41?

Es nelasiju komentārus bet divas lietas gribu šeit atzīmēt. Pirmkārt dabīgā izlase. Nu nevajag visiem dzīvot un vairoties. Bet diemžēl cilvēku populācijā tas ir ļoti raksturīgi ka velk visus tos nīkuļus līdzi... Otrkārt, nu ir tas fakts, ka tā veģetatīvā distonija metas no labas dzīves. Ja ne visos 100% gadijumu tad pārliecinošā vairākumā. Turklāt inficēšanās ar to var notikt tikai paklausoties vai palasot kāda cita sirdzēja vaimanas...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Starp citu- nozīmes nav NEKAM. Mēs paši piešķiram lietām savas subjektīvās nozīmes.

Bet ir ļoti grūti nozīmi nepiešķirt nekam. Tas ir augsts apziņas stāvoklis, ja tā var, un komplektā arī justies apmierinātam.

:DDD

Tu trāpīji tieši manā problēmā. Priekš manis pati dzīve ir nekas- tupa eksistēšana un lai kā arī es gadiem esmu centies, tomer nekādu nozīmi neesmu spējis tai piešķirt. Vienīgā nozīme varētu būt- izdzīvot. Bet kāda vella pēc, nafigam?

Kaut kur skarbajos un primitīvajos apstākļos- kur jācīnās par izdzīvošanu- tur jā, tur viss ir skaidrs- jācīnās par izdzīvošanu jo citādi tu aizej bojā. Tur dzīvei tiešām ir jēga un piepildījums. Tu dzīvo pēc pirmatnējā instinkta, kas virza visu- izdzīvošana. Brīvajā laikā- chill outs ar tuvajiem cilvekiem- uzpīpē kādu kaņepes labu, vai iedzer kādu brāgu, padzen klačas, uzspēlē kādas spēles, nokniebjas. :)) Nekāds sūda industralizācijas. Lūk tā ir dzīve.

Es tā to visu saredzu. Bet šī modernā rietumu dzīve man liekas tupa. Visi pa saviem būrīšiem, visi tik pienes pilnu māju krāmien un lielu daļu laika pavada vergojot priekš citiem. Sociālās attiecības galīgi sadirstas. Visapkārt vientulība, depresijas, neirozes.



Edited 1 time(s). Last edit at 18.07.2010 17:55 by existential fool.

Cilvēkā, acīmredzot., ir saliktas visādas fīčas, lai viņš gribētu izdzīvot, plus vēl vairošanās instinkts, kas rezultējas ar rūpēm par pēcnācējiem. Un tā visu dzīvi cilvēks ir aizņemts, taču patiešām, ne vairs tik aizņemts, ka skarbajos laikos vai skarbākos apstākļos. Ja sāk aizdomāties par dzīves jēgu- tādi parastie skaidrojumi neder. Ne velti ļoti daudzi meklē dziļāku jēgu, ne tajā dzīves riņķa dancī, bet citur, reliģijās, ezotērikā, savās sajūtās- un arī atrod.

Dzīva īsta komunikacija un veselīgas cilveciskās attiecības- man liekas tas jau sen ir nozaudēts šajā urbanizetajā pasaulē.

Daudzi slavina- kāds tagad burvīgs laiks- visas šīs tehnoloģiskās lietas, internets u.t.t. Maģisks laiks, labākais, kurā dzīvot. Bet es ciest nevaru visu šito moderno pasauli ar visām tām sūda tehnoloģijām. Tas ceļš ved uz nekurieni. Cik tālu var attīstīties un kāds no tā labums? Cilvēki paliek tikai vientuļāki un atstumtāki. Un tas kapitālisms- prasta vergturība- 20% cilveku pieder 80% pasaules resursu. Pārejie ir virnkārši vergi šajā sistēmā.

Ui, kau to šodien smadzenes ātri darbojas un gribās drukāt visādas figņas. Sorry, ja nav pa tēmai. Kaut ko sabribējās izteikties. :)))

Jauku visem šo feino, lietaino vakaru!

