Brīžiem uznāk tāda depresija, ka var teikt, bez iemesla briesmīgi raudu, vaimanāju un kliedzu.

Aizsāka ONO 

Brīžiem uznāk tāda depresija, ka var teikt, bez iemesla briesmīgi raudu, vaimanāju un kliedzu.
Sapratu, ka bez ārsta vairs neiztikt.
Lūdzu pasakiet pie kā vērsties?
Ar ko atšķiras psihologs, psihoterapeits un psihiatrs?
Varbūt varat uzreiz arī kādu labu speciālistu ieteikt? ... un tomēr arī tādu, pie kura pēc pirmajiem diviem apmeklējumiem nepaliktu bez biksēm - zinu, ka tas ir dārgs pasākums. :(

Un vēl, varbūt kāds arī var vienkārši paskaidrot ar ko atšķiras antidepresanti, trankvilizatori, psihotropie preparāti un tml.?

Un varbūt varat arī konkrēti minēt, kuri ir efektīvi un tai pat laikā ne tik briesmīgi toksiski, ka degradē visu fizioloģiju, psihi, prātu un nervu sistēmu?

Paldies visiem, kas dos sakarīgas atbildes.
Pie psihoterapeita. Cenas var noskaidrot jau pirms vizītes, telefoniski.
ONO Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Brīžiem uznāk tāda depresija, ka var teikt,
> bez iemesla briesmīgi raudu, vaimanāju un
> kliedzu.
> Sapratu, ka bez ārsta vairs neiztikt.
> Lūdzu pasakiet pie kā vērsties?
> Ar ko atšķiras psihologs, psihoterapeits un
> psihiatrs?

par šo te ļoti daudz runāts. psihiatrs ir ārsts (ja vien ir nauda, nevajadzētu gan mesties pie valsts psihiatra, vari nokļūt uzskaitē), kurš izraksta zāles. un ar to parasti viss beidzas. cēloni nemeklē, bet atvieglo stāvokli. zāles neko neārstē, darbojas simptomātiski, kamēr tās lieto. psihoterapeits ārstē ar sarunām, meklē pamatcēloni, dažkārt ilgi. īsa psihoterapija ir apmēram gads 1-2x ned. ja viņš ir arī psihiatrs, tad ir tiesīgs rakstīt psihotropās zāles, bet viņš var būt citas specialitātes ārsts, var būt arī ar nemedicīnisku pamatizglītību, psihologs, piemēram, kas pēc tam mācījies psihoterapiju. pēdējā gadījumā viņš sūtīs pie psihiatra, ja šķitīs, ka klientam vajag zāles. bet tas nekad netiek uzspiests, to vienmēr izrunā.

psihologs (kurš nav mācījies par psihoterapeitu) strādā īsāk, un tā ir konsultēšana, ne dzīļu terapija. der kādai konkrētai problēmai (piemēram, attiecību problēmai).

> Varbūt varat uzreiz arī kādu labu speciālistu
> ieteikt? ... un tomēr arī tādu, pie kura pēc
> pirmajiem diviem apmeklējumiem nepaliktu bez
> biksēm - zinu, ka tas ir dārgs pasākums. :(

lai psihoterapija "strādātu", psihoterapeits jāmeklē pašam. par to te arī rakstīts. nevis viens "stiprais", "lētais", bet tāds, kurš patīk. var atrast lētu, bet, ja nepatiks kā cilvēks, nekas nesanāks. tur ir svarīga sadarbība. katrs mēs esam citādi, bet priekš katra kaut kur ir viņa psihoterapeits.

www.psihoterapija.lv (ir speciālisti ar visādu pamatizglītību)
www.arstipsihoterapeiti.lv (tur ir tikai ārsti)

tagad vajadzētu varēt atrast Ls 10-15 robežās par reizi. ja kāds ir ļoti dārgs, tas ne vienmēr ir ļoti labs. pat otrādi.

>
> Un vēl, varbūt kāds arī var vienkārši
> paskaidrot ar ko atšķiras antidepresanti,
> trankvilizatori, psihotropie preparāti un tml.?

antidepresanti un trankvilizatori abi ir psihotropie, ir vēl citas grupas, kas te ietilpst, piemēram, neiroleptiķi. AD lieto salīdzinoši ilgstoši kursu veidā, tie uztur normālu garastāvokli visu laiku. lietojot AD, trankvilizatorus ne vienmēr vajag. AD sāk darboties apm. pēc nedēļas. trankvilizatorus lieto pēc vajadzības (miegam, pirms gaidāmiem uztraukumiem, ja ir panikas lēkme), un to izrunā ar ārstu, vēlams lietot ne pārāk ilgi. psiholoģiska atkarība var veidoties no abiem. bioķīmiska tiek biežāk uzsvērta, bet ne vienmēr pamatoti, "sliktāki" tomēr skaitās trankvilizatori. dažkārt vajag lietot klāt arī neiroleptiķi.

