"Ko dara labs speciālists? Viņš nemeklē, kur ir problēma, viņš meklē, kur ir risinājums. Ja es dziedātu katram līdzi, cik gan nelaimīgs viņš ir...
Es daru visu iespējamo, lai viņiem nāktu smiekli un viņi aizietu pacilātā garastāvoklī. Jo, redz, patiesībā ir tikai divas emocijas. Pirmā cilvēku ceļ, otrā nogāž. Viena asinis rada sārmainu vidi, otra skābu. Ja vide ir skāba, sākas slimības un kreņķi. Sārmaina vide savukārt rada koncentrētību, prieku, jautrību. Tā, kas veido skābo, ir žēlošanās. Un nav svarīgi, vai es žēlojos tev vai tu man- mums abiem ir slikti, un tu apkārt redzi tikai tos, kas žēlojas un nepamani neko labu.
Otra emocija, kas cilvēku maina uzreiz momentāni- pat izrauj no saskābušā žēlošanās stāvokļa- ir atzinība.
...
Samērā daudz cilvēku praksi ar ēšanu un emocionālo brīvības tehniku neturpina tikai tāpēc, ka pirmajā reizē tas uzreiz nostrādā, un viņi pēkšņi saprot, ka viss mainīsies- vairs nečīkstēs, dzīvei būs citas krāsas. Un tā tak cūcība- atņemt čīkstēt prieku un potenciālo līdzjūtību!"

Citāts no "Patiesās dzīves" intervijas ar Robertu Lācīti

(pārlasu vecus žurnālus:D)

mees visi esam slinjkji, bet dazhi ir slinkaaki par mums - un tie izveelas chiiksteeshanas celju :)

Tas ir fakts. Lasot šo rakstu es apēdu veselu šokolādi- man jau kādu laiku nākas apciemot vietu, kura kā neparedzamās nākotnes perspektīvas patiešām var uzdzīt depresiju.
Bet šis raksts man atkal lika sarosīties:D

inka11, izskatās, ka Tev ir bijusi smaga bērnība...

Man, starp citu, agrāk arī bieži tika teikts, ka mana nespēja komunicēt ar cilvēkiem t.i.- sociofobija ir manis paša slinkums.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.06.2010 19:57 by existential fool.

fufeļains raksts vispār

Es esmu redzējis lielos brašuļus, kas skandināja, ka justies slikti ir vājums, mazdūšība un slinkums, bet kā smejies, kā nē- pēc vairākiem gadiem smagākos apstākļos- šamejie pārvertušies par kusliem čīkstētājiem. ha Šitie štruntīgie padomiņi ir plika sūda vērti. Ja jums viss ok, tad ejiet vingrojiet, dziediet un dejojiet! Ko jūs šeit nieki laiku notriecat?

Tipiskais čīkstētājs.
Man arī kādreiz gribas gulēt un necelties, un tā var gulēt un necelties arī. Bet tikko piecelies (lasi- izcel sevi no gultas) un sāc darboties, enerģija arī sāk cirkulēt. Ja vēl izdomā kaut ko, kam galā rezultātā ir gandarījums, visa vēlme gulēt un necelties pāriet. Jā, es piekrītu, kā tā ir tāda vieglā forma, bet pilnīgi ticu, ka nav varianta jebkurā formā- ir jādarbojas.
Un re, ēdiens arī var palīdzēt. Un par Roberta Lācīša pieminēto EFT var palasīt internetā (es kā sliņķe gan tikai izkopēju rokasgrāmatu, bet nopietnāk pievērsusies neesmu).

Tu vienkārši neesi vēl pabijusi eksistences tumšākajos nostūros un es to protams arī nenovēlu.

kad man bija galīgs pī, es tiku barota pēc visiem labturības noteikumiem. esmu tūkstošām reižu to rakstījusi. ne vella nelīdzēja. tagad es bieži ēdu ne visai pareizi, un tas nekaitē.

ne tur kāda vaina, ne slinkums. to vispār nevienam neiesaku klausīties, kur nu vēl taisnoties, ka neesat vainīgi un slinki.

turklāt raksts nav par depresiju. Lācītis nav speciālists šajā jomā.

pati savulaik biju iekritusi gan pareizas ēšanas, gan uztura bagātinātāju, gan vingrošanas slazdā. es, piemēram, gandrīz noliku karoti. varbūt bez tā nebūtu vajadzīga slimnīca, bet rumpis bija tik nodzīts, ka vispār nekas iekšā neturējās. svars līda zem 50 pie mana 172 ar visu pareizo ēšanu.

depresija prasa mainīt koncepciju par sevi kā personību, iemīlēt sevi un saparast, ka dzīvojam citu dzīvi, ne savu, bet dažkārt depresijas brīdī vispār nekas nedomājas. tad nu ietekmējiet gan to ar āboliem 3x dienā...

Runcene, Tu nebūsi pareizi ēdusi. Ar pareizu ēšanu nevar nolikt karoti. Rakstā nu nekādi nebija rakstīts, ka jāēd āboli 3x dienā. Patiesībā runa ir par to, ka visu var ietekmēt arī no citas puses. Organisma ķīmiju maina gan domāšana, gan uzturs, un ne tikai. Ja nekas nedomājas, kā gan var mainīt koncepciju pret sevi kā personību? To var darīt tad, kad jau no citas puses ir ievesta kārtība.

existential fool
Es Tevi loti labi saprotu, diemzeel... Man klaat pie visa par baileem no komuniceesanas ar cilveekiem paarmeta, ka esmu iedomiiga, dusmiiga, nemiilu cilveekus .... uhh... kaa tas saapeeja, tajos laikos, .... beerniibaa, pusaudzes gados, kad par so slimiibu veel neko nezinaaju....

Dr. Roberts Lācītis neuzskata, ka ar uzturu var IZĀRSTĒT depresiju. Ja cilvēkam visas sistēmas ir ciet, tad ir citas pieejas, kas strādā un kas ir lietojamas. Gremošanā, kā redzams no šī foruma, tādos gadījumos parasti nekas vairs nav kārtībā. Nav nozīmes, ko tur liek iekšā un ar ko šķīsta.

un nudien nevajag pārmest depresijas māktajiem, ka viņi ir slinki un kādi vēl tur. tas ir ļoti popolārs viedoklis, kura dēļ daudzi, starp citu, izdara pašnāvības, jo spiediens, ka esi slikts, ir ļoti smags. bet ārsti ir atzinuši un vairkkārt pauduši, ka ar tādām domām nevajadzētu mētāties. tas ir nežēlīgi.

bārddziņu līmenis tieši psihiatrijā ir ļoti bīstams. mana mamma savu depresiju “ārstēja” sektā (te arī vairrākkārt lasīti aicinājumi vērsties pie kāda no dieviem), kamēr pazuda melnajā caurumā (un sektā ēda baigi pareizi visādu mūsdienu gudro izpratnē), kādas divas paziņas "ārstējās" ar uztura bagātinātājiem par Ls 100 mēnesī., tās visas ir lietas, kuras saprāta līmenī kādam var derēt, kādam ne. man nekādas šādas kampaņas nav derējušas.

tagad es, piemēram, dodos ļoti garās pastaigās (10–15 km); tas ir viens veids, kā es sakārtoju savu domu pasauli, bet šaubos gan, vai tas der visiem.



Edited 2 time(s). Last edit at 07.06.2010 07:49 by Runcene.

Kategorisms jau nu noteikti nav tas, kas kādreiz būtu palīdzējis. Protams, jebkura veida palīdzība var palīdzēt, bet nevajag sludināt, ka tas ir vienīgais veids.
Vēl trakāk ir kādam, kam viņam šī dzīve jau līdz kliņķim, borēt, ka viņš ir pats pie tā vainīgs, jo slinks. Jēziņ, cik labi, ka man šopavasar, tajos tumšākajos brīžos neviens tāds "pareizais" negadījās tuvumā. Nu nepalīdz ne pārmetumi, ne aicinājumi saņemties. Nu draugi, kādam no jums pie caurejas palīdzēs atgādinājums, ka pats to caureju piesauci, jo vakar saēdies draņķus? Vai varbūt palīdzēs uzmundrinājums, sak, tu saņemies, neskrien uz tualeti katras desmit minūtes?

fu, ieliidu es te pie jums depresiivajiem, un tagad , inka, raksti :))))

bet nav laika.
nav laika staastiit par savaam depresijaam un pashnaaviibas meegjinaajumiem, par buliimiju, anoreksiju, KZS, savu pieredzi ar AD un UB utt :)
da i kam tas vajadziigs.

atcerieties vienu - juus neiesiet unikaali ar savaam kaiteem, klau, daargie, bet kaapees jums negribas buut ar kaut ko unikaaliem???
kaapeec?

radoshums paliidz izraapties no bedres.

Mani tikai psihoterapeits spēja izārstēt no šausmīgās vainas apziņas par savu slinkumu. Tagad, kad uznāk, vismaz varu bez sirdsapziņas pārmetumiem sev pateikt "tev ir tiesības neko nedarīt". Ja sevi piespiestu, muļļātos visu dienu. Otrā dienā (vai pat trešajā) izdaru to stundas laikā un ar prieku.
Neskatījātie vakar veco labo filmu "Krietnais Vils Hanters"? Cik smagi bija nonākt pie tā, lai reāli pieņemtu "tā nav tava vaina".

Runcenei
Raksts ir garš (žurnāls ir 4. janvārī izdots), visu nepārrakstīsi.
Vēl mazliet:
"Ph līmenim asinīs jābūt 7.4, tad viss ir normāli. Ja iet uz skābo pusi, rodas depresija, apātija, neko negribas, cilvēks kļūst kā veca trauku lupata."

Varbūt tā arī pamazām attīstās depresija, lietojot nepareizu pārtiku? Plus vēl kādi blakus apstākļi, un slimība klāt?

Un tajā rakstā nav tikai par pārtiku un ēšanu, arī par citiem faktoriem un, kā jau minēju, arī par EFT, ar kuras palīdzību (bez makrobiotikas) cilvēki ir izārstējusies no depresijas.

Man ir dziļas aizdomas, ka daudziem savs stāvoklis, tradicionālie līdzekļi- AD, psihiatrs, zāles, psihoterapeits, ir komforta zona, no kuras negribas līst ārā.

Es arī noskatījos to filmu. Dzīvē gan tā laikam reti notiek, vienā brīdī tu sāc raudāt un visu saproti un tiec pāri. Problēma atrisināta. Man tā pagaidām neizdodas. Bet tā vispār interesanti kādas tam Vilam bija attiecības ar cilvēkiem un viss radies no tās sačakarētās bērnības. It sevišķi zīmīgas bija tās viņa attiecības ar to meiteni.

strawberry wrote:
"Varbūt tā arī pamazām attīstās depresija, lietojot nepareizu pārtiku? Plus vēl kādi blakus apstākļi, un slimība klāt?"
Super teorija...

Fuzzy
Es arī domāju, ka dzīvē lēnām viss mainās. Bet mainās. Vilam jau mūsu vainas īsti nebija, tāpēc pieņemu, ka gan jau varēja būt arī tā. Un samērā ātri viņi tika galā. Pie mana "āža" ir gājuši diezgan daudz man zināmu cilvēku zinādami manu attieksmi. Ar salīdzinoši nelielām problēmām. Parasti pietika ar dažām reizēm, lai cilvēks atkal būtu uz strīpas.

