Citēt

Tfu, forums izkropļoja manu tekstu :-D Sākums bija:
Tātad, to -uz ko stāv- mainīt vairs nekā nevarēs? Tas nozīmē, ka mana seksuālā uzvedība paliks "sekss tikai sapņos" :-(.

psihs Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Normāli jau būtu psihoterapija, jo sekas, kas
> saistītas ar nepārtrauktu dzīvi melojot sev,
> noteikti maksās dārgāk, nekā viena - divas
> konsul'tācijas pie sakarīga psihoterapeita.

Tu jau vari dariit ar savu dziivi, ko gribi, bet taa ir, kaa psihs raksta. apspiesta seksualitaate bojaa fizisko kjermenja veseliibu un ariidzan psihisko...

Tu tagad taa runaa par dziivoshanu sapnjos, bet cilveeka psihe taa nestraadaa. taas ir iedomas. agri vai veelu buus kaut kaadas probleemas. nav taadu seksuaalo tieksmju, ko var ilgstoshi apspiest, kaut kaa sev nekaiteejot.

un varbuut Tu nemaz neesi homoseksuaals. taapeec vien, ka bail shai lietai ieskatiities aciis, nav jaaaprok dziive.

dziivosi ciematinjaa ar asti kaajstarpee, kamee tieshaam jumts aizbrauks. ljoti naidiiga attieksme pret savu dziivi un psihi.

Homoseksualisms nav slimiba bet iedzimta patalogija. shaubos , ka to var arstet, bet domaju ka varees 21gs. ar geenu terapiju, proti, izmainit geenus, hormonus, lai butu pareizais lidzsvars un cilveks nebutu homis.

K



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:09 by kachenite.

hormoni homoseksuaalam cilveekam ir vajadziigajaas vietaas un daudzumaa atkariibaa no dzimuma. neko nekaadas hormonu terapijas nav devushas un nedos.

nekaadu gjeneetiskaas informaacijas neseeju arii neviens nav atradis.

homoseksualitaate ir taapat kaa pavasaris, vasara, rudens un ziema. ir, protams, teorijas par to, kaa taa rodas, bet ne nu hormoni vai gjeneetika te pie vainas. taapat ir skaidrs, ka visi liidzshineejie meegjinaajumi ko groziit ir nesushi tikai ljaunumu.

homoseksuaaliem cilveekiem ir arii vismaz viena sabiedriskaa organizaacija, kur noteikti var sanjemt bezmaksas psihologjisku atbalstu.

un visas shiis lietu kaartiibas mainiishanas naak no kristiigaas bazniicas organizaacijaam, bet bazniica vispaar patologjiski baidaas no sexa kaa taada.

Paldies par info, būs kādu laiciņu ko pārdomāt. Vispār secināju, ka pēc uzvedības nedaudz neatbilstu hom. stereotipiem - parasti uzskata, ka tiem ir tieksme uz sieviešu piederumiem un pārmērīgu sevis sakopšanu, es pie sevis neko tādu neesmu novērojis, ne apzināti, ne sapņos, pat uz frizētavu reti eju - kaimiņos ir cilvēks ar kaut cik pieredzi, un mani pilnīgi apmierina, ka mati nekaras acīs, nerunājot par kaut kādu stilu; un tas pats par apģērbu :D Vienīgais - emociju ziņā bišķi ir tieksme pārspīlēt, bet romantiskas ziepju operas un saldu mūziku galīgi neciešu. Vārdu sakot - jūtos kā dabas kļūda :D
Mjā, ar to visu varētu samierināties, bet kad padomāju, ka vecumdienās būšu viens un neatstāšu aiz sevis pēcnācējus (mož par spermas donoru iet? bet ja nu tas iedzimst bērniem? tad nē..), bišķi bēdīgi paliek...

nekas neiedzimst un neiedzims...

homoseksuaali viirieshi itin biezhi ir kaartiigi "vechi" un straadaa "vechu" darbu. lai gan tas, kaadaam jaabuut viirietim, ir briesmiigs stereoptips. ir sameeraa "sievishkjiigi" heteroseksuaali viirieshi ariidzan. paskaties vien apkaart. kalsni, smalkas miesasbuuves, zeeniski diezgan lielaa vecumaa...

bet par Tevi jau mees veel nezinaam...

