Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> aberzam
>
> Kāds psihiatrs psihiatriskajā slimnīcā jautā
> pacientam:
> – Kā Jūs te nokļuvāt?
> – Tas sākās, kad es apprecējos, un es
> domāju, ka man to nevajadzēja darīt. Es
> iemīlējos atraitnē ar pieaugušu meitu, kas

šitas ir labs un beigās izrādījās ka pacients nav precējies
bijis ne riezi :-)
un ko viņam izrakstīja

runcenei vienmēr taisniba ar kaķiem nestrīdās vini vienmēr panak savu
bucas

Nu davai, netaisi pašnāvību. Tas nav tā vērts! Ir dzīve lietas, kas ir skumjas, nepatīkamas. Bet visam ir pretstats. Meklē to - un Tu to atradīsi! Sāc ar mazumiņu, atrodi, kas Tev Tevī patīk!

Nepadodies savām bailēm! Ja tu tām ļausies, nespēsi sarunāties ar savu sirdi. . . . Ja cilvēks dzīvo, izdzīvodams savu Likteni, viņa rīcībā ir viss nepieciešamais. Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās. . . . Tad tu nomirsi pusceļā, mēģinot īstenot savu Likteni. Tas ir daudz labāk nekā nomirt kā miljoniem citu cilvēku, kas tā arī nekad neuzzina, kas ir viņu Liktenis. Un tomēr neraizējies! Nāves draudi parasti liek cilvēkiem pievērst lielāku vērību savai dzīvei.
[Tas ir no P.Koelju "Alķīmiķa"].

Vai Tev ir kāda draudzene, ar kuru Tu jūties labi? Varbūt, kāds, kuru uzskati par autoritāti? Īstenībā, dažreiz kad drosmīgs cilvēks apliecina savu nostāju, arī apkārtējo mugurkauli bieži vien kļūst stīvāki. Sāc ar mazumiņu, ja Tev ir mērķis - meklē virzienu. Reizēm, lai nonāktu tur, kur nekad nav būts [bet baigi gribās] ir jāiet pa ceļu, pa kuru nekad nav iets. Bez tam Drosme ne vienmēr ir kā lauvas rēkoņa. Dažreiz drosme ir klusa balss, kas dienas beigās saka: Rīt es mēģināšu atkal.

Aunelis.

Skaisti jau runaajat!Bet shobriid,es juutos tieshaam kaa bedree,mani parrnjem shausmas par naakotni! Juutos tik tieshaam viena!Es atdotu visu,lai vareetu laiku pagrizt atpakalj un mainiit savu dziivi!Neveelos vairaak dziivot taalaak!Paarnjeemushas bailes staaties priekshaa dziives gruutiibaaam!Liekas,ka esmu galiigi viena,pret visu pasauli!!!Juutos,kaa bezdibenja malaaa!

pashsadirstaa dziive Rakstīja:
-------------------------------------------------------
aarnjeemushas bailes staaties priekshaa
> dziives gruutiibaaam!Liekas,ka esmu galiigi
> viena,pret visu pasauli!!!Juutos,kaa bezdibenja
> malaaa!

justies bezdibeņa malā nozīmē ka tūlīt velns tevi kārdinās
mesties lejā, piedāvās vieglu peļņu vai valdīt pār pasauli utt.
bet klasika ir izturēt . viņšpiedāvā, tev jaatsaka tad viņš atšujās
un sākas laimīga dzive


ja tu fiziski var paiet paēst un izturēt, tad nedari neko
visu pauris sakārtos, daudz nedzer un nerij nekadas ripas
ja tev ir ko est un kur dzivot...
dzīves grutibām nav jāstājas pretī,
vienkārši jādara kas jādara vēsu prātu un viss
kādas dzīves grūtības veikala pārdevējai ar diviem bērniem
..............

