Jautājums drīzāk jau attiecas uz tiem, kuriem "nekur negribās iet" :) Ar šausmām sagaidu 5 brīvdienas.... Šogad sanāca tā, ka vīrs tieši jāņos strādās un es ar meitiņu būšu pilsētā.... Kad vīram ir brīvdienas līgosvētkos, tad braucam svinēt pie vīrabrāļa.... Negribās, bet braucu... sākumā ļoti negribās, bet beigās izrādās ciešams pasākums. Pareizāk sakot priekš manis ciešams... ja vērtē objektīvi, tad forša svinēšana kā pienākas, vnk es ar savu SF vienmēr esmu saspringta, nogurusi no kompānijas, lai gan apzinos, ka viņi visi ir jauki cilvēki, bet es nogurstu (psiholoģiski) un beigās tā ir nevis atpūta un izklaide, bet smags darbs... tad jau labāk eju darbā (nopietni)........
Lietot alko negribās, jo kopā ar zālēm palieku drausmīgi miegaina.... Tajos laikos, kad AD nelietoju, palīdzēja alkohols... mazliet alus vai kas cits un es esmu jautra sabiedriska utt. Taču atkarīga no alko es nekad nebiju. Tagad tā vairs nav, bet varbūt i labi, ka alkohols nesniedz vieglumu saskarsmē, jo sāktu biēžāk lietot un kas to zina, ar ko tas beigtos :))) Kā jūs ietekmē alkohols, lietojot zāles?
Tā kā vīrs strādās visas brīvdienu naktis, tad man atkrīt braukšana ciemos... it kā vieglāk paliek no tā.... Bet no otras puses, būs garas dienas, vilksies kā gumija, radi, visi paziņas būs prom laukos... Ja es tiešām gribētu, pievienotos kādai kompānijai un tas būtu no vesela cilvēka viedokļa pareizi, bet jau iedomājoties to visu, man sākas stress un garastāvoklis noslīd līdz nullei.... :( , jo man tas nepatīk, kā es jūtos, iedomājoties svinēšanu kompānijā........ un tā kopš bērnības....
Ceru, ka būs karsts laiks un mēs ar meitiņu visas dienas tusēsim pie jūras....
Pastāstiet, kādas ir jūsu izjūtas pirms svētkiem un garo brīvdienu laikā! Kā pārvarat "negribēšanu"? Es varu saņemties un pārvarēt, ja braucam kautkur ar vīru, bet tā..... "negribēšana" uzvar............ lai gan... es nejūtos labāk, kad tomēr saņemos un braucu ciemos, varbūt tikai mazlietiņ un tikai tāpēc, ka tomēr darīju kā visi "normāli" cilvēki - biju svētkos ārpus mājām.... :(

Es gaidu Līgo svētkus. Man vispār patīk visi svētki. Laikam atšķiros šādā ziņā no lielākās daļas depresīvo un citādu garīgu problēmu mocīto cilvēku.
Atceros, ka biju kaut kad Dzintaros tieši ap Ziemassvētku laiku un visi gaidīja tos svētkus ar šausmām un bažām. Psihologs grupā teica, ka Ziemassvētki ir vieni no depresīvākajiem svētkiem. It sevišķi tiem, kam nav ģimenes. Nu, man kaut kā tā nekad nav bijis.
Man patīk tā gatavošanās. Tagad es jau ar nepacietību gaidu, kā varēšu visus sasēdināt mašīnā un brauksim pie vīra vecākiem. Tagad man tak ir tiesības. Pēc tam domāju, kā staigāsim pa pļavām un lasīsim puķes, jo meitiņai patīk pīt vainagus. Man ir tā, ka bieži vien slinkums to darīt, bet jādara, citādi vispār zūd visam jēga.
Vīra vecāki arī jau tā, ka negrib neko darīt, tik sēdēt dzīvoklī pie TV, bet tad nu nav to svētku. Man ir tā, ka ir jāsaņemas un jādara un kad sāku rosīties un visu organizēt, tad uzrodas arī prieks. Kā arī vajag kaut ko pašam izcept, sataisīt. Ja visu sapērk veikalā gatavu, tad arī nav tas. Nu man svētku prieks vairāk vienmēr ir gatavošanās procesā. Tajā, ka redzu, ka bērniem acis mirdz. Varbūt, ja bērnu nebūtu, tad arī viss būtu vienalga, bet nejūtos tiesīga viņiem atņemt tos svētkus, ar visu ugunskuru un tā. Meita jau pusgadu gaida Jāņus.
Bet tā Janetty - nu vai tev nav kādu cilvēku, ar kuriem kopā tu jūties labi? No kuriem nebaidies? Man piemēram ir tā, ka kopā ar vīra vecākiem jūtos brīva. Ik pa laikam jau baidos, ka kaut kas pie manis viņiem varētu nepatikt, bet tā viņi ir cilvēki, kuri nekad nelien citu darīšanās, neaudzina un neuzbāžas lieki ar savu viedokli.