Tev pasham domaat un lemt, kaa tagad taalaak buut, bet Tev ir visas iespeejas dziivot pilnveertiigu dziivi, ja arii izraadiisies homoseksuaals.

sabiedriibas attieksme nav siikums, bet atliek cereet, ka situaacija uzlabosies.

Kad apmeklēju lekciju par psihoterapiju un psihoanalīzi, vīrietis, kurš pasniedza (psihoterapeits VIktors Ozoliņš), sacīja, ka homoseksualitāti var izārstēt, ja pacientam ir pašam radusies tāda vēlme to mainīt. Seksualitāte jau arī ir izveidojusies kaut kad bērnībā noteiktā vecumā, nu tad droši vien, analizē to laiku un tiek ar visu skaidrībā.
Man gan pašai ar psihoterapeitiem nav bijis nekāds sakars.

RSU paskolotie ne to vien melsh...

Neesmu interesējusies, kāda viņam ir izglītība. Man gan bija aizdomas, ka Stradiņa Universitāte ir labākā vieta Latvijā, kur mācīties medicīnu, bet nu es gan nezinu, neesmu tajā visā iekšā.

Katrā ziņā prakse viņam ir, iespējams, ka zina, ko runā. Bet šeit mums derētu, lai kāds psihoterapeits ar personīgo pieredzi ierunātos.

tur jau taa nelaime, ka RSU psihoterapijai ir pieeja kaa mediciinas apakshnozarei ar visaam no ta izrietoshajaam sekaam... peec principa – normaals/nenormaals.

nez, kursh peec tam uznjemas atbildiibu par cilveeka neirozi? draugi psihiatri?

tie geji, kurus paziistu, visus shos "aarsteeshanas" meegjinaajumus atceras kaa shaushaliigu murgu...

psihs ir psihoterapeits, un jau padaliijaas...

Tādā gadījumā priekš "viens" nav tā atbilde, ko viņš vēlētos dzirdēt :(

gan jau vinjsh atradiis atbildi un tiks skaidriibaa...

...zoofīlija un nekrofilija kā orientācija arī nav slimība...

Pag, atcerējos, ka ir jau vēl arī biseksuāļi :D Ja man nevar izdzīt ārā vienas tieksmes, varbūt var pamodīnāt otras? Arī tā būtu izeja.
Nu labi, mēģināšu atrast laiku pakonsultēties ar kādu psihoterapeitu.
Ja fīlijas nav slimības, tad kāpēc fobijas ir? Vai arī tomēr nav? (Iedomājieties - orientācija: bailes no tumsas). Uhh, es jau sāku murgot :D

Man domaat, puiss pats veel nav ticis skaidriibaa, uz ko vinjam iisti staav vai nestaav, taatad uzskatiit vinju par 100% homoseksuaalu taa kaa nebuutu pamata....
Driizaak tieshaam vajadzeetu kaadu gudru ljaudi, ar ko izrunaaties un salikt sevi pa plauktinjiem.

Par sapnjiem...
Nu es reizeem sapnjos redzu sevi kaa viirieti ar visu atribuutiku un aktiivaa seksuaalaa darbiibaa. Toties nomodaa mani uz sievieteem nevelk nepakam.
Tad man ko - man sevi tik un taa par lesbieti vajadzeetu saakt uzskatiit? :D

Ideja par hipnozi?...
Dziednieks? Ja ir dziednieki, kas var sekmiigi atbriivot no smeekjeeshanas [precedents zinaams], tad kamdeelj nevareetu paarprogrammeet uztveri? Vai vismaz uzzinaat, ka tieshaam Tu esi neglaabjami homoseksuaals.

