Sāku lasīt D.Rouvas grāmatu "Depresija. Izlaušanās no iekšējā cietuma", un sajutos, ka, pirmkārt, beidzot kāds mani saprot, otrkārt, spēj man izskaidrot, kas ar mani notiek un kāpēc. Vēl gan tiku tikai līdz pusei.
Kurš ir šo grāmatu lasījis, kādas atsauksmes un atziņas?

gaga
Vai tā kāda jauna grāmata vai jāmeklē bibliotēkā. Ļoti gribētos palasīt.

Jaa, taa ir shii gada graamata....Es izlasiiju, bet neko jaunu neuzzinaaju prieksh seviim.... Skaisti padomi un atzinas..... bet sajaa briidii mani neuzrunaaja... Mans gribasspeeks kautkur izkupeeja...

.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.05.2011 20:43 by R..

Nezinu, kā ies, bet mani uzrunāja doma par samierināšanos ar pasauli. Iepriekš mēģināju lasīt visādas pašiedvesmas grāmatas, kas iegalvo, ka viss ir atkarīgs no tevis, vajag tikai darīt, domāt pozitīvi, soli pa solim iet pretī panākumiem. Diemžēl ilgāk par pāris dienām es šajā pacēlumā nekad nespēju noturēties. Te autore skaidri pasaka, ka tavu dzīvi ietekmē gan tu pats, gan citi cilvēki, gan gluži vienkāršas nejaušības. Man tas ļāva mazliet atslābt, bet atslābināšana, kā zināms, ļoti palīdz cīņā ar depresiju.
Nezinu, kā man ies ar ieteikumu ievērošanu, pēc laika ziņošu. Vēlme atkal kļūt par dzīvespriecīgu, komunikablu un darbīgu cilvēku ir liela. :-))

.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.05.2011 20:41 by R..

Es, savukārt, apbrīnoju visus, kuri slimo ar depresiju, un tajā pašā laikā spēj izlasīt kaut pusi no grāmatas. Tas, man liekas, jau ir solis izveseļošanās virzienā. Malači.

Atradu tajā grāmatā vienu sev derīgu ideju, kas man bija ļooooti svarīga.

Kačenīt, kas tieši tā ir par ideju? Padalīsies?

Attieksme pret Dievu. Tas man bija atrisinājums kādam senam, sāpīgam jautājumam.
Es nelasīju pašu grāmatu, bet gan reklāmas rakstu/ recenziju un grāmatas fragmentus žurnālā "Psiholoģijas pasaule". Man ar to pietika.

Iegūtās atziņas meditācijas/lūgšanas/ pašiedvesmas procesā mērķtiecīgi un ātri tika iedabūtas galvā. Man der.

Nu forši, ka palīdz arī atsevišķi citāti. Es vakar pabeidzu lasīt, bet lasīšu vēlreiz. Iesaku grāmatu arī tiem, kam attieksme pret depresiju ir "vajag tikai saņemties" līmenī. Ja vien šis ieteikums tiešām domāts kā palīdzība, grāmata dod daudz noderīgākus padomus. ;-))

izlasīju to grāmatu, kamēr lasīju, sajutos labi, jutos saprasta, bet pēc tam tā arī viss izkūpēja..

kamene
Vot, vot... lasot so gramatu arii sajutos taa kaa labaak... Lai gan neko jaunu neuzzinaaju... paaraak daudz jau esmu lasiijusi par so teemu.... Teorijaa ir skaidrs, kaa sevi jaanoskano, bet praksee - ai, ko tur runat... :(

Bet psihoterapija arī neiedarbojas? Un kā ir ar meditāciju un fiziskām aktivitātēm? Es uz to lieku lielas cerības, jo zinu, ka mani vismaz jau vingrošana spēj noturēt puslīdz ciešamā līmenī.

Tas gan ir fakts, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir superīgs antidepressants.

Tikai tas arī ir apburtais loks- kad depresija atņem visu enerģiju lai veiktu tās aktivitātes un kad tās netiek veiktas- tad tas savukārt krietni padziļina depresiju. Un tā tik ritenis aizripo aizvien dziļākā pakaļā.