Tā, bet, ja nu man vīrs strādātu un man nebūtu mašīnas, tad es vai nu sakurtu ugunskuru pie sevis pagalmā un svinētu kopā ar bērniem vai arī brauktu ar vilcieniem pie savas vecāsmammas un mammas un tur svinētu. Pārējais viss, kā katru gadu, tikai nebūtu citu cilvēku, par ko es nemaz nebēdāju. Nu tad es to visu vairāk bērnu dēļ, tiešām. Es vispār nekad neesmu svinējusi Jāņus tādā jautrā kompānijā, jo man vnk. nav draugu.
Gaidīsim kādu citu cilvēciņu atzīšanās, kā domā pavadīt Jāņus un vai viņus satrauc tas, ka negribas svinēt cilvēku pūļos.
Es atceros, ka esmu svinējusi pie brālēniem, kur sabrauca daudz jauniešu un tad man gan bija reāli slikti. Neredzu nekādu vajadzību vairs pēc tādiem pasācieniem tikai tāpēc, ka redz citi tā atpūšas, izklaidējas un gūst prieku.

Laimīgā! :) Tur tā lieta, ka man apkārt labi, sirsnīgi un visādi citādi mīļi cilvēki, bet es no viņiem nogurstu, jūtos sapringta, galva tukša (nav par ko runāt), jūtos neērti utt. Jūtos labi tikai ar savu ģimeni un māsas ģimeni, bet vienalga nekur braukt negribās...

Nu tad brauc pie māsas ģimenes ar maziņo:).
Un ir tā, kā tu teici, ka bieži vien sākumā negribas, bet kad aizbrauc, tad ir tīri OK.

es teiktu, ka liela vaina ir tai apsāklī, ka cilvēki domā, ka viņi nedrīkst negribēt to, ko viņi negrib... nav jāpakārto sava gribēšana vai negribēšana tam, ka visi citi Jāņus svin.

bērns izaugs psihiski vesels, ja māte vienā mierā darīs to, ko pati grib. bērnam būs problēmas, ja māte Jāņus negribēs svinēt, bet visu laiku, būdama blakus bērnam, lauzīs rokas, ka viņa negrib, bet ir jāgrib, jo visi taču... bērns šito visu ņem iekšā kā sūklis.

man šodien uz skarbas nots domas, jo vakar nokaitināja viens cilvēks, kurš savārīja lielas ziepes tikai tāpēc, ka tā taču jādara, jo visi tā dara.

es kaut kur alu dzeršu, vai nu lielā pūlī vai dažu ļaužu barā, vēl nav izlemts, bet es tā gribu... ja es negribētu, es nogulētu pie televizora, un tā arī ir bijis.

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/202253

http://www.kasjauns.lv/lv/news/psihoterapeite-svetkos-nav-obligati-japriecajas&news_id=14178

blueberry
Māsa visdrīzāk ar ģimeni brauks pie savas draudzenes svinēt... es neesmu aicināta, turklāt bez auto tik un tā līdz tai vietai netiktu... "i nevaru i negribu" Ja būs karsts laiks, pavadīsim laiku pie jūras, ja ne, tad pa pilsētu un atkal jutīšos vainīga, ka meitiņu neaizvedu "svaigā gaisā pie dabas"......, protams, rotaļu laukumos viņa paspēlēsies ar vienaudžiem, bet.... būšu dusmīga uz sevīm par to, ka esmu tāda zaķpastala, kurai trīc rokas jau no domas vien, ka jādodās ciemos :( Neieredzu brīvdienas!!!
Ja es tiešām negribētu neko svinēt un palikt mājās (retu reizi) un pēctam justos apmierināta, jo izgulējos, palasīju grāmatas, paspēlējos ar meitiņu, paskatījos TV utt... tad OK, bet man tā "negribēšana" un stress ir KATRĀ reizē.... tas atņem spēkus...