[Es tomeer shajaa gadiijumaa sliecos uz apstaaklju induceetu uzvediibu, kas ir mainaama, ne uz fiziologjisku erroru. Izanalizeejot visu, kas un kaa ir veidojis attieksmi pret dzimumiem, var daudz ko mainiit, bet pasham sevii rakties prasiis LJOTI daudz laika.]

Principā jā, apstākļi bērnībā bija diezgan atbilstoši tam, kas parasti tiek minēts kā hom. pamats, kaut gan man ir iedzimti daži citi defekti (un nopietnākais no tiem ir redzes invalīds), tā ka nezinu galīgi, vai nav arī ar citu fizioloģiju kaut kas greizi.
Par to stāv-nestāv: zinu tikai, ka skatoties porno, sajūtu seksuālu aktivitāti tikai tad, ja redzams vismaz 2x vecāks vīrietis. Varbūt man vnk vajag meiteni ar bārdu? :D Varbūt kaut kas mainīsies, kad pats sasniegšu tādu vecumu, kas tagad mani uzbudina (un sapņos tas ir nopietni, parasti beidzas ar to, ka pamostos un skrienu uz tualeti nomierināties). Jeb arī derētu padzīvot kādu laiku kopā ar tādiem 2x vecākiem vīriešeim (un ar normālu orientāciju).

Rakties sevī esmu gatavs. Esmu jau mēģinājis bieži sevi analizēt, meklēt cēloņus visam, kas ar un ap mani notiek, bet laikam pietrūkst skata no malas. Vai arī pietrūkst tēva, kas izskaidrotu, kas un kā ir kad viss ir normāli jeb arī aizvestu pie daktera Bērziņa (hmm, laikam par vēlu tā kā...)

Labi, jāiet skatīties hokejs :D Izklausās, ka mūsējiem tagad tīri labi iet. Un neviens no hokejistiem man neizraisa uzbudinājumu, varbūt tā ir laba zīme.

viens

fobijas arii ne vienmeer apluuko kaa slimiibas...

es saprotu, ka lietas ar birkoshanu staav taa:

ir humaanistiskaaka un mediciiniskaaka pieeja shiim lietaam... Tu kaa vairums ljauzhu esi droshi vien paziistams ar mediciiniskaako, kura visu kaartiigi birko, bet humaanistiskaa pieeja apluuko vien taas lietas, kas cilveekam traucee, ljaujot pasham izveeleeties, ko ar savu dziivi dariit, ko "adreseet", ko – ne.

nu, pienjemsim, ir viens puiss programmeetaajs, seezh maajaas, pelna labu naudu, aaraa neiet, nesekso... komunicee ar teevu, maati, maasu. viss.

mediciiniskais virziens vinju birkotu kaa shizoiidu un shuupotu galvu...

humaanistiskais reagjeetu vien tad, ja shis pats puiss teiktu – oi, negribu es shito dziivi, bet man bail iet cilveekos. ko lai daru? bet pat shajaa gadiijumaa es neesmu drosha, ka tiktu lietots vaards "fobija".

Tava seksualitaate nevienam ljaunu nedara, taapat kaa sapnji un fantaazijas... taatad Tev ir tiesiibas tam visam ljaut briivi valju. tad redzees, kas sanaaks...

> nu, pienjemsim, ir viens puiss programmeetaajs,
> seezh maajaas, pelna labu naudu, aaraa neiet,
> nesekso... komunicee ar teevu, maati, maasu. viss.

Ārprāts, cik man šis ir pazīstams. Tikai māsa viņam nebija. Tad nu atstāju tādu, lai dzīvo, kā patīk.

> nu, pienjemsim, ir viens puiss programmeetaajs,
> seezh maajaas, pelna labu naudu, aaraa neiet,
> nesekso... komunicee ar teevu, maati, maasu. viss.

šitais man arī gandrīz atbilst, tikai ar mazām korekcijām:

viens puisis programmeetaajs, peec darba seezh maajaas, pelna _ciešamu_ naudu, aaraa neiet, nesekso... komunicee ar teevu, maati un _minimāli ar darba kolēģiem par darba tēmām_, viss.

Ufff... tikai nezinu, vai tās ir sekas jeb iemesls manām problēmām