Esmu ievērojusi dīvainu paradoksu savos sapņos. Ir sapņi, kuros esmu atbrīvojusies no kaut kādām problēmām, kas reāli ir dzīvē, bet ir sapņi, kuros es šīs problēmas velku sev līdzi, izdzīvoju tās ļoti spilgti, atļaujos darīt to, ko nedaru dzīvē (piemēram, šonakt dažiem darba kolēģiem sadevu pa ļocku:D).
Interesantākais ir tas, ka tajās lietās, kur esmu sapņos atbrīvojusies, nekad arī nesapņoju savādāk, vienmēr tāpat. Bet, tās jomas, kas sapņojot ir ar problēmām- vienmēr arī ir ar problēmām.
Nevaru saprast, kāpēc tā.

labi, ka es vispār neatceros savus sapņus :))) Vismaz guļu labi.....

Ir jau arī ļoti jauki sapņi- un tie netraucē gulēt. Man kādreiz ir žēl, ja kaut ko neatceros, īpaši, ja sapnī tiek teikts kaut kas būtisks, noskaidrojies kaut kas man svarīgs, es sapņojot "domāju", ka atcerēšos, bet no rīta esmu aizmirsusi, palikusi tikai sajūta.
Sapņi jau principā palīdz arī nomoda lietas saprast.

Sapņu pamatuzdevums ir sakārtot smadzenes un atrisināt problēmas un pretrunas, kuras psihē tobrīt pastāv, bet prāts to dara metaforiski. Nav jēgas daudz tur atcerēties un analizēt, jo konkrētajiem sapņiem ir tāds uzdevums. ko mēs paši tāpat nekad neuzzināsim.

Ja tas mēģīnātu risināt katru konkrēto situāciju lineāri, tad vnk būtu error un shut down- kā kompim.

Āmen.

Sapņi mēdz būt dažādi... un tā tomēr varētu būt saikne ar citu pasauli...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es sapņus uztveru divējādi. ir tie, kas pārmaļ dienas notikumus vai vispār kaut kādus notikumus risina, nu smadzenes miegā strādā. Tur var iznākt arī uz āru daudz kas no zemapziņas. Un ir tādi zīmīgie, kas par kaut ko brīdina vai kaut ko izskaidro, nenoliedzu, ka tam varētu būt sakars ar mūsu pašu zemapziņu, bet negribu tajā iedziļināties. Ticu, ka daži sapņi ir zīmīgi.
Vispār esmu priecīga, ka atkal sapņoju, jūtos, ka sapņi man palīdz. Pirms tam kaut kādus gadus 3, kopš puika piedzima, tikai murgoju, par visādiem spokiem, par kaut kādu ļaunumu, kas nāk man darīt pāri. lecu naktī bieži augšā, jo sāka pīkstēt (sapnī) kāds vadiņš, kas no mazā atvienojies. Tādā garā, miegā nemaz neatpūtos. Tagad sapņoju normālus sapņus - šodien, piemēram, ka bijām visi aizbraukuši ekskursijā un ēdām pelēkos zirņus kafejnīcā. (Rīt taisīšu pusdienās:))

...un tā cita pasaule ir mūsu zemapziņa- kas 90% nosaka mūsu dzīvi, kas nav regulējama ar apziņu, ''labām domām'' utt. Tāpēc arī psht tik svarīgi ir sapņi.

Zemapziņa ir regulējama ar "labām domām". Tieši ar domu tā regulējas. Ja zemapziņā kaut kas jau ir, pietiek tikai impulsu un cilvēks reaģē. Ja zemazpziņā kaut ko apzināti grib "iedēstīt", tad pēc laika tas arī parādās. Un pozitīvo domu rezultāts tas arī var būt.
Bet tā saikne ar citu pasauli- arī. Ja man ir vēlme izprast, ko īsti nosapņoju, es varu pievilkt klāt arī to. Tipa, kas svarīgs, tas man velkas līdzi visos sapņos, tas ir jārisina, tas, no kā sapņos esmu brīva- tas aizies pats no sevis- kaut kā tā izdomāju;)

par sapņiem - nesen bija labi - no rīta atceros sapni - pazīstami Dr pa ūdeni ņēmās un ar saviem apaviem sitās :) un vēl tā kā salūtu atcerējos.. :) izrādās, ka tiešām naktī kaimiņmājās kaste ar salūtraķetēm šauta un nepavisam tas nav sapnī bijis.. tā kā grūti atdalīt, kas redzēts nomodā, kas sapnī, ja tas pusmiegā bijis..