Sveiki, lūdzu iesakiet, kur meklēt labu speciālistu, kas palīdzēs noteikt kas tieši ar galvu nav kārtībā.

Pēc paša lasīšanas internetā uzskatu, ka diagnoze varētu būt bipolārie traucējumi, tāpēc lūdzu, tie, kam arī tādi ir, padalieties kā jums ir gājis un kā iet.

Liels paldies jau iepriekš par jeb kuru atbildi.

ak šās jaunās amerikāņu diagnoze.vai tu tam patiešām tici? un ko tu vēl vēlēsies ārstēt? nu ja tu patiešām vēlies kādu kas pārbauda meklē sev psihiatru.tā ieteikšana ir svarīga arī no vietas kur tu pats dzīvo.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.03.2010 09:00 by puce.

ja pats sev diagnosticē pēc interneta, tad es nedodu ne plika graša, pēc valsts psihiatru diagnozēm ar es necīnītos.

aizej pie psihoterapeita Māra Siliņa varbūt. Tur kādi pāris zināmi ar diktenu vēkmi būt traki ir gājuši un laimīgā kārtā no tās idejas ir atbrīvojušies.

lai būtu bipolārie traucējumi, jābūt ļoti zemām lejām un ļoti augstām augšām.

Valsts psihiatram vispār atvēlētas 15 min. uz cilvēku. Ko tādā laika sprīdī var nodiagnosticēt. Tad jau pats sevi pēc interneta var labāk :)

Man pašlaik ir ļoti slikti un nestrādā galva, tāpēc nevaru neko sakarīgu izstāstīt. (kad varēšu, pastāstīšu)

Es vienkārši meklēju ārstu, kas iedziļinās, nevis pēc kaut kādiem pāris teikumiem izraksta zāles, kas laikam nemaz nav īsti derīgas.

Pie psihoterapeita eju un iešu, bet kaut kas nav kārtībā fiziskā līmenī, tāpēc meklēju labu speciālistu.

sandra pūce, bet ej uz privātpraksi, koordinātēm jābūt netā

Dīvainīti -

"Es vienkārši meklēju ārstu, kas iedziļinās, nevis pēc kaut kādiem pāris teikumiem izraksta zāles, kas laikam nemaz nav īsti derīgas." - Tā galva Tev, kā reiz, var nestrādāt tieši medikamentu iedarbības dēļ. Kaut kur i-netā nesen lasīju, ka kopš jauno SSRI antidepresantu ieviešanas tirgū bipolāro slimnieku skaits ASV pieaudzis gandrīz 2X, un zināmās mediķu aprindās valda uzskats, ka tas ir tieši šo medikamentu plašās lietošanas dēļ. Tā ka nesteidzies ar diagnozēm.

psihiatrs raksta zāles pēc pāris teikumiem, valsts psihiatrs savās 15 min. jau nudien neko citu nevar izdarīt. tas ir recepšu štancēšanas kantoris. man tas vienmēr ir asociējies ar sulu automātu vai ko tamlīdzīgu, kam ir sava, ļoti limitēta vieta un funkcija.

ja grib iedziļināšanos, tad jāiet privāti.

tai pašā laikā ne vienmēr var atrast atbilstošās zāles, nevajag domāt, ka psihiatrijā vienmēr to var izdarīt, tā nav taisnība. vienmēr nevar. tad jāmeklē cita izeja. bet to psihiatrijā reti kāds grib dzirdēt.

calis.lv bija vienas mammas stāsts, ka viņai piedraudēts ar bāriņtiesu, ja nedos puikam zāles, no kurām viņš ir tāds, ka bail skatīties. es to mammu ļoti labi varu saprast.

arvien vairāk sāk runāt par to, ka ne vienmēr panikai, depresijai vajag zāles. varbūt jāmācās pieņemt, ka ļoti ātri ne vienmēr paliks labi, tas var stimulēt domāt, kas dzīvē jāmaina, lai paliktu labi citādi.

protams, ir cilvēki, kas dzer un dzers zāles, un viņiem tās palīdz, tā ir viņu lieta, bet es domāju, ka tad, ja ripas ir jāmaina un jāmaina, to lietu vajag mēģināt aizstāt ar ko citu, jo nākamā psihiatra meklējums var atkal beigties ar vilšanos.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.03.2010 13:20 by Runcene.

un kurš iedziļinās?jebkurā gadījumā,ja tu ej pie šāda ārsta vari būt gatavs dzert zāles jau uzreiz..piekrītu justīnei.. daudz kas slikts rodas šīs zāles lietojot,tad kad tās nepavisam nav vajadzīgas.amerikas diagnozēm īpaši uzticēties arī nevajag,tas ir muļķīgi.tās ir veidotas,lai cilvēks par katru nieku skrietu pie ārsta un lietotu zāles..,kas pašiem ārstiem un zāļu kompānijām ienes milzīgu naudu.. esi uzmanīgs

ps: runcene pat privāti,tu nevari būt pārliecināts,ka tevī īpaši iedziļināsies.pirmajā reizē man arī atvēlēja ne vairāk kā 5 vai 10 minūtes.

mākonītis Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> ps: runcene pat privāti,tu nevari būt
> pārliecināts,ka tevī īpaši
> iedziļināsies.pirmajā reizē man arī
> atvēlēja ne vairāk kā 5 vai 10 minūtes.

tā nedrīkstētu būt. es pie tāda vairāk neietu.

Tātad, kā jau teicu, pastāstīšu sīkāk:

Principā jau uzskatu, ka kaut kas nav bijis kārtībā visu mūžu (ja kādu ļoti interesē kas un kā tieši, varu arī mēģināt apstāstīt), bet nu lielais saasinājums notikās, kad no sava pāķa aizvācos uz Rīgu studēt. Otrajā semestrī, kad kādu laiku biju pa visam viens un nebiju trīs dienas pēc kārtas ēdis, sapratu, ka kaut kas vairs galīgi nav kārtībā (jā, visu mūžu jūtoties tip "nepareizi" es jau nemaz nezināju, ka var justies arī savādāk un kā tas ir - vienkārši trīs dienu neēšana jau likās pārāk "aizdomīga") un, pats nezinu kā un kāpēc, sadomāju googlē ierakstīt vārdu depresija. Kad izlasīju to standarta simptomu sarakstiņu, jutos šokēts - es taču tā jūtos visu mūžu.

Tad "personisku iemeslu dēļ", pie ārstiem jau, protams, negāju. Tika pamesta skola, aizbraukts uz Angliju strādāt.. Tā nu apmēram pus gada laikā apjēdzu, ka tomēr pats galā netikšu/nesavākšos.

2009. gada novembra beigās pirmo reizi aizgāju pie valsts psihiatra (tā, kam tās 15min) - tur principā ar pāris jautājumiem tika noskaidrs vai vairāk kā trauksme vai kā depresija. "Noskairojām", ka vairāk tā kā depresija un izrakstīja man Flux 20mg (tā viela - fluoksetīns) pa vienai kapsulai no rīta.

Tajā pašā 2009. biju pie Ladas Stoligvo uz konsultāciju, kur noskaidrojās, ka man esot tā sauktā Endogēnā Depresija, pati Lada teicās, ka neko palīdzēt ar viņu runājoties nevar - ieteica grupu terapiju + palielināja Fluxa devu uz divām kapsulām no rīta + vēl Fluonxal 0,5mg divas tabletes dienā.

Biju arī pie Andra Veselovska, bet nu tur vispār "secinājām", ka atliek vienkārši gaidīt, kamēr zāles iedarbosies.. :)

Tad nu kādu mēnesi - divus padzēru tādu koktēli, nekādi manāmi uzlabojumi nenotikās (dažas dienas tā kā labāk - dažas atkal sliktāk)

Tad pirms kāda mēneša nonācu pie Andra Saulīša, kas pēc 5 min sarunas izrakstīja man Zeldox 40mg. Un te no notika brīnumi otrajā, trešajā dienā es jutu TĀDU iedarbību (labākajā nozīmē) es varēju no paša rīta līdz pašam vakaram normāli koncentrēties un darīt lietas - teikt, ka jutos labi - būtu maigi teikts :)

Un tad pēc nepilnas nedēļas sākās atkal čakari ar fiziskiem sliktumiem un tā tālāk. Pagaidām domāju, ka tas dēļ tā, ka tika krasi atmests AD - Flux - es tiešām ceru, ka tas dēļ tā.

Anyways - tagad jau vairs nedzeru Zeldox - jo no viņa man nāca mistisks miegs, tagad dzeru Rispoleptu (kas principā ir tas pats, kas Zeldox)

(ehh, arī tagad sāk drusciņ vērties galva no tik "ilgas" koncentrēšanas un rakstīšanas - tāpēc īsak un neskaidrāk)

anyways - kāpēc bipolārie traucējumi? - Zeldoxam instrukcijā rakstīs, ka viņš pret šizofrēniju, kā arī bipolārajiem traucējumiem. tur arī pirmo reizi tādu vārdu salikumu izlasīju - pagūglēju un apraksts likās vis tuvākais man, jo par to depresiju tā - lai gan teicu, ka tā jūtos visu mūžu, bet nekad nav bijis tā, ka konstanti divas nedēļas no vietas būtu juties tā - parasti katru dienu pat uznāk arī, ka normāli- citreiz pat uznāk, ka divas dienas gandrīz visu laiku jūtos normāli un tād no nekā atkal ir sliktāk.

labi, vairs galīgi nezinu, ko rakstīt - tagad tikai pieminēšu, ka atsāku dzert AD nu jau kādu nedēļu un šodien vismaz saņēmos te kaut ko ierakstīt.

"lai būtu bipolārie traucējumi, jābūt ļoti zemām lejām un ļoti augstām augšām."

Ne obligāti.. bipolārie traucējumi iedalās divās lielās kategorijās (+ vēl divas) - man var piedēvēt bipolārie traucējumi 2, kur ir pārsvarā vsu laiku depresīvā fāze un dažkārt tipa normālā jušanās - tur līdz tām lielajām augšām neaiziet. Angļu valodā ir plašāki raksti par to.

Gribēju vēl jautājumus uzdot:

1) kā izpaužas tas "atmešanas sindroms" - es zinu, ka katram savādāk, bet nu apmēram? Tā varētu būt (kā man) - sākumā bija vnk sajūta, ka esmu slims - pat minimāla tempratūra, - tad vairāk slikti palika un tagad es vienkārši guļu.. jau kopš piektdienas vienkārši guļu visu laiku - pa retam tikai pieceļos paēst..

2) vai kāds varētu apstāstīt atšķirības un kaut ko par serotonīnu un dopamīnu? Kāpēc, kad runa ir par depresiju, tad piemin serotonīnu, bet kad par bipolāro traucējumu fāzēm - tad dopamīnu? abus itkā sauc par laimes hormoniem... un, ja jau dopamīns ir laimes hormons - liek justies labi tipa, tad kāpēc depresīvajā fāzē viņš ir par daudz? vai kā tur īsti ir?

diagnozes neviens forumā nevar uzstādīt, bet es principā esmu ļoti skeptiska pret psihiatru lielo un ātro aizraušanos ar endogēnajām diagnozēm, pat ja problēmas radušās ļoti agrā bērnībā nervozas un depresīvas mammas nekonsekventās attieksmes un rīcības dēļ. garastāvokļa svārstības var būt arī ārēju apstākļu radītas, bet, iespējams, ka Tu tos vēl neatpazīsti, turklāt tas nemaz nav tik viegli.

par bioķīmiju būs jālasa pašam, sākot ar vikipēdiju.

to sauc par atcelšanas sindromu, var izpausties visādi, bet šajā gadījumā ir vnk iespējams, ka visi simptomi pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas ir atgriezušies. ja atsāki lietot, tad vajadzētu dažu dienu laikā lietām sakārtoties, ja vien zāles ir īstās.

turklāt pēc endogēnas psihiskas slimības neizskatās arī tas, cik Tu cītīgi noņemies ar šim lietām. tad cilvēki vnk dzīvo tādā kā gaisa pilī un visu laiku nenervozē.