Vismaz pagaidām.
Ja kādam ir vēl ko teikt un piebilst par lietām, kas palīdz cīņā ar depresiju vai sociofobiju, laipni lūgti padalīties:)))
Drīkst arī kritizēt, bet man vajag kādu vietiņu, kur parunāt, atskaitīties un lai ir kāds blakus, kaut virtuāli.
Runājot par kritiku un nosodījumiem, es ļoti ņemu visu pie sirds, pārdzīvoju ļoti, ļoti, tāpēc arī cenšos ar cilvēkiem mazāk kontaktēt un jo sevišķi mazāk stāstīt par sevi, sevišķi to tumšo pusi, kā arī to, kur esmu ievainojama. Bet es ļoti ātri piedodu un arī cenšos ņemt kritiku vērā.

Šobrīd esmu daudz tikusi uz priekšu, jo man depresijas nav. Ir visādas citādas figņas, bet ne depresija.
Lai gan gribas padoties, gribas kapitulēt tā visa priekšā ik pa laikam. Jo viegli nav. Pieļauju, ka kopā ar psihoterapeitu to izdarīt ir vieglāk. Var jau būt, ka eju arī nepareizā virzienā, bet šobrīd apmeklēt psihoterapeitu, kam daudz maz uzticos un nedomāju, ka tikai nokāš naudu, nevaru. Apmeklēt citu, kam neuzticos, neredzu jēgu.

Jā, nu un es saprotu arī existential fool un kas nu vēl te ir iestidzis un visu laiku maļ un maļ vienu un to pašu, nemaz neklausās citu padomos un tikai žēlojas, cik grūti ir, taču izrauties ārā netaisās. Man gribas brīžiem arī ieslīgt atkal tajā visā. Ai, kā man gribas padoties un ļauties tai depresijai. Es varētu arī atļauties, jo ir kas ar mani auklētos. It sevišķi brīžos, kad kāds pasaka ko sliktu, vai notiek kaut kas slikts. Man ir ļoti grūti neizdarīt to, kas būtu visvieglākais - nolīst gultā zem segas un neko negribēt, neko nezināt un censties neko nejust. Uz to brīdi tas pat ir atvieglojums. Bet katra tāda reize iedzen vēl dziļākā purvā, līdz beigās atkal attopies pašā elles viducī un tad izrāpties ir ļoti grūti.

Esmu šoreiz izlēmusi cīnīties ar sevi. Jā, varbūt tas nav pareizi, bet tas līdz. Tas nav viegli atkal ņemt un domāt. Visu laiku cenšos savas domas nobloķēt, nez no kā sargos, bet man ir jādomā. Citu variantu neredzu.

Ir vēl kāda lieta. Esmu sapratusi, ka gadiem esmu aizliegusi sev priecāties, smieties. Visur saskatīju tikai slikto, gaudos par visu.
Es esmu sākusi priecāties. Sākumā par sīkumiem. Par priežu smaržu, par siltu mīkstu paklāju vannasistabā, par saulrietu uc. lietām. Sākusi smieties līdz ar bērniem par visādiem niekiem. Smieties balsī vakarā peldot jūrā milzīgos viļņos un ļaujot, lai vīrs mani apgāž, lēkājot kopā ar bērniem.
Esmu atvērta šobrīd. Visu laiku noslēdzot visam, nekas man nebija labi, pati kultivēju to drūmumu, negatīvo dzīvē, sūdzējos.
Es jau esmu vairākas reizes sajutusies laimīga.

Zinu, ka pienāks atkal brīži, kad man kļūs slikti,. Visi ikdienišķie sīkumi - naudas trūkums, piemēram, kāds atraidījums un tādas lietas, kas notiek daudzas reizes dienā, bet es negribu vairs būt tur lejā, tāpēc domāju un analizēju.
Kā arī saprotu, ka ir lietas, kurās nav jāieslīgst, nav jāpievērš tam tik liela uzmanība, tā teikt jālaiž sev pāri.

Gribu dzīvē vēl kaut ko sasniegt. Lai gan tagad sāku arī saredzēt, ka tā dzīve nemaz tik sūdīga nav bijus. Ir bijuši arī daudz labi brīži, labi notikumi, brīži, kad esmu jutusies laimīga. Bet visu laiku taču domāju un atcerējos tikai to slikto. Vairs to negribu. Esmu pārslēgusies uz labo savā dzīvē:))))

malacītis:)
Tikai nevajag ar sevi cīnīties, bet vienkārši prātīgi aprunāties.

