No romaana "Vara rati".... Manupraat, loti trapiigi...
"Milziiga auguma sieva - pretiigi zaljaa punjku kraasas talaaraa - madame depresija staav liidzaas, blenz paar plecu, sirmas ausis skurinaadama, un sludina - tu NEKO NEVARI. Un es klausos vinaa uzmaniigi kaa muuzikaa."

ir jau arī iespējams mēģināt sākt klausīties kādā citā... ;)

V



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:23 by kachenite.

Tur jau tā lieta - kad ir īsta depresija, nav vairs iespējas, tu esi bezspēcīgs... tas ir depresijas mērķis - padarīt cilvēku vāju, neaizsargātu radījumu.......
Jā, var depresiju mēģināt kautkur pasūtīt, bet manuprāt, tikai ja tā ir pavisam viegla.... tad jau runa ir par grūtsirdību, melanholiju, bet ne par depresiju....
Esmu "izbaudījusi" smagu depresiju 2 mēnešu laikā (mēģināju atlikt ārstēšanos, jo cerēju tikt galā saviem spēkiem) ...un precīzāku, kodolīgāku aprakstu kā Gundegai, nevienā romānā neesmu lasījusi...
Varbūt kāds(a) var ieteikt kādu romānu par šo tēmu (bet tikai latv. vai kr. val.)?

Visa latviešu literatūra ir viena diezgan liela depresija un bēdas. Ej nu tā droši zini, kurš iedepresējis jau ķīmiski, kurš tikai vēl nomākts un melanholisks. Lasi "Vējiem līdzi", Skārletai vismaz nebija neirozes, jo viņa par visu domāja rīt...

Ja gribi riktīgi ar depresiju identificēties, tad derēs V. Belševicas "Bille".

Paldies par ieteikumu! "Vējiem līdzi" gan lasīts gan redzēts, bet Belševicas "Bille" esmu palaidusi garām :)

D



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:24 by kachenite.

Ko nu jūs par depresiju...Ja jau par Vējiem līdzi, tad Rets Batlers teica, ka tad, kad valsts brūk, var labi nopelnīt. Ir kādam idejas? ;)

Es



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:22 by kachenite.

Cilvēki vienmēr gribēs apreibināties...taču krīzes laikā aizvien vairāk pirks krutku. Cilvēkiem vienmēr gribēsies ēst...taču tad, kad krīze maku izpūš tukšu, pērk surogātpārtiku. Cilvēkiem vienmēr vajadzēs, ar ko apsegt plikumus...tagad vēroju, jā, humpalas atkal vairojas, bet! -kas par izpārdošanām lielveikalos!
Man ir vēl viena ideja...bet to es atstāšu savā zināšanā;)

Kachenīt, ko cilvēks reāli iegūst, ja reģistrējās kā pašnodarbinātais, bet ne vis pa klusam bīda savu biznesu?

B



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:25 by kachenite.

Labāk taču pārrunāt šo un to un nevis žēloties: aaaaa, man ir depresija! :)
Un te ir lielāks apgrozījums, pie tam Tu sāki par to SIA;)

Bet paturpināsim par to pašnodarbināto. Pašnodarbinātais saslimst un viņš saņem slimības naudu? Un kas apmaksā atvaļinājumu pašnodarbinātajam? Reģistrējoties par pašnodarbināto, ir jāuzskaita sava manta? Bet pašnodarbinātais taču nevar bankrotēt?

Ja depresija pārietu ar grāmatas un pašiedvesmas palīdzību, tad šādu slimnieku būtu stipri mazāk! Man pat šķiet, ka Tu runā nevis par depresiju, bet grūtsirdību vai tml., kas dažādos laikaposmos uznāk gandrīz katram cilvēkam...
Es gan lasīju, gan darīju (man ir bērns, kura aprūpi nevar atlikt uz "pēctam").... Es darīju (strādāju, centos "iziet cilvēkos" utt.)... Bet vienlaicīgi izdegu un slimība progresēja līdz tādai stadijai, ka iestājās ne tikai tas pretīgais "tukšums galvā" (depresijas slimnieki zina, par ko runāju), bet arī fizisks izsīkums. Es kļuvu darbnespējīga, nespēcīga - nevarēju pacelt bērnu, pat pastaigas noveda līdz tādam nogurumam, ka trīcēja kājas, es staigāju kā zombijs... Ja ne radinieki, man būtu jāarstējas slimnīcā, jo nevarēju apdarīt pat vienkāršus mājas darbus, nerunājot par bērnu... Man pazuda emocijas un es vairs ne pret NEKO nejutu, tikai sēras, bezcerību un dzīvošana bija kā mocības. Un pašnāvība likās vienīgā iespēja atbrīvoties no tā murga....
Īstenībā savas izjūtas aprakstīju diezgan maigos toņos....

