Sveiki forumiesi!

Man ir talako pazinu loka cilveki, kuri dzives laika ir bijusi Tvaika iela dazadu situaciju del, dzive jau gadas visadi, tagad viniem no psihiskam kaitem nav nekas. To saku, mierinot sevi, ka ne tikai kaut kadi tur cilveki ir tur pabijusi. Man pasai bija/ir nezinu ka to nosaukt, bet loti mainigs depresivs stavoklis, kurs dienas laika var mainities vairakas reizes. Esmu gan gajusi terapiju, gan dzerusi AD un neiroleptikus, sobrid jau labak ir ka bija pasos pirmsakumos, bet tomer, nejutos es psihologiski labi un stabili. Ir reiz man teikts, ka vajadzetu tur pagulet, bet tobrid man bija stereotipiskas domas, ka tur gul tikai trakie. Vai cilveks pats var aiziet uz to iestadi un pateikt, ka velas paarsteties stacionari, vai tur noklust tikai pec pasnavibas meginajuma vai izsaukuma kada, vai ari var pec arsta nosutijuma? Es jau nojausu, ka kurorts tas nav, bet velos zinat viedoklus par to iestadi, tie kas tur pabijusi, vai zina drosi ka tur ir.

Šeit forumā runā, ka jātēmē uz 20. nodaļu- tur vismazāk trakie.

20. vismaz savulaik bija neirožu nodaļa, gan kungi, gan dāmas, durvis vaļā, var veidot dienesta romānus :), kas arī notiek, publika ok, apmēram kā šajā forumā. bet es teiktu, ka pēc Tava stāsta nav diži lielas jēgas. Tur tāpat dos tikai ripas, kuras Tu vari dzert arī mājās. ja nu galīgi, galīgi nevar vajadzīgās sameklēt, tad varbūt ir vērts... Es tur biju de iure 2 mēn., bet de facto 2 ned. ļāva dzīvoties pa māju, katru dienu gan vajadzēja atrādīties.

Pārējās nodaļas ir aiz slēgtām durvīm, esmu bijusi tur darba lietās. Nē, tur vajadzētu būt šausmīgai sajūtai... visus kā aunus ved ārā staigāt... es domāju, ka ar neirozi sirgstošam cilvēkam tur nāktos justies diezgan nelabi.

vēl ir Dzintaru klīnika, bet tagad tur maz kas bez maksas.

Vislabākais, manuprāt, pašlaik ir Veldres ielas dienas stacionārs. Tur bez psihiatra ir arī psihologs un vēl šis tas. vismaz bija.

psiholoģiski cilvis stabilizējas diezgan lēni un ilgi ar pacietīgu terapiju. zāles būs uz laiku, kamēr konkrētā ķīmija derēs, pēc tam vajadzēs arvien stiprākas. tas ir fakts, jo tā tas notiek.



Edited 2 time(s). Last edit at 12.08.2010 14:09 by Runcene.

Runcene, Tu raksti, ka ar laiku vajadzēs arvien stiprākas zāles..... (laikam tā arī ir), bet kā tad ar šizofrēnijas slimnikiem? Cik noprotu, viņiem zāles jālieto visu mūžu un psihoterapija nelīdz? Vai arī pie tām zālēm, kuras viņi lieto, nepierod?

Lasīju, ka ir cilvēki kuri tajā iestādē ir vairāk nomocīti un pazemoti. Aiziet ar sliktu stāvokli un iznāk ar vēl sliktāku. Nav nekāda spožā iestāde. Protams, atkarīgs kāds Tev stāvoklis un nodaļa. Ārstiem arī grūti ir ar psihiski slimajiem auklēties, bet tas ir viņu darbs.
Saka jau, ka attieksme esot drausmīga un tur tu neko nevari padarīt, jo kurš gan ticēs cilvēkam, kurš tur ir bijis!

Šizofrēniķiem nabadziņiem močī iekšā neiroleptiķus mega dozās, diez kā viņi vispar jūtās. Un pie neiroleptiķiem pierod tāpat ka pie visām citām zālēm.

..kurš gan ticēs cilvēkam, kurš tur bijis... kādas personsonas tik tur nav bijušas, kādas Latvijas pērles.. Laba daktere-Rancāne, viņai vēl dēls ir psihiatrs, nezinu kādā nodaļā, nezinu vai vēl strādā.. Uzreiz pazudīs jebkāda vēlēšanās grimt uz leju. Gudra daktere, redz cilvēkam cauri, kurš slims, kurš grib būt slims, kam vieglāk būt slimam, kuru piespiež būt slimam.. Tiešām iesaku, bet var būt sāpīgi...

