http://www.youtube.com/watch?v=xscsuuKF6ZE&feature=related

Nesen dzirdēju šo gabalu "dzīvajā" LU Lielajā Aulā. Labs!

Salīdzināšanai tas pats, tikai populārākā izpildījumā:
http://www.youtube.com/watch?v=xscsuuKF6ZE&feature=related

Carl Orff "Carmina Burana" pilnā versijā:
http://www.youtube.com/watch?v=QEllLECo4OM&feature=related

Sorry, pašlaik man Carl Orff un "O, Fortuna" ir topā, tādēļ 3 varianti!

Janetty,
Tev tiešām varētu līdzēt psihoterapeits.
Cik nu es no savas izglītības, lasīto grāmatu, psih... klienta pieredzes un Tevis stāstītā saprotu, tad:
Tava mamma ne visai labi saprata, ka tu esi bailīgs bērns. Viņa Tevi par to rāja un tādēļ Tu iemanījies savas emocijas noslēpt, nobāzt pagultē. Tā bērnībā bija ērtāk. Tās emocijas, ko esi slēpusi, Tu gadiem esi krājusi un nēsājusi līdzi. Kā man kursos teica kāda psiholoģe: "Burciņa ar bēdām, burciņa ar skumjām, vēl kāda burciņa...Katrai bēdai un notikumam pa burciņai. Kad visas kabatas un burciņas ir pilnas, priekam vairs vietas neatliek."

Man izskatās, ka Tu gribi būt atbilstoša kaut kādam pašas iedomātam standartam par Labu Sievu un Labu Māti. It kā nebūtu skaidrs jau, ka ideālo sievu un māšu pasaulē nemaz nav! Kāpēc Tu sevi tā moci?

Vēl izskatās, ka Tu īsti nezini, ko darīt ar savām emocijām, kuras Tev kā cilvēkam neizbēgami rodas. Gribētos tās nobāzt tā patālāk (esi jau pieradusi tā darīt!), bet burciņas ta pilnas! Vienīgais, ko atliek darīt, ir "uzsūtīt" sev depresiju.
Psihoterapeits Tev var palīdzēt patīrīt Tavus "burciņu krājumus" un iemācīt būt par saimnieku savām emocijām. Tad arī pasaule rādīsies bez murgiem, krāsaināka. Nebūs viegli, jo Tu jau vismaz 30 gadus, cik saprotu, esi krājusi visu šo, bet tas noteikti atmaksāsies. Tavai meitiņai nākotnē un vīram būs labāk, ja mamma dzīvos savu laimīgo dzīvi, nevis dzīvos meitiņas dēļ. Savādāk ar laiku Tu padarīsi meitiņu atbildīgu par sevi.

Ja Taviem tuviniekiem vajadzētu ārstēties, Tu naudu priekš viņiem atrastu. Gan viņi atradīs naudu, lai palīdzētu ārstēties Tev. Tas būtu tikai normāli.

Visu labu vēlot, kachenite (es sev šogad apsolīju, ka vairs netusēšos šajā forumā- lielās devās tas manai garīgai veselībai kaitīgi)
Lai Tev veicas!
Ja ir jautājumi, vari rakstīt privātu pastu. Še nediskutēšu.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.05.2010 00:26 by kachenite.

strawberry

PET var taisīt jebkurš, ja var samaksāt. dziednieku klienti nekādi nav diskriminēti.

Janetty

Tu raksti __________bet man apnika blakusparadibas... ___________

Kādas tad ir galvenās blakusparādības . Šajā forumā ļoti daudz lieto līdzīgu tekstu ......AD bij labi ,bet tās blakusparādības.....