> Un varbūt varat arī konkrēti minēt, kuri ir
> efektīvi un tai pat laikā ne tik briesmīgi
> toksiski, ka degradē visu fizioloģiju, psihi,
> prātu un nervu sistēmu?

Visi psihotropie medikamenti ietekmē smadzeņu bioķīmiju, un tiem visiem ir zināmas blaknes, citi tās jūt vairāk, citi mazāk. ir cilvēki, kas, čakli sadarbojoties ar psihiatru, panāk to, ka blakņu nav. vecās paaudzes ar siprām blaknēm tagad parasti neizraksta, bet citreiz tie ir vienīgie, kas palīdz. Turklāt nedrīkst aizmirst (BET TO VISI AIZMIRST), ka reakcijas ir ļoti individuālas. psihiatrijā dažkārt nākas eksperimentēt. neesmu nevienu degradētu mūsdienās redzējusi, turklāt slimība (depresija) arī ļoti degradē. vēl degradē tas, ja gadiem ilgi lieto tikai zāles un neko citu ar sevi nedara.

PS. neesmu ārsts, iespējams, ka ir zināmas subjektivitātes.



Edited 3 time(s). Last edit at 10.11.2009 13:19 by Runcene.
Paldies liels Runcene par veltīto laiku un sakarīgajiem paskaidrojumiem.
es gribētu teikt, ka depresija nevarētu uznākt brīžiem- tā vai nu ir vai nu nav!?
kliegšana un tāda veida ārdīšanās ir drīzāk psihoemocionāls stāvoklis, ne depresija.
reiz kāds vecs dakters teica- tu, meitiņ, nezini, kas ir depresija, tev vienkārši ir pārāk laba dzīve (tas par mani :)) )!!!
...aivariņš izlīda no pažobeles!...
Jā, tad man brīžiem ir ļoti sū...s psihoemocionālais stāvoklis, bez jelkāda sakarīga iemesla...
Ok, es zinu, ka man vēl ar prātu ir viss ok.. un daudziem ir dzudz sliktāk... bet kaut kā tas jārisina... katru dienu jau 5 mēnešus nav normāli...
Re: Brīžiem uznāk tāda depresija...
13.11.2009 20:05
>>> ļoti sū...s psihoemocionālais stāvoklis, bez jelkāda sakarīga iemesla...

Tā nemēdz būt!!! Vienkārši Jums šo iemeslu acīmredzot vēl neviens nav spējis apgaismot. Ja saprotat angļu valodu, izmēģiniet radošās personības testu lapā www.davincimethod.com. Ja tas izskatās pēc Jums, turpat atradīsiet arī izsmeļošu skaidrojumu, kāpēc tā, un šādus tādus vērtīgus ieteikumus.

(Ja angliski neprotat - tuvākā laikā sākšu likt latviski - lapā Laimesskola.lv)

Par ko nez kāpēc vēl pietiekami plaši nerunā - psihoterapijai ir divas daļas. Jūsu gadījumā jāsāk ar īslaicīgo terapiju, lai izvestu no krīzes. Kā likums, pietiek ar vienu līdz pieciem sešiem seansiem, lai krīze būtu pāri!

Otrā daļa ir darbs pie problēmas dziļākajiem cēloņiem, lai tā vairs neatkārtotos šādā vai citādā formā. Un, lūk, te noder arī psihoanalīze un citas lēnas un ilgstošas metodes. Diemžēl ir piedzīvots, ka šīs "otrās kategorijas" metodes viens otrs mēģina izmantot vietā, kur nepieciešama ātra rīcība, lai izvestu no krīzes. Garām! It sevišķi tad, ja cilvēkam bijuši traumējoši notikumi, jo, tos pārstāstot, trauma vēl padziļinās. Krīzē jāstrādā ar emocijām, nevis notikumiem.

Dace Rolava man reiz stāstīja, kā viņa strādājusi ar meiteni, kas gadiem staigājusi pie dažādiem "speciālistiem", lai tiktu vaļā no fobijas. Dacei pieticis ar sešiem seansiem. Iesaku izmēģināt arī Jums.

Vēl interesants palīdzēšanas variants, ja ticat Dievam. Ir tāda katoļu harizmātu kopa "Effata", kuru apmeklē daudzi, kas citur palīdzību nav atraduši vai nevar atļauties. Darbojas Klostera ielā 4 (pie Jēkaba katedrāles Vecrīgā). Pats neesmu katolis, bet esmu apmeklējis daudzas viņu tikšanās un iesaku visiem. Viņi nevienam neprasa, vai esi viņējais vai nē, un atmosfēra vien jau ir superīga.

Kaut kas vēl?

Guntis V
Laimesskola.lv

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.11.2009 20:07 by Baltais Minka.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 12 pieskaita 19?
Ziņa: