Sveicinati. Man ir sekojosa problema. Vakar noskatijos videos, ieks youtube, kaa nomira slaveni futbolisti spelu laika (Puerta, Feher un citi). Pec noskatisanas kaut kads nemiers uzradas, pat kadu laiku aizmigt nevareju, jo visu laiku tie video lida galva. Bailes tagad godigi sakot nodarboties ar jebkadu sporta veidu, ja nu man peksni paliek slikti ar sirdi? Zinu, ka tie ir nervi, bet nezinu kaa to parvaret. Man ir 19, it ka sirds parbaudita un viss ir ok. Ko jus ieteiktu, lai tiktu vala no sim domam?

Man dazreiz ari pec kada raidijuma vai filmam paradas uzmacigas domas galva, bailes utt. Es nez man tas parasti pariet pats no sevis jau pec kadas dienas. Parasti skatoties, piemeram sovu par ekstrasensiem vai ko tamlidzigu aizmigt nevaru un pa galvu domas visadas. Vienkarsi nodarbini pratu ta pamatigi, aizies domas. Un sporto nedoma.

Miiliisi vai iespejams ar diagnozi VD un depresija dabuutu grupu?

Hmm? Varētu mierināt sevi ar domu, ka šā kā tā jānomirst būs. Bet kas attiecas uz lielo sportu, tad visiem sen labi zināms ka tā ir liela naudas grozīsna un tam nav nekāda sakara ar sportu veselības uzlabošanai. Tā kā letāls iznākums tur ir diezgan likumsakarīgs...

njuuu mana pazinja dabuuja grupu ar VD,bet tikai peec aarsteeshanaas jelgavaa...laikam jau gruuti pieraadiit to slimiibu...

Ar depresiju var, bet tur ir nianses: laikam ja nevar dabūt remisiju.

Runcen...

Es te ilgu laiku uz lapas un tagad man piedaavaa so variantu, taapeec domaaju, vai tas vispaar iespeejams...Psihtrp.teica, ka var tikai ar baisu depresiju..un par Jelgavu domaajot, tfu tfu tfu neesmu bijuai, bet kad prasiijos uz turieni, mani nesuutiija

Zancha
ĖS domaaju,-ja reiz aarsteejos pie psihtr. jau 3 gadus, vina tur visus sarakstiis, tad jau nekas man vairs tur jaapieraada nav?!

Ai, Brasilia, tas ir nelāgi. Nu, nezinu, protams, bet varbūt sēdi uz tās lapas, cik ilgi var (6 mēn?) un vēlreiz domā līdz tam...

Pēc tam būs šausmīgi grūti tikt atpakaļ civilizācijā...

Bet nu domā pati, protams...

Ja Tu izdomāsi, ka gribi grupu, Tev, visticamāk, uzceps tādu dg, kādu vajag, lai to grupu dabūtu. Tev atliks tikai piekrist... Psihiatrijā tā lietas darās: tur diagnozes vispār ir stiepjams jēdziens. Ieceps Tev šizotipiskus traucējums utml., bet pēc tam nevarēsi varbūt auto vadīt: tas draud ar sociāliem ierobežojumiem, stigmatizāciju utt.

Nezinu, kā Latvijā, bet šur tur citur pasaulē psihoterapeits nedrīkst sniegt nekādu info: pat ne psihiatram (ja klients nevienu neapdraud)... Klientam tad jāparaksta kaut kāds papīrs, ka viņš piekrīt, ka terapeits lauž konfidencialitātes līgumu utt., bet tas ir apmēram, man šī info ir tikai tautas līmenī... Latvijā psihoterapiju nekas nopietns neregulē: visticamāk, ka katrs dara tā, kā grib...

Brasilia,

Es ariidzan neatbalstu to, ka buutu jaanjem grupa. Shis paaries, veelaak domaasi savaadaak. Piekriitu Runcenei par visu to stigmaaciju, ierobezhojumiem, sabiedriibas attieksmi. :( Man skjiet, tas visu vel vairaak pasliktina. Otrs- vai tu gribi visu muuzhu justies kaa slima? Jo ja jau tev buus grupa, diez vai sevi par veselu uzskatiisi, savukaart, tas arii neko labu nedod, manupraat. Kaapeec tu nevari seedeet uz slimiibas lapas ilgi?

Kāpeec nevaru uz lapas seedeet ilgi? Jo driiz jau buus sessi meenesi, darba, kur atgriezties nav, naakotni neredzu nekaadu, paarnnemis totaals izmisums...

Par autotiesiibaam jautaaju gim.arstam, teica, ka nenemot nost...

Nav jau ar mani tik slikti, bet, es saprotu, ka sajos apstaaklos man nav izveeles kur straadat..es nevaru straadat ar cilveekiem, es nevaru celt neko smagu uttt....labi, es sevi aataisnoju tagad, bet es zinu, ka nevaru, un pasakiet, ko taads cilvis, lai dara?

Brasilia... tad tas buus - naudas deelj? Lai vismaz kaut kaada nauda ienaaktu (grupa, jo vismaz kaut kaads pabalsts buus)? Tas, ka naakotni neredzi nekaadu, ka totaals izmisums - vot, ar to vajag straadaat..es nenjemtu grupu. Aciimredzot, peedeejaa laika notikumi ir bijushi pietiekami stresaini tev, un tev ir jaaatpuushas un jaasakaarto domas. Vai ej psihoterapijaa? Vai tev ir tuvi cilveeki, ar ko izrunaaties? Cilveeki, kas tevi vienmeer atbalstiis, kas tevi miil..Gjimene, draugi? Es kriizees turos ar taadiem cilveekiem cieshaak kopaa.

Ar darba mekleejumiem ir taa kaa ir..dizhkjibele :). Ja man nebuutu darba, es pieteiktos kaut uz apkopeeju. Bet diez vai taadas tagad vajag..?. Vienalga par ko, ka tik kaut kaada nauda naak. Ja ir, kas par tevi ruupeejas materiaalaa zinjaa, varbuut var izmantot kriizi un - atpuusties? Dariit to, kas sagaadaa prieku vai dariit vismaz kaut ko, lai buutu nodarbinaats?

Bet izeja ir vienmeer. Nekad nav tik bezceriigi kaa, ja tu pats sadomaajies, ka nu ir galiiga d****. Un mees meedzam sabiezinaat kraasas. Ir jaaljauj shim notikt, paiet...Dziive daudzas lietas naak un iet, bet dziive turpinaas :).

E



Edited 1 time(s). Last edit at 08/23/2012 07:11PM by kachenite.

P.



Edited 2 time(s). Last edit at 08/23/2012 07:10PM by kachenite.

PAldies par padomiem...man jau arii naak visaadas idejas, ko areetu dariit, bet tad kaa ar nazi, pesimisms visu optimismu padzen..

Un es te taa domaaju, piem., mani atlaiz no darba, jo, mani darba izpildes raadiitaaji nav tik augsti kaa citiem, taapeec, ka man deel manas `kaites` ir pazeminaatas koncentreesanas speejas, nu vai tad taa nav sava veida diskriminaacija???

Ai, galiigi nesakariigi te visu uzrakstiiju, bet ceru, ka saprataat manu domu

Brasilia,
es Tavā vietā nekad neparakstītos uz invaliditāti. Tā būtu padošanās, lai arī kaut kādu naudiņu dēļ. Esmu gājusi cauri gandrīz visam, kas šeit par VD/depresiju rakstīts, bet nekad neesmu padevusies. Darbs, ģimenes pienākumi, grūtības galu galā ir likušas būt stiprākai un saņemties "čerez ņe mogu". Ir darbā bijis, ka koncentrēšanās spējas klibo vai pat nav iespējams pastrādāt. Ir gadījies pietēlot, ka baigi strādāju. Ir ņemtas atvaļinājuma dienas, lai saņemtos. Ir pateikts "sūdīgi jūtos un šodien nebūšu". Slimības lapas neesmu ņēmusi, lai arī tā nebija problēma. Tieši tā iemesla dēļ, lai nejustos slima. Lielākā daļa tuvo cilvēku zina par manām ķezām. Arī darbā liela daļa to zina un akceptē. Nekad neesmu tāpēc uzskatīta par debilu, bet vienmēr izcelts mans loģiskais saprāts un izcilais ārējais miers. Nekādas diskriminācijas. Rezultātā man praktiski nav lietu, kas dzīvē nebūtu paveiktas VD/depresijas dēļ. Bet darbā vēl aizvien, lai arī pensija nav aiz kalniem, pastāvīgs augšupejošs progress. Man visas tās ķezas sākās pirms 30 gadiem, tāpēc zinu, ko runāju.

Brasilia, man kaut kas netop skaidrs.

Tu saki, ka esi uz slimības lapas, bet nav darba... Tā parasti nemēdz būt — nestrādājošajiem taču neizsniedz slimības lapas...

Kas ar bezdarbniekiem?

Tu zini, cik tas invaliditātes pabalsts ir liels? Smieklīgs. Auzu tume 2x dienā... nav pilnīgi nekādu ideju, kur pati tādu naudiņu varētu nopelnīt? Bet tā būtu TAVA...

Man arī (tikai labu gribot) ir piedāvāta grupa... man gan uzreiz bija cita reakcija — es beidzot sapratu, ka jebkura saskare ar laipnajām psihiatrijas dāmām vienmēr vēršas pret manu vēlmi nepadoties... vai nu es uz tādām dāmām uzķeros jeb pie viņām pēc mirstoša kamīša protu/gribu izskatīties — īsti nezinu, bet es vienmēr esmu baisi žēlota, kas nekad nebeidzas man par labu... Slavenās Rudzīša aprakstītās glābēja/vajātāja/upura attiecības... Pie tāda paša secinājuma ap to laiku nonāca vēl viena mana draudzene Latvijā un viena ārzemēs... Tas deva spēku kult krējumu līdz sviestam; trijatā tas bija mazliet vieglāk... Varbūt meklē atbalsta grupu?

Es esmu rīkojusies tāpat kā Alstere, bet ir bijušas arī slimības lapas ar "vīrusinfekcijas" noformējumu — patiesībā nekas nav bijis samelots — "klīnika" atbilda...

Lai nu kā — ne par mani stāsts, bet varbūt kāda ideja der.

Turklāt kas īsti pie vainas vēlmei saļimt? Bēbis nesanāca? No darba izmeta? Tas viss pateica: Tu nekur nederi un tad Tu nolēmi, ka nederi arī? Es nezinu, minu... Bet tie abi ir pietiekami lieli zaudējumi, lai būtu sāpīgi.

Tagad darbu zaudē ļoti koncentrēties spējīgi ļaudis... mēģini neuztvert to personiski, ja vari...

Un nemāni sevi, ka nebūs nelāgas sekas tai grupai. Grupai vajag skanīgu diagnozi, Tev to "piekārs", būsi uzskaitē, kā jau pienākas... Lai kā Tevi ārsti tagad nemierinātu un ko nestāstītu... Varēsi, piemēram, sabtransportā braukt par brīvu, INVALIDITĀTES APLIECĪBU uzrādot... un tā Tevi programmēs uz katra soļa... slima, slima, slima, kamēr Tu tāda arī paliksi un varēsi tusēt pansionātā, ja vien tas nav Tavs "dzīves sapnis" jau tagad... Iziesi no aprites, zudīs kvalifikācija jebkuram darbam, kā arī motivācija censties, zudīs stress, kas spiež ķepuroties un izdzīvot.

Man šķiet, ka tagad ir veselīgāk tusēt ar tiem, kas arī ir zaudējuši darbu, bet ķepurojas...

Tu rakstīji: "Es zinu, ka nevaru, un pasakiet, ko taads cilvis, lai dara?" Kāds cilvis? Kāds — tāds? Un kā Tu zini, ka nevari?

Ai, es tagad moralizēju: zinu, to parasti cenšos nedarīt, bet šoreiz nekādi nevaru noturēties pret kārdinājumu... Te taču nesen viena meitene postēja, kādas ir sekas, ja padodas grupai.... Tagad ir kārdinājums, bet vēlāk oioioi, kur žēl būs...



Edited 2 time(s). Last edit at 05/30/2009 01:47PM by Runcene.

...šaibu vietā...

http://www.youtube.com/watch?v=EaPFCvzzcFM&feature=related

Brasilia,

vot tas ir forši, ka tev nāk idejas, ko varētu darīt, jo man, piemēram, nenāk. Es nezinu, ko darītu, ja zaudētu darbu. Meklētu citu, protams, bet tā ka uzreiz redzu savus talantus - nē, neredzu..Nāktos pameklēt :))) Ja tev ir idejas, ļaujies tām...

Man arī darbā ir bijis un ir visādi. Tās pašas koncentrēšanās spējas (mans darbs prasa lielu koncentrēšanos) - ir bijis visādi, gan ar, gan bez zāļu sākšanas dzert/atmešanas, kad galva kā vate jeb vienkārši bez iemesla ir grūti domāt. Kaut kā maļos, citreiz ir ok, citreiz nē, citreiz labi! Jā, laikam novirzījos no tēmas. Manā izpratnē diskriminācija tavā gadījumā ir tikpat liela kā tad, ja kādam, kam švakāks vestibulārais aparāts, pateiktu, ka viņš nevar būt kosmonauts...Mēs katrs kaut ko varam, cits vairāk, cits mazāk, citam labāk padodas viens, citam lielākas grūtības sagādā cits...nu un???

Piekrītu arī, ka pēdējā laika notikumi tev nav bijuši viegli (ja tas tevi mierina, zini, man arī pēdējā laikā negāja spīdoši - maigi teikts, prieki mijās ar grūtībām, kā rezultātā kādu laiku jāpadzer neiroleptiķis - nu jau mazinu devu uz atmešanu), bet BŪS JAU LABI!!! Nenokar galvu :) Ko tāds cilvis lai dara - to man bieži gribas jautāt arī par sevi. Neko - lai cilvis vienkārši dzīvo...un ļaujas...:)

PAldies par uzmundrināšanu :))

Cenšos jau domāt pozitiivi, bet tās nelāgās lietas mani tā ietekmējušas, ka pašapziņa papēžos, piedāvaaja man tikko `datoru salabot`, es juutos kaa nejeega, pat negribas klat kerties, jo skiet, ka nemaaku, nevareesu, neko neizdariisu :@ Un taa ar visu...darbu, dziivi uttt...

bet censsos, censos domat pozitiivi, kaut ko `idejot`, gan jau kaut kas sanaaks...

Runcene
TAs darbs man skaitaas, ka ir, bet ja aizeju darbaa, tad `iedod kaajas`-statu samazinaasana....protams peec slim.lapas uz bezdarbniekiem dosos