Es droši vien cīnīšos ar savām sajūtām un kaut kur došos cilvēkos. Gan jau, ka palietošu kādu alkoholisko dzērienu un tad tās sajūtas mazliet atkāpjas. Man ir tā, ka nevarētu sev piedot un gruzītos tik un tā, ja nobēgtu kaut kur vientulībā un nekur nerādītos. Par visu varu gribas būt tam "normālajam", jo ir sajūta, ka citādi esi nekam nederīgs un dzīvē nekas labs negaida.

Tev alkohols palīdz relaksēties? Tu lieto kādas zāles? Man kopš lietoju AD, alkohols vairs neiedarbojas kā agrāk... pat ja iedzeru pavisam minimāli... palieku miegaina, lēna domāšana un vienīgā vēlēšanās - nolīst kautkur stūrī un gulēt, gulēt, gulēt.... prom no visiem.... Tā kā kompānijā vairs nejūtos labi ne ar, ne bez alkohola.... Agrāk vismaz alkohols palīdzēja iejusties kompānijā un izjust jautrību...
Bet atgriezties pie Seroxat, kurš reāli mazināja SF negribu blakusparādību dēl... turklāt pašlaik lietojamais AD vēl acīmredzot, nepaspēja iedarboties....

Janetty,Tu saki neieredzi brīvdienas.Man tā bija ilgus gadus,patiesībā jau no bērnības,bija stingra audzināšana ,ja vecaki teica ,ka kautkur jāiet Jāņus svinēt,tad bez ierunam bija jāiet viņiem līdz,kaut gan labāk butu jutusies ar draudzenēm, gribeju vai ne,tas viņiem neinteresēja.Jutos tur ļoti saspringti,pieaugušie priecājas un par mums bērniem un pusaudžiem viņiem tikai pasmieties-ko nu j us tur.Kad apprecējos,radās savi bērni,man draudzenes,vīram draugi,darba biedri,kopīgas svētku svinēšanas,arī dažādas darba ballites somu pirtīs ,telšu pilsētiņas ,sporta pasākumi,u.tt.Sākuma ar visiem svešajiem cilvēkiem jutos neērti,neatraisītiI,bet tas bija laika jautājums,jo neīstie draugi atsijājušies,ir palikuši STABILA ĒRTĪBA,jau daudzus gadus svinam svetkus kopā,un ta ir superīga sajūta,ja ģimenes draudzējas,mums ir piecas draugu ģimenes,un ir skumji,ja kādam uz svētkiem neizdodas atnākt.Vecāki un radi protams nau aizmirsti,bet viņi ir citas paaudzes cilvēki,tāpēc lai svin ,kā vēlas.
Mans padoms būtu,ka jāiegūst stabili draugi,ar ko justies brīvi,ar ko var runat visu,kas ienak prata,lai nau jadomā par katru izteikto vārdu.

STABILA VĒRĪBA.......Fui,humora izjūta ir laba lieta,bet patiesībā gribēju teikt..........STABILA VĒRTĪBA

andaxa - es teiktu, ka šis nav sociofobiķa stāstījums. Lai es spētu iegūt kādus draugus (vēl pie tam 5 ģimenes) un justies kopā ar viņiem labi, tas vispār nav iespējams.
Offtopic - ko tu dari šajā sadaļā. Saprotu, ka bērnība nav bijusi pārāk saulaina, bet šobrīd neizskatās, ka tev kādas problēmas.

vel varetu teikt-STABILA TĪRĪBA ...TIKAI NE NO DRAUGIEM..............nu galveno jau Tu saprati.........HUMORS,un velreiz humors ir vislabakas zāles ,šoreiz gan sanaca netišam uzrakstīt vārdiņu nepareizi, pēc tam pati smējos,.............un ja Tev nau pieredze,tad man ir,cik šādas mazas kļūdiņas izteicienos u.c var atraisīt garastavokli un normālu saskarsmi.es vispar esmu optimiste,ja kādam glāze-vaaai...pustukša,tad man-urrrā,-nepilna

Vispār esmu optimiste - ar to arī tevi apsveicu. :)))

blueberry,es te garāmejot ieskatījos,un nekādi nesaprotu par tiem draugiem,piecas ģimenes stabili sanak kopa,bet patiesībā būtu vairak,tikai bieži pārējie kautkur aizklist.Nu labi,garamejot arī pastāstīšu,-man ir trīs stabilas darudzenes ar vīriem,vīram trīs draugi ar sievām,viņš strādā ilgus gadus viena darba vieta,vīriešu kolektīvā,kur,ja kāds pasākums,visi iet ar otrajam pusītēm,un tā gadu gaitā ir sanācis,ka palikuši tie paši labakie draugi.......tas,jau tikai normāli,bet jāsaprot,ka tas nāk ar laiku.....VIENĀ DIENĀ DRAUGUS NEIEGŪSIET ........vnk padalījos pieredzē,ņemiet par labu un PRIECīGUS lLĪGO SVēTKUS !

Bet tagad aizdomajos,ka arī mūsu svētku kompānijās ir cilvēki,kas atšķiras no citiem,sēd klusi,kautrējas,nau atraisīti.........nu nekas,lai tik pamēģina uz Jāņiem,sākšu ārstēt viņus ne pa jokam,bet patiesībā visi nekad nevar būt vienadi.

andaxa
Nu tak forši, ka padalījies:)) Mums jau te kāda optimista padomi ar dažreiz vajadzīgi, citādi visi tik nīkuļojam, gaužamies:)
Manai draudzenei, piemēram, ģimenes nav, otra draudzene dzīvo Francijā, bet vīram draugi katrs no citurienes iegūti un tad visi kopā nekad nesanāks. Es vispār nevaru iedomāties, kā ir, kad ir ģimenes draugi, bet tā man tas liekas forši.

Piemēram tagad uz Līgo svētkiem no katras ģimenes tiek ievakta naudiņa šāšlikam,jo mums ir viens draugs-pavārs,kas gatavo īpaši garšīgi,pārējie iesim ar groziņiem,sieru,pīragiem ,alu, un ko nu katrs izdomas,nebūs nekada vaina arī ja kādam nebūs nekas,vieniem tā gadijās,jo nau darba ,bet priekš tam ir draugi lai svētkos neatstatu vienus.

Janetty, ja šitās sevis plosīšanas nevar dabūt nost ar AD, tad varbūt vajag neiroleptiķi?

vispār es būtu aizgājusi pie cita psihiatra. privāti.

Lietoju AD un Fluanxol. Alkohols mazliet palīdz. Un tīri labi iet kopā ar zālēm, kas gan laikam nav īsti pareizi. Mans organisms diezgan labi panes jebkādas zāles. Blaknes vienmēr vāji izteiktas. Bet paša prāts jau ir tas, kas rada to stresu un traucē. Domāju, ka galvu vajag ārstēt un tad jau tās ripas nebūs nepieciešamas :)

Ja negribas braukt uz svētkiem, tad jau Tev ir lieliska iespēja nekur nebraukt, ja vīram jāstrādā. Un mājās var veikt ģenerāltīrīšanu, ja nepatīk atpūsties. Ir jādomā kas patīk un tas arī jādara. Man patīk visi svētki, izņemot Jauno gadu, to nesvinu, tā man ir parasta diena, vakarā eju gulēt, no rīta ceļos kā parasti un daru to pašu ko parastā svētdienā.Ja kāds tomēr aicina svinēt kopā Jauno gadu, tad atsaku. Un tas mani vispār nesatrauc. Pārējos svētkus gan svinu, jo tā patīk.

Dīvains radījums ir cilvēks- viss viņam jādara noteiktā laikā un tad, kad to dara citi un tā, kā to dara citi.
Es kādu laiku jau mazliet esmu atgājusi no tā. Man liek aizdomāties tas, kāpēc tomēr manī rodas tāda kā panika organizēt, piedalīties, iekļauties vispārējā svinēšanā. Īpaši ņemot vērā, ka tieši jāņos līst lietus, tāpēc bieži vien izbaudīt atpūtu pie dabas nemaz tā neizdodas.
Šogad man gan atkrīt automātiski šīs atrakcijas- man jāstrādā.