''Bet shobriid,es juutos tieshaam kaa bedree,mani parrnjem shausmas par naakotni! Juutos tik tieshaam viena!Es atdotu visu,lai vareetu laiku pagrizt atpakalj un mainiit savu dziivi!Neveelos vairaak dziivot taalaak!Paarnjeemushas bailes staaties priekshaa dziives gruutiibaaam!Liekas,ka esmu galiigi viena,pret visu pasauli!!!Juutos,kaa bezdibenja malaaa!''

Identiski manam šī brīža stāvoklim.
Izeja priekš manis būtu tikai viena - nomirt. Nez kāpēc ir grūti atrast info par šo tēmu. Vairums atbilžu klišejiskas: ''Dievs sodīs'', ''Tas neatrisina problēmu'', ''Nav tā vērts'', ''Padomā par tuviniekiem'', ''Dzīve ir skaista''... blah blah blah. Ja cilvēks cieš fiziskas un/vai psiholoģiskas mokas... kāpēc viņam būtu jāturpina šī cīņa? Nav obligācijas, kas piespiestu mani dzīvot un izdzīvot dēļ kāda tuvinieka egoistisko mērķu apmierināšanas. Mainīt domāšanu nozīmētu atkal sev melot. Tas ir tas, ko nevajadzētu darīt nevienam pirmkārt! Īstajā realitātē komfortu izjūt tikai skaistie cilvēki, lielie, naudīgie, veiksmīgie. Tā ir aksioma. Un punkts. Pārējie tikai sevi piemāna no dienas uz dienu.

Tavam pesimismam, ka nav bez maz vai nav jēgas cīnīties grūtībās, piekrist nevaru, bet tas, ka tās klišejiskās atbildes jebkuram cilvēkam, kurš ir patiesās šāda veida grūtībās, šķiet derdzīgas, tas gan tiesa. Būtu daudz labāk, ja cilvēki tādu bezjēgu nerakstītu, tāda tukša lirika cilvēkiem ar šāda veida grūtībām nāk tikai pa sliktu un vēl vairāk noskaņo uz pašnāvību. Tāda liriku meklē vienīgi pseido-pašnāvnieki, kas meklē nevis problēmu risinājumu, bet gan kādu, kas pažēlos... un nekas ļauns nenotiks, ja viņi šīs klišejiskās atbildes nesaņems.

Mēģināšu nedot klišejiskas atbildes. Es tikai uzskatu, ka cilvēks, kurš ir gatavs nāvei, viņam nav jāķeras pie vardarbības pret sevi. Tādēļ vēlme pēc pašnāvības ir skaidrs apliecinājums, ka cilvēks grib dzīvot, vismaz kaut kas viņā vēl grib dzīvot un cīnīties. Tāds, lūk, paradokss.
Man dzīve ir palīdzējusi sevī atrast to labo, ko vēl ir vērts saglabāt un ļaut dzīvot. Tāpēc vēl varu šeit sēdēt un klabināt, nevis noskatīties uz jums no mākoņa maliņas. :-)) To arī Tev, meitēn, novēlu.

Par to, kā būs tur, aiz nāves robežas, mēs neviens nezinām. Bet katrā, absolūti katrā cilvēkā ir ielikta zināšana, kad viņam būs dzīvot, un kad viņam būs mirt.

saprotiet, cilvēki...

šeit katru nedēļu kāds raksta, ka...

visi Jūsu stāsti runā par nedrošu bērnību, ar kuru mums visiem ir pieredze kā ar principu, bet nav pieredzes ar Jūsu stāstu. mums ir savs stāsts. cik cilvēku, tik problēmu, tik risinājumu. jā, protams, atkal klišeja. Jums ir pārāk lielas cerības, ka mēs te varam pateikt ko ārkārtīgi iedvesmojošu. es gribētu tā stulbi pajautāt: ko Jūs te gribētu izlasīt? ko tautai vajadzētu Jums rakstīt?

mēs rakstām to, kas derēja mums.