Jā, jā, es jau arī izlasīju savu tēmu - skatos, pašā sākumā vārds - cīnos. Vārdiem tak arī esot spēks, ne? Varbūt ar laiku tā vairs nebūs cīņa, bet mierīga aprunāšanās:))) Katrā ziņā, pamēģināšu jau tagad citu pieeju arī šim, moš smadzenēm vairāk tas patiks;)

Pret sociofobiju palīdz iešana tautās un neņemšana galvā. Pret depresiju- motivācija (bet spēcīga). Lasīju kaut kur, bet apmēram atceros, ka vajagot cilvēku aizvest dziļi mežā (taigā, tundrā?), ja atrod ceļu atpakaļ un izdzīvo, tad nekad vairs depresija nepiemetas.

Jā, jā Strawberry. Es ar lasīju, ka Krievijā vai vēlkurviņsazin ārstējot cilvēkos no depresijas un pašņāvnieciskām domām dzīvus aprokot kapā uz pusstundu. Gaisu tur pievada u.t.t. un viss fiziskā ziņā esot droši. Pēc tam, kad pēc tā laika atrok vaļā visa depresija pazudusi un dzīvot gribas, ka vai nu.
Man tās liekas pēc staļinlaika metodēm. Varbūt kādam tas der, bet man labāk patīk rociņas paturēšana un pozitīva attieksme un motivācija.

Fuzzy, un kā palīdz?

Hm, varbūt tomēr der atcerēties, ka cilvēki ir dažādi? Viens no desmit tajā tundra tiešām izdzīvos un gūs beidzot dzīvē piepildījumu, otrs izdzīvos un ienīdīs tos, kas viņu tur atstājuši, trešais, piemēram, nejauši satiekot vienu dzīvu cilvēku, viņu aiz bada nogalinās un apēdīs (zinu, dramatizēju:), ceturtais sajuks prātā, piektais vienkārši padosies un nomirs.

Ne tik labi, kā gribētos. Bet ceru, ka paliks labāk. Bet "pātagotāji" man mājās jau bērnība pietika. It sevišķi vecāmāte. No rīta mūs nāca modināt brīvdienās, ka pa ilgu guļam un lējā ūdeni virsū. Nez kādēļ tikko šo atcerējos. Viņai vienmēr likās, ka visur vajag to stingro pieeju. Laikam jau pati tā audzināta un Sibīriju ar pārcietusi. Bet man tā nepatika. No tādas attieksmes man tik lielāka spītība un apātija radās.

A mošk tad var cukura diabētiķi iespundēt uz nakti konfekšu fabrikā, ja no rīta būs dzīvs, tad vesels, un alkoholiķi varētu Latvijas balzāmā, un urīna nesaturētājus piesiet uz vienu nakti pie poda, lai tad nu čurā līdz rītam.
Bet kaut kas tajā tundrā ir, kaut kas ir tajā apstāklī, ka kaut kas jāmaina.

gaga, pirmie trīs tādad būs brīvi no depresijas- nu īpaši jau tas, kas spēs apēst otru:D
Bet par ceturto un piekto grūti spriest, dzīvotgriba, neskatoties uz visu, cilvēkiem ir spēcīga.
Droši vien, ka doma ir tāda, ka šāda izdzīvošanas skola atraisa cilvēkā to, ko citādi nevar dabūt ārā.
Varētu jau arī taisīt tādu ekspedīciju- eksperimentu. Piem., visu zinošie pst organizē šādu pārgājienu un no malas pieskata savus klientus. Kā jums mana ideja?

Pirmie trīs brīvi no depresijas. Hmm. Mums laikam fundamentāli atšķirīgas vārda "depresija" izpratnes.

Droši vien, jo es tādu stāvokli nevaru atļauties kultivēt.

:D Nu jums idejas:) Tātad visiem depresijas mocītajiem - karstais piedāvājums - brauciens uz Tundru.

Ja cilvēks ir ieciklojies un neprogresē, tad varbūt var skarbāku pieeju mēģināt. Bet tas tikai tad, kad viss cits ir izmēģināts. Fox pareizi rakstīja, daudziem tie skarbie piegājieni var tikai naidu radīt. Visi acīmredzot nav vienādi. Man vajag pa labam un ar mīlestību. Es gan te teoretizēju. Ne nu man pašam tā ir, kā te rakstu. Bērnība jau garām, tur neko neizmainīsi. Cik nu jutu to vecāku mīlestību, tik jutu. Drīzāk gan nejutu. Pieaugušo pasaulē visādas citas spēlītes. Vieglāk ir dabūt naudu un seksu, nevis īstas jūtas.

a, nu, nu. Zinu vienu cilvēku, kas nevarēja atļauties slimot. Ārsti pēc tam teica, ja viņš būtu operēts pāris stundas vēlāk, būtu palicis turpat uz galda. Nu varbūt vēl pāris nedēļas padzīvotu.

