līdz šim esmu vērsusies pie 2 terapeitiem taču uzzinājuši manu ģimenes problēmu un to ka man radinieks ir garīgi slims,bet tagad ārstējas viņi it kā noslēdzas.viens bija autoratīvs un stingrs,taču nelikās īpaši ieinteresēts palīdzēt.un otrs neskaitāmas reizes jautāja ko vēlos no viņa,lai gan man pašai tas liekas savādi,jo terapeitam tas ar laiku pašam jāsaprot,kā pacientam palīdzēt un tamlīdzīgi.esmu vērsusies arī pie psihiatra,5 mēnešu garumā pēc zālēm,taču viņa attieksmē bija nievājoša,lai neteiktu vairāk.ko darīt un ko meklēt tālāk?vai terapeitam vispār vajag uzticēt,kā patiesībā ir tavā ģimenē un kas notiek,ja viņš pēc tam nodomā ka nav vērts palīdzēt.vai tādai ir jābūt attieksmei?

bet viņi vienmēr prasa, ko vēlies, kāds ir psihoterapeitiskais pasūtījums...

gribu izšķirties, gribu apprecēties, gribu dzīvot citur, gribu citu darbu un vairāk pelnīt... kaut vai negribu savu depresiju utt.

es domāju, ka viņam nekas nav jāsaprot. viņš jau nav gaišreģis.

kādā ziņā psihiatra attieksme bija nievājoša? pie psihiatra Tu saki, ka Tev ir tas un tas, un viņš dod recepti. atteica recepti?

šeit jau neiet runa tikai par recepti.... saproti,ja man jāpacieš dažādas nožēlojamas piezīmītes un attieksme "tu jau man esi kā krusts kaklā" un "ko tu te meklē:".tas viss rada nevēlēšanos pat nekontaktēties ar viņu pat ja zāles nav īstās vai tam tā jābūt?un es nezinu,kāpēc cilvēkam būtu jājautā viens jautājums n-tās reizes,ja es jau vienreiz viņam esmu darījusi zināmu ko vēlos...

ko tad Tu viņam teici, kas ir tas, ko vēlies?

nu kaut vai : vēlos,lai man būtu vieglāk kontaktēties ar cilvēkiem un tamlīdzīgi,būt mazāk jūtīga pret visu apkārtējo un uztvert visu mazliet vieglāk,nekā līdz šim tas ir tas ko es vēlos.bet ja cilvēks pat to uzzinot saka "ko tu vēlies" jau nezin kuro reizi vai tas ir labs speciālists?

tādas lietas nav jēgas stāstīt psihiatram... viņam jāsaka: ir trauksme, ir bezmiegs, ir tas un tas...

es atvainojos,tas nav tas ko es stāstīju psihiatram.... bet gan psihoterapeitam... nepārproti lūdzu..

Tu saki, ka psihoterapeits atteica un psihiatrs bijis nievājošs... nu, tad, lūdzu, pasaki, kā tas izpaudās.

daži psihoterapeiti ir direktīvāki par citiem un grib precīzākas atbildes. tas nav neprofesionāli. varbūt tieši Tev vajag citu cilvēku. galu galā ļaudis taču atrod sev gan frizierus, gan zobārstus, gan ginekologus, gan psihoterapeitus. visi nevienam nepatīk, bet tam nav nekāda sakara ar profesionalitāti. katram ir savs temperaments un raksturs. varbūt savs vēl jāatrod un vienlaicīgi jāmācās būt konkrētākai.

es domāju, ka ģimenes locekļa problēmas nav īpaši jaklāsta sākumā, jo tur neviens neko nevar darīt. terapeits var palīdzēt mainīties tikai Tev.



Edited 1 time(s). Last edit at 11.06.2010 12:37 by Runcene.

Ja Tu psihoterapeitam kaut ko slēpsi, arī nekas labs nesanāks. Nesaliksies īstā bilde. Ja ps.t. nepatīk, kaitina, ir pretenzijas no paša sākuma, tad atliek turpināt meklēt savējo. Manuprāt, pst.t. drīkst pateikt, ja jūt, ka netiks galā. Kad biju meklējumos viens man tā arī pateica "tu pati visu zini, es nevarēšu tev palīdzēt". Normāla atbilde (īsto atradu).
Atvaino, ja kļūdos, bet pēc Tava toņa man liekas, ka Tu varētu piederēt pie tiem , kas tikai slikto redz, bet pati balta un pūkaina.

par ģimenes locekļiem es biju domājusi tādā kontekstā, ka cilvēki, reizēm to ļoti uzsver, un tad terapeits sāk izvairīties, it sevišķi, ja jūt attieksmi: ja mans rads nebūtu slims, man viss būtu ok... es nezinu par konkrēto gadījumu, bet vnk minu, kaut kas autores tonī liek domāt līdzīgi Alsterei.

varbūt nav vajadzīgs psihoterapeits, bet vienkārši atbalsts pie psihologa.



Edited 1 time(s). Last edit at 11.06.2010 12:45 by Runcene.

redziet vaina jau nav tikai radiniekā.. un es saprotu,ka neesmu balta un pūkaina nepavisam ne,esmu pieļāvusi daudz kļūdu un man nav nekāds labais raksturs to es saprotu.bet vēlos kaut ko mainīt.meklēt jau var taču vai nav bez jēgas?
agrāk biju tāda : meklēju terapeitu bez zālēm tagad jau esmu mainījusi savas domas,vēlos abus: gan terapeitu gan zāles.jo tas būtu daudz ātrāk : nevis tu pamuldi kabinetā,iznāc ārā un mājās tev ir problēmas aizmigt.priekš kam? taču kāpēc ja ir ārsts terapeits viņš nevēlas tās izrakstīt? kur tad galu galā viņš ir tas ārsts?

viņš teica, ka nerakstīs?

Pilnīgi normāla santas vēlme. Cilvēks iet pie psihoterapeita, maksā naudu un vēlas, lai darbs būtu izpildīts. Kā jebkurā citā darba vietā- tiek iedots darbs, noteikta samaksa un gaidīts rezultāts. Ja psihoterapeits nav kompetents, viņam tas ir jāpasaka, ka nevar, bet principā, ja jau ir šāda profesija, ir taču jābūt arī prasībām pret šīs profesijas pārstāvi.

psihoterapijā rezultāts dažreiz izskatās savādāk...

briest kārtējā tēmiņa priekš strawberry, drīz vēl viens otrs būs klāt......

Aha, Runcene:)
Būtu jau labi, ja dzīvē viss būtu tik vienkārši.

manējie visi atbildēja,ka nerakstīs,viens deva padomu griezties ambulancē - psihoneiroloģiskajā,taču otrs atteica,lai gan psihiatra diploms,kā to saprast?nenāku jau tikai pēc zālēm,tās man vajag tikai tāpēc,lai mazinātu savu nervozitāti un bezmiegu.meklēt kruto psihiatru,tikai dēļ tā un maksāt lielu naudu? kam man tas? redziet es jau neklāstu savas ģimenes problēmas,bet ja man jautā kā man ir es pilnīgi atklāti atbildu,bet pēc tam es redzu,ka cilvēks kļūst it kā neieinteresēts man palīdzēt.varbūt patiešām nevajag klāstīt par savu ģimeni ar kuru tu dzīvo kopā,jo tad vairs neredzēs jēgu palīdzēt?iespējams,ka te kādam ir taisnība,bet tas jau kopumā parāda viņu attieksmi - negribu īpaši palīdzēt jo viņam jau tāda ģimene ko gan citu var gribēt?

Nezinu, izklausās, ka esi diezgan agresīvi noskaņota pret visu un īpaši psihoterapeitiem. Grūti komentēt, ja nezinam, kas tad tāds tik briesmīgs noticis tavā ģimenē- pie tam psihoterapeiti tam arī paredzēti, lai risinātu īpaši šādas problēmas. Varbūt tomēr vaina tavā attieksmē un liekas, ka visi kaut kā īpaši noreaģē uz tavu sasāpējušo jautājumu. Par to tēmu runājot- kad terapeits konkrēti prasa- ko gribi sasniegt- tas ir baigi pareizi, jo, uzsākot kopdarbu, būtu skaidri jāformulē vismaz ko tu gribi panākt, labot, uzlabot utt.
No pieredzes gan zinu arī to, ka ir visādi terapeiti, tāpēc svarīgi atrast to savējo, kas tevi saprot, izjūt. Man bija jānomaina divi...

Mans "āzis" arī ir ar psihiatra diplomu, bet receptes neraksta. Galvenais, ka, strādājot par ps.t., nav zināšanu par jaunajām zālēm, devām...nu zāles nav viņa laiuciņš un kompetence vairs. Protams, ka korekti būtu bijis, ja Tev normāli paskaidrotu, kāpēc neraksta.

cits vienkārši negrib pirkt seifu īpašajām receptēm... nu i kāpēc pirkt, ja varbūt vienam klientam tik zāles vajag... valsts psihiatrs ir bez maksas.

bet vispār ir tā, ka cik prasa, tik atbild... pašai jābūt vairāk situācijas noteicējai, jāprasa pamatojums un jācēl iebildumi uz vietas, nevis forumā, kur neviens nav klāt bijis.

viens nesen no slimnīcas iznācis puisis arī man baigi sūdzējās par psihiatriem, viens pat esot pa nakti zem šā gultas gulējis...

ne tik daudz par receptēm kā par attieksmi es te rakstu,bet vienalga paldies runcene.taisnība jau tev ir.tikai tam ja es apmeklēju ārstu terapeitu,es ceru,ka tas spēs palīdzēs arī ar zālēm,kad tas būs vajadzīgs nevis man būs jāiet uz citu vietu tās meklēt.bet nu vienalga paldies.varbūt līdz šim vienkārši esmu nepareizi iesākusi..

santa b

nu tas sac otradi aizej pie psihitatra un prasi vinjam ko jus piedavajat .. jus esau arsts jums ir prakse ko jus piedavajat, vinjs salka es arsteju slimos
kam sap galva bezmiegs smadzenjuu puslodes nesaprotas vai ir narkoanijas sekas vai deprsija shizofrenija vai smadzens caurums... ja gribat jus varu izmeklet un noteikt vai jus esat slima un ka es varu jums palidzet... ta smaxas tik un tik par ko sudzties.. es par kaiminu ... nu labi tad atvediet kaiminju .... izmekles vinju..... elementari...
bet labak shitos pakalpojumus izmantot arkartas gadijuma jo zalem i smagas sekas...

Runcene jau uzrakstīja par to seifu... Kopš ieviestas stingrās receptes un stingrie noteikumi to uzglabāšanai daļa vnk ar to nenodarbojas, jo pārāk maz vajag, ja vajag- nosūta pie psihiatra. citādi- nerodas iepsaids, ka Tu visu to pašu ko te, to arī tam terapeitam paprasi/past\asti...

Cik man nacies saskarties ar psihoterapiju,neesmu izjutusi negativu attieksmi vai noraidijumu,pagaatnes vai radinieku kontekstaa.
Gluzi preteji - terapeits bija ieintereseets par visu...
Medikamentu izrakstisanaa ari nebija problemas,tapec domaju,ka skerslis acimredzot,meklejams citaa apstakli,nevis pst.neiejutibaa un vienaldzibaa.

Nu, vajag tam dakterim taa arii visu teikt-kaapeec juus taa negatiivi izturaties, kaapeec nievaajoshi utt. Kaa tad mees forumaa vareesim zinaat ko veel kaut kaads dakteris domaa. A, ja nav nosleepums, cik Tu vinam maksaa par vienu visiiti?

man ir pretjautājums "Tev" foz un cik tu pats parasti maksā par šādiem pakalpojumiem un cik pēc tavām domām būtu jāmaksā,lai nesaņemtu attieksmi kā pret sūdu?nezinu ūdenszāle,bet ja godīgi līdz šim man psihoterapija ir bijusi tikai lieka naudas izmešana ko nebaidos atzīt.un bez jebkādiem rezultātiem..bet kopumā,runcenei ir taisnība.

es te rakstu par psihiatriju,nevis par terapiju...

Nu, psihiatrs (jo īpaši labs) veselam cilvēkam nerakstīs zāles tikai tāpēc, ka slims ir kāds ģimenē. Un cik ilgi Tu gāji pie psihoterapeita? Tur gaidīt uzlabojumus pēc mēneša nav vērts.
Emocionalitāte nav slimība.

psihiatrs nav tikai garīgas slimības gadījumos,bet arī nervozitātes un bezmiega gadījumos.nevajag dzīvot padomju laikos,kad psihiatri bija tikai slimiem un trakajiem. stulbs uzskats starp citu.pie terapeita biju maz pat ne veselu mēnesi,jo neredzēju jēgu to farsu turpināt.maksāju Ls15 par katru no tām atbilde fox,jo zinu ka viņš domāja terapiju.daži cilvēki par tādu naudu var atrast labus terapeitus kā raksta forumos,taču man visādi idioti jāsatiek un plānā galdiņa urbēji.no muldēšanas jau labāk nekļūs

Ar bezmiegu un nervozitāti var vērsties arī pie neirologa. Psihiatrs ir tikai slimajiem domāts patiesībā.

neredzu jēgu turpināt šo nekam nederīgo diskusiju,necentīšos mainīt tavas domas "nezinu",katram savi uzskati.un nav jēgas kaut ko mainīt it īpaši tavi padomju laika domāšanas stilu.turpmāk zināšu ko man darīt tālāk.paldies visiem ,kuri te ieskatījās un centās dot padomus