Sveiki visiem!

Vai savam psihoterapeitam vienmēr pieķeras?
Es apmeklēju jau kādu laiku psihoterapeitu un sapratu, ka esmu viņai ļoti pieķērusies. Es nesaprotu tas ir normāli vai kā? Padalieties pieredzē.

Un vēl, esmu dzirdējusi, ka var "iesprūst" kādā konkrētā notikumā. Neziniet, vai tā ir taisība? Man gadījās dzirdēt vairāku cilvēku pieredzi tieši psihodrāmā, ka cilvēki "tur" mēdz iesprūst...

lasi par transferencēm jeb pārnesi psihoterapijā. tas ir normāli, tas pāries, bet par to psihoterapijā vajadzētu runāt, jo tas kaut ko (varbūt pat ļoti daudz) palīdzēs Tev saprast par sevi. forumā ir bijušas garas runas agrāk.

visas problēmas, kas rodas, ir risināmas tur, kur tās rodas (piedošanu par kalamburu), jo ar teorētisku runāšanu neko nevar atrisināt, jo vienmēr ir svarīgi, kas tas bija par notikumu un ar ko tas asociējās tieši Tev.

tātad: visi jautājumi, kas psihoterapijā rodas par psihoterapiju, turpat arī ir jārisina, jo mēs nezinām ne Tavu stāstu, neesam Tavi terapeiti, nezinām virkni nianšu, ko terapeits zinās.

Ka pieķeras kādam, kas par tevi izrāda interesi, īpaši, ja kaut kas tāds ir petrūcis- nav nekāds brīnums. Tas neaatiecas tikai uz psihoterapeitu, bet var būt ar jebkuru citu cilvēku.

Ir bijušas dažādas situācijas. Vairākus gadus apmeklēju psiholoği (sievieti), bet īpaši nepieķēros tai un mūsu darbībai rezultāta nebija. Tagad jau vairāk kā 1,5 gadus apmeklēju psihologu - vīrieti. Nezinu, vai to var saukt par pieķeršanos, bet uzticos viņam daudz vairāk nekā agrākajai psiholoğei un lietas iet uz priekšu.