Fuzzy, īstas jūtas cilvēks var radīt vienīgi pats. Ja gaidīsi no citiem- ļoti bieži būs jāviļas.
Attiecībā uz tundru- lai neradītu naidu, vajadzētu nokļūt nejaušības pēc. Piem. kopējs pārgājiens, bet tad citi pazaudējas. Domā nu, kā izkulties!

gaga- tiem, kas nevar atļauties slimot, tādi ārsti solījumi - pāris nedēļas padzīvos, izvēršas gados.
Tas jau skaidrs, ka vajag sevi arī pasaudzēt. Man nav sveša izdegšana- es esmu to piedzīvojusi. Pavisam nopietni.Tad es sapratu, ka ir vismaz jāizguļas, un vēl daudz ko citu.

Es šodien likvidēju visas savas vecās dienasgrāmatas. Visur, kur lasu vienas bēdas, riebums un izmisums. Negribētu vairs atgriezties tajā laikā ap 19 gadiem. 19 gadus gribētu, bet ne tā kā toreiz.
Tāpēc jaunieši, rīkojieties, dariet kaut ko savā labā.

blueberry
...................
es jau zinu ka esmu apnicis visiem ,bet blueberry gribu palidzet :-)
esmu izkulies no savam ziepem un tagad diezgan vesu pratu domaju un izdomaju :-)
.... depresija ir galvenokart asinsrites priblēma .... un tas viss ir pēc tam ... veselam pofig kas bijis slikts vakar jo šodien ir labi
un tieši jo vakar bija sliktāk jo šodien labāk un rīt vēl labāk.. ...
.....tās tējas, kas ir pret depresiju asinszale un melisa tīra asinsvadus utt. joka pēc var mēģināt nopirkt pa 2.5ls aspirīnu hertemagnil
kas šķīdina asinsvados visuko un visas lietas... AD savā ziņā ir draņķīs kas asinis sabiezina un nomāc dziedzeru nieru utt darbību regulē nomācot tos kas par daudz bet veselīgi būtu iztīrīt un iedarbināt visus dabiskos hormonus....
....tāpēc vaig pumpēt ūdenu visu laiku nepārtraukti un blueberry pareizi dara ka brauc ar riteni jo ritenis ir īsts brīnums ja stimulē asinsriti tīeši tur kur depresija rodās.... ūdens aspirīns cigoriņi melisa un lēnām skalojās AD sabiezinātie iekšējie šķidrumi... un ūdeni... ja tev ir pirts tad ttas būtu ok
un liekas visas probl pašas risnās vaļā tepat un uzvietas ... .... ūdens visu dziedē :-)
mellenes arī... alu varbūt var lai kustās nieres vai kautkas jo AD aptur tos šķidrumus ja siekalu nav tad bēdas klāt...
:-) un nevaig līst galvā izrādās ka galva nemaz nevada cilvēku bet viss ķermenis galvu.... taisnība ir ūdenī un tējā tad galvā ieplūst tas ko vaig un viņa pati sāk domāt kautko citu nedepresīvu :-)

strawberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Droši vien, jo es tādu stāvokli nevaru
> atļauties kultivēt.

Šito vajadzētu ierāmēt zelta rāmī un pielikt pie sienas. Tātad depresija ir kaut kāds stāvoklis, kas rodas no izlaidības, un aiz tā, ka nav ko darīt? Droši vien tāpēc es no bērnības tāds. Aiz labās dzīves dzērāju ģimenē izdomāju paniekoties un paspēlēt depresiju. Protams, ja cilvēks skriesi kā vāvere ritenī, tad no depresijas var mēģināt aizbēgt. Man ar kādu laiku bija divi darbi un haltūras gandrīz katru vakaru. Kamēr ņemies kā traks viss ir kārtībā. Bet, vienā brīvā brīdī apstājies un padomā mazliet par sevi un saproti, ka tas nav tas ko tev vajag.Tas ne nieka nelīdz. Ir kaut kas, kas iekšā sēž un saka, ka neesi laimīgs un tev vajag ko citu. Vajag atrast cēloni un depresija pati pazudīs.

strawberry - lūdzu padomus studijā.:) Jāizguļas. To es arī zinu un man tas ir ļoti svarīgi.

aberz
Nu paldies tev, ka tā par mani rūpējies:))) Bučas tik vairs nevaru sagaidīt (joks, protams).:))
Es nesaprotu, vai tu kaut kur to visu studē?
Man ir domas iet pastudēt vienā vietā, kur varētu iegūt kaut kādas zinības netradicionālajā medicīnā. Bet to kaut kad vēlāk, kad būs līdzekļi.