kachenite
Kā kulaks uz acs, es gandrīs apraudājos... tu uzrakstīji tā, it kā mēs būtu pazīstamas.... Nē, pat radinieki nezina īstenībā, kādas pretīgas, drūmas domas un iedomas šad tad ieurbjas manās smadzenēs un cik ļoti vainas apziņa pret meitiņu grauž mani... daļu no maniem pārdzīvojumiem radi zina, bet tik smalki nestāstu (man ir bail) ........ Tuvu draudzeņu man vispār nav bijis, varbūt tikai skolā...
un tai pat laikā man pazīstamas vairākas mātes, kuras pierē neņem to, ka neizdevās barot ar krūti, ka brīvdienās aizved bērnu pie vecākiem vai tml., un regulāri atpūšas BEZ bērniem, vieglprātīgi izturās pret bērna veselību utt.... nerunājot jau par tām, kuras bērnus iekausta un pazemo.... jūtos arī vainīga tajos brīžos, kad garastāvoklis ir zem nulles, trauksme žņaudz krūtis, un es nevaru būt mīļa pret meitiņu... nevaru ar viņu ar prieku paspēlēties, palasīt grāmatu, ... vai nu izvairos, sarunājot ar vīru, lai pavada laiku ar meitiņu, vai piespiežu sevi parotaļaties (ja neviena cita nav).... bet šajos brīžos meitiņa vienalga jūt manu noskaņojumu, lai vai kā es censtos un atkal vainas sajūta un nenormālas dusmas uz sevi..........
Trauksme piemeklē bez iemesla un tas mani biedē... bet ir arī it kā pamatota, piemēram, laicīgi nepamanīju, ka meitiņa sāka spēlēties ar lielākiem puikām, bet tiem rokās bija akmeņi, viņi cēla tipa "sienu" ... viens zēns meta akmeni... ne jau bērnu virzienā, bet tomēr.... Es protams, pieskrēju klāt, pateicu, lai viņa dodās pie vienaudžiem, bet sirds bija gatava izlekt pa muti... kad nomierinājos, sāka mocīt bažas par to, ka - ja nu tas zēns ar akmeni trāpītu meitiņai galvā.... Acu priekšā kā filmā sīki un smalki veidojas asinis stindzinoši skati, paliek tik slikti.... trauksme un nomāktība ik pa laikam mocīja vēl pāris dienas.... Protams, kā parasti, mocija arī doma par to, ka esmu neuzmanīga un izklaidīga māte.... (tas sevišķi sāp).... man apnika šis domu gājiens "kā būtu, ja notiktu tas un tas", kā es justos, ko izdarītu ar sevi, ja nenosargātu meitiņu... Ko es darītu, ja notiktu tas ļaunākais.... smadzenes pat pacentās un izstrādāja scenāriju - es arī dotos līdzi meitiņai uz viņsauli, lai tur būtu kopā ar viņu, es viņu nepamestu - tur- vienu pašu....
Kad bija jādodas ar meitiņu uz slimnīcu ('ziemas vīruss, ne īpaši bīstams stāvoklis)... jau ātrās palīdzības mašīnā raudāju tā ka asaras bira meitiņai viršu (labi, ka viņa to neredzēja), medbrālis iedeva marli, lai noslauku asaras.... bet slimnīcā sākās histērija, jo paaugstinājās temperatūra, mediķi ar zālēm temperatūru mazināja, situācija normas robežās, bet es koridorī raudu, mani krāta drebuļi, un NEVARU sevi "paņemt rokās" , kā pateica man medmāsa ar nosodošu skatienu.... "jūs taču esat māte!", pateica arī, ka tādai man nevar nākt iekša palātā, es to sapratu... apzinājos, ka ar meitiņu biss OK, bet mani vēl kratīja kādu laiku, līdz varēju ienākt palātā... Atkal domas par to, kas notiktu, ja temperatūru neizdotos mazināt.... labi, ka līdzi bija Fenozepams.... attapos par vēlu, vajadzēja to iedzert agrāk.... medmāsa uz mani aizdomīgi skatījās , es neizturēju un pateicu, ka esmu slima (psihiski), tipa vāji nervi, viņa saprotoši pamāja, bet mani vienalga mocīja aizdomas, ka viņa mani nosodīja un pati arī jutos vainīga... No rīta bija šausmīgas garīgās pohas...
100% nevaru būt droša, ka ar meitiņu nekas slikts nevar notikt un tas uzdzen trauksmi... kad vairs nav spēka... sažņaudz depresija....
Esmu runājusi ar''i ar citām māmiņām, protams, nestāstīju visu tik smalki (cilvēkam ar veseliu psihi tas būtu šoks), bet viņas vienalga mani nesaprata... atbildēja, ka TĀDAS domas vispār nav bijušas - priecājas un vēro kā aug bērni, izbauda kopābūšanu, cīnās ar niķiem - kā jau caurmēra mammas.... Atbildēja, ka protams, bērni jāpieskata, bet no kurienes TĀDAS bažas? Es neko nevarēju atbildēt...
Sorry, ka sanāca tik gari un saraustīti... kachenite mani iedvesmoja :)

