Neprasu padomus.... pati jau esmu tik daudz salasījusies par šo tēmu, gribās parunāties :)
Lietoju Cipralex.... man ir vidēji smaga depresija ar lielu trauksmi.... lietoju 2 mēnešus, līdz šim Seroxat.... arī palīdzēja, bet kad pakāpeniski pārtraucu, pēc kāda mēneša atkal jutu slimības pazīmes un nu jau 3 gadus lietoju AD... tas laikam ir ļoti ilgi? Taču papildus nekādus medikamentus nelietoju... Homeopātiskie līdz. nelīdzēja...
Slimība neatkāpjas...
Kad lietoju AD, esmu dzīvespriecīga, aktīva un sabiedriska, bet pārtraucot lietot zāles, vispirms sāku mocīties ar bezmiegu, tad rodas trauksme, kura pastiprinās ar katru dienu bez iemesla, nervozitāte un kad vairs nervi to visu nevar izturēt, sākas pats briesmīgākais - depresija - bezcerība, nomāktība, sēras - it kā būtu nomiris tuvs cilvēks, DRAUSMĪGA vainas izjūta (par jebkuru sīkumu!), sevis noniecināšana, uzmācīgās domas, jebkura niecīgā problēma izraisa paniku, domāšana un spriešanas spējas kļūst tik lēnas, ka nevaru pat apkopot domas un uzturēt sarunu.... pirmajā saslimšanā ar depresiju nevarēju saņemties aiziet pie doka, bija bail no medikamentiem, bija bailes pat iziet ārā, sarunāties ar cilvēkiem, līdz ar to man jau bija tāda sajūta, ka es vairs NESPĒJU kontrolēt savas DOMAS... galvā bija totāls sviests... vakaros, kad palika mazliet vieglāk, no bailēm raudāju,... man likās, ka sajukšu prātā, mani ieslēgs trako mājā līdz mūža galam, bet meitiņa augs bez manis... Turklāt, neticējās, ka zāles var palīdzēt. Šajā stāvoklī vairs nekam netici un vienīgā doma ir par to, kā atbrīvoties no šīm mokām, tā lai vairs neko nejustu.... Labi, ka man līdzās bija tuvi cilvēki un palīdzēja atmest domu par pašnāvību un aiziet pie doka...
Jāsaka, ka jau kopš bērnības esmu bijusi ļoti emocionāla, bieži nervoza, trauksmaina un ar nomāktu garastāvokli.... Un tā pa īstam viss saasinājās pēc meitiņas piedzimšanas (viņa ir gaidīts un mīlēts bērns, esmu laimīga, ka viņa man ir)....

Vispirms es mainītu formulējumu... nevis depresija ar trauksmi, bet trauksme, kura ilgstoši esot, izraisa depresiju kā sava veida aizsargreakciju... jāmeklē trauksmei iemesls, tad arī depresija atkāpsies... AD to neizdarīs, tie tikai noņems simptomus un uz lietošanas laiku uzlabos dzīves kvalit;ati...

to A_G -sveiciens idiotiem!visbiežāk tie cilvēki, kuri domā, ka jūk prātā, ir visnormālākie...bet,tev,idiņ,vairs palīdzēt nevar

to Janetty.ak,cik pazīstamas izjūtas.diemžēl ad vien palīdz sakārtot smadzeņu ķīmiju izjukušo, bet trauksmi un depresija rada un rada kas cits...-varbūt kādi bērnības pārdzīvojumi, kas patiesībā jau nosaka un vada visu mūsu dzīvi.visbūtiskākais ir senču attieksme pret mums.manējie senči bija pilnīgs murgs,tāpēc arī es mocos un jau gadu apmeklēju psihoterapeitu,lai beidzot pieliktu punktu depresijām,kuras atkārtojas ik pēc 7 gadiem,trauksmēm un PL.Lai mans bērns dzīvotu labi un ar veselu mammīti:)

...



Edited 2 time(s). Last edit at 10.12.2011 17:50 by Runcene.

Šeit cssssss (varbūt iepriekš bijāt pamanījuši). Izdomāju beidzot piereģistrēties :)).

Tad nu tā...

Janetty... manas sajūtas ir un ir bijušas diezgan līdzīgas tavējām. Vienmēr esmu bijusi bailīga un nervoza. Pirms apm. 7 gadiem, ieejot LIELAJĀ DZĪVĒ, man sākās problēmas. Trauksme, panikas lēkmes, fobijas, depresija, uzmācīgas domas. Kad bija vissliktāk, bija sajūta, ka es nevaru neko un nekontrolēju savas domas. Murdziņš...

Esmu lietojusi AD, trankvilizatorus un neiroleptiķus. Pie psihoterapeita eju apm. 2 gadus, pirms 3 gadiem uzzināju, ka no panikas lēkmēm nomirt nevar. 4 gadus domāju, ka var..un tie gadi bija...vienkārši mocījos. Pēdējos 3 gadus ir augšupeja, pēdējā pusgada laikā - jo īpaši. Esmu daudz ko sapratusi. Eju psihoterapijā. Ik pa laikam biju lietojusi kādas tabletes, tagad 4 mēnešus nelietoju neko (pārtraucu Cipralex).

Šie 4 mēneši ir - ja nebūtu gandarījuma sajūtas un prieka par to, ka es varu, laikam uzsēstos uz zālēm atpakaļ. Brīžiem ir vienkārši sūdīgi, brīžiem - ļoti slikti, brīžiem - ir OK un pat baigi labi.

Manas vislielākās bailes ir sajukt prātā. Tas laikam tāpēc, ka es nepieņemu sevi (neuzticos sev) un, jā, man ir bijusi sajūta, ka nekontrolēju savas domas, sajūtas tajā brīdī ir ar diezgan lielu šausmu piesitienu. Man vispār fantāzija ir labi attīstīta.

Mācos dzīvot, neizvairīties no dzīves, no atbildības, pieņemt sevi. Psihoterapeits, grāmatas.

Vienmēr ir sajūta, ka kaut ko meklēju...kā dzīvot...kā mazāk darīt pāri sev...kā atrast ceļu uz iekšējo harmoniju. Varbūt par daudz meklēju.

Arī man sagribējās parunāties...

Kas ir PL?? :)

Šī foruma "termins" panikas lēkmēm, man šķiet :)

AG....no SAPa Tevi izbanoja,tagad centie te likt savus palagus...FUI

Lasiiju, ka sajuksana praataa ir taas pasas bailes nomirt, tikai gariigaa plaaksnee.
Man nez kaapeec arii lielaakaas bailes bija saistiitas ar sajuksanu praataa un zaudeet kontroli paar sevi, kad bija slikti, tad man arii likaas, ka atlikuso dziivi vajadzees pavadiit psihenee. Pasveerteejums zem nulles, neticiiba saviem speekiem, vainas sajuuta, ka neesmu taada kaa paareejie, PL katru dienu, starp panikas leekmeem saglabaajaas trauksme. Rakstu to pagaatnes formaa, jo sobriid ir daudz labaak, bet lietojot SSRI AD. Ir pieredze arii ar tricikliskajiem AD, bet efekts nebija tik labs kaa ar SSRI AD. Protams, kad uzsaaku SSRI blakusparaadiibas (slikta duusa, nespeeks, nevareeju neko ieest,bezmiegs, sviisana, galvas reiboni,nenormaala trauksme, pulss 120) bija taadas, ka pirmo nedeelu noguleeju gultaa, toc likaas ka gals klaat. Bet iztureeju, siis blakusparaadiibas izzuda, trauksme saglabaajaas apmeeram 1meen., peec 2 meen. saaku just uzlabosanos. Apzinos, ka tikai ar zaaleem nebuus liidzeets, un metu skepsi pie malas un sarunaaju pirmdien pirmo konsultaaciju pie psihoterapeita. Taa ka redzees kaa buus...