Fuzzy - tas man liekas arī ir ļoti grūti tikt kaut kā uz pekām, ja ir dzīvots kopā ar cilvēkiem, kas regulāri dzer.
Man bija tā, ka riebās, ja mamma bija iedzērusi. Es gan reti redzēju, bet bija arī viņai visādi. Eh, tāpat ar zilumiem citrreiz atbrauca. Man nelabi metas no tā, cik cilvēks var stipri sevi pazemot.
Tagad dažreiz nobīstos, kad meita redz mūs iedzērušus ar vīru, nu bet viņai jau nav tās traumas, kas man, jo mamma tikās ar alkoholiķi.

blueberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> strawberry - lūdzu padomus studijā.:)
> Jāizguļas. To es arī zinu un man tas ir ļoti
> svarīgi.


Bez izgulēšanās pārējais viss ir no citas operas.
Aberz ieteikumi ir derīgi, tikai zāļu tējas es dzeru citas. Lielisks asins uzlabotājs ir skuju dzēriens Ho-fi. Svarīgi, lai organisms attīrās un lai tam būtu nepieciešamie mikroelementi un vitamīni.
Dzīve arī nekļūst garlaicīga, ja ir kāds izvēlēts virziens, kuru var izzināt vēl un vēl. Un sevi pašu arī;)

Šodien vakarā jutos slikti, baigais besis bija, neko negribējās. Sapratu, ja es tā palikšu gulšņājot mājās, tad labi nebūs. Tādēļ saņēmos un aizbraucām visi uz jūru nopeldēties. Tagad ir daudz labāk.
Morāle - nedrīkst ļauties tam sliktumam. Jāpārlauž tas. Nu, vismaz man palīdz.
Kāpēc man bija slikti? Nezinu. Acīmredzot nedarīju to, ko vajadzēja darīt, darīju kaut ko pret sevi.

Kopš nomira vecāmāte, es atkal nevaru naktīs gulēt. Baidos nejēgā. Katru nakti lieku vīram stiept no meitas istabas naktslampiņu un slēgt iekšā, deg visu nakti. Domāju, ka stulbas iedomas. Nesaprotu, kāpēc tik ļoti baidos no spokiem, gariem un tādām lietām?

blueberry, ome bija Tev ļoti svarīgs cilvēks, viņa darīja labāko, ko zināja, bet bērnība ne vienmēr bija jauka; tagad Tavā galvā varētu būt liela trauksme, daudz pretrunu utt.; mēģini runāt ar kādu omes nāves sakarā, būs vieglāk.

es gribēju vēl piebilst kādu vārdu par Tavu terminu "cīnos"... tur ir kaut kas jāmaina, ar sevi nav jācīnās, sevi ir jāmīl; ja nemāki, tad jāmācās. tāpat drausmīgs vārds ir "nenormāla"... lūdzu, nelieto tos vairāk; Tu sevi lamā, bet Tu neesi nedz slima, nedz nenormāla.

Tava stiprā puse ir fiziskās aktivitātes, kas Tev sagādā prieku. izmanto tās, cik nu vien spēj sev par labu, iespējams, ka tad arī domas labāk darbojas un vari šo to sevī vairāk saprast.

par vēl vienu kartso tēmu, par psihoterapeitiem kā palīdzētājiem visā šajā procesā.

ir jāatrod tāds, kam uzticies un kurš vienkārši cilvēciski patīk. tas pilnīgi noteikti, bet viņi nav dievi, kam jātic. viņus jebkurā brīdī var atlaist. varbūt Tev šķiet, ka kāds Tevi kaut kur ar varu grib aizvilkt? es vnk iesaku to, par ko zinu, ka tas perfekti strādā, it sevišķi cilvēkiem, kam ir spējas analizēt, gudrs prāts.

bet Tu esi viņa darba devēja, priekšniece, ja gribi. tātad viss ir Tavās rokās.

tev ir pilnīga taisnība Runcene ;)

Saprotu joprojām un atkal,ka man ir atkarība no interneta un tas mani nomāc un bremzē dzīvot, atņem nevajadzīgi daudz laika.
Tāpēc nolemju tikt ar to galā. Domāju vēl te ienākt ik pa laikam, bet jāsaņemas, jāsaņemas un jāmet tam miers.
Ceru atrast interesantu darbu, tad ienākšu te atskaitīties.

Paldies jums visiem, ka bijāt man līdzās, kad bija ļoti grūti. Sarunas ar jums palīdzēja :))))

Aicinām Jūs kļūt par ekspertu mūsu veiktajā aptaujā, kas ir saistīta ar veselības un relaksācijas centru pakalpojumiem. Anketa ir anonīma un prasīs 5 minutes Jūsu laika.
Anketa ir šeit http://visidati.lv/aptauja/410444618/
Paldies par atsaucību!