Ka lai ar to tiek gala, ja man nav draugu.

Atrodi tos.

Es jau meginu, bet neviens nevelas ar mani kontaktet, dala vainas depresija un vel sazin kas....

A



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:48 by kachenite.

nu un,man ir kolēģi,ģimenes locekļi,radi,kaimiņi,tv,forumi,žurnāli,adīšana,dārzs......Tu jautā - kā lai ar to tiek galā.......bet reāli es ar visu šo gandrīz netieku galā ,kur nu vel draugus. Varbūt Tev nav ar ko nodarboties un tapēc tā vientulība.....jāatrod ko darīt.

Tev jau ir bijuši daudzi ieteikumi citās tēmās. Katrs ir bildis un ieteicis to, ko pats ir darījis un kas viņam ir derējis.

Tev nekas no lasītā pa stīgu neuzsit?

Visādā ziņā ir jāuzsāk kaut kāda darbība. Arī kļūdaina varbūt sākumā, bet tad ir materiāls, ko analizēt (ko es izdarīju aplam?), un var domāt tālāk.

Es ļoti labi zinu, kā ir depresijā, bet neko nevar darīt: ir jāņem sevi aiz ausīm un kaut kādā pasākumā jāiesaista.



Edited 2 time(s). Last edit at 13.03.2009 20:33 by Runcene.

Man ir studijas, un nevis kaut kadas, bet sarezgitas..tur aiziet daudz laika. Ja man ir gimene-vecaki, bralis, ir viena draudzene, un studiju pazinas, bet starp tiem ka saka nav dveseles draugu, ja ta var teikt, neviens nespej mani saprast. Es meginu macities, bet gruti ar koncentresanas spejam, lasu gramatas, skatos tv, uzprasos kur lidzi kadam, bet reti kurs ko grib, labprat eju, ja kads pasauc kur, ja ari interese nav liela, ka tik kur iziet utt....bet cilveki nelabprat at mani kur iet. Biezi nekur netieku, jo nav naudas biezi( nedaudz piestradaju, bet loti minimali ta teriniem saviem). Bet taja visa es jutos vientula, jo pec augstskolas ka atbraucu majas ta un viss sezu. Ja sanak reizumis, kur uzprasities, bet tas man nav patikami, jo cilveki ta neiacina. Es vienkarsi nemaku veidot kontaktus, vai ar mani kas tads ir, kas visus atgruz. Es meginu, ja ari nezeligi smagi, ko pajokot pasmieties.

varbūt pie vainas smags raksturs,varbūt esi nepatikams cilvēks kas atzīst tikai divus viedokļus-vienu -savu,otru nepareizu.Spriežot pēc Taviem rakstiem šajā forumā tieši tā izskatās...Tev ir doti jau daudz padomi,bet Tu vel un vel nīdi,cerot sagaidīt ka atrisinājumu ar karoti mutē ielies.Piedod lūdzu,bet ja tāda attieksme ir arī pret apkartējiem,tad nav brīnums ka cilvēki no tāda "smaga"cilvēka izvairās.

Mēģini uz cilvēkiem skatīties labestīgi, vēli viņiem visiem labu, kaut vai ejot pa ielu vai braucot transportā, apzināti virzi savas domas uz to ,ka -svētī katru cilvēku ko redzi, tu pati sajutīsies gaišāka, arī citi to pamanīs untā vaitāk gribēs būt tavā tuvumā.

marii

Tā nevajag, viņa jau tāpat jūtas slikta... Depresijā reizēm neko nevar izdarīt, kā tikai mocīties vāveres ritenī.



Vientuļa

Es atkārtošos: profesionāla palīdzība. No sākuma varbūt i zāles var derēt, ja jau reiz palīdzēja, būs pozitīvāks skats.

Es vienkarsi esmu izmeginajusi visu, es loti censos tiekties pie cilvekiem, agrak biju super jautra, draudzene, kas tagad vel palikusi ar to saka, ka vina tik atceras ka mums gaja vidusskola, tik jautri, ka gribeju uz skolu iet, jo bus jautri, tagad ta vairs nav, jo nu daudzi notikumi un hops depresija jau treso gadu, arstesanu pa so visu laiku esmu sanemusi 3 menesus, bet laikam pa maz. Es jau saprotu, ka pie vainas ir mana smaga berniba, redzeta vardarbiba utt.
Marii, nu katram savs viedoklis. Nav ta, ka tik atzistu savejo, kludains priekstats radies. Es "gremoju" ko jus visi seit rakstat, bet vienkarsi nonaku pie ta, ka vai maz tas iespejams trukst ticibas sev.

Butu savadak, ja es tik sedetu majas un te rasktitu un viss. Tie kam bija vai ir depresija sapratis, cik smagi var justies smagakajos brizos, ka vien pa gultu tik gribas. Bet es meginu iet uz studijam, pec savam iespejam, kur rauties ara, biju sodien uz izstadi utt.
Ja arstesanu vajag, tik diemzel naudas nav, domaju iet pie valsts psihiatra, tik tads jautajums, vai es uzreiz butu kada uzskaite?

Ar depresiju ņem uzskaitē laikam, bet tas nav nekas krimināls ar šo diagnozi. Agrāk uz tā rēķina varēja dabūt zāles ar lielu atlaidi. Nezinu, kā ir tagad. Pilnīgi nav info.

