Es vairs nespeju saprast kada esmu. Jau treso gadu slimoju ar depresiju, socialo fobiju un trauksmi. Vertejumi par mani ir gan pozitivi, gan negativi, ok tas normali, bet ziniet, es vairs nespeju pati prieks sevis saprast kada esmu, kadas man rakstura ipasibas, ko deretu uzlabot, mainit. Vispar drausmigi esmu apjukusi. Ka var reali saprast kads esi, ja citi medz manities? Radi neko sliktu neteiks, draugs ne, lai nepadzilinatu depresiju, tad varbut jus svesie pateiksiet kada esmu? Varad uzdot man kadus uzvedinosus jautajumus vai situacijas ka es rikotos. Esmu gatava uznemt jebkadu info, jo svesiem tapat tas bus vienalga un bus realak. Man ir 22 gadi.

Katrā ir gan pozitīvais, gan negatīvais, no tā nekur neliksies. Mainīt- to, kas Tev traucē.

ES ir tā, ko tu pati par sevi domā + ko citi saka par tevi apm puse uz pusi, tā kaut kur esmu dzirdējusi.

Tur jau ta problema, ka par sevi es neko vairs nedomaju, lai cik divaini un neizprotami tas liktos, es nespeju saprast sev kada esmu? Tapec, piemeram, ja kads raksturo mani, es uzreiz to pienemu, jo nezinu vai tas atbilst manam domam vai ne, jo nezinu kada esmu.

nu tajos periodos,kad tev depresija atkāpjas, tad taču sevi vairāk sajūti kā es , !?

Mans es ir kur pazudis, dzili snauz varbut, es tik speju uz sevi raudzities ka depresija, bet kada patiesiba esmu jau neatceros un sak likties, ka nezinu vairs.

Tiksi arā no depresijas, arī skats uz sevi un pasauli būs cits...