Gribētos dzirdēt reālas atsauksmes, vai AD (kādi?) ir palīdzējuši pret panikas lēkmēm? Kā arī tiem, kam bijušas izteiktas problēmas ar psihosomatiku (tahikardija līdz pat 180, asinspiediena svārstības līdz 180/100, galvas reiboņi, nestabilitāte ikdienā utt.), cik ilgā laikā psihoterapija ir palīdzējusi to novērst, un kā jūs ar to visu tikāt galā tajā laikā.

Īsumā par sevi - ar visu augstākminēto saskāros apmēram pirms 7.gadiem. Sākumā tika pamēģināti AD, divu veidu (Cipralex, Seroxat), bet īsti jau panikas lēkmes nenoņēma (toreiz tā bija galvenā problēma), tāpēc tika atmesti, un uzsākta psihoterapija. Apmēram gada laikā tiku vaļā no panikas lēkmēm un sliktās pašsajūtas. Psihoterapiju pārtraucu, jo terapeite aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā. Tā kā simptomi bija pazuduši, tad neuzskatīju par vajadzīgu psihoterapiju turpināt. Toreiz vēl ļoti maz ko no tā visa sapratu. Tā kādus trīs gadus nodzīvoju, bez manāmām veselības problēmām. Pa šo laiku piedzima bērns, biju uzņēmusies lielu darba slodzi, un viss atgriezās pieckārtīgi atpakaļ. Apmēram 10.mēnešus atkal jau eju pie psihoterapeita 2xnedēļā, bet uzlabojumi ir gaužām niecīgi. Gribu piemetināt, ka simptomi ir tik izteikti, ka reāli nevaru strādāt, kā arī dzīvot kaut cik reālu dzīvi. Esmu spējīga mazliet strādāt mājās (ir tāda iespēja), kā arī nedaudz veikt kādus mājas darbus, tas arī viss. Ārpus mājas spēju aizbraukt tikai līdz psihoterapeitam. Visu šo laiku mēģināju iztikt bez AD, ik pa laikam Xanax tika palietots, bet nu jau tāda dzīve apriebusies, tāpēc ar savu psihoterapeitu, kas ir arī psihiatrs, nolēmām tomēr pamēģināt AD (Stimuloton - sertralinum). Lietoju otro nedēļu, bet manas panikas lēkmes tikai pieaug, kaut gan pa šo laiku, jau tās bija mazinājušās, kā arī palikušas vieglākas. Nu jau esmu izmisumā, cik ilgi bez AD, ja tie nepalīdz, vēl būs jāiet pie psihoterapeita, lai pazustu panikas lēkmes un visas psihosomatiskās izpausmes.

Sorry, ka sanāca tik gari.

Man savulaik palīdzēja tikai un vienīgi Alprozolam (tas pats xanax).

Man paliidzeeja Efexor, ko lietoju jau gandriiz 2 gadus. Bet papildus 5 meenesus gaaju pie psihologa (kopaa 17 reizes) + kognitiivaa terapija. Peedeejaa panikas leekme bija pagaajusaa gada oktobrii. Pirms tam lietoju tricikliskos AD + fluanxol, it kaa jau paliidzeeja, bet trauksme un panikas leekmes taapat ik pa briizam uzpeldeeja.

man savulaik ar šādu stāstu psihiatrs rakstīja pretepilepsijas medikamentu orfiril (valproskābe), ir arī citas preču zīmes; vēl ir arī t. s. neiroleptiķi, bet jārēķinās, ka tie var būt eksperimenti, eksperimenti, eksperimenti. visas zāles var savstarpēji kombinēt.

es neesmu ārsts, bet vienkārši no vērojumiem secinu, ka visgrūtāk iet, ja ir stipra panika, nakts murgi, lēkmes utt.

psihoterapija ir tas pats, kas ārstēt kaut ko onkoloģisku. cīņa var būt smaga, cik ilga, to neviens nevar zināt. ja tas viss ir dabūts ļoti agrīnā pirmsvalodas vecumā, tad problēma ir dziļa. bērns var visu stāstu uzraut augšā, ļoti tipiski. pacietība un laiks.

man pilnīgi personiskais viedoklis ir tāds, ka jādara viss, lai var sociāli funkcionēt un neiziet no aprites. kaut vai kādu laiku 5 zāles dienā.

Es kā reiz esmu tas cilvēks, kas pirms apm. četriem gadiem dzēra antidepresantu Stimuloton. No kā panikas lēkmes tikpat kā beidzās. Dzēru vairāk kā gadu. Bet ir viens bet..... tieši uzsākot šīs zāles lietot, panika ritīgi man sākās. Līdz tam bija kādas 4 epizodes tikai. Zāļu lietošanas sākumā, man likās ka būs beigas, tās panikas, kas izpaudās uzsākot lietot Stimuloton, bija reāli drausmīgākas par parastajām, kamēr vispār zāles nekādas nelietoju. Bet tā kā ārsts man teica, ka par iedarbības efektivitāti varēs spriest pēc vairāk kā divām nedēļām vismaz, tad cietos, lai arī bija ļoti grūti un jutos sajukusi prātā. Un tad, kaut kad apmēram pēc 3-4 nedēlām vienu brīdi nejauši piefiksēju, ka vairs tā nejūtos. Vienīgais kas saglabājās visu Stimuloton lietošanas laiku bija nelabums drusku, bet centos uzreiz uzēst kaut ko virsū, lai pāriet. Tad mazinājās. Un vakarā ātri sirds darbojās, nevarēju uzreiz iemigt. Emocionāli arī bija savādāk.

Paralēli gāju pie psihologa. Pēc tā gada un vairāk lietošanas, ar ārsta ziņu pārtraucu, pakāpeniski. Lai arī attiešana bija ar elektrību ķermenī naktī, toties tīri labi iztiku gadus 3-4 bez jelkādām zālēm. Tikai ar vitamīnu atbalstu paretam.

Domāju, ka vēlreiz purvā nonācu tāpēc, ka uzradās smagas problēmas ģimenē, gan pašai, gan ar bērnu. Un ar pārdzīvojumiem mocīju sevi vairākus mēnešu, kamēr laikam org. atkal neizturēja.

Tagd lietoju citas zāles, un arī panikas lēkmes tikpat kā nav. Bet ir citas traucējošas lietas.

Tātad no manas pieredzes var izsecināt, ka abos gadījos, no panikas atbrīvojos. Bet ir jau jārisina tas, kas satrauc un izraisa to.
Arī patreizējās zāles uzsākot dzert, panika burtiski desmitkārtojās pirmajās laikā. TIk drausmīgi nebiju jutusies ne kad. Pat sviedri lija visu nakti bez mitas gandrīz.

AD lietošanas sākumā ir labi paralēli lietot kādu dienas trankvilizatoru, vismaz 2 ned. regulāri... es nezinu, kas dažkārt rada šo lielo trauksmi vienam otram (visiem noteikti ne), bet tā mēdz būt. neesmu lasījusi nekādu ticamu skaidrojumu. varbūt psiholoģija (bailes utt.), varbūt viela pamazām "sadraudzējas" ar galvu).

citiem AD vienkārši nelīdz, jādzīvo tikai ar trankvili. kā kuram būs, arī iepriekš nevar zināt.

Es arii pirmo nedeelu, kad saaku dzert Efexor, jutos vienkaarsi drausmiigi. Nekad tik slikti nebiju jutusies, es to norakstiiju uz paaraak lielu AD saakumdevu, bet kas to lai zin kaa patiesiibaa ir....

ja ir trauksme, ražotāji iesaka sākt ar mazu devu un tad pakāpeniski celt līdz terapeitiskajai, bet nezinu, vai to iesaka arī ārsti.

Paldies visiem, kas atbildēja. Pirmajā reizē es arī tiku cauri ar psihoterapiju un Xanax pēc vajadzības, bet tagad ir tā, ka bez panikas lēkmēm arī ikdiena ir ļoti apgrūtinoša - galvas reiboņi, visu laiku sajūta kā pirms ģībšanas, nestabilitāte, elpas trūkumi utt. Tāpēc jau tika pieņemts lēmums par AD. Uzsākot lietot AD, man bija nenormāla trauksme, kas ik pa laikam pārrauga drausmīgās panikas lēkmēs, tad arī ar ārstu izrunājām par Xanaxa patstāvīgu lietošanu līdz AD iedarbosies. Godīgi sakot, pati mazliet vainīga, jo nedzēru Xanaxu regulāri, jo likās, ja nav tik neizturami, kāpēc dzert, bet tad panikas lēkme klāt. Tā kā tagad padzeršu tomēr regulāri. Es uzsāku AD ar vismazāko devu, kad pēc nedēļas palielināja, tā atkal lēkme klāt, tagad ārsts atkal samazināja devu, tipa manam organismam par lielu.

Tāda panika liecina par pasmagu depresiju. Ļoti palīdzēja kombinācija neiroleptiķis(betamax)+AD+piem, spitomīns.

...nebūs īsti tiesa par to paniku un depresiju... depresija vairāk pievienojas, ja panika ir ilgstoši... kā aizsargmehānisms...

,,, Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ...nebūs īsti tiesa par to paniku un
> depresiju... depresija vairāk pievienojas, ja
> panika ir ilgstoši... kā aizsargmehānisms...


Mani vienmēr izraisa panikas lēkmes, kā būsnākotnē, vecums un miršana, džinkstēšana galvā, slimības neārstējamas, biedējoši momenti, par to ka nēsmu izgulējies, panikas lēkmi izraisa atmiņas par panikas lēkmi, kad tik tās sajūtas atkal neparādās, uzmācīgas domas mani uzrauj uz paniku, visvairāk jau man nāk panikas lēkme, par miršanu un vecumu!

Man ar bailes par novecošanu, slimībām un miršanu... Nu bet, es vispār nemaz neticu, ka tik ilgi nodzīvošu.

Kas tā par lietu, sāku dzert rexetin, un sāka seksu naktī gribēties:)))



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2011 20:07 by puce.

Malacis, parasti ir pretējais efekets. Nu vai arī grib, bet nevar. :)))) Paroksetīnu vajadzētu izrakstīt visādiem tur seksuālajiem maniekiem un pedofīliem.

tagad sapratu kāpē seksu negribēju un aizscietējumi bija, tas tāpēc, ka bija depresija:DDDD

enfuego
Un agraak Tev gribejaas tikai dienaa??!!!

Agrāk man gribējās naktī un dienā, bet vispār man pēdējos 3mēnešus negribējās vispār seksu!



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2011 21:11 by enfuego.

existential fool
Maniakiem un pedofiliem tas daikts vispaar janogriezh un uz pieres jaizdedzina "MANIAKS" vai "PEDOFILS"....!!!!

Es nēsmu maniaks un nēsmu pedofīls.

enfuego
Kapeec Tu taisnojies?

Man gribās tieši sobrīd!!!

Runājot par tēmu- AD palīdz pret visu un neko. Labi, jā- īslaicīgi ir jūtams efekts, bet tas arī viss. Tie, kas saka, ka dlieto gadiem un joprojām darbojās ir vai nu dunduki vai nu viņiem pietiek ar placebo. Fiziofarmokoloģiski AD ir noteikts tā efektivitātes laiks un tie gadiem ietotāji ir uzķērušies vnk uz mārketinga trika.

existential fool
Ko Tev gribaas?
Bet runaajot par teemu... Es lietoju 4 gadi - tas ir ilgi vai iislaiciigi? Kad meginu pakapeniski partraukt, saak braukt jumts. Kad lietoju - dziivoju! Taatad kautkads efekts tomeer ir! Un placebo ar pasiedvesmu tur ne prichom! Kad meginaju paartraukt pirmo reizi, biju 100 % parliecinata, ka esmu vesela un man airs nekad nebuus AD jalieto, nebij nekadu shaubu! Bet menesa laikaa atsakaas histerijas, es biju gatava sevi sagraiziit gabalos par to, kaa izturejos pret meitinju (kliedzu), nevareju guleet, man bija bail, ka varu nodariit vinai ko ljaunu, jo NEbija iistas droshibas, ka nenodariishu.... man bija bail no seviim. Atceros, kaa vienreiz ejot guleet, galvaa iesavaas doma, - ja nu es pati to neaptverot, naktii nozhnaugsu meitinju, no riita piecelsos ,....... Pat tagad mati stavus slienas no taam domaam, kas urbaas ieksaa smadzenees un neko nevareeju padariit.... Tas ir sausmiigi, kad juuti, ka tu vairs sevi nekontrolee, it kaa kads no malas ir piesleedzies tavaam smadzeneem un speelejas ar taam ......... Kad mani piemekleeja taas vaajpratiigaas domas, metos prom taalaak no meitinas, stuurii, atsitu galvu pret sienu, cerot ka no tiks taa kaa ar veciem televizoriem, kad tas sakratija vai padauziija un tie atkal saaka funcikleet... Man gribejaas sevi sagraiziit gabalos, sakroplot krutis, no kuraam vareeju izspiest pienu tikai pa pilei un meitina arii nevareeja neko izsuukt, jo stresaa un depresijaa un bezmiegaa saaka braukt jumts......... un visi apkaart tik skandina - tu esi maate , sanemies! nomierinies, beidz stresot, citaadi pazudiis piens, jutos veel vainiigaaka....nevareju vairs guleet pat klusumaa un knapi vareju pacelt meitinu, kura svera kadus 6-7 kg.
Bez AD es biju launa pret meitinu (sakliedzu un sakratiju) manu Sauliiti, kurai pat gads veel nebija tikai tapec ka negribeja guleet, kad it kaa buutu jagulj. Kad kliedzu un kratiiju, smadzenes laikam atsledzaas.... Pec tam, kad sapratu, ko daru, apdomaajos, un tad saakaas histerija un raudasana, es vinai luudzu piedosanu uz celiem pie gultinas... no dusmaam pret seviim sajutu nepieciesamibu sevi sodiit, labi , ka pa rokai nepagadijaas nazis vai kas tml. ... izmantoju savus nagus un saskrapeeju pati sevi liidz asinim un sajutos labaak.... (protams ne jau meitinas prieksaa) , bet jutu ka NEVAREESU vairs sevi kontrolet bez zaleem. un atsaaku lietot. Ja atgaditos vel viena taada reize es noteikti padaritu sev galu.. tipa neesmu pelnijusi buut par maati shim jaukuminam....... tagad man pat neticaas, ka taa biju ES.......
Nu vot atkal "izpluudu" :))) Es laikam veel trakaaka par Enfuego........:)))

Aaa, es laikam sapratu ko Tev gribaas... :)) Man arii bus japaliek gribosai, viirs ir prom naktsmainaa............................................................................

Bet cik labi ka esmu uzkerusies uz marketinga trika! :)))) Lai tik vini mani marketingo, esmu ar mieru, ka tik jumts nebrauc un jutos labi! :)

Janetty, viss, tas , ko Tu satāsti, joprojām ir tevi iekšā. To ar brīnumtableti nevar noņem. Tik uz laiku noslēpt. Neba es vies to saku, ka AD darbojas tikai dažas nedēļas. Daudz pētījumu un pierādījumu to atbalsta. Bet modernajai psihiatrijai vienkāršāt ir atzīt to, ka nu īstās zāles ir atrastas, kas darbosies mūžīgi. Un cilvēkam vienmēr ir tieksme ticēt brīnumiem un brīnumzālem, ko gudrais ārsts izsraksta. Ja psakatās uz to zāļu arsenālu pirms simts gadiem- tad nu tur ir vai nu pilnīgi fufeļi vai narkotiskās vielas. Bet visi tieši tāpat ticēja, Un vēl tā homeopātija!! he he, cilvēku čakarēšana tīrākā, bet ir kas tic un tērē savu naudiņu uz tiem fufeļiem.

Bet ja nu palīz, tad veiksmi! Kāda man tur daļa.

Bet, Janetty, vai Tu tiešām esi tik naiva, ka tici, ka kaut kāda ķīmiska tablete būs tavas dzīves glābēja mūžīgi. Tiešām?

Janetty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> existential fool
> Ko Tev gribaas?
> Bet runaajot par teemu... Es lietoju 4 gadi - tas
> ir ilgi vai iislaiciigi? Kad meginu pakapeniski
> partraukt, saak braukt jumts. Kad lietoju -
> dziivoju! Taatad kautkads efekts tomeer ir! Un
> placebo ar pasiedvesmu tur ne prichom! Kad
> meginaju paartraukt pirmo reizi, biju 100 %
> parliecinata, ka esmu vesela un man airs nekad
> nebuus AD jalieto, nebij nekadu shaubu! Bet menesa
> laikaa atsakaas histerijas, es biju gatava sevi
> sagraiziit gabalos par to, kaa izturejos pret
> meitinju (kliedzu), nevareju guleet, man bija
> bail, ka varu nodariit vinai ko ljaunu, jo NEbija
> iistas droshibas, ka nenodariishu.... man bija
> bail no seviim. Atceros, kaa vienreiz ejot guleet,
> galvaa iesavaas doma, - ja nu es pati to
> neaptverot, naktii nozhnaugsu meitinju, no riita
> piecelsos ,....... Pat tagad mati stavus slienas
> no taam domaam, kas urbaas ieksaa smadzenees un
> neko nevareeju padariit.... Tas ir sausmiigi, kad
> juuti, ka tu vairs sevi nekontrolee, it kaa kads
> no malas ir piesleedzies tavaam smadzeneem un
> speelejas ar taam ......... Kad mani piemekleeja
> taas vaajpratiigaas domas, metos prom taalaak no
> meitinas, stuurii, atsitu galvu pret sienu, cerot
> ka no tiks taa kaa ar veciem televizoriem, kad tas
> sakratija vai padauziija un tie atkal saaka
> funcikleet... Man gribejaas sevi sagraiziit
> gabalos, sakroplot krutis, no kuraam vareeju
> izspiest pienu tikai pa pilei un meitina arii
> nevareeja neko izsuukt, jo stresaa un depresijaa
> un bezmiegaa saaka braukt jumts......... un visi
> apkaart tik skandina - tu esi maate , sanemies!
> nomierinies, beidz stresot, citaadi pazudiis
> piens, jutos veel vainiigaaka....nevareju vairs
> guleet pat klusumaa un knapi vareju pacelt
> meitinu, kura svera kadus 6-7 kg.
> Bez AD es biju launa pret meitinu
> (sakliedzu un sakratiju) manu Sauliiti, kurai pat
> gads veel nebija tikai tapec ka negribeja guleet,
> kad it kaa buutu jagulj. Kad kliedzu un kratiiju,
> smadzenes laikam atsledzaas.... Pec tam, kad
> sapratu, ko daru, apdomaajos, un tad saakaas
> histerija un raudasana, es vinai luudzu piedosanu
> uz celiem pie gultinas... no dusmaam pret seviim
> sajutu nepieciesamibu sevi sodiit, labi , ka pa
> rokai nepagadijaas nazis vai kas tml. ...
> izmantoju savus nagus un saskrapeeju pati sevi
> liidz asinim un sajutos labaak.... (protams ne jau
> meitinas prieksaa) , bet jutu ka NEVAREESU vairs
> sevi kontrolet bez zaleem. un atsaaku lietot. Ja
> atgaditos vel viena taada reize es noteikti
> padaritu sev galu.. tipa neesmu pelnijusi buut par
> maati shim jaukuminam....... tagad man pat
> neticaas, ka taa biju ES.......
> Nu vot atkal "izpluudu" :))) Es laikam
> veel trakaaka par Enfuego........:)))


nu redz runcene man arī ir bijis kautkas līdzīgs sākumā, bet man pārgāja, man arī bija tā, ka bija pašam no sevis bail, ka es kautko netā varētu sadarīt, tās man bija uzmācīgas domas, sevi es neskrāpēju, stūrī es nelīdu, bēgt nebēgu, arī bija tā, ka itkā kāds urbtos smadzenēs, man bija bailes, pat par to, ka es pēkšņi nepalieku cits cilvēks. Man bija ārprātīgas domas, pilnīgi nekontrolējamas, ļaunas dažreiz, bet tie bija visi somataformas disfunkcijas simptomi, kuri cirkuļoja, katru dienu bija jauni simptomi, kas mēģināja mani pieveikt, man jau likās, ka vis gals ir klāt esmu psihiski debīls cilvēks, un tad sākās vistrakākais domas, ka palikšu viens un nonākšu psihiatriskajā slimnīcā, un mana meita atnāks uz slimnīcu un paskatīsies nevis, kā uz tēti, bet kā uz debīlu cilvēku, man tas bija kautkāds ārprāts, ka es pieļautu to, ka mana meita izaug bez manis.

enfuego
Es Tevi saprotu.... Tas ir vaajpratigi sapiigi, kad juuti ka nevari sevi kontroleet, ka taa deelj vari zaudeet gimeni, ka uz Teviim saaks skatiities ka uz psihiski slimu, bailes sajukt.......... Jaa, bailes sajukt... taas nav aprakstaamas........Bet tagad saaki justies labaak? Turpini lietot zaales, pat ja veel nekadus uzlabojumus nejuuti, jo taas paliidz ne uzreiz...

Aizmirstiet tak to pshihiatriju! Ta vēl nevienu nav izārstējusi. Tā ir tikai metode kā notušēt simptomus, līdz iestājas pilnīgs kirdikt. Un tad iedot diagnozi- šizofrēnija un vai nu ieslēdz psihenē vai arī tu blandies apkārt tāds kā idiots pa pasauli.