Cossa
Vājums, nespēks, libido uz nulles, nenormāla svīšana karstā laikā... Karstā laikā jutos ļoti slikti, likās, ka man paaugstināta temperatūra (ap 40).... svara pieaugums..... nezinu, bet ja nelīdzsvarosies garastāvoklis ar pašlaik lietojamām zālēm, būs jāatgriežas pie iepriekš lietotiem AD,....

Janetty
Psihoterapija ir garš process un ātri nekas nenotiek. Bet varbūt kāda mana epizode Tev var viest cerību.
Domas par to, ka ļauns var notikt ar bērnu, gandrīz precīzi, kā Tu apraksti kādreiz bija arī mans ļaunais murgs. Vienīgā starpība, ka ārēji spēju to neizrādīt. Pie psihoterapeita gāju ar daudz globālākām problēmām, šīs nebiju paredzējusi risināt un pieņēmu, ka tā vienkārši ir un jāpacieš. Par to arī ar ps.t. runājuši nebijām. Mazajam puikam bija pirmais skolnieka vasaras brīvlaiks un mājās dzīvojās viens. Mobilo toreiz nebija , tikai mājas/darba telefons. Atļāvu iet ar draugiem izpeldēties (izjūtas, droši vien, vari iedomāties), sarunājām, ka pazvanīs, kad būs atpakaļ. "Normāli" pa to laiku neko citu, kā šausmas, nemaz nespētu domāt, kur nu vēl strādāt. Toreiz atjēdzos tikai tad, kad puika pazvanīja un pēkšņi sapratu, ka šo laiku neesmu domājusi un uztraukusies. Murgs attiecībā uz "kas tikai nevar notikt" bija beidzies uz visiem laikiem. Tāpat pēkšņi un negaidot pazuda bailes lidot ar lidmašīnu. Ja nemaldos, izmaiņas notika mazāk kā gada laikā.

Janetty, arī izbaudīji lieliskās Seroxata blaknes? :) Tā jau arī nav dzīve, bet nožēlojama eksistēšana kā zombijam. Labāk sameklēt kādu citu risinājumu.

Janetty, vai Tu lasi/pērc/abonē kādu žurnālu mammām? tādas jūtas skar daudzas mammas, calis.lv arī tusē daudzas mammas, kurām ir depreija, trauksme utt. mūsdienās par to vairs nekaunas runāt. man šķiet, ka Tu esi iedomājusies, ka Tev vienai uz pasaules tādas sajūtas. medmāsas šādā kontekstā vispār nevajag ņemt galvā. diemžēl mediķi nav izglītoti psiholoģijā; manuprāt, mammas drīkst būt visādas.

man bija kaut kur saglabāts viens links uz radioraidījumu, kad sameklēšu, iepostēšu, bet tur ideja bija tā, ka tad, kad mammai piedzimst bērns, viņā pamostas pašas sajūtas bērnībā, tas ir neapzināti un rada lielu trauksmi, ja agrīnais vecums ir bijis grūts.