Jā, bet depresija tomēr vairāk atņem garīgo enerģ.,un galvenais aiziet uz sporta klubu, vai saģērbties skriešanai un atgādināt sev ka pēc tam būs forši!

Es mēģinu mājās vingrot un meditēt. Vai vienkārši padejot pie rādžiņa. Dažreiz ir smagi. Taču kopējais uzlabojums ir, ar to arī gribu palielīties.

Jā, es arī sev tā iegalvoju- jaiet un jādara, lai arī tagad ir pilnīgs pī un liekas, ka nepietiks enerģijas vispār nekam- toties pēc tam tas atmaksāsies un būs daudz labākas sajūtas, un enerģijas būs vairāk. Vismaz agrāk man izdevās sevi piespiest.

Nu jā, vismaz tajos brīžos, kad atkal gribas dzīvot, tad arī iedvesmo tas, ka pēc tās vingrojumu pusstundas vai stundas būs labāk. Un rumpītis ar laiku vingrāks un slaidāks. Diemžēl arī vingrojumi vieni paši nav panaceja. Bet nu par to jau te runāts, katram jāmeklē savi stimuli, vienkārši jāvēro, kas iedarbojas labi un kam nav nekādu panākumu, pat ja apkārtējie to varbūt skandina kā universālu līdzekli gan pret iesnām, gan caureju, gan suicidiālām tieksmēm. :-)))

existent fool, tu esi gudrs ,asprātīgs un sakarīgs , spriežot pēc taviem textiem, vismaz nomaini to savu niku, liekas tu vairs nemaz negribi gribēt kaut ko, bet tā nevar, žēl ka mēs paši sevi tā nicinām. Es jau arī pieķeru sevi ik brīdi, atkal sev pārmetu, atkal nonicinu, pati sevi pataisu melnu un maziņu. Bet nevar visu nogrūst uz depresiju.

kamene
Vai Tu esi bijusi pie psihoterapeita? Vai Tu lieto zaales?

Nē, man liekas, ka mans niks man pilnībā atbilst. Konteksts tam ir tāds, ka es pārāk daudz visu mūžu domāju par visādām eksistenciālām lietām, visu analizēju un pāranalizēju bez apstājas, tā vietā, lai vienkārši dzīvotu. Tas lieliski vairo depresiju un visparējās bezjēdzības sajūtu.

JenetY, jā lietoju antidepr. uzturošo devu jau gadiem ilgi, uz nakti 1/2 stillnox, citreiz iztieku bez tā. esmu gājusi pie psihoterap., šķiet esmu izmēģinājusi visu, agrā jaunībā arī hipnozi, kura uz mani neiedarbojas, gāju pie tantiņām, ekstrasens, -pēdējos neiesaku nevienam, ja vien jūs pavisam negribat nojūgties. Būtībā, ļoti vispārīgi runājot man sevi sakārtot palīdzēja baznica, kristietība. Taču arī baznicā ir cilvēki, labi cilvēki, bet no viņiem ir jābaidas taču! Tāpēc pārsvarā mājās pati lasu Bībeli undomāju un savācos.

kamene, ja nav noslēpums, cik ilgi gāji pie psihoterapeita? Vai bija kāds jūtams rezultāts? Ļoti interesē salīdzināt ar savu, pagaidām nelielo, pieredzi.

gaga Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> kamene, ja nav noslēpums, cik ilgi gāji pie
> psihoterapeita? Vai bija kāds jūtams rezultāts?
> Ļoti interesē salīdzināt ar savu, pagaidām
> nelielo, pieredzi.


Eju aptuveni 3 mēnešus , pagaidām domāju iešu vēl , vai nu psihoterapijas rezultātā , vai paša spēkiem , bet labāk ir , psih medikamentus nelietoju aptuveni 2 nedēļas ( tas bi xanax o,25 mg 1-2 reizes nedēļā, un pirms nedēļas pārtraucu stilnox

Grāmata "Depresija" ir pieejama elektroniski bez maksas:

http://gramataselektroniski.wordpress.com/