Esmu vienmēr bijusi pesimiste un flegmatiķe, bet ārpus mājas cenšos būt vienmēr jautra un aktīva. Tikko neviens neredz, varu ilgi sēdēt kā beka. Katru rītu mostos ar tādu nolemtības sajūtu(nav pat svarīgi, vai tā ir brīvdiena vai darab diena) un drūmu noskaņu. Iemesla tam visam nav, veselība pašai un ģemenei ok, darbs visiem ir utt., bet faktiski visu laiku esmu tādā kā skumju mākonī . Kā doma'jat, varbūt ir vērts dzert zāles, jo tiešām apnicis visu laiku justies skumjai bez iemesla. Cilvēkos jau saņemos, neviens pat nenojauš, bet tā iekšējā trauksme un flegma...neizturami.

G



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:38 by kachenite.

T



Edited 2 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:38 by kachenite.

varbūt ir pienācis laiks pārtstāt prātot kapēc tā un pieņemt sevi tādu kāda esi.

slīpā, un tev jau sen tā ir vai arī - kad tas sākās?

Esmu tāda bijusi vienmēr, arī bērnībā, jaunībā. Ārēji, protams, nē, jo saņemos, kuram tad patīk īgņas. Vīrsman arī pilnīgs pesimists, kaut dzīvojam labi materiāli.
Atceros, ka jau kādā 3. klasē mūžīgās bailes nomirt, tās arī nekad nav beigušās, par dzīves bezjēdzību. izvirzītu sev VD, bet nav man, piem., panikas lēkmju, bet daudz kas sakrīt.
Pirms kādiem 10 gadiem dzēru Prozaku(humānais sūtījums pazīstamai dakterei bija), nez vai ''sīs brīnumzāles vēl ir, atceros, kā modos katru rītu ar prieku...lai no zālēm, bet ar prieku.

Interesanti, kas ir ar to Prozaku? Briinumliidzeklis, par kuru tika pat uznjemta maakslas filma, dokumentaalie raidiijumi. Bet kaapeec Latvijaa taads nav dzirdeets? Varbuut aizliegts...

sen ir Prosac, nu kāds tur brīnumlīdzeklis, viens no SSRI grupas antidepresantiem, kas ir diezgan līdzīgi; turklāt tagad ir jaunāki jau: Cipralex ir jaunākais man zināmais, varbūt ir vēl kāds.

Slīpā,
vai ir tikai besis un skumjas, neko negribas vai vēl kas? Ja nekā cita apgrūtinoša/mokoša nav, kāpēc jādzer zāles? Manuprāt, zāles ir, ja ir diezgan traki, tā, ka pašam nav spēka cīnīties un nevar vairs izturēt 'izpausmes', tuvu izmisumam.
Vai nav nekā, kas radītu prieku, kāda nodarbošanās, cilvēki? Kaut kas?

Sl



Edited 2 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:41 by kachenite.

V



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:42 by kachenite.

Nekas nenotika, tur jau tā lieta. mana dzīve vispār ir tāda veiksmīga, pareiza, tāpēc saku, ka nav iemesla. nekā apgrūtinoša nav, nekāds izmisums, bet visu laiku tāda melanholija, slikts noskaņojums, nav dz;ivesprieka. Zāles vismaz paceltu noskaņojumu un vrabūt radītu prieku darboties. psihoterapija man liekas galīgi garām, nekad neesmu mēģinājusi, bet liekas stulbi, jo nav jau nekā reāla, par ko runāt, tas, ka esmu flegma? Kad cilvēki apkārt," mirdzu", tikko aizveras durvis - nodziestu un truli vadu vakarus. Ir ģimene, bērni palieli, nekādus kreņķus un vajadzību aktīvi darboties nerada. Ceļois un guļos ar tādu nolem,tību(Kāpēc, par ko - nezinu...)

Ne no kā nekas nerodas.
Kad pirmo reizi aizgāju pie sava ps.t., stāstīju par sevi: viss dzīvē super - vīrs, bērni, darbs, draugi, materiālais...un tā bija balta taisnība. Tikai, lūk, slikti bez gala.

T



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:43 by kachenite.

Pag, pag...tur pēdējā teikumā bija minēta arī TRAUKSME......tā,draudziņ, ne no kā nerodas, es domāju, ka tā nav viegla depresija, bet gan diezgan smagi ielaista neiroze :((

K



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:43 by kachenite.

nū, tomēr smalkāk izklausās...:P uzreiz cilvēks skaitās slims.

ir psihoterapijas skolas un ir psihoterapeiti, kas nelieto neko no psihiatrijas terminoloģijas. es nedomāju, ka viņi tiek galā sliktāk... te bij viens nesen uzrakstijis kaut ko tādu, ka terapeits teicis: dzīves skumjas (ja vien pareizi atceros)... varbūt autorei arī tas pats... jāskatās tomēr, kas tai dzīvē ir bijis par daudz. agrīni, piemēram. ja ir vecāki, kāpēc neparunāt?

Varu ieteikt palietot homeopātiskos preparātus, ja grūti. Bet pie homeopāta, ne uz savu galvu. :)

Pati pirmo reizi izmēģinu, jo bija baigais nogurums, spēku izsīkums (+ trauksme, domas). Dzeru vairākus, mazāk kā nedēļu, bet ir jau labāk. Vairāk enerģijas, spēka, nav tāda noguruma, garastāvoklis labāks, trauksme mazāka. Noteikti ir labāk, redzēs, kas būs pēc ilgāka laika. :)

kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Milda- nemaz tik vienkārši nav. Ilgākā laika
> posmā kļūst grūti to izturēt.