Cilvēkiem nav laika vienam priekš otra, tas ir fakts, kaut arī laikam taču vajadzētu būt daudz vairāk! Bet atliek tikai atnākt pie datora, lai stunda būtu pagalam;) Man gan patīk tehnoloģijas, un laikam taču tās nav vainīgas pie cilvēku vientulības.
Cilvēks pēc dabas ir slinks- gribas saņemt vairāk, darīt mazāk, bet rezultāts nav gaidītā vispārēja svētlaime.

Un kā vēl tehnoloģiskā attīstība un urbanizācija ir vainīgas pie cilvēku vientulības. Tikai šie jau ir tie īstie iemesli, ja ne vienīgie. Tu vnk neesi iedziļinajusies tajās lietās.

Kad cilveki dzīvoja ģintīs, kopienās- tiem vislaik bija japaļaujās vienam uz otru. Viss bija atkarīgs no kopējās sadarbības. Cilvēku attiecības bija ļoti ciešas. Draudzība un mīlestiba bija galvenais cilvēka dzīvē tajos laikos. Izraidīts indivīds ātri vien aizgāja bojā.

Un, ka cilvēks pēc dabas ir slinks, bet sorry, tāda ir visa dzīvā daba. Neviens dzīvais organisms nedarīs neko vienkārši tāpat vien, bez īstas motivācijas.

Bet visumā tehnoloģijas ļauj izdzīvot arī vienam pašam. Brīvība ir lielāka. varbūt tajos laikos tā nebija ne draudzība, ne mīlestība, bet vienkārši apziņa, ka jāturas kopā, lai izdzīvotu? Bet tagad jāiemācās patiešām mīlēt un draudzēties?

----



Edited 1 time(s). Last edit at 19.07.2010 10:07 by Janetty.

strawberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Bet visumā tehnoloģijas ļauj izdzīvot arī
> vienam pašam. Brīvība ir lielāka. varbūt
> tajos laikos tā nebija ne draudzība, ne
> mīlestība, bet vienkārši apziņa, ka jāturas
> kopā, lai izdzīvotu? Bet tagad jāiemācās
> patiešām mīlēt un draudzēties?


Tu vislaik visas lietas mēģini apgriezt otrādi un atrast kādu apstiprinājumu tam, cik mūsdienās viss ir ok. :))
Kas tā par brīvību?- lielākajai daļai cilvēku- tā ir brīvība doties uz darbu, novergot savas stundas un doties uz savu nožēlojamo dzīvoklīti pargulēt nakti. Un tā viņi kā skudriņas mēro vienu un to pašu maršrutu katru sasodīto dienu. Åtkārto šo ciklu mūža garumā un lielakajai daļai civēku riebjas tas viņu darbs. Ja vēl nav izdevušās privatās attiecības, tad vien paliek rūgtums par šo sūda dzīvi un tad nu vien atliek sasniegt vecumu un nolikt karoti.

Un ko nozīme- pašam jāiemācās mīlēt un draudzēties? Ai, mēs esam pilnīgi no citām dimensijām. :))

Janetty
Kāpēc ir tik nenormālas bailes no tiem cilvēkiem? Vai kādreiz esi domājusi? Kaut kādam pamatam tak jābūt. Man piemēram, dažreiz kauns par savu izskatu, liekas, ka cilvēkiem nepatīku. Dažreiz man liekas, ka esmu neinteresanta. Nezinu, vai ir kāda jēga no tādas analīzes citiem, bet man palīdz. Es esmu sapratusi, ka neesmu neinteresanta un nepatīkama. Tu taču, piemēram, arī te diskusē ļoti forši, visiem esi interesanta. Tas nozīmē, ka patiktu cilvēkiem arī tiešā kontaktā, tikai tās bailes. Es laikam sāku vienkārši sevi noskaņot. Nevaru tā aizrakties vienmēr līdz saknei, kas un kāpēc. Par izskatu gan zinu, ka pilnīgi nepamatoti jūtos netīkama sev, jo tam nav objektīva pamata.

existential fool - pēdējam postam piekrītu. Es tieši tāpēc izvēlējos aiziet no urbanizētās vides (lasīt Rīgas) uz vietu, kur jūtos mazliet nodalīti, bet te ir jūra, priežu mežs. Nu, apgrūtināju savu dzīvi, bet jūtos labāk. Lielākai daļai to nesaprast, kā var aiziet no Rīgas, no visām iespējām.