Paldies par atbildēm! :)
to pingvins ... Jā, sākumā rodas trauksme, drausmīga nervozitāte, pat agresivitāte, es kļūstu nelaipna pret tuviniekiem, nevaru savaldīties, jebkurā sarunā meklēju zemtekstu.... un ar meitiņu vispār nevaru kontaktēt - viņa mani kaitina, krīt uz nerviem utt. Tagad tā nav (lietojot AD)... Nezinu, vai kādreiz sa'ņemšos pārtraukt AD vēlreiz, jo man ir pirmāmkārtām bailes nodarīt pāri savai meitiņai, kuru ļoti, ļoti mīlu... tas pats attiecas arī uz vīru, vecākiem.... Es vi'ņus ļoti mīlu, un pat tagad jūtos vainīga par to laiku, kad grimu depresijā un sagādāju viņiem pārdzīvojumus, sāpes... līdz mūža galam jutīšos vainīga, ka pirmajos mēnešos kopā ar mazulīti biju kā zombijs, neko nejutu pret meitiņu, nesmaidīju, nekādu emociju, raudāju, jo man bija slikti, jutos vainīga un vienalga nevarēju neko darīt lietas labā... kā tagad atceros, ... pieliecos pie meitiņas gultiņā, vēroju viņu, pašai slikti, asaras pil viņai virsū.. visa pasaule bija melna, turklāt tuvinieki arī ne uzreiz saprata, kas ar mani, sākumā kaunināja... mamma dusmās pat izteicās, ka varbūt mazulīti nodosi bērnu namā?!
Bērnībā nekādu traumu man nav bijis... nāku no draudzīgas ģimenes... nu varbūt tikai mazliet stingrāk tiku audzināta... Mana māsa ir dzīvespriecīgs cilvēks, audzina 2 bērnus un nekad nav bijušas problēmas ar nerviem...

Es arī esmu līdzīgā situācijā ar mazu bērniņu. Arī lietoju AD un man bail, kad kādreiz būs jāatmet, jo bail, kad atgriezīsies somatiskās veselības probēmas, trauksme, nervozitāte. Bet es beidzot arī esmu izšķīrusies par psihoterapeita apmeklējumu. Ilgi tam nevarēju saņemties, bet es savai dzīvei citu ceļu neredzu. Man gan ir ļoti ļoti bail ieskatīties manas zemapziņas tumšajos kaktos, jo nebija man tā laimīgā bērnība, pusaudžu gadi utt. Un no tā vien man jau trauksme sākās, bet esmu tam nobriedusi, jo gribu mainit sevi un kontrolēt savas sajūtas un attieksmi un iegūt iekšēju harmoniju. Vēl bija žēl naudas, bet atradu psihoterapeiti, kas pieņem arī manā rajonā 2x nedēļā un nav tik dārgi kā Rīgā. Pirmdien pirmā vizīte.

Janetty: tas, ka māsa ir dzīvespriecīgs cilvēks un audzina 2 bērnus, neko nenozīmē. Jūs katra ienācāt pasaulē savā laikā.
Ir iedzimtas uztveres, temperamenta , uc. īpatnības, kas ietekmē cilvēka uzvedību. Dažādi cilvēki uz vienu un to pašu situāciju reaģē dažādi. Pat tad, ja Jūs uzaugāt vienā ģimenē, Jūs visur un vienmēr nebijāt kopā- Jūsu dzīves pieredze atšķiras. Meklē savējo dzīves atslēgu. Nesalīdzini sevi ar māsu, savādāk uzdzīsi sev besi- ka Tu nevari tik labi kā viņa!

Arī normālās un draudzīgās ģimenēs mēdz būt bēdīgi notikumi, kas ietekmē turpmāko cilvēka dzīvi.

Varbūt tas, ka stingrāk tiki audzināta, arī rada trauksmi? Paaugstinātas prasības, kuras bērnam ir grūti izpildīt. Tagad, pieaugusi, Tu, iespējams, arī prasi no sevis par daudz (Tāpat, kā no Tevis prasīja vecāki!)

Nevajag iespringt, ja lietojat zāles. Ja tās līdz, tad ir ok. Kamēr ir zāļu fons, var sākt pamazām meklēt citas palīdzības metodes. Bet tur rezultāti nebūs uzreiz. Uzskata, ka SSRI AD neatstāj izmaiņas – sliktāk ir ar trankvilizatoriem un neiroleptiķiem.