domāju, ka mūsdienās vienīgais jēdzīgais risinājums ir psihoterapeits, kas Latvijā ir maksas pakalpojums, bet anonīms; ja gauži slikti, tas psihiatrs, privāti par maksu, valsts sistēmā par brīvu, bet eksistē pacientu reģistrs pie daļas diagnožu. ja pilnīgi nav naudas, tad krīzes centri, piemēram, Skalbes. tas ir manuprāt. vai tas Jums derēs, to es nezinu.

ir ļaudis, kam palīdz pievēršanās Dievam un tamlīdzīgām praksēm. neesmu ne par, ne pret, esmu ar dažām lietām pazīstama, šis tas nederēja, šis tas ir uzrunājis, bet ir cilvēki, kam neder nekas no minētā.

par idejām, kurš kuru māna, izjūt komfortu, ir vai nav jāmaina domāšana, es nestrīdēšos. manas domas ir citādas. pārvarēdama lielu negribēšanu, vilšanos naivās cerībās un citu vainošanu es esmu šo to mainījusi. ārkārtīgu svētlaimi tas nav atnesis, bet apziņu par to, kāda dzīve ir un kā tajā spēlēties. un es vairāk negribētu atpakaļ to iluzoro stāvokli, kāds man bija.

un vēl. virtuālas sarunas šādos gadījumos ir diezgan neauglīgas, jo mums visiem ir fantāzijas par sarunas biedru, kas neatbilst realitātei. ļoti grūti runāt par nopietnām lietām.

bet, ja godīgi, es domāju, ka cilvēks var darīt ar sevi un savu dzīvi visu, ko vien viņš vēlas... bet visam ir sekas.

Beidz šūties par to izglītību. Pilnīgi piekrītu Y -arodene bieži var būt daudz noderīgāka par bakalauru Latvijā, ka arī tur mācīties ir vieglāk, kā vidusskolā. Protams, ja vien ir vēlēšanās. Mana paziņa pabeidza 12 klasi 30 gadu vecumā-tā, ka tev ir visas iespējas izdarīt to līdz 30 gadu vecumam :)
Runājot par nebeidzamajiem tusiņiem- gan jau tika lietots alko un dragi pieklājīgā daudzumā, kas atstāj visai depresīvu nosēdumu- bezcerība utt.

Saņemies! Izej pastaigāties, paskaties zvaigznēs-pameditē un izdomā, ko gribi. Galu beigās, aizej uz baznīcu un palūdz Dievu, lai dod tev spēku saprast, kas jādara!

Ja esi sapratusi to, cik bezjēdzīgi esi līdz šim dzīvojusi, tad tas ir labs sākums sākt jaunu dzīvi!

Tu rakstīji, ka esi neuzņēmīga ..., ka tad ir ar to strādāšanu ārzemēs? Lai saņemtos un aizbrauktu, manuprat, ir jābūt diezgan daudz apņēmībai ???
... un, ja tic pārdzimsanai, tad pašnāvība neko neatrisinās :(

Lai veicas! Mēs te esam, lai mācītos no savām kļūdām. Pastāvēs, kas mainīsies!
Kas zina, varbūt, pēc 10 gadiem varēsi teikt- redz kā, līdz 24 gadiem dedzināju savu dzīvi, taču tad attapos ... un rdez, ko esmu sasniegusi!

Man tāds jautājums radās? A vai nevar braukt atpakaļ uz ārzemēm? Tur parasti par nākotni īpaši nav jādomā. Vispār labāk domāt kādu mazu solīti uz priekšu, tāda liela aizdomāšanās parasti tikai satrauc.
Tu pārāk sakāpināti skaties uz to lietu, tas, ka Tev nav bijušas nopietnas attiecības līdz šim, nenozīmē, ka tādas nebūs nākotnē. Neredzu tur saistību. Izglītība... nu nezinu, 24 gados var kalnus gāzt. Nav šobrīd iespējas, ok, nu nav nav. Bet uz to nevajag ciklēties. Ir visādi posmi dzīvē, ