Labdien,

Vēlējos uzzināt, kur man griesties, ir tā , ka jau gadus 10 visu sarunājoties ko dzirdu es domās stenogrāfēju, reizēm lieku punktus uz i un j, vai garumzīmes, tad saskaitu, kur kādas jāliek. Jūtu, ka tas man traucē dzīvot, ko man darīt? Vai tas ir normāli?



Edited 1 time(s). Last edit at 06.05.2010 10:14 by sharkss.

Laikam iisti normaali tas nav, bet ja stipri sliktaak pa siem gadiem nav palicis, tad dziivo taalaak. Jo ja aiziesi pie psihiatra, izrakstiis tev kaudziiti ar zaaleem, var pameeginaat psihologu, kurs varbuut var paliidzeet apguut tehnikas kaa noveerst domas no stenografeesanas un koncentreet uzmaniibu uz kaut ko citu.

Neesmu drošs, bet tas varētu obsessive compulsive disorder. Nezinu kā latviski pateikt. Reiz redzēju čali, kas ielai pāri gāja pa pāreju jocīgi lecot pa baltajām līnijām un cenšoties neuzkāpt uz asfalta. Īsti veseīgi tas neizskatījās dienas vidū un apkārt bija pilns ar cilvēkiem. Principā, ja kaut kas traucē, tas jāmēģina ārstēt. Gan jau ar šo arī var cīnīties.

es muzhdien censhos kaut ko saskaitit, piemeram braucot ar autobusu skaitu stabinjus liidz izbesos, vai guljot gulta un skatoties griestos vai uz sienas mekleju kadas sakaribas, kur kko saskaitit vai saliidzinat vai pat saskatiit kaut ko kas tur nemaz nav, piem, kaut kaados tapeshu kjeburos ieraudzit zveerinjus u.tml... dazhreiz tas kaitina...

es atkal pedejo reizi kad veemu, izvemtajaa masaa saskatiju briesmigu seju, kas uz mani raugaas - vot tad gan bija neomuligi :) Nopietni!

man atkal ir tāda lieta, ka nelaižu gar ausīm neko - jebkurā teikumā es meklēju loģiku, zemtekstu, jēgu. sanāk, ja kāds jampampiņš patrāpās kompānijā un runā visu kas ienāk prātā, es tur mēģināšu sazīmēt loģiku - tas tīri automātiski. īsāk, es meklēju sakarības. tas ir normāli?

Tas man atgādina filmas "Beautiful Mind" sižetu, kur galvenais varonis domāju, ka avīžu rakstos komunisti ir iekodējuši slepenus ziņojumus. Un viņš centās atkodēt un atrast informāciju, kuras tur patiesībā nebija. Starp citu noskatījos nesen "Shutter Island" . Laba filma.

'''Beautiful mind'' sižets man ar patikās, aktierspēle arī. Reāli pat ārstējot ar elektrošoku, medikamentiem to čali neizdevās atgriezt realitātē. Risinājums jārod sevī karoč :))

Nesniegšu atbildi, bet lasot es mēdzu "lasīt" arī komatus u.c. pieturzīmes:) Īpaši kaitina nepareiza vārdu lietošana masu mēdijos...un lasu titrus...ja filma latviski-lasu krieviski un otrādāk. Esmu mēginājusi nelasīt-bļin, nesanāk uztvert teksta jēgu...laikam man būs tas obsessive...kā tur bija:)
Nu ja, ja aizietu pie daktertantes ar šādām sūdzībām, dabūtu gan dg., gan zālītes ko padzert:)

Man agrāk arī baigi traucēja tie titri filmām vai raidījumiem- pilnīgi visu laiku bija jālasa, pilnīgi kā apsēstība. Bet kaut kā iemācījos nepievērst tiem uzmanību.

Es arī sakaitu visu,ko tik ieraugu acu priekšā,bet tas gan vairak saistits ar māņticību,piemēram iedomajos saskaitīt stabus vilciena stacija,vai cilvekus kas nak kafeinicā,un pie sevis iedomājos tā -ja būs paŗa skaitlis līdz man iedomatam brīdim,tad būs tā ,ja nē tad tā .Grūti tikt vaļa no tas sakitišanas,,un trauce ļoti kautkur zemapziņā

Paskatieties filmu Monks .

obsesīvi-kompulsīvas neirozes jums, mīļie draugi :)

da kādas tur neirozes, vienkārši ne uz tām lietām novirzīta uzmanība.

Es tagad dzeru zāles un eju pie psihoterapeita parunāties. Ja ir grūti un maciņš to atļauj - iesaku to darīt. Man patiešām ir daudz labāk. Kādas pāris nedēļas, kad sāk dzert zāles, brīžiem ir drusku dīvainas sajūtas, bēt nekas īpašs. Tagad jūtos kā cilvēks.

Nu tur jau varētu papētīt. Tas tā tīri interesanti. Kaut kāda smadzeņu daļa drusku par daudz strādā, vai kāda cita drusku par maz:) Varbūt kāda uzmācīga tieksme, kā jau te rakstīja -neiroze. Neirozes pamatā ir kaut kādas bailes, tur bija kaut kāda fiška ar bailēm.

sharkss Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Labdien,
>
> Vēlējos uzzināt, kur man griesties, ir tā , ka
> jau gadus 10 visu sarunājoties ko dzirdu es
> domās stenogrāfēju, reizēm lieku punktus uz i
> un j, vai garumzīmes, tad saskaitu, kur kādas
> jāliek. Jūtu, ka tas man traucē dzīvot, ko man
> darīt? Vai tas ir normāli?

nez vai humors vai nē, protams tas ir traucēoši
varbūt tajā bŗīdī, kad domās sāc senografēt, koncentrējies uz kautko pie. vai es stenografēju to ko dzirdu vai
dzirdu to ko stenografēju, kamēr domāsi tikmēr atpūtīsies...

vai arī ieraksti diktofonā, ka stenografēsi vēlāk no diktofona un tad vienk aizmirsti to diktafonu

es zinu cilvēku kam niķis piem kokolas krūzi nesāt kaklā, ieleit no lielās pudeles un tad ar salmiņu dzet,
bet krūze ar dubultsienām nu kā termoss uut. mob, tel piem peilīme mašīna pie stikla lai būtut pa rokai utt.
tas izskatās savādi, bet nevienu netraucē... kas tur nenormāls nezinu...