Sveicināti!
Nupat esmu uzsākusi darba gaitas skolā, sākumskolas skolotāja. Bet nu piemetušās bailes, pie tam lielas - sajukt prātā. Nu nav jau pirmā reize, bet tomēr kaut kā nelāgi! Darbs ar bērniņiem taču! Nu ir, ir diagnozē depresija (bipolāri afektīvi traucējumi) un, protams, mūsu "sirds mīļie" veģetatīvie traucējumi...man ir pilna buķete...

Bet nu darbs ir mīļš un uzreiz padoties arī negribas!

Nu būs taču labi, vai ne?

fui, kas par padošanos:)

bet vajadzētu mēģināt saprast, kas tieši satraukumu izsauca: turklāt diezgan konkrēti...

to Runcene

Tev vienmēr ir racionāls skats uz lietām un kolosāla māksla visu salikt pa plauktiem...Paldies TEV!
....nu jāpadomā, laikam gribas būt perfektai...tāds pārlieku perfekcionisms man piemīt...:(

:)

Un kas būs, ja Tu kaut ko izdarīsi "neperfekti"? skolā nemaz visu nevar izdarīt perfekti... 8-]

Tu zini, no kurienes Tev šis perfekcionisms?

Ar savu jautājumu par konkrētumu es domāju pirmo epizodi, no kā un kur Tev palika slikti tagad. Tā ir jādomā vienmēr: šis epizodes kaut ko Tev saka par Tevi. Tas nekas, ka šķiet, ka visa diena ir viena vienīga „epizode” :)

jā, nu un es laikam tagad ļoti precīzi lietotu zāles, lai situācija "ieietas"... ja Tu viņas vispār lieto tagad.

Vai bailes sajukt prātā ir precīzas? Kādā situācijā? Vispār? Kā tieši?
Jautāju, jo man pašai tā ir, ar 2 situācijām dzīvē. Nesaukšu konkrēti, neviena no tām vēl nav bijusi, bet kaut kur iekšā sēž šādas bailes. Bailes ir arī no pieredzes, jo zinu, kā ir bijis. Ar to es domāju kaut ko līdzīgu...psihozēm. :(

Nav viegli, jāsaprot bailes, es arī cenšos. Ieteikt gan neko nevaru. Jā, man arī tas perfekcionisms. Labs jautājums Runcenei - no kā tas. Neesmu par to tā aizdomājusies, no kā, kaut gan viena versija man ir.

visbiežāk jau tas ir viss audzināsanas mehānisms, bet tur diemžēl īsu neko nevar citam pateikt priekšā. man tas prasīja psihoterapijas gadus, kamēr perfekcionisma sērgas shēma salikās kopā: it tagad domāju vēl ir neapzināti sīkumi.

Būtībā jau perfekcionisma rašanās mehānisms ir vienkāršs. Ja no pavisam agrīna vecuma saņem nopēlumus par savu personu un/vai sodu par katru sīkumu, tad cenšanās būt labam par katru cenu un bezgalīga vainas sajūta ir saprotama lieta. Tas tā ļoti vienkāršoti, Katram savs viņam īpašs stāsts parasti. Kopš sevi atceros, esmu centusies būt laba, lai tikai dabūtu uzslavu vai vismaz nedabūtu pa ādu. Nelīdzēja ne vēlākais teicamnieces statuss, ne rekordi sportā, ne...
Pamazām, pamazām esmu tikusi no tā vaļā, kaut kas drusku laikam saglabājas uz visu mūžu. Tomēr pat bez sirdsapziņas pārmetumiem reizēm atļaujos būt slinka, nekārtīga un neuzvedos kā "kārtīgai meitenei" nākas. Arī veselīgā egoisma asni ir krietni sazaļojuši un sakuplojuši.

Man arī pazīstamas šīs bailes. Jā, tās ir saistītas ar perfekcionismu, kā arī sakne noteikti meklējama bērnībā. Es piemēram biju reāli traumēta savā deju kolektīvā, kur nedod dievs ne tā kaut ko izdarīsi-ne tā galvu pagriezīsi, ne uz to pusi zīmējumu izvedīsi utt. Tagad manuprāt Tev svarīgi noskaidrot kas tad īsti ir sajukšana prātā un kā vispār šis mehānisms darbojas. Un tad pārliecināties, ka Tev tas nedraud, jo Tevī nav šīs programmas (t.i.-sajukšanu jau nosaka gēni utt.), bet tevī ir šīs uzmācīgās domas, tava morālā sistēma, kas tevi brīdina par viltus trauksmi.Un tad mēģināt apklusināt savu morāli..Nu kaut kā tā.

Alstere Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Būtībā jau perfekcionisma rašanās mehānisms
> ir vienkāršs. Ja no pavisam agrīna vecuma
> saņem nopēlumus par savu personu un/vai sodu par
> katru sīkumu, tad cenšanās būt labam par katru
> cenu un bezgalīga vainas sajūta ir saprotama
> lieta. Tas tā ļoti vienkāršoti,

Man ir šāda pati versija.

ir jau arī te bariņš to, kas ir bijuši pamesti: mammas dzērušas, viņām bijusi depresija utt. alkoholiķu vecākie bērni it bieži ir perfekcionisti. mehānismi ir daudzi un dažādi.

ir zināms, ka vardarbības un pamestības "rezultāti" it bieži brauc pa vienām sliedēm vēlākajā dzīvē.

...



Edited 2 time(s). Last edit at 28.09.2012 19:47 by kachenite.

Piekrītu Anei.....