...o, ieraudzīju kachenītes tekstu...seroxat iedarbība ir līdzīga heroīna iedarbībai...ja paņem pareizo dozu...
...tātad - viss atkarīgs no dozņaka...:)

mad

Tam es piekrītu, ka narkotiku legalizācija izraisītu nopietnu ekonomisko krahu jo tajā sfērā grozās ļoti liela nauda un nauda ir liela pateicoties tam, ka tas ir aizliegts un tāpēc var turēt cenu... Mani patiešām šis narkotiku jautājums nekad īsti nav uztraucis. Protams, ka viņas legalizējot viens otrs aizietu bojā (un visnepatīkamākais ja kāds no tuviniekiem) bet citādi, pasaule točna no tā neapgāztos (kā to mēģina mums iestāstīt).

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

starp citu, ir narkologi, kuri pauž līdzīgu domu... ka problēma lielā mērā (vai gandrīz tikai) ir nelegālajā statusā. bet viņi, protams, to ļoti nepopularizē, lai gan klusu arī nestāv.

un farmindustrija jau nu arī nav jaunpiedzimis, nevainīgs bēbītis. sāksim kaut vai ar viņu cenām...

es neesmu pret zālēm principā, bet tās arī nav tik nevainīgas, kā to pauž tirgotāji un ārsti. turklāt jāņem vērā, ka TAS VISS IR KOMPLEKTĀ AR PSIHIATRIJAS KLEINO IZPRATNI par cilvēka psihi. Tur ir tikai “normāls — nenormāls” pieeja. un lai man pasaka viens psihiatrs, ka viņi spēj un cenšas atšķirt ķīmisku depresiju no nomāktības, ka viņi pietiekami nopietni iztaujā cilvēkus, ka nebrauc pa virsu, ka viņi nestigmatizē. ok, nerunāsim par šo sarežģīto laiku medicīnā, bet par neseno pagātni kaut vai, turklāt par privātpraksēm. ja cilvēks meklē psihiatru internetā, tad viņam visos forumos iesaka 2–3 uzvārdus... tas arī par kaut ko liecina. kur nu vēl visas viņu uzskaites un reģistri, ja kāds ir bijis valsts iestādē.

tad nu zāles pašas par sevi ir viena lieta, bet šo zāļu administrētāji kopā ar savu filozofiju ir jau pilnīgi cits komplekts, kas daudz vairāk liek turēties no šīs sistēmas pa gabalu. tagad psihiatriem ir arī asistenti psihologu izskatā... nu nav lielāku jefiņu pasaulē redzēti kā psihiatrijas sistēmas psihologi... piedošanu, nav man citu vārdu...

tāpēc jautājums par zālēm nekad nebūs tikai jautājums par kādas ķīmiskas vielas lietošanu vai nelietošanu, bet par kādai sistēmai raksturīgu domāšanu, ko tā uzspiež cilvēkam/pacientam, kurš parasti ir pabailīgs ar zemu pašvērtējumu un klausa ar vaļā muti; tā nu viņu mierīgi nolaiž pa reni ar neiroleptiķiem, pat nepasakot, ka viņš varētu mēģināt saprast, kas ar viņu notiek, ka tas arī varētu nebūt uz mūžu utt.

patiesībā tas ir ļoti nopietns jautājums: kāpēc psihiatrs tik ļoti baidās, ka pacients varētu izveseļoties... zāļu industrijas intervence psihiatrijā ir liela. neesmu sazvērestības ideju fans, bet...



Edited 2 time(s). Last edit at 08.07.2009 12:41 by Runcene.