Alstere Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> strawberry wrote:
> "Varbūt tā arī pamazām attīstās depresija,
> lietojot nepareizu pārtiku? Plus vēl kādi
> blakus apstākļi, un slimība klāt?"
> Super teorija...


Ja neatbilst klasikai, tad "super teorija"?
Es ticu, Alstere, ka Tev ir izdevies mazināt visas savas sliktās sajūtas, bet dziļākas sapratnes Tev nav. Ja pār Tevi nekādas vētras nenāks, gan jau būs labi, bet ja nāks, Tu būsi turpat, kur bijusi, un Tev atkal būs jāiet pie psihoterapeita.

strawberry
Labi, ka Tu visu tā zini. Es gan nē.
Ja kas, dzīves vētru (arī ļoti nopietnu) ir bijis daudz, gadās tagad un nešaubīgi vēl būs. Kā reiz šajos periodos visas depresijas, VD un citas figņas atkāpjas. Man ir sapratne vismaz par šo fenomenu.
Un apsveicu Tevi, ka Tev ir dziļa sapratne par visu, vismaz psihiskās veselības jomā.

Kā mazs bērns, Alstere :DDD

Paldies par komplimentu. Ja cilvēks nespēj sagalabāt sevī bērnu, tad pārvēršas par gudro pamācītāju. Viņa bērniem/ mazbērniem tas reizēm izvēršas par traģēdiju.

Man personīgi liekas, ka visas tā teorijas par pareizu dzīvesveidu, labi ēst, labi gulēt ir diezgan sviestainas. Pazīstu daudzus cilvēkus, kas naktīs tusē paguļ stundas četras tad visu dienu darbā, ēd kas pagadās. Un viņiem nekādas depresijas. Bet es varu ēst vitamīnus, auzu putras u.t.t. Izgulēties, neizgulēties. Kaut kā jūtams uzlabojums no tā vien nav.

Man liekas, ka jebkas, ko dari sevis labā, nepazūd, pat ja uzreiz nepalīdz. Un vēl man liekas, ka nekas, pilnīgi nekas nav panaceja. Ne ēdiens, ne vingrošana, ne miegs, ne garas pastaigas, ne arī zāles, un ne psihoterapija. Pat automobilim, pēc būtības ļoti vienkāršam mehānismam, vajag gan degvielu, gan eļļas, gan detaļas nomainīt, dubļus nomazgāt, un vēl visādu kaudzu visādu darbību, par kurām man pat nojausmas nav.

Alstere, Tevī ir tas nobijies un apvainojies bērns. Tas nav tas bērns, par kuru prieks mazbērniem:)

Fuzzy, tas ir līdz brīdim. Kaut kādu laiku cilvēks var turēt pārslodzi, bet kaut kad tomēr sāks kaut kas buksēt.

gaga, tā tas ir, tāpēc vienmēr ir derīgi paskatīties, kas tad tai mūsu sarežģītajai mašīnai vajadzīgs.

par to, ka pārtikai ir ZINĀMA saikne ar serotonīnu un citām svarīgām vielām smadzenēs, jau neviens nestrīdas, turklāt par to ir klīniski pētījumi; bet, ja kaut 50 Lācīši teiktu, ka ar to vien ir līdzēts, es teiktu, ka viņam nav taisnība.

un man prieks, ka Alsteres mazbērniem ir tāda ome, Tu, kā vienmēr, strawberry, kļūsti netaktiska un apvaino personiski, ja kāds neakceptē Tavas mūžīgās grandiozās pārtikas idejas. ko Tu zini par Alsteri un viņas iekšējiem bērniem... jedritvaikociņ psihoanalītiķe...

Par ko tā filma bija (Krietnais Vils Hantings)? Pēc nosaukuma liekas, ka esmu redzējusi, bet neatceros, par ko tur bija. Man ļoti patīk filmas ar psiholoģisku ievirzi,. Vispār ļoti patīk arī filmas par šizofrēniķiem un tādā stilā.