:) Kachenite, es zinu. :). Es jautāju, jo pēc pēc atbildes var izsecināt, kā cilvēks jūtas, cik nopietni utt.

reizēm es domāju, ka varbūt vainīgs mans vīrs(nesmejieties). Viņš ir labs, gā'digs, strādīgs, bet ļoti depresīvs, pesimists, maz runā, mājās joki reti, kafejnīcā visu ēšanas laiku var noklusēt. Īsti nav, kam piesieties, viņam atbildīgs adrabs, saprotu jau, ka nav ko ķiķināt, bet, kad viņš atnāk mājās, pilnīgi tāds klusmums un drūmums nolaižas. Tas viss emociju līmenī, jo reāli viņš dara visu ģimenes labā un ir kārtīgs cilvēks. Njā, bet kāds te sakars ar bērnību, jaunību, nezinu pat.

...nu tikai nevajag visu vainu tagad vīram uzgāzt...katrs dzīvo savu dzīvi - vīram nav pienākums Tevi izklaidēt, ja pati nespēj savu dzīvi padarīt interesantu...visas vainas no slinkuma un garlaicības - vajag atrast sev dzīvē motivāciju pašai!!!!!

Piekrītu biedrinjsh. Nepieskaitu sevi pie depresīviem cilvēkiem bet tāpat kādu reizi uznāk besis taču ir tik daudz lietu ko vajadzētu izdarīt, ka vairumā gadijumu kad apriebjās kas viens, var darīt ko citu patīkamāku un tas izklaidē no skumjajām domām...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

slīpā, var tā būt, ka vīrs "vainīgs". nu, nav tas īstais vārds, bet, lai īsāk pateiktu, ir vien jālieto...

žurnālā 40+ ne pārāk sen bija raksts par vīrieša depresiju un par to, kas tad notiek ar sievieti... sievietei ļoti "pielīp" vīrieša emocijas... vīrietis tik ātri neiekrītīs depresijā, ja sieviete būs depresīva, bet otrādi gandrīz vienmēr notiks. ar bērnību kāds sakars? nu, to jau Tev neviens uz ātro nepateiks, bet tagad tās pētījumi neko daudz nedos...

Ja gribi laulību saglabāt (depresija jau pati tāpat vien nepāriet, ar laiku var tapt ļaunāk, un Tu vari neizturēt) un pati psihosomatiskā kaitē negribi iedzīvoties, tad jāsāk Jums abiem runāties; tad, kad viņam oma puslīdz ok... tieši par to, kas ar viņu notiek.

parunā ar kādu dzīvesgudru sievieti (no ģimenes, dzimtas)... runājot daudzas lietas apskaidrojas.

T



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:44 by kachenite.

nav gluži vienalga... sievietes smadzene ir biku citādi taisīta, vīrieša — citādi. turklāt sievietes to izsenis zina, kaut vai no vērojumiem. mēdz taču teikt, ka viņi visi esot neattapīgi. info caur puslodēm citādi staigā, vīrietim cita funkcija dzīvē. vīrietis nekad nevarēs maisīt putru katlā un vienlaicīgi pieskatīt bērnu, kas kūņojas uz grīdas, bet sieviete vēl pagūs ar vīramāti pa telefonu sakašķēties un otru bērnu palaist uz skolu.

sieviete vienmēr vairāk cietīs no depresīva vīrieša nekā otrādi. viņa ir vairāk tendēta uz atkarību no attiecībām. vīrietis, ja nebūs sasirdzis ar glābēja sindromu, nebūs bērnībā dabūjis rūpēties par depresīvu māti (un tāpēc sievietes pārmērīgu aprūpēšanu uzskatīs to par normu), no depresīvas sievietes vienkārši aizies...



Edited 2 time(s). Last edit at 18.09.2009 11:40 by Runcene.

Runcene, Tu te attīsti teorijas, kam īsti nav pamatojuma.

strawberry, tas ir zināms visiem psihologiem visā pasaulē, kuri ir mācījušies tradicionālās augstskolās... neirobioloģijai un fizioloģijai ir savas teorijas un arī savi pamatojumi, kas ir aprakstīti gan speciālajos žurnālos, gan grāmatās. dzimumatšķirības nenosaka tikai esošs vai neesošs penis, bet galvenokārt tas, kas notiek galvā.

dziednieku klientiem varbūt ir cits skats uz dzīvi un arī citi pamatojumi...

Runcene, haha, kas tikai psihologiem nav zināms! Viņiem ir savas standartizētas teorijas un pāc tām tie arī vadās:)
Vīrieši taču arī ir dažādi. Nu vieni patiešām spēj darīt tikai vienu darbu uzreiz, piemēram skatīties TV...bet nē, tomēr vienlaicīgi prot dzer arī aliņu...redzi, jau novirze no normas:)

Man nepatīk tie vispārinājumi, ja lūk, vīrietis "būs sasirdzis" ,nu tad viņš uzvedīsies savādāk.

labā psiholoģijā teorijas nav standartizētas... turklāt nedomāju vis, ka to var apspriest pāris teikumos... tas, ko uzrakstīju, ir tikai domas sākums... visādi, jā, jo visādi audzināti, tāpat kā sievietes.