Runcene

Jā, labi teikts... Neesmu es biežs viesis šajā sadaļā bet varu teikt to, ka cik vien te ieskatos, tā vairumā gadijumu redzu, ka notiek auklēšanās ap vājumiem. Es nesaku, ka slimiem cilvēkiem vajag pilnu slodzi un viņiem nevar būt atlaides bet psihiatrijā tomēr ir vajadzīga diezgan spēcīga stimulēšana, diezgan spēcīga piespiešana bet te izskatās tā, ka kads būtu pat ieinteresēts lai tik tie vājinieki ilgāk būtu tādā stāvoklī. Katrs kam nauda pietiek var tagad rullēt gurķi un tēlot jēlo cik tik uziet un viņš vienmēr atradīs dzirdīgas ausis kas viņu uzklausīs, piekritīs un ieteiks vēl kaut ko pamēģināt "šajā grūtajā lieta"...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

tas viss ir saistīts ar domāšanu.

mums nauda psihiatrijā aiziet tikai bioloģiskajai psihiatrijai aka zālēm. citur pasaulē tomēr ir finansējums arī zināmiem "pedagoģiskiem" un domāšanu mainošiem pasākumiem, jo tas atmaksājas ilgtermiņā. tur taču gandrīz visi šizofrēnijas pacienti strādā.

zāles pasaulē apmēram vienas, bet mūsējie kadri tik guļ gultā un elš: zāļo viņus smagāk...

tāpēc es agrāk bildu, ka tas ir traki, ja pirmais, ar kuru cilvēks šādā situācijā saskaras, ir bioloģiski domājošais Latvijas psihiatrs, jo kā tu ārstam neticēsi... slims ta slims...

http://hawaiiankava.com/about.html

...šeku dabas veltes - pasūti un iemet šaibu paku mizkastē...:)

Par AD un līdzīgo atmešanu. Laikam neesmu lietojusi neko no tā arsenāla, pēc kura atmešanas būtu BAIGI sūdīgi. Nav bijis nepanesami - vismaz ne fiziskie simptomi. Un laikam - paldies dievam. Drīzāk otrādi - fiziski trakāk ir bijis, uzsākot lietot konkrētas zāles..

Ir tomeer daudzi kam AD ir paliidzeejusi, ir daudzi kam nav, bet es nezinu nevienu, kam buutu paliidzeejusas narkotikas....Un Latvijaa psihoterapija nav tai augstaakajaa liimenii, un pie panikas leekmeem psihoanaliize gadu garumaa nav efektiiva.

...reku, runcene jau pauda - attieksmē vaina, attieksmē...

R



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:03 by kachenite.

1



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:03 by kachenite.

...labāk,kā havajieši - padzer kavu, uzdejo savu hula-hula, paslinko, pasildās saulītē...ehhh, paradīze zemes virsū...
...a te - pstrpists, AD, trankvilizatori, mūžīgais amoka skrējiens...mērķi nezinot...

...paskaties laukā pa logu, vai izej saulītē...pēclietus frišums...lufte - uhh...gaiss caurspīdīgs...skaņas savādākas...jau no tā vien kaifs...

Kakenite -
Esmu loooti daudz lasiijusi par so teemu un protams arii internetaa un viedokli protams ir dazaadi...bet nemot veeraa arii savu pieredzi tomeer uzskatu, ka ir gadiijumi, ka AD tiiri labi noder.

katram vajadzētu rīkoties tā, kā viņš uzskata par derīgu un labu esam priekš sevis.

es principā neesmu pret zālēm, bet pret tik ļoti intensīvu viņu izrakstīšanu, kā tas notiek tagad un pret to, ka potenciālie lietotāji netiek informēti par gana daudzām niansēm, kas būtu iepriekš jāzina, jo tā tiešām ir nopietna ķīmija. vajadzētu arī cilvēkiem dot iespēju apsvērt "par" un "pret", privātpraksēs it sevišķi, bet psihiatri pacientu pasākumā neiesaista, taču pēc tam raud, ka nav līdzestības... turklāt ne katra trauksme ir uzreiz jāzāļo. laicīgi sākot, to var savākt psihoterapeitiski.

patiesībā tas nav gluži normāli, ka info jāmeklē internetā, jo tur ir daudz blēņu, citu cilvēku emociju un sliktās pieredzes, kas kādam citam nemaz var nebūt...