Tev vajadzētu parunāt ar savu mammu, kas viņu nomāca tad, kad Tu piedzimi. Pēc visām teorijām sanāk, ka Tavai mammai ir bijušas, kā tagad mēdz teikt, problēmas. to izprašana varētu palīdzēt Tev tagad.

cik nu es lasu un saprotu, tik Jūs abas ar blueberry esat labas mammas, bet kaut kā baidāties to atzīt.

tātad, dabūšu linku un iepostēšu mazliet vēlāk.

http://radio.maminuklubs.lv/lat/start/

jāpaskrullē uz leju un jāklausās 2009. gada 6. maija raidījums "Ko nozīmē būt īstai māmiņai?"

Janetty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Cossa
> Vājums, nespēks, libido uz nulles,
> nenormāla svīšana karstā laikā... Karstā
> laikā jutos ļoti slikti, likās, ka man
> paaugstināta temperatūra (ap 40).... svara
> pieaugums..... nezinu, bet ja nelīdzsvarosies
> garastāvoklis ar pašlaik lietojamām zālēm,
> būs jāatgriežas pie iepriekš lietotiem AD,....

Cik ilgā laikā likvidējās blaknes.

Es dzēru mirtazepin , nedēļu un sākās libido problēmas , tikai taisnības labad jāpasaka ,ka uz to brīdi jau 4 mēneši dzēru concor ( gan jau daudziem ar VD viņš ir ticis izrakstīts , jo taču sirds skrien ). Un concor tā blakne vīriešiem ir reāli izplatīta . Kā vakarā 22 iedzēru pirmos 15 mg AD tā pamodos otrā dienā ap 7 pilnīgi cits cilvēks ,izgulējies bez sirds klavēm ar pamatīgu optimisma un enerģijas lādiņu , un pēc pirmās eiforijas iezagās šaubas ,vai 9 stundas ir pietiekams laiks lai nostrādātu AD , apzvanīju vaiirākus paziņas plus dažus psihiatrus un tika izteiks viedoklis ,ka šis AD man ļooti piemērots ,trāpīts uz pareiziem receptoriem , vajagot tik turpināt .

Sirdsklaves pēc nedēļas AD par 99,9% pazuda ,
Par libido škiet nav pilnīgi vecās sliedēs(pagājuši 2 mēneši kopš nedzeru nevienu tablet ) , bet šī joma nav tk skaidri tverama ,kā sirds klaves.

existential fool
Kaapeec kaa zombijs? :) Ar Seroxat es jutos dzivesprieciga, aktiiva, sabiedriska, jutos laba mamma savam beernam...
Ceru, ka shis jaunais AD man paliidzees, sliktaa garastavokla leekmes notiek retaak, un patiikami ir tas, ka blakusparaadiibu nav :) Arii anotaacijaa mineetas daudz mazaak blaknes ne kaa Seroxat.... Peec ilgaaka laika saaka gribeeties miileties :))) un galvenais - beidzot varu beigt:) Tas viiru patiikami paarsteidza :))
Runcene
Es daudz lasu... esmu pat runaajusi par so teemu ar mammaam, bet taas bija taas mammas, kuraam shaadu probleemu nebija... calis.lv esmu sarakstijusies ar beedu maasaam, bet cik nopratu, visas tam tika paari ar AD un/vai psihoterapijas paliidziibu un nu dziivo dziivi... veselas un laimiigas. Tiesa, vinaam pirms dzemdiibaam depresija un SF nebija...
Ar zaaleem es nemos jau 4 gadus... IIlgaak par meenesi iztureet bez AD nevaru... Ja agraak, pirms kluvu ar mammu vareeju savakties, tad tagad bez zaaleem to vairs nevaru... Un agraak tas bija vieglaak - nebija lielaas atbildiibas par beernu.... vareeju atlauties jebkuraa briidii pabuut viena un nejusties vainiiga.... Bet cik sevi atceros, sliktaaa garastaavokla periodi un SF vienmeer mani mociija..........

Cossa
Nezinu, varbuut notiek arii briinumi :) bet AD pats agraakais, iedarbojas peec nedeelas.... Bet videeji - peec 2 nedeelaam... un pilniibaa par iedarbiibu var spriest tikai peec meenesa.... Vismaz taa rakstiits jebkuraa med. avotaa par AD....

Protams ,ka biju lasījis par iedarbības ātrumu , tapēc jau pēc 1-ās tablets brīnumainās iedarbības sašubījos.
Es domāju būtiski bij labs netraucēts miegs , kas mazās devās mitazapinam raksturīgi

Tik piebildīšu . Pie psihiatra ( diviem dažādiem ) aizskrēju kad parādījās ēšanas traucējumi , tad arī izrakstīja AD un neiroleptiķus kurus pat nesāku dzert. Ar sirdsklavēm kautkā jau biju apradis un reāli bij sakuša retāk parādīties un īslaicīgāk , parasti guļot tajā starpstāvoklī starp nomodu un miegu . AD kā jau minēju sirdsklaves likvidēju uzreiz par 99.9 %

Runcene
Paldies par maminukluba sarunu! Man patika A.Plumes vaardi par kruutsbarosanu... par taam kampanaam, kuras mudina mammas barot ar kruuti.... Pluume ieteica arii otru kampanju - par atbalstu taam mammaam, kuras LOTI centaas, bet neizdevaas... Ar praatu saprotu, bet tie lielie plakaati "es par mammas pienu" mani saapina, tracina, sadusmo utt.... juutos nepilnveertiga... Taada juutos, kad veeroju mammu, kura baro ar kruuti, piemeeram, parkaa man blakus apseedas jauna maamina, atpogaaja bluuziiti un ziidiija beerninu... es jutos SLIKTI.... :( uzvirmoja arii visas saapiigaas atminas... arii fiziskaas saapes, no samociitaam kruutiim, no kuraam vareeju izspiest tikai pa pilei, bet meitina raudaaja needusi, pati arii centaas izsuukt.... man likaas, visa pasaule sabruka, arii tagad saap... un saap arii tuvinieku vaardi par maates piena veertiigumu.... ieteikumi nomierinaaties un justies laimiigai - tu tacu kluvi par maati..........

Janetty

Kurš bij tas AD ar Tevis nosuktajām blaknēm .

Janetty, kas tad tas par jauno AD, kuru Tu lieto, kurš pat paaugstina libido? Cik man zināms- tie visi ir ļoti naski uz libido apspiešanu.

Visi šeit TĀ baidās no neirolepiķiem, ka pat nesāk dzert. :)))

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Janetty, kas tad tas par jauno AD, kuru Tu lieto,
> kurš pat paaugstina libido? Cik man zināms- tie
> visi ir ļoti naski uz libido apspiešanu.
>
> Visi šeit TĀ baidās no neirolepiķiem, ka pat
> nesāk dzert. :)))
Ja Tu domā to manu tekstu par neiroleptiķiem , tad varbūt būtu sācis dzert tikai no AD ļoti ātri tāds miegs ,ka ātri uz gultu un man domāto neiroleptiķi (lai labāk gulētu) pat nepaspēju iedert , Protams arī nesāku jo ar miegu viss ok

Paslaik lietoju Ixel (milnacipram)... vins nepalielina libido, bet vnk to mazaak pazemina salidzinot ar citiem AD! Sexuaalajaa jomaa atgriezos savaa iepr. staavoklii (es vienmeer esmu bijusi kaisliiga).... Neiroleptikus nevaru vispaaar lietot... Betamaks iztureeju 2 menesus - biju mieriga kaa tanks (ne kaa zombijs) , it ka labi, bet fiziologiski nejutos par sievieti (man bija pretiiga pat doma par sex, izbeidzaas MR un emocijas vispaar pazuda...).... Betamaks buutu pasaa reizee sexuaaliem maniakiem :))) Murgs kautkaads... tad jau Seroxat 100 reiz labaaks! Pedejaa viziitee doks ieteica lietot ar Ixel Kventiaks 3 reizes diena... Jo man bija saakusies histerija pie vinas, un vispaar, es nevareeju bez drudza iziet aaraa, garastavoklis bija zem jebkadas kritikas.... Uz nakti izdzertais Kventiaks lika man guleet mirona miegaa, bet no riita iedzertais lika man justies kaa zombijam, man bija pat gruuti parunaat, sakoncentreties elementaaraam lietaam, darbaa gandriiz nokritu no kreesla - tik loti naaca miegs.... Likaas, es izdzeeru vodkas kokteili ar miega zaaleem... Atmetu ar roku un vairs nelietoju. Atskiribaa no Betamaks, Kventiaks iztureeju tikai 1 dienu.... So 2 ned. laikaa lietoju Ixel ar Lexotanil (minimaalo devu). Riitaa brauksu pie doka...

Pērnā gada decembrī kādas 2-as dienas uz nakti padzēru neiroleptiķi truksal , un uzreiz viss ko rakstīja Janetty ,un galvenais trauksme pieauga + papildus stres par strauju libido zudumu .

...pasmīnēju...johaidī, kas tas ir - libido...kārtejais smukais un nesaprotamais burtu salikums vienkāršai štellei - gribās nopisties...:)

...uzmodelēju mazu sarunu:
...klausies, man uznācis spēcīgs libido...vai nevēlies veikt ar mani dzimumaktu?, jo mana vagīna pludo no domas vien par tava dzimumlocekļa ieiešanu manā makstī...

...neizi, kā tas viss varētu būt salikts domās..tikpat tizli, vai tomēr savādāk???

Libido- tas ir veids kā pateikt to zolīdi. :)

existential fool
Ko Tu pašlaik lieto? Vai Tevi trauksme arī moka? Cik noprotu, zāles Tev ne visai palīdz? Vai Tu apmeklē kādus pasākumus, pareizāk jautājot - vai vari saņemties (jo rakstīji, ka Tev ir SF)....

------------------------------------------------------------



Edited 1 time(s). Last edit at 22.08.2010 00:45 by existential fool.

existential fool
Tas ir tas pats Kventiax, kuru es izturēju 1 dienu :) Bet ar SF palīdz cīnīties arī vairāki AD.... !

Esmu izmeģinājis kaudzi AD un pret sociālo fobiju neviens īsti nelīdz. Trankvilizatori- jā, tie līdz, bet tos nevar dzert regulāri.
Man liekas, ka zāles nav īstais veids kā tikt galā ar soc. fobiju. Kā jau Runcene bieži saka- tur jāmaina ir domāšana. Bet tas tikai teorētiski ir iespējams, bet praktiski- kā nu kuram. Dažiem izdodās. Vairumam nē. Nu ta kaut kā.

Laikam būs jāsaņemās psihoterapijai, jo SF reāli traucē dzīvot jau kopš bērnības.... Bet ja salīdzina ar depresiju, tad depresija ir vēl lielāks briesmonis. Ja ir SF, tad savu stāvokli vari kontrolēt, neejot uz pasākumu, kurš tevi biedē.... bet depresija ir neatkarīgi ne no kā.... Lai gan... domāju, ka SF ir depresijas cēlonis un vispār... nepārtraukta ilgstoša trauksme pamazām cilvēku iedzen depresijā...

...blakus janetty un eksistenciālais duraks šeitan pauž domu - nūūūū, trankviļus nevar dzert regulāri...paskaidrojiet man, lajam, kāds iemesls ir tam, ka šīs dievišķās ripas nevar brūķēt ilgstoši???..kas i,izveidojas pieradums???...kas ir tas, kas liet te brēkāt, kratot rādītājpirkstu - nu, nu, nu, nedzer trankvili....:)

Ja gribās piedzīvot visbriemīgāko athodu savā dzīvē un beigās no tā nolikt karoti- tad trankviļi ir īstie uz kuriem uzsēsties. :) Es nebrēkāju, bet saku, ko zinu un man nav žēl pabrīdināt kādu citu, kas to varbūt nezin.