fox :)))
Taa arii dariishu! Sakopshu maaju, vairaak laika pavadiishu kopaa ar meitinu, uzcepshu kaadus piiraagus (iekraajaas vairaakas receptes) , ja meitina ljaus, palasiishu gramatu.......
Runcene Esmu meeginaajusi gan Kventiax, gan Fluanxol, gan Betamaks - neviens no tiem nav liidzeejis.... devu palielinot, kluvu miegaina, ar leenu domaashanu, mociija nespeeks utml. Tikai Betamaks mani taa kaa noliidzsvaroja, bet es vairs nejutos sieviete - pazuda libido, MR... jutos kaa videeja dzimuma paarstaave :)
andaxa Tu te ienaaci palieliities? :) Nu loti jauki, ka Tev tik daudz draugu un iespeeju svineet sveetkus! Bet galvenais, tiesaam to veelies dariit, priecaajies par tiksanos ar draugiem..... Jauki, ka Tev ta ir atpuuta, nevis kaa man - smags darbs, kursh izspiezh no manis visus speekus... Ne no viena darba taa nenogurstu, kaa no ciemoshanaas vai no taa, kad pie mums naak ciemini.... Arii beerniibaa es nekur negribeeju iet - ne ar pieaugusiem, ne ar draudzeni (man ir bijusi tikai viena draudzene)... tikai dazreiz bija vieglaak sevi pierunaat, dazreiz ar varu spiedu sevi.... Man naak raudiens, jo reaali man buutu blakus sirsniigi un interesanti cilveeki, bet es no viniem izvairos, izdomaaju visaadus iemeslus, lai nebuutu jaapiedalaas pasaakumos... Vini savukaart, iespeejams, domaa ka esmu iedomiiga vai vini man nepatiik.... Es buutu laimiiga, ja man buutu kaut puse no vinu prieka par komuniceesanu ar cilveekiem.

Tagad iedomaajos... bailes atziities, bet es laikam gribeetu, lai jaanjos liist stiprs lietus un visi paliek maajaas :)) Tas arii buutu kaa attaisnojums tam, kaapeec es buushu maajaas pa jaaniem...

:) Savādi, bet iedomājos arī par lietu.
Jāņus svinēšu ļoti tuvu cilvēku kompānijā,
es gan ceru, ka neieklīdīs kāds "svešais".

Es laikam te paliku viena pati :( Es nedzershu vairs Amitriptilin... pietiks ar Venlafaxin, briziem skiet, ka zaales vairs nekad nepalidzees un tad es vairs ilgi neiztureesu... juutos bezspeeciiga gan gariigi gan fiziski, jebkursh vnk darbins atnem visus spekus, nerunaajot par meitinu, kura ir tik aktiiva un nepaklausiiga, ... es vinu loti miilu un sodien veel vairaak sabeedajos, jo mazaa pajautaaja, kapec es tik tik bediiga (vinai tikai 4 gadi)... es smaidiiju, bet vina juta, ka tas ir uzspiests smaids... man saskreja aciis asaras, kautkaa noturejos... ui.... cik dusmiga biju uz sevi! Gribeejaas ar pieri skriet pret sienu, sasist, savainot galvu... to debiilo galvu, kura mani moka, labak tad vispar neko nejust......
Viss tacu ir kaartibaa - beernins vesels, viirs jauks cilveeks, abi viens otru milam, materiaalais stavoklis nav slikts, vecaki paliidz mazo pieskatiit, darbs ir un darbs patiik, pati esmu skaista... bet brauc jumts... Sodien iedomajos, ka man varbuut ir sizofreenija?? Vai doks pacientam atklaati pasaka, ka pacients ir slims ar sizofreniju? Doks man pateica, ka man ir rekurenta depresija.....
Es juutos loti vainiiga meitinas prieksaa, ka sodien vareeju sanemties tikai pastaigai parkaa, bet uz maasas aicinaajumu aizbraukt uz zooparku un brivdabas muzeju izdomaaju atrunas.... taada sajuuta, ka nav speka. Negribaas veerot priecigus cilveekus, smaidoshus, liigojoshus, dancojoshus... SAAP... Visas pozitiivaas emocijas kautkur pazuda... Es neesmu dejojusi vairaakus gadus... nevaru un neesmu smeejusies no sirds daudzus meenesus........Aizmirsu pat , kaa tas ir - smieties, liidz asaras izspraagst.........
Vienu briidi biju domajusi nedzert vispar zaales, jo sabijos, ka peec daziem gadiem kluusu par darzeni, tad jau labaak aiziet prom no sejienes, kaameer pret mani veel neizturaas kaa pret jukusho... Meitina... es esmu vinai loti slikta mamma........

Janetty, es pēdējā laikā reti te ieskatos, bet man priekš Tevis ir jautājums:
KAD TU BEIGSI SEV ŠMORĒT SMADZENES AR PAŠPĀRMETUMIEM?

kachenite
Tad, kad es speeshu normaali uzvesties.

Kas ir "normāli uzvesties"? Nu, pēc Tavām domām.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.06.2010 23:22 by kachenite.