kapec es nevaru aizmirst savas agrakas bernibas draudzenes? loti biezi par vinam iedomajos un ir skumji, ka draudziba ir jau sen ka beigusies, jo toreiz likas, ka busim tadas labas draudzenes vienmer, bet tagad jutos loti vientula un man ir loti gruti atkal iedraudzeties.
Varbut vajag izmest visu, kas atgadina par vinam?man saglabajusas visadas vestulites, kur stundu laika esam sarakstijusas, interesanti palasit, bet pec tam parnem skumjas...

Un atkal esmu ar tevi līdzīgā situācijā.. Pirms pāris gadiem pazaudēju savas labākās draudzenes, pat nezinu, kāpēc viņas tā novērsās. Centos noskaidrot, kaut ko mainīt, bet nekas nesanāca, sākumā aizbildinājās ar laika trūkumu, bet tad vispār nerunāja, kad ko rakstīju. Pirmo gadu bija grūti to sagremot, taču nebiju pilnīgi viena, jo bija tomēr citi draugi, tas palīdzēja. Tagad jau ir vieglāk, taču tāpat ik pa laikam nāk prātā domas, kāpēc tā notika, un liekas ka nevienam nedrīkst uzticēties. Brīžos kad paliec viens ar šādām domām, ir visgrūtāk, tāda bezcerība uznāk..
Bet nu jā, jācenšas sagremot to visu - viņas ir tava pagātne, neko vairs tur nevar mainīt. Kas bija, bija. Kas teica, ka tev vairs nevar būt draudzenes? Jā, dzīve iet uz priekšu un vēl ir iespēja daudz ko mainīt uz labo pusi. Ko gan var zaudēt..

Linn- nevar aizmirst savas bērnības draudzenes, jo tā ir Tava pagātne. Tev taču nav atmiņas traucējumi? Ja gribi "aizmirst", nolem priekš sevis, ka tā ir Tava pagātne, tā ir beigusies. Pagātne kopā ar zīmītēm ir jānoliek skapja tālākajā plauktā vai bēniņos un jāpaskatās, kas labs notiek ŠEIT un TAGAD. Un ko tagad vari izdarīt?
Lai vieglāk "apglabātu" pagātni, vari sarīkot sev rituālu: veco papīru pārlasīšanu, šķirošanu, kaut ko izmest un pārējo žvikt!- kastītē ar rozā bantīti un tālu skapī projām! Pārlasīsi, kad pensijā aiziesi :)



Edited 1 time(s). Last edit at 10.09.2009 10:02 by kachenite.