manējie iebildumi ir pret zāļu administrēšanas veidu un pret ideju, ka psihiatrija domājas viena pati risinām ne tikai cilvēku bioķīmiskās, bet pat psiholoģiskās lietas. tātad, ja paļaujas tikai uz viņu gudrību, tad tas ir gauži nedroši. šīs lietas veiksmīgi risina tikai komanda. vismaz vēl psihoterapeits.

ja nebūtu zāļu, varbūt i es te nemelstu, jo man savulaik bij zuduši 20 kg svara depresijas radītās caurejas dēļ. turklāt nešķita, ka tā rimsies. svars bij kļuvis bīstami niecīgs.

tāpēc veselīgāk laikam ir visu skatīt līdzsvaroti.



Edited 2 time(s). Last edit at 09.07.2009 19:13 by Runcene.

E



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:04 by kachenite.

Tas ka Ad tiek izrakstiiti paaraak biezi, neapsverot citas iespeejas, tas nu diemzeel taa ir.


to Kachenite
Tu bruuc virsuu Strawberry, ka vinai nav nojeegas par psihoterapiju, jo nav pati izmeeginaajusi. Tad to pasu var teikt par tevi un AD, un Internetaa tiesaam var ne to vien atrast, arii to ka psihoterapija ir laika un naudas izskiesana :) Bet nekas nav tikai balts vai melns, kaadam paliidz psihoterapija, kaadam AD, citam abi kopaa.

Pa



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:04 by kachenite.

Lai nu kā būtu, psihiatrija un psihoterapija zināmā mērā savā starpā karo.

Viena darbojas ķīmiski, otra ar vārdu. Dažreiz vajag abas, dažreiz ne; psihiatrija domā, ka vienmēr vajag tikai viņu, psihoterapija tik šauri nedomā, bet ļauj pašam cilvēkam arī lemt. Man šķiet, ka problēma ir vairāk tieši tur. Psihiatrija ir pārāk bailīga kā suga.

Psihiatrs ir doks, no kura varbūt krīzes brīdī kādu recepti var paņemt, bet uz viņa teoriju daudz gan nevar klausīties: tad paliks purvā.

Runcene, un kādas ir psihiatru teorijas? Tas, ka tas viss ir ķīmija galvā, iedzimts? Nu jau es tam sāku vairāk ticēt. Tu vari mainīt attieksmi un padarīt dzīvi harmoniskāku, ejot psihoterapijā, bet tu nevari mainīt savus gēnus, tieksmi uz lietām, vājās vietas. Es ticu, ka palīdzēt cilvēkam dzīves laikā (ja ir nopietns gadījums) var abas (psihiatrija, psihoterapija).
Es pēdējā laikā par to esmu diezgan daudz domājusi (izvērtējusi psihoterapijas jēgu, notikumus, progresu), un pašlaik es atkal vairāk sāku ticēt iedzimtībai un gēniem. Daudziem cilvēkiem ir bijusi daudz traumatiskāka dzīve par manējo, ar smagākiem notikumiem, bet viņiem šādu nervu problēmu nav. Kāpēc tā ir? Kāpēc vienam vienos apstākļos kaut kas tāds ir, bet citam nav? Tā ir iedzimtība pa lielam. Tāda ir mana pēdējā laika pārliecība.

Tu nezini neviena cilvēka dzīvesstāstu līdz galam. Kur nu vēl agrīno, ļoti būtisko posmu. It sevišķi ja viņš pats to nezina, nav iepazinis savu psihi.

Man nelaimējas nākt no zināma "geto" vides, kur dzimušie ļoti biezā slānī iet pie psihoterapeita, lai vispār spētu sākt dzīvot. Līdz ar to es zinu daudzus cilvēkus ikdienā (arī ārzemniekus), ko pazīstu sen, un vienkārši redzu, ko panāk laba psihoterapija un paša augsta motivācija, kā arī to, ko ar viņiem izdara psihiatrija... zāles panāk to, ka bioķīmija pati vairs nefunkcionē. Ok ir 5 gadus, bet ja ilgāk, tad tie būs invalīdi.

Psihiatrijas lietotāji no man zināmajiem viens otrs jau ir miris... neiroleptiķi nogalina ātri.

Bioloģija ir tikai temperaments. "Nervu problēmas", protams, pārmantojas, bet ne ģenētiski. Man tas pašai bija ļoti svarīgi, jo man savulaik tika teikts, ka es bez zālēm nespēšu dzīvot. Esmu izurbusi ļoti daudz psihiatrijas un psiholoģijas speciālās literatūras, jo ja man jāparakstās uz bezcerību, tad jābūt drošai, ka man neblefo: psihiatri ar savu bioloģijas koriģēšanu ir garām, ja viņi paliek tikai un vienīgi pie tā. jo, kā jau bildu, es redzēju zāļu sekas.

sakarīgu psihiatru ir ļoti, ļoti jāmeklē: turklāt ne tikai pie mums...

Turklāt psihiatrija priekšlaicīgi un pavirši kultivē ļoti bīstamas un stigmatizējošas teorijas par normām un nenormām, pilnīgi neiedziļinoties cilvēkā un varmācīgi zāļojot viņus pēc saviem ieskatiem; ir zemes, kur cilvēku psihiskas problēmas uztver daudz rāmāk, tur arī tās izpaužas citādāk, ne tik smagi kā zemēs, kur tās agresīvi zāļo. pie mums ir ļoti nepatīkams riņķa dancis, kas ir vairāk vajadzīgs psihiatrijai tās vajadzību apmierināšanai nekā pacientam. kur nu vēl farmindustrija ar šīm mežonīgajām cenām, kas finansē psihiatru kongresus. un vēl sazobe ar valsti, kura visu šo pasākumu finansē.

mūsdienās vairs nav trako kreklu, nedz lobotomijas, bet psihiatrija būtībā nav mainījusies. trakokreklu un lobotomiju aizvieto spiediens uz zālēm.

Bet psiholoģiskas problēmas dažkārt var radīt lielas psihiskas resp. bioķīmiskas problēmas. to es gan nenoliegtu, bet es neesmu pārliecināma, ka vienīgā izeja ir zāles. ni un ni.

bet tas ir mans viedoklis. ja kāds grib var lietot vienu vai otru, vai abus, vai nevienu...



Edited 2 time(s). Last edit at 12.07.2009 11:20 by Runcene.

...runcenīt, es gan liktu kā pirmo motivāciju...ar ko arī normāli pstrpisti sāk...tātad - šo abu faktoru mijiedarbība...vismaz tā tam vajadzētu būt...
...nesen kkādā zurnālā lasīju interviju ar Vecvagaru...interesanti...:)

pareizi, es vnk uzskaitīju faktorus, bet nesecīgi.

ja vēl par psihiatriju: kaut vai tepat Skandināvijā tā ir pavisam citāda... bet sabiedrība un domāšana arī šiem citāda. tik un tā tas nav nemaz tik tālu.

...sodien nemaz nav iekāriena kkur vandīties...saldinu šodienu ar zemākminēto...:)

http://www.youtube.com/watch?v=3ZAlhqiyDb0&feature=related

...mums katram iesmērē to, ko paši vēlamies...negribam domāt ar savām galvām, nu tad ari saaņemam...:)

Runcene, bet vai ir pierādījumi, ka nogalinājuši ir neiroleptiķi? Bet kā tad dzīvo tie, kam ir šizofrēnija?

Es arī neatbalstu nozāļošanu, un piekrītu, ka var bez tās, bet ir reizes, kad savādāk nevar (nu labi, ne nozāļot, bet lietot zāles).

Izprast ikviena cilvēka dzīvesstāstu- t.i. savu - un CIK dziļi? Es to negribu, man tas šķiet par smagu un beigās - vai tam ir jēga jeb tā ir tikai tukša sludināšana? Cik cilvēku tā ir atrisinājuši visas savas problēmas? Es labāk pieņemu kā ir, strādāju ar savu attieksmi, bet nerokos sevī TIK dziļi, jo kādā brīdī ir par dziļu un tad var būt daudz kas..Un kā tu zini, kad būs gana? Nebūs vairs trauksmes, bailes izzudīs? Es tam neticu. Man šķiet, ka sevi var traumēt vairāk, rokoties TIK dziļi un cenšoties uzrakt KAUT KO, kas mainītu sevi, nekā dzīvojot, pieņemot, ka ir tā kā ir un mainot savu attieksmi. Es pat nezinu, ko es gribētu uzrakt, kas man ir jāuzrok... Labāk ir vienkārši dzīvot un šo enerģiju veltīt kam citam...

Es nezinu, ko Tu domā ar "dziļi".... es par savas psihes izprašanu bildu tai sakarā, kad Tu teici, ka ir cilvēki, kuriem ir bijis tas un tas vēl trakāk, bet viņiem neiet tā kā Tev. Tu nezini viņu agrīno periodu: tas ir tas, ko es gribēju teikt; nezini arī visas kopsakarības, kaut vai viņu lomu ģimenes sistēmā, piemēram... es tikai gribu pateikt, ka tā nevar salīdzināt ar citiem.

"Dziļi" ir katram savs. psihoanalīzes iespējām vispār nav robežu. neviens cits nevienam citam nevar pateikt, cik un ko viņam vajag izprast. cits arī var būt ārstējams no pārāk lielas vēlmes izprast; arī psihoterapijā var iestrēgt.

Par neiroleptiķirm... nu, es jau te agrāk bildu... aizejam uz kādu valsts psihiatrijas iestādi, kur vairums klientu ir ar šizofrēniju, tātad lieto valsts dotos neiroleptiķus: pirmais, kas kritīs acīs, būs viņu svars... zāles nespēj darboties tikai selektīvi uz balsīm, ko viņi varbūt dzird... neiroleptiķi grauj visu organismu... viņi paliek mazkustīgi, visu laiku šūpojas — tās ir zāļu blaknes. tie, kam ir šizofrēnija, tie nedzīvo, bet eksistē, kamēr insults vai infarkts viņus paņem krietni agrāk nekā citus vienaudžus. un lai nepūš psihiatri, ka tā ir slimība vien, ka tas tikai dēļ smadzeņu bojājumiem utt....

Kaut kā ļoti pesimistiski. Negribu tam ticēt. Ticu, ka var dzīvot vieglāk! Ticu, ka arī psihiatrijai ir savas baltās puses, ne tikai melnās. Kā jebkurai lietai. Ja nebūtu zāļu, kā šie cilvēki dzīvotu?

ja Tev zāles raksts psihoterapeits un ja Tu ar valsts psihiatriju neesi saskārusies, tad Tu laimīgā kārtā nezini, kas tas var būt par murgu.

viena lieta ir zāles, otra ir psihiatrija kā suga... neiroleptiķi arī ir visādi; ģimenei jābūt tā neko pārtikušai, lai šizofrēnijas loka diagnozei pirktu zāles par Ls 150 mēnesī... tā nu cilvēki iztiek ar kaut kādām.



Edited 1 time(s). Last edit at 12.07.2009 19:10 by Runcene.

Milda Rakstīja:
-------------------------------------------------------
Es pat nezinu, ko es
> gribētu uzrakt, kas man ir jāuzrok... Labāk ir
> vienkārši dzīvot un šo enerģiju veltīt kam
> citam...

...nu tad beidzot...

Runcene, laikam tā ir. Neesmu saskārusies ar valsts psihiatriju, tāpēc man viss rādās rožainākās krāsās.

Madcynics, jā, tas ir, ja runājam par kaut kādiem dziļajiem slāņiem, kaut kādām mistiskām lietām, kas jāuzrok. Bet vienalga es atbalstu psihoterapiju, ja tā ir ne tik dziļa, dara cilvēku harmoniskāku, tiek izrunāts viss, kas uz sirds, saprasts utt.

Jo psihoterapijai arī ir daudzi līmeņi. No tā dziļākā man ir pat bail, un neesmu gatava veltīt savu enerģiju, lai uzraktu nezin ko.