Edited 2 time(s). Last edit at 10.12.2011 17:53 by Runcene.

sveiki.
nezinu kas notiek ar mani, vai to var nosaukt par depresiju.
ir tada situvacija, ka negribu tikties ne ar draugiem, negribu darit neko, tikai sedet majas, kad sezu majas tad man pa galvu klist visaas domas, kas liek justies slikti un ar uztraukumu.
kas tas ir?!!!!!

TO Runcene
___ Uzskata, ka SSRI AD neatstāj izmaiņas – sliktāk ir ar trankvilizatoriem un neiroleptiķiem_____

Zinu zinu jau citā sadaļā prasīju , kas ar tiem neiroleptiķiem ?

Janetty

Tu lieto cipralex un iepriekš seroxtat , abi pieder vienai grupai ,vai jūti atšķirību ? Un cik sapratu šo gadu laikā esi pārtraukusi un atkal to pašu atsākusi ,un Tev vienmēr atkal palīdzēja ?

Janetty

Vai psihiatrs viens un tas pats , vai nav bijs doma citu AD grupu ?

Cossa

es kādreiz gribēju pamatīgi šo lietu izpētīt, bet pašai zuda vajadzība, tāpēc es precīzi nepateikšu. es esmu lietojusi "mazo" neiroleptiķi Fluanxol, apmēram 6 mēn 2x dienā. visi mani "psihi" zvērēja, ka nekādu seku nebūs... laikam jau nav :), bet man vārdi netika līdzi domām, šķita, ka skatos uz sevi no malas, esmu lietojusi arī Leponex (to pašu, ko aberz), bet tikai pa 1/8 tabl. uz nakti, laikam gadu, nū, tā bij nāves zāle, jo man augšējais spiediens visu laiku dzīvojās ap vai zem 100, bet tas bija vienīgais, ar ko spēju gulēt. toreiz jaunās paaudzes SSRI vēl nebija manāmi... pēc tam vnk biju ļoti vārga, jo biju daudz vārtījusies pa gultu.

tas, ka neiroleptiķi un trankvilizatori ir "sliktāki", ir parasti vnk pasniegts kā apgalvojums doku rakstos. vismaz, kas attiecas uz manu psihoterapeiti, tad viņa ļoti uztraucās, ja pārāk aizrāvos ar trank., viņai būtu paticis, ja lieto AD...

tas ir viss, ko varu bez lielas pētīšanas pateikt.

dabū kādu farm. grāmatu, kas domāta ārstiem. industrija par to kautri klusē.

Man jūnijā izrakstīja paroxetin un quentiapinum , vis sagādāts , pagaidām mierīgi stāvēja , bet nu pēķšni uzradās miega problēma ( vasarās man vienmēr nav ok ,gaisma un vēl karsts ) un par to miegu esmu nejēgā nobijies , jo ja neguļ tad visa pārējā hormon sistēma aizlido ar visu testosteronu u t t

nu man jau dzelžaina pārliecība, ka vispirms ir jādabū, lai ir miegs. tas Kventiax vai kā viņu kuro reizi sauc, jau tagad ļoti ejošs. deva kāda Tev?

Runcene

Man sākumā izrakstīja kventiaks un aptiekā tik saka nav , nav jāpasūta nu tā gandrīz 3 mēnešus nemeklēju , nu bet jūtu ka miega problēma uzņem apgriezienus un uzreiz zvanīju aptieku izziņu dienestam kurās aptiekās deva 100 mg zem jebkāda nosaukuma . Paņēmu AstraZeneka Seroquel 100 mg , aptiekā teica šitais ejot visvairāk no visien quentiapinumiem ...tautai vai dokiem patīk orģinālpreparāti . Man jādzer puse 50 mg . Šodien stāvēs blakus uz galdiņa ,ja jutīšu ka neiemiegu tā dzeršu .

Cik sapratu arī šis ir jādzer pailgi kursa veidā

Runce( ne

Tad jūtu ,ka saņemu Tavu svētību uzsākt neiroleptiķi

Man stilnoks tik uz iemigšanu , tāpat nakti 3 mostos .