EF, varbut tv nepadzivot kaut kur meza, pie juras vai kada plava pie ezera telti, bez musdienu tehnologijam, cilvekiem utt? Varbut atradisi dzives jegu kaut kadu? Varbut tev vienkarsi der izvedinat galvu? Es jau sen nojugtos sezot cetras sienas bez normalas un dzivas komunikacijas nevis internets. Ja tu nedoma par savu dzivibu, tad pamegini ko ekstremu, piemeram atrodi neta kadu realitates izdzivosanas sovu vai vel ko? Izlec ar gumiju, izpletni utt? Vispar kas tev apmaksa dzivi? Vecaki, bralis, masa, kas? Ja tev nebutu izdzivosanas naudas, nebutu ediena un majas, tu te daudz nespriestu par dzives jegas trukumu utt. Tu esi izjutis badu? Es ja, zinu ka tadas situacijas iesledzas smadzenes un ediena vai darba (ja nav naudas). Bet vispar laikam jau nav jegas neko teikt, jo esi jau degradejies un tiesam zel, ka tev ir bijis tik traki, ka jauns cilveks sita. Nenem launa manus vardus, pats esmu bijis s... lidz ausim ar depresiju utt, bet zini man vismaz palidzeja nevis zelosana, bet dzives sisana pa pakalu, nebija kur dzivot, ko est utt, nacas izdzivosanai ko darit, meklet darbu, socializeties utt.

Es arī par to sapņoju- tikt prom no šīs sasodītās Rīgas. Esmu kādu laiku padzīvojis nomaļāk un tas bija daudz daudz foršāk. Man arī ir ļoti svarīgi meži un ūdeņi. Ciest nevaru šo betona Rīgu.

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> strawberry Rakstīja:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Bet visumā tehnoloģijas ļauj izdzīvot arī
> > vienam pašam. Brīvība ir lielāka. varbūt
> > tajos laikos tā nebija ne draudzība, ne
> > mīlestība, bet vienkārši apziņa, ka
> jāturas
> > kopā, lai izdzīvotu? Bet tagad jāiemācās
> > patiešām mīlēt un draudzēties?
>
>
> Tu vislaik visas lietas mēģini apgriezt otrādi
> un atrast kādu apstiprinājumu tam, cik
> mūsdienās viss ir ok. :))
> Kas tā par brīvību?- lielākajai daļai
> cilvēku- tā ir brīvība doties uz darbu,
> novergot savas stundas un doties uz savu
> nožēlojamo dzīvoklīti pargulēt nakti. Un tā
> viņi kā skudriņas mēro vienu un to pašu
> maršrutu katru sasodīto dienu. Åtkārto šo
> ciklu mūža garumā un lielakajai daļai civēku
> riebjas tas viņu darbs. Ja vēl nav izdevušās
> privatās attiecības, tad vien paliek rūgtums
> par šo sūda dzīvi un tad nu vien atliek
> sasniegt vecumu un nolikt karoti.
>
Jā, fakts, ka visādi ir. Es arī eju uz savu darbu, tāpēc, ka tā ir iespēja nopelnīt naudu. Nevaru teikt, ka man īpaši riebtos, ir lietas, kas patīk, ir kas nepatīk. Un tagad krīzes laikos vispār varu pārskatīt, ko par visu domāju. Lai vai kā, tā arī ir dzīve, tās ir attiecības kolektīvā, kurā ir pārstāvētas visādas spēlītes. Ar laiku sāku skatīties citādi, tas viss prasa gan pielāgošanās, gan izdzīvošanas prasmes pilnveidošanu. Viss ir tā, kā uz to lietu skatās.
Ja es strādāju kāda labā, tad tas vnk nozīmē, ka esmu par slinku, lai izveidotu kaut ko savu, kaut tas būtu ideāls variants.
Mani bērni šajā ziņā ir aizgājuši man garām, par laimi viņi nav uzsūkuši manas verga dvēseles gudrības:D Viens jau ir izveidojis kaut ko savu, un darbs ir gan aizraušanās, gan radošs, otrs (man par lielām galvassāpēm) sāk iet neierastu ceļu, bet es ticu, ka veiksies. Tā kā viss ir iespējams šajā vergturu un tehnoloģiju laikmetā.