Jūs laikam esat Rīgā,es Liepājā kādus 5 gadus atpakaļ ārstējos pie valsts psihiatra,bez maksas,nekur tas neuzrādījās,uzskaitē nebiju,pirmo paciņu "cipralex" pat iedeva bez maksas,otru pirku pati par 17 ls.un ar to pietika.
Droši vien jau katram vismaz vienreiz dzīvē ir bijis kautkas līdzīgs depresijai.Es to labi saprotu,

Es tiesi Cipralex esmu dzerusi tos 3 menesus, kad vel gaju pie privata psihiatra/psihoterapeita. Nu ja esmu no Rigas. Ir doma iet nevis uz Tvaika ielu, bet uz Ziepniekalna centru. Tur ok?

Vispaar ideja naak no filmas girl interupted(dziive paartraukta) dziesmas. Kad esi vientuļš un noskumis, tad ej uz lielveikalu... Kautkaa taa, dziesma laikam no 80-tajiem.
Man reizeem paliidz vienkaarshi iziet uz ielas un atrasties starp cilveekiem, lielveikals , arii nav slikti.

Tava vientulība ir izdomāta. Tu esi vientuļš tāpēc, ka esi zaudējis ticību. Bez ticības nevar dzīvot.

Zenta Mauriņa.

M



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:49 by kachenite.

v



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:49 by kachenite.

Vientuliba un vienatne- divi dazadi jedzieni. Es neesmu vienatne, cilveki uz ielas ir, bet esmu vientula, jo siem cilvekiem ir citi. Katra zina jutos labak, ka kads runa ar mani kaut vai sakuma virtuali.

Vientula, es arī neesmu viena, man ir vīrs, tuvinieki, draudzene.., bet sabiedrībā vienalga jūtos hroniski vientuļa, ja iesaistos kādos kursos, vai pat ejot uz sporta klubu- es tur vienmēr starp pārējiem jūtos vientuļa, -es zinu to sajūtu, tā ir neciešāmi smaga, citiem to grūti izprast. bet tādos pasākumos visi ātri vai vēlu sāk tusēt, kā nekā kopīgas intereses sporta klubā, vai valodu apguvē, vai vianalga kur..., bet man sagādā MOKAS tā tusēšana, gribu arī būt tur iekšā, bet nespēju, jo esmu vienmēr sastingusi aiz bailēm, untotālās mazvērtības sajūtas, kaut gan objektīvi ,šīmsajūtām nav pamata. Dēļ tā arī jūtos ļoti vientuļi starp cilvēkiem, bet man jau tas ir hroniski..

Zinamas sajutas, bet man jau biezi ir ta, ka nekur netieku un sezu majas, tad jau vientuliba nereala un pamatota ka liekas. Reizem, ja kur esmu, gadas, ka speju neizjust vientulibu, bet biezi ta un nav.

Man jau liekas, ka man sis sajutas nak no bernibas, kad biju viena, lielako dalu no savas bernibas, un tapec sis sajutas mani nepamet. Tagad ar to loti cinos, viss ir galva un meginu galva apspelet domas, bet ne jau visai ta sanak pagaidam, bet meginu.

vientula, es domāju,ka par to ka pamats šādām vientulības un mazvērtības sajūtām nav,jo tu taču arī mācies, noteikti esi simpātiska, pietiekoši gudra, apķērīga, u.t.t., man arī ārēji it kā vissir, arī talants un intereses, nu nebūtu taču iemesla...,BET viss jau ir galvā, Laikm jau cilvēks var būt dzimis laimes krekliņā, viņam ir viss, bet viņš jūtas nenormāli mazvērtīgs! un arī tas mani smacē nost. Arī man protams ir brīži,ka jūtos labi sabiedrībā, arī starp mazpazīstamiem, bet tas ir reti, un arī tad pārsvarā es ar citiem nekomunicēju, bet vienkārši uz reiz ir tā iekšējas apmierinātības sajūta ar sevi, un līdz ar to tu jūties arī ka citi tevi pieņem, tev pat nav jārunā ar viņiem, taču ja varētu šo sajūtu noturēt...,tā mana lielākā vēlēšanās!

E



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:50 by kachenite.

Vēl varētu ieteikt netradicionālo medicīnu,man ļoti palīdzēja.Pēc "Cipralex" lietošanas,tā sagadījās ka aizgāju pie savas ekstrasenses-dziednieces citā jautājumā ,tā vārds pa vārdam un viņa pati saprata kur ir problēma.Pēc"izārstēšanās" esmu pavisam cits cilvēks,esmu ar sevi daudzmaz apmierināta optimiste.Tikai vajadzētu iet pie uzticamas,pārbaudītas.

vientula man arii ir tikai viena draudzene un esmu tavaa vecumaa. neveelies saraxtiities?

velos...kads skype tev?

To nevajag apspriest forumā, meitenes... Piesiesies kaut kāds arābs.

Piereģistrējieties, tad varat sūtīt privātās ziņas cita citai, tur apmainīties e-pastiem utt. Var uztaisīt speciālu e-pastu tikai šim forumam.

Lai izdodas! :)



Edited 1 time(s). Last edit at 16.03.2009 18:41 by Runcene.

man nav draugu vispar, ta ka, ja kadam ar kas tads, tad jau var sakontaktet, lai butu mazak tadu cilveku.