Ī



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:26 by kachenite.

Janetty

Ja Tu nezini, no kā Tava depresija ir un neko neesi apguvusi, kā ar to darboties, tad vari iebraukt lielās ziepēs, ja nedzersi zāles. Smadzeņu bioķīmiju pats mainīt var, bet tas ir pailgs treniņš, ja to tā var saukt; patiesībā katrs tāds cilvēks ir spiests kaut ko ļoti mainīt savā dzīvē, skatā uz pasauli, attieksmē.

Bet tas nebūs gribasspēks un tās nebūs grāmatas pilnā mērā — grāmatas var palīdzēt saprast mazliet no tā, kur Tu tagad esi ar savu dzīvi.

Runcene
Es lietoju AD nu jau 3 gadus. Jūtos labi, bet bez AD depresija atkal atgriežas.... Cik sevi atceros, esmu bijusi nervoza, bieži uztraucos par sīkumiem, kurus citi manā vietā pat nepamanītu... ļoti slikti gulēju, iešanu sabiedrībā vai uzstāšanos cilvēku priekšā izjutu kā spīdzināšanu... Kad piedzima meitiņa, "jumts aizbrauca pavisam"... Pašlaik esmu laimīga, ka man ir meitiņa, vīrs un esmu pārpilna ar mīlestību :) Beidzot es zinu, ko nozīmē "dzīvesprieks", "labs miegs" , kā arī gūt prieku no saskarsmes ar cilvēkiem.... taču pārtraucot lietot AD tas viss pazūd, izkūp kā nebijis :( , lai vai cik pozitīvi sevi noskaņotu! Paiet apm. mēnesis bez AD un tad sākas bezmiegs, nervozitāte, pastiprinās trauksme un kad nervi vairs "netur" , iegrimstu depresijā. Saasinās arī atopiskais dermatīts (nervozu cilvēku ādas slimība), kasos nejēgā... nespēks, lēnas kustības un domāšana........
Psihiatrs ieteica apmeklēt psihoterapeitu... Bet tuvākajā nākotnē to nevarēšu atļauties...

Tad Tev ir gadījies reti labs psihiatrs:)

Nepārtrauc zāles, lūdzu... tā ir liela muļķība, kamēr Tu sevi nepazīsti. Tas gan nav gluži korekts salīdzinājums, bet insulīnu arī diabētiķis pats ar gribasspēku sev nevar ģenerēt.

Depresija ir uzveicama, bet tas vienmēr ir laiks + darbs + diemžēl arī nauda; jā, tā tas ir.

Tev neviens nevar palīdzēt finansiāli?

Kādā zinā "labs" psihiatrs? :) Nu jā, viņa man patīk! Daktere ir gandrīz kā psihoterapeite, ne tikai izraksta zāles, bet arī aprunājas ar mani....

psihiatri reti iesaka psihoterapeitus — tāda sajūta, ka viņiem kaifs no tā, ka cilvēks mūžam uz zālēm sēž :(, bet visticamāk vnk aizņemtība.

Sapratu :)
Viņa vairākas reizes ieminējās par psihoterapiju pa šiem 3 gadiem un pateica tā - jāiet 2 reizes nedēļā apm. 2 gadus. Tad var sagaidīt rezultātus... Ieteica arī konkrētus ārstus, kuriem ir reāla pieredze ar līdzīgiem slimniekiem un kuri ir ne tikai psihoterapeiti, bet arī psihiatri ... divi vienā :).............

Var pietikt arī 1x ned... turklāt, ja Tev jau ir valsts psihiatrs par brīvu. Bet tie, kurus viņa zina vai ar kuriem sadarbojas, laikam strādā pēc tādas metodes, ka 2x ned.

Es nekad neesu gājusi 2x ned.

Janetty, varbūt padalīsies - kurus psihoterapeitus Tev ieteica Tava daktere?