20 nodala izved no dzilas depresijas,tur ir miers un apstakli,kas nav pieejami maajaas,gruti tur tikt,bet pacel atpakal dziivee.

psihiatriskā klīnika manā uztverē ir ne visai veiksmīga tad, ja tur nav psiholoģiskās palīdzības vismaz atbalsta līmenī. Latvijā tā gandrīz ir... bet tā nav ārstu vaina. Tā ir valsts naudas neesamība. Ar zālēm var izvest no depresijas arī, dzīvojot mājās vai laukos pie tantes utt. bet varbūt kādam tiešām šādu iespēju nav: tad, manuprāt, slimnīca ir ok. tā kā šeit bija jautājums, es vnk izteicu savas domas, jo slimnīca ir mākslīgi droša vide. pēc tam var būt grūti adaptēties.

Janetty, ŠIZOFRĒNIJAS GADĪJUMĀ PALĪDZ PSIHOTERAPIJA, turklāt ļoti labi palīdz; jautājums gan, vai izārstē... bet ripu ziņā "terapeitētam" cilvēkam noteikti mazāk vajadzēs.

Jautājums vispirms, cik cilvjiem Latvijā tiešām ir šizofrēnija (no tiem, kam diagnosticēta) un cik bieži tā ir vnk sociāla diagnoze. kad vienu otru depresijas mākto vairs nav kam barot, viņam uzliek šizofrēnijas diagnozi. jo, lai valsts viņu turpinātu barot, tāda ir nepieciešama. tā dažkārt notiek...

par to, ka šajā slimnīcā kādu it kā pataisa slimāku... šīm zālēm visām ir blaknes. slimību cēloņi nav bioloģiski, bet psiholoģiski. dziļākajā būtībā arī šizofrēnijas (vairums Latvijas psihiatru gan teiks, ka bioloģiski, bet tas nav tiesa). ja cilvēks neko nedara lietas labā, viņa slimība progresē; tāpat kā vēzis, ja to neizgriež un nenokauj ar ķīmiju un stariem. daži ir šausmīgi bērnišķīgi un domā, ka ap viņiem visiem ir jālēkā... utt. ārsts man šito neizdarīja, šito neiedeva; sliktas zāles iedeva. dziļākajā būtībā cilvēki ir vīlušies, jo psihiatrija viena pati viņus nespēj izārstēt. pēc laika visi saprot, ka nespēj... un tad sākas sūdzības. lai nu katrs stāsta, ko grib... varbūt vajag, piemēram, salīdzināt ar attiecīgajām slimnīcām Āfrikā vai Rumānijā. redzētu, ko tad neapmierinātie teiktu...

daudzi, kam tagad slimības vēsturē stāv "šizofrēnija", sāka ar veģetatīviem traucējumiem un depresiju. tā arī dažkārt notiek.

jautājums, ko katrs no psihiatrijas kā sistēmas un attiecīgās slimnīcas cer sagaidīt... depresijā vai "V.D." tā ir tikai viena īslaicīgi lietojama atbalsta joma, bez kuras dažkārt nevar iztikt. ja ir jau minētā šizofrēnija vai kas cits no šī lauciņa, kad nav lielas saprašanas un spējas sev palīdzēt vai šādu palīdzību vispār meklēt, tad viss atkarīgs no ģimenes, es teiktu: no spējas maksāt.



Edited 1 time(s). Last edit at 12.08.2010 14:18 by Runcene.

Esmu gajusi psihoterapija pie Rancanes dela, bija it ka ok, bet kaut kas ne lidz galam, vai man bija nopietnaks stavoklis vai es nestradaju terapija, bet beidzam pec 3 menesiem ar neko. Varbut terapijas veids nebija istais, vins jau man toreiz teica, ka esot man smaga depresija un vajadzetu stacionara, jo nebiju "lietojama" terapijai, bet es atteicos un terapija tapat ne ar ko nebeidzas, un pirms menesa saku pie cita atkal, pie vina kolega, bet atkal nekada biju terapija, tad dzeru tikai medikamentus, pienaca bridis, ka it ka varetu sakt ari pasu terapiju, vismaz nedaudz atguvos, bet tad naca tadi apstakli, ka nespeju to turpinat naudas del, partraucu ari medikamentus, pagaidam ir ka ir, bet tomer domaju vai tak nevajadzetu vienreiz kartigi paarsteties stacionara, bet sabijos no daziem komentariem. Daktere Rancane pienem ari uz konsultacijam?

ja nav naudas, var iet šite:

http://www.rsu.lv/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-katedr/pmpk/psihosomatiskas-medicinas-un-psihoterapijas-klinika-zinatnes-macibu-arstniecibas-centrs

un vienlaicīgi pie valsts psihiatra, kurš ir par brīvu.

ja ir gauži slikti, nav jēgas terapijai vienai pašai un par zālēm vienām pašām savas domas jau pateicu. ir vērts palauzīt galvu, kā apvienot.

Dr. R. Rancāne ir nod. vad. Piezvani uz ambulatoro daļu un pajautā, vai pieņem... es šaubos, bet ko var zināt. internetā visu var atrast.

Es pēc pašnāvības mēģinājuma biju Gintermuižā, Jelgavas psihenē. Sabiju tur divas nedēļas, dakteri redzēju vienreiz, pajautāja - kāpēc tā darīju, piekodināja vairs tā nedarīt un viss. Pārējā laikā vienīgais dakteris, nē tā bija māsiņa, kad no rokām izņēma šuves. Attieksme - nu, kā kura māsiņa. Viena bija tāda lādzīga, bet viena īsts monstrs, terorizēja mani - katrreiz, kad viņai bija maiņa teica, ka es jau nu ārā ilgi netikšot. Puslīdz normāli izturējās pret tiem, kuri neārstējami.

Tajā palātā durvīm nebija rokturu, logi ar restēm un ārā nereizi pa divām nedēļām pastaigāties nelaida. Slimnieki tur bija tādi - sabaroti zālītēm - resni, apātiski.

Vienmēr atceros pasaku - ko man psihenē esot, stāstīja viena no pacientēm. Viņai bija depresija ļoti smagā formā. Pasaku sameklēju netā.

Kāds varens zintnieks, gribēdams pazudināt karaļvalsti, akā, no kuras smēla iedzīvotāji, iebēra apburtu indi. Līdzko no tās kāds dzēra, tūlīt sajuka prātā.
Nākamajā dienā no akas jau bija dzēruši un sajukuši prātā visi pavalstnieki, tikai ne karalis un viņa ģimene – tiem bija sava aka, ko lielais burvis nespēja saindēt. Karalis noraizējies centās saņemt grožus rokās, izdodams virkni lēmumu, kam bija jāgādā par tautas drošību un veselību. Taču arī policisti un inspektori bija dzēruši saindēto ūdeni, karaļa pavēles tiem likās muļķīgas, un viņi tās nepildīja. Kad par šiem lēmumiem uzzināja iedzīvotāji, viņi uzskatīja, ka valdnieks sajucis prātā un izdod bezjēdzīgus rīkojumus. Ļaudis devās uz pili un pieprasīja karaļa atkāpšanos. Izmisušais karalis jau grasījās atdot troni, kad karaliene viņu apturēja, sacīdama:
“Iedzersim arī mēs no kopējās akas! Tad mēs kļūsim tādi paši kā viņi.”
Tā arī notika: karalis un karaliene iedzēra vājprāta ūdeni un acumirklī sāka gvelzt muļķības. Bet pavalstnieki apķērās: ja reiz karalis atkal ir tik gudrs, kāpēc neļaut tam valdīt tālāk? Un valsts turpināja dzīvot mierā un saticībā, lai gan tās iedzīvotāju uzvedība bija pavisam citāda nekā kaimiņvalstīs. Arī karalim neviens netraucēja laimīgi valdīt līdz mūža beigām.

P.s. pasakas autors P.Koelju

Janetty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Runcene, Tu raksti, ka ar laiku vajadzēs arvien
> stiprākas zāles..... (laikam tā arī ir), bet
> kā tad ar šizofrēnijas slimnikiem? Cik noprotu,
> viņiem zāles jālieto visu mūžu un
> psihoterapija nelīdz? Vai arī pie tām zālēm,
> kuras viņi lieto, nepierod?
???????????????????????????????????????
nu vispārējā kontekstā es šīto esmu dzirdējis
gan ka pierod, gan ka jālieto arvien stiprākas (un visu mūžū)
bet kā var zināt slimības gaitu , visiem tapat kā man?
(tā laikam nav)

nu redzu citiem arī ir līdzīgas problēmas
bet šitādu tekstu esmu dzirdēji 10 gadus
atpakļ
varbūt ka tā ir bet loģīkas nekādas
vaitad visim ir vienādi tas
tad jau statistiski lietotāju skaits pieaug
proporcionāļi izraksīto recepšu skaitam vai otrādi?

aberz Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Janetty Rakstīja:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Runcene, Tu raksti, ka ar laiku vajadzēs
> arvien
> > stiprākas zāles..... (laikam tā arī ir),
> bet

Runcene tu ari tačū dzirdēi to arī no kāda ārsta
laiakam, vai tu lietji tos sasodītos benzopirenus
pati....
ka tiki vaļā?
vai jāder visu mūžu tev aŗī
vai kā?

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>
> vēl ir Dzintaru klīnika, bet tagad tur maz kas
> bez maksas.
>
> Vislabākais, manuprāt, pašlaik ir Veldres ielas
> dienas stacionārs. Tur bez psihiatra ir arī
> psihologs un vēl šis tas. vismaz bija.

:-)
dzintaros es arī biju, īstenībā tomēr ir prieks, ka tas kontingents tomēr
ir viens un tas pats, un joks tāds, ja tur kāda nav uz vietas, ko satikt
tad citi nodod svieicienus nu no kāda, ja neizdodas satikties vienā
iestādē vienā laikā...
forshi tomēr

Izskatās, ka jums tur tāds kā psihtusiņš izveidojies. Nav jau nekas nosodāms. Bet nez vai tas stimule uz atgiriešanos "normalajā" dzīvē, pieņemot vēl faktu, ka šī psihaprūpe tiek apgriezta ar katru gadu...

Janetty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Runcene, Tu raksti, ka ar laiku vajadzēs arvien
> stiprākas zāles..... (laikam tā arī ir), bet
> kā tad ar šizofrēnijas slimnikiem? Cik noprotu,
> viņiem zāles jālieto visu mūžu un
> psihoterapija nelīdz? Vai arī pie tām zālēm,
> kuras viņi lieto, nepierod?

Tā tas notiek ar AD un neiroštepliķiem. Tolarence aug gaismas ātrumā. Tā nav nekāda atbilde uz sadirstas personības problēmām, bet tikai īslaicīgs glābšanās rinķis. Un pienāk brīdis, kad efekts no šīm ripām ir pilnīgi nulle. Un tad vairs neko. Trankvilizatori ļoti palīdz pie daudzām problēmām, bet vairs neviens jau nebrib īsti tos izrakstīt. Atkarības draudi un vel kas nu sazin vēl. Mode ir- tie tizlie AD un neiroleptiķi. Bet pēc manas pieredzes benzodiazepīni palīdz vislabāk, tik ik pa laikam jāpārtrauc tos lietot. Labākas psihzāles es nu gan par tiem nezinu.

es tā arī neesmu tikusi skaidrībā par to pierašanu pie trankviļiem, daļēji ticu, daļēji ne. bet domāju, ka lielai daļai cilvēku vienkārši nav variantu. pat ja trauksme ir neizturama un AD palīdz. makam tagad ir izteiktākas robežas, daudziem iet ļoti, ļoti slikti.

lai dzertu AD, ir jābūt ļoti maksātspējīgam. man savulaik par SSRI (Cipralex) nācās Ls 18.00 katru mēn. atpogāt... vēl bija arī Fluanxol, laikam Ls 4 kārba toreiz maksāja, tagad ap Ls 5.00, divas kārbas bija jāizlieto (3 x dienā), tātad ap Ls 30.00 viss pasākums uz mēnesi...

nezinu, man nekad arī ļoti nav palīdzējuši tie AD, nu bišku, bet ne nu tā, lai es tādu naudu gribētu maksāt ilgstoši. visu dienu biju ļoti miegaina + svīdu. visiem tā nav, bet daudziem ir.