To,

man nav bijis fiziski lieli pārbaudījumi, bet gan emocionāli. Atstumtība, vientulība, sociofobija, moralās ciešanas, četras sienas gadu un gadu garumā- un tas var riktīgi sadirst smadzenes. Sajūta reizēm tāda, ka es pat vairs neesmu personība, bet kaut kāds dzīvais mironis.

Zini, man ari kops bernibas bija vientuliba, atstumtiba, abi vecaki alkoholiki, emocionala vardarbiba, ediena un milestibas trukums, tagad depresija, be tam visam pari es vel turos, studeju, driz stradasu, alko nelietoju, nesmekeju, dzivoju veseligi, domaju pec gadiem diviem dzivot patstavigi. Ari esmu sedejusi cetras sienas utt, ari domas par pasnavibu un visi citi murgi, sociala fobija, nu pilna pakete, bet es CINOS un redzu jegu zini kur? But laimiga un darit laimigus citus. Sos brizus saku jau pamazam izjust.

e/f Tev tas loks ir kaut kā jāmēģina pārraut. Domā, ka viens tā jūties, varbūt vnk esi emocionālāks?
Varbūt paņem makšķeri un dodies kaut kur makšķerēt. Makšķernieki bieži vien ir tādi vientuļnieki, bet mēdz pārmīt kādu vārdu ar kādu citu makšķerētāju. Liela daļa cilvēku soli pa solim mācās veidot attiecības.

strawberry, kaut kā biju iedomājies, ka Tu esi jauniete.

Tas laikam būtu pēdējais ko es darītu- iet runāties ar vientuļniekiem, dīvaiņiem, kas slapstās kaut kur gar ūdeņiem. :))

e/f- nu tas liecina, ka gars nenoveco:D
Man gan patīk papļurkstēt, piemēram, ar kādu večuku, kas kopā ar mani vienā laikā tirgū maisiņā krāmē gurķus.
Kad biju jauniete, tad gan tā nedarīju.;) Tad es vairāk koncentrējos uz sevi, un arī uz to, ko citi padomās. Kad šajā ziņā iestājas zināms pofigs, ir forša sajūta:D
Nu tagad es vienīgi varu uztraukties- ko priekšniece padomās, kaut kādā mērā no tā ir atkarīga mana materiālā...nu, neteikšu labklājība, bet eksistence. Ja šo loku vēl izdotos pāraut, būtu pavisam oki.

Laikam gars tiešām nenoveco, jo rakstīšanas stils Tev patiesi jauneklīgs. :)

e/f, tā ir laba ziņa. Tad jau es varēšu rakstīt forumos tik ilgi, cik vien pirksti spēs trāpīt pa klaviatūru un aces saredzēt burtus:) Neviens nenojautīs, ka raksta veca večiņa:))

Ja man kāds jautās, cik man gadu, teikšu, dēļiņ, savs simtiņš jau ir :)) Un neviens neticēs.:P
Tu jau gan tad ar nekāds jaunais vairs nebūsi:P

Cik Tev gadu?

.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.05.2011 20:39 by R..

Uh, te jau vesels manas personības konspekts! Tu esi ieguldījis pamatīgu darbu. Pagodinoši.

Es nenoliedzu, ka manas smadzenes ir sapistas uz neatgriešanos, bet Tu vari skriet tālāk bezjēdzīgajā materiālisma ritenī. Bet kāds verga lepnums! Varbūt aizbrauc pakaro uz Irāku vai Afganistānu, tur kāreiz amerikāņiem vajadzīgi pakaļbučotāji palīdziņi. Varēsi būt vēl lepnāks par sevi. Nopelnīsi vēl kādu ordeni, ko mazbērniem parādīt.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.05.2011 20:37 by R..