Pat neticas kādus 2-us vasaras mēnešus ne stilnoksu , ne xanax nedzēru , laikam bij ar ko nodarboties tad cepos par barības vadu ,tag elkoni viegli sastiepu ( bet es jau uzbūru tālāku komplikāciju ainu ), cik tagad atceros nu nevela man viņš netraucēja vis bij paurī ( nu vai gandrīz viss)

Vai varbūt uzreiz pirms gulēšanas ?

Martā kad iedzēru mirtazapin otrā dienā nu ļoti pacilāts , palekdamies gāju , kā viens otrs izteicās visticamāk tas bij labi gulētas nakts nopelns.
Tik kā jau minēju agrāk pēc nedēļas atmetu jo šķita libido krīt . ( uz to brīdi arī dzēru asinspiedienas zāles ) kas bij tam kritumam par iemeslu vēl nezinu , pats domāju vai nu concor vai 2 nedēļas visstingrākā panikas izraisīta diēta , plus mega stres

es jaunu zāli dzertu ātrāk, nevis kaut kad nakts vidū. to tač nevar zināt, kāds no rīta atmodīsies... varbūt neder. pat, ja der, rumpim jāpierod. man parasti 2 ned. laikā bij skaidrs: mana ripa vai ne mana.

vispār jau ir labāk sākt dzert brīvdienās. es droši vien ņemtu 25 mg, bet man viss iet bērna devās un visas zāles sāku pakāpeniski kāpinot devu.

par libido gan neko neviens nevar garantēt. bet tam libido dažkārt ir spējas atgriezties, pat, ja lieto zāles. tāpēc es biku sliecos piekrist psihoanalītiķiem, ka libido ir galvā, ka zāļu lietošana te maz nosaka.

es nezinu neko par neiroleptiķu kursiem. es jau vispār daudz darbojos uz savu galvu :) es to leponex pārtraucu, kad izdomāju, un miers.

tas, ka AD ir labi 6 mēn. lietot, gan ir tiesa, rumpim vajag laiku, lai atpūstos un atgūtos.

es kampaņveidīgas diētas neatzīstu. nav ko mocīt rumpi. pamazām vnk jāmaina visa dzīve, paika, ko pērc, un jāsporto.

man šķiet, ka tā ir lieka slodze.



Edited 1 time(s). Last edit at 14.09.2010 21:08 by Runcene.

Runcene

Nav man kampaņveidīga diēta ,vispār daudzmaz saprātīga diēta+ viegls sports , man ir nu jau gadu , bet martā uznāca fobija , bailes aizrīties un tad es noslīdēju uz anoreksiķu kalorujām uz kādām 2 nedēļam . fagofobja bij signāls jāmeklē psihiatrs.

Runcene
Nu iedzēru vakar to neiroleptiķi , pēc kādas stundas vilka uz miegu , tad pēkšņi uznāca tahikardija ( es to tahikardiju gaidīju ,jo kautkur lasījun ka ir , lai gan taisnības labad jāsaka ,ka īslaiciga sirds skriešana pē'dējās dienās pie iemigšānas ij iepriekš ), kura pieceļoties pārgāja . tad visu nakti negulēju , pašam tā šķiet ,gan jau ik pa mirklim iekritu miegā . Ar stilnoks iepriekšējo nakti 4 stundas . Vispār esmu panikā gaidot nākamo nakti . Viss sāku dzert paroksitin . Un dumji sanāk ar tiem psihiatriem , pie 3 biju neviena rekomendācijas neievēroju , nu kur tagad ??

Tu vienkārši esi tipisks attiecīgās jomas klients. nekādas līdzestības ;)

es sāktu ievērot vismaz pēdējā rekomendācijas. SSRI, kāds nesmags neiroleptiķis un stilnox. pēc manas pieredzes pirmā ned. var būt visāda. pēc tam stilnox var nevajadzēt. tā vismaz vajadzētu būt.

Saki pievienot stilnoxu ?

es vismaz tā darītu. pēc tam jau pats jutīsi, ka esi miegains un ka nevajag.

Runcene

Es laikam sadomājos ,ka neiroleptiķis iedarbosies acumirklī , nu gluži kā stilnoks.

Unto tahikardiju visulaiku gaidīju .

Plus no rīra 5.