Diazepamum bija kādi Ls 0.70 par 20 tabletēm. protams, mīksts esi no rīta, tad nu domā, ko pasākt. Xanax arī ir samērā dārgs, Lexotanil vismaz lētāks, bet ja nu nelīdz... man tīri labi derēja vecais fenazepam, apmēram Ls 3.00 par 50 tabl., ļoti civilizēta cena.

bet kopumā es piekrītu, ka trankviļi vismaz ir jūtami, turklāt ātri. maku arī tā nespiež, vari dzert, vari nedzert un mēģināt pats tikt ar situāciju galā. no domas vien, ka Ls 20.00 būtu jāatdod, riktīga panika piemestos...

paziņas arī ātri ir nokāpuši no AD, kur nu vēl tagad tādu naudu maksāt, kad jādomā, ko pats ēdīsi un ko bērnam dosi.

realitāte jau ir tāda, ka par sevi nepārliecināts cilvēks vai tas ar "sadirstas personības problēmām" šādos apstākļos pirmais izlido no darba tirgus, jo vispārējo trakošanu un stresu vienkārši nevar izturēt.

tāpēc tāds jautājums par AD pat nepaceļas. pat ja pie valsts psihiatra ir 50% atlaide (depresijai), tad piemērā, ko aprakstīju, tik un tā Ls 15 (rupji rēķinot) tomēr būtu jāmaksā pašam.



Edited 2 time(s). Last edit at 27.10.2010 13:08 by Runcene.

Nu nezinu, nezinu. Runcene, Tu jau visus aicini iet pie psihoterapeitiem nevis dzert zāles, bet par vienu vizīti ir bieži vien jāmaksā vairāk nekā par zālēm mēnesim. Depresija un visādi citi traucējumi iespaido visas dzīves sfēras. Tā, ka es personīgi domāju, ka naudu AD ir vērts atrast, ja tie ir nepieciešami. Tas, ka nav naudas, nav arguments. Nauda ir jānopelna, un dzerot zāles to ir vieglāk izdarīt. Labāk tad kaut vai uz piespiedu diētas dzīvot.

> tāpēc tāds jautājums par AD pat nepaceļas
> pat ja pie valsts psihiatra ir 50% atlaide
> (depresijai), tad piemērā, ko aprakstīju, tik
> un tā Ls 15 (rupji rēķinot) tomēr būtu
> jāmaksā pašam.

kas jums var pacelties, ja tikko runājām ka nevienam
kas nav noziedzies vai brīdināts neko nedod
arī atlaides nē

bet te jau atkal panesas

Fuzzy Rakstīja:
-------------------------------------------------------
Nauda ir jānopelna, un
> dzerot zāles to ir vieglāk izdarīt. Labāk tad
> kaut vai uz piespiedu diētas dzīvot.

nu ja to jau Runcene atkal rksta

zāles
pelna
piespiedu
diētas
vieglāk

Fuzzy

Vai tad es neiesaku iet pie psihiatra un dzet zāles, ja nekā citādi nevar? Un es neesmu principā pret zālēm: to te visi zina. Šoreiz paspriedu par dārdzību un efektivitāti. Farmbiznesa mājaslapās AD ir ļoti saslavēti, bet ir piemirsti daži aspekti. Reizēm zāles nākas meklēt ilgi, bet cilvēks viņas pats pērk, citam šādam procesam vajag pat Ls 100 mēnesī. Turklāt ne vienmēr var atrast vajadzīgās. Iedomājies scenāriju, kad cilvēks iet pie psihoterapeita un maksā Ls 20 par reizi, tātad Ls 80–Ls 100 mēnesī. Un vēl viņš atsevišķi iet pie psihiatra, kur arī maksā tos pašus Ls 20, bet nedēļām nevar atrast īstās zāles, nav un nav labi. Viņš beidzot neiztur un uzsēžas uz slimības lapas, tad viņu atlaiž, jo cik tad var. Kāda tur pelnīšana? Es nesaku, ka ir attaisnojums, bet katrs ir savā izaugsmes fāzē, un pēc standarta ir tā, ka katrs konkrētajā brīdī savā dzīvē dara to labāko, ko var. Tas attiecas uz visiem.

Es arī piekrītu, ka ir labāk dzert zāles, nekļūt invalīdam, nezaudēt darbu utt., bet dzīvē ir visādi scenārijai, es tādus tagad redzu, un man tomēr ir jāsaka, ka viss nav tik vienkārši.

Nelaidiet garām iespēju padzīvpt uz tautas rēķina, durkās tagad ideāli apstākļi!