....tas tā ir, vai man tā tikai šķiet.... bet kāmēr es te ierakstīju pa kādam komentāram (sevišķi pēdējā mēneša laikā), forumieši aktivizējās.... neieskatījos 3 dienas.... klusums.... :)))

Jā tā ir :) Man tas pats. Neviens neko neraksta un ko tad es ar atkal par to pašu. Nekas dižs jau nav mainījies. Ja nu vienīgi neskatoties uz visām zālēm tie VD simtomi pastiprinājās pēdējās dienās. Tā kā zāles vienas pašas nav nekādas lielās glābējas. Kaut gan bez tām es laikam būtu dziļākā bedrē.

man šķiet, ka jebkurš, kurš raksta atklāti un diezgan daudz (vispār Jums abām ar blueberry padodas rakstīt), rosina citus domāt... tā tas ir, turklāt sabiedrība šeit nebūt nav vienaldzīga pret intensīviem meklējumiem.

nekāda saruna neraisās, ja kāds vnk uzraksta: ko lai es daru??? vai: iesakiet "tiešām labu psihiatru" :))) liekas, fuck, nu cik var ieteikt un rakstīt vienu un to pašu, vai tad nevar pameklēt...

Mjaa... tagad, kad juutos labaak, rakstiisana vairs nepadodaas :))) Visgaraak es rakstiju, kad jutos vissliktaak...
Fuzzy Tev ir tikai VD vai arii depresija? Vai psihoterapija neliidz?
Es pamazaam atlabstu.... atkal apkaarteejaa pasaule atguust kraasas, psihoshana gandriiz nenotiek... ar radiniekiem atkal uzlabojas atieciibas... Pavisam labi nav, bet progress notiek :) Otro dienu nejuutu nepieciesamiibu lietot Leksotanil (agraak bez vina no stresa vai giibu)..... Turpinu lietot Ixel un 3. dienu - Fluanxol....
Starpcitu, aprunaajos ar doku par psihoterapijas lietderiibu manaa gadiijumaa... Vina atbildeeja, ka taaa noteikti dereetu kaa papildus liidzeklis, bet trauksmaino depresiju ar histeerijaam visticamaak, neizaarstees, jo ar shiim kaiteem kaa izraadaas , esmu dzimusi (aprunaajos ar mammu) un taada ir mana psihe... Biju briiziem loti nemieriigs beerns un briiziem - loti nomaakts, kautriigs un pat agresiiva.... Reti - dziivesprieciiga.... Kad piedzima maasa - beernins kaa saulstarins, tas laikam kompenseeja mammas mociibas ar mani.... Nezinu, vai bija veerts tajos padomju laikos apmekleet neirologu vai psihologu.... bet nu tas jau senaa pagaatnee.... Nesen apskatiiju savas beerniibas bildes.... noshokeejos... cik daudz bildees es esmu bez smaida, skumjaam aciim, ... skaista meiteniite gariem tumsiem matiem lielam brunaam bailiigaam, kautriigaam stirnas aciim.... citaas bildees, saspringta un nervoza.... Pareejie beerni smaida vai smejaas, bet es jutos neomuliigi.........
Psihoterapija seviski paliidz pie reaktiivaas depresijas.... bet tas nav mans gadiijums... jo nav objektiivu iemeslu (nelaime, tuvinieka naave vai tml.)... Varbuut tas ir savaa zinjaa iedzimts... mana mamma biezhi ir nervoza... varbuut tas mani ietekmeeja beerniibaa? Bet katraa zinjaa, meeginashu tikties ar psihoterapeitu....

es nepaļautos uz vienu viedokli par to, vai Tev tā ir vai nav reaktīvā depresija... tas, ka tā vienkārši it kā nevar redzēt iemeslu, nenozīmē, ka depresija nav reaktīva;

būtu derīgi parunāties ar mammu, kā viņai pašai gāja, kad Tu biji piedzimusi, kā viņa jutās utt. kā viņai gāja, Tevi gaidot; vai viņa jutās labi...

es neesmu speciālists, tāpēc nemācēšu ļoti precīzi pateikt, bet, ja Tu šo visu esi dabūjusi pirmsvalodas periodā, ir psihoterapijas metodes, kuras tam tiek klāt. psihoterapija strādā arī ar ļoti traucētiem cilvēkiem.

Tavam psihiatram ir pārāk maz informācijas, lai tik droši pateiktu; psihoterapeiti parasti nav tik pārliecināti, jo reizēm var būt visādi negaidīti pavērsieni.

Par to VD man neviens tā konkrēti nav uzlicis diagnozi, bet to es pats izsecināju palasot internetā informāciju par VD. Tā man ir diezgan izteikta un spēcīga. Pašam liekas, ka tas traucē visvairāk. Nebūtu tie VD simptomi es ietu kā tanks un vispār nedomātu neko. Bet tagad dzīve piespiež. Un es joprojām nevaru īsti samierināties, ka neesmu perfekts un tik izturīgs cik gribētos. Par depresiju viens ārsts tādu diagnozi papīros ierakstīja. Tā kā man ir SF, VD un depresija. Kas no kā radies un kas ko izraisa nezinu, bet nu sačakarēts prāts man ir diezgan spēcīgi. Ātrs risinājums te laikam nav gaidāms, jāmēģina saskatīt kādu pozitīvo pusi, ka citiem varbūt ir vēl sliktāk. Pie psihoterapeita eju, bet nepalīdz tik ātri kā gribētos. Vai nu arī nav īstais. Varbūt, ka vajadzētu mainīt, bet nezinu kā atrast labāku. Kaut gan cik saprotu izvēlei vajadzētu būt, jo es tagad maksāju 20 Ls par reizi. Cena vēl palikusi trekno gadu līmenī.

Fuzzy
Pie psihoterapeita nekas neiet ātri.
Tas Tev pašai/pašam jājūt, vai psihoterapeits ir "tavs".
Ls 20 ir dārgi. Mans "āzis" par dienas laiku tagad ņem Ls 10, vakaros Ls 15.

es jau arī teiktu, ka Ls 20 tagad ir dārgi...

varbūt vari mēģināt parunāt par cenu.

Nezinu, vai 20 ls tagad ir dārgi vai lēti, bet mans psihiatrs (es viņai uzticos) , ieteica, pēc viņas vārdiem, "ļoti labus" psihoterapeitus ar lielu pieredzi un arī praksi ārzemēs, SĀKOT ar 30 ls par reizi... tas bija kādu gadu atpakaļ... bet ne "treknajos" gados....

minētais "āzis" pilnīgi droši ir ļoti labs psihoterapeits... viens no tiem, kam ir ja ne vislielākā pieredze, tad liela gan. tātad, ejot dienas laikā, ne vairāk kā Ls 50 mēnesī.

bet nu izvēle, protams, ir paša ziņā... un, ja iesaka ārsts, kam cilvēks tic, tad tas ir svarīgi.

bet citādi par Ls 15 tagad noteikti psihoterapeitu var dabūt. es nevaru iedomāties iet par Ls 30, nemūžam, turklāt ņemot vērā, ka tur liels ir paša darbs... man būtu žēl naudas. tas iznāk ne mazāk kā Ls 120 mēnesī. ja vēl psihoterapeits vēlas, lai klients iet 2 x nedēlā, tad jau pakalpojums ir pieejams tikai miljonāru meitiņām :)))

tie, kas prasa ļoti lielu samaksu, vienkārši pozicionējas, ka ir ļoti ekskluzīvi. varbūt kādam pie psihoterapeita tā gribas justies, nezinu. tad jau abiem labi.

Cik tad reizes nedēļā , Runcene , pēc Tavām domām, jāiet pie psihoterapeita? Doks pateica, ka VISMAZ 2 reizes nedēļā.... no lieteratūras par šo tēmu arī sapratu, ka ne retāk par 2 reizēm...

ja godīgi, tad par obligātām 2 reizēm esmu dzirdējusi tikai Latvijā, turklāt no speciālistiem, kuri uzskata, ka psihoterapija ir medicīnas apakšnozare. tas ir pārāk tālu no tā, kā es redzu cilvēku un psiholoģisku grūtību rašanos.

es domāju, ka vajag ne biežāk par vienu reizi nedēļā in general... tas ir cilvēka darbs ar sevi, nevis ārstēšana vai masāža.

Cik zinu, 1x nedēļā ir optimāli, lai kārtīgi pastrādātu abi. Var būt runa par extra reizēm, kad kaut kas nopietns gadījies vai reakcija uz iepriekšējo sesiju ir parāk smaga.

Jā nu ne jau cenā tā lieta. Kaut kur tepat forumā lasīju, kā viena persona izteicās: "manai veselībai cenas nav" :) Ņemu visādas papildu haltūras un kaut kā galus savelku. Vienkārši baigi esmu iebraucis sviestā ar tām problēmām, ka nekas cits neatliek. Dažreiz liekas, ka paliek labāk, tad atkal pie kādiem lielākiem stresiem (biežāk gan iedomātiem) viss nobrauc lejā.

ir jau arī svarīgi, lai terapeits patiktu, tāpēc ne vienmēr var uz cenu skatīties. bet, ja nu cilvēkam tagad būtu doma ko pasākt, tad ir starpība, vai viņš maksā Ls 50, kaut Ls 100, vai Ls 300 (ejot 2x ned.).

Ja runāt par SF, tad psihoterapeits ir izmesta nauda vējā. Labāk kaut kādas grupu terapijas vai tā kognitīvi biheiviorālā, vai nu kā tur viņu sauca, terapija. Vai vēl labāk- pārdot visas savas mantas un aizbraukt nafig kaut kur uz Indiju vai nezin kurieni, kur skarbi apstāļi un padzīvot primitīvā izdzīvošanas režīmā. Tas varētu sakārtot daudzas lietas galvā. Nu bet tas tā tikai teorētiski spriedelējot.

Man tās jūsu minētās naudas summas būtu žēl tā notriekt- tad jau labāk nodzert vai nokumārīt... :)))

...i to vairāk tolka būtu...

...ātrāk vismaz varētu tikt pie aknu cirozes vai plaušu vēža un tad izbeigtos viss šitas sviests...



Edited 1 time(s). Last edit at 04.06.2010 17:26 by existential fool.

Es vienkārši negribu padoties. Ceru vēl uz ko labu savā dzīvē. Nodzerties un nonarkoties vienmēr vēl varēs paspēt. Vienīgais, kas mani tur uz ūdens tā teikt ir neatlaidība, spītība un cerība.

Nē, nu es protams novēlu veiksmi visiem cīņā ar savām problēmām. Neatlaidība un spītība man gan nekad nav piemitušas un cerību es jau arī pirms krietna laika nozaudēju.

Un naudas vispār ne santiķa pie dvēseles. :))

Es domāju, ka SF gadījumā tieši psihoterapeits arī varētu ko mainīt. Ja nē, tad es nezinu kas. Jo bailes/problēmas jau nav vispār, bet tikai uz konkrētām situācijām.
Dažreiz man atkal liekas, ka tā ir bioloģija, piemēram garastāvoklis, tas mainās kā pats grib.
Vai arī, kad acs nervs raustās vairākas dienas pēc kārtas.
Arī man savulaik terapeite skaidri pateica 2 reiz ned., tomēr, kad atbildēju:" es tik biezi nevaru" - ieteica vērsties pie studenta, ko arī izdarīju, bet bez rezultātiem(bet specs bij psihologs).

Aha, forums atkal aktivizeejaas :)) Man radaas jautaajums - cik ilgi jaagaida, kamer iedarbojas Fluanxol? Zinu, ka AD - pat ap meenesi, bet neiroleptiki? Lietoju pa 2 tbl dienaa (katra pa 0,5 mlgr)...... jau 4 dienas... Dziivee viss ok, bet garastavoklis vienalga pazeminaats, trauksme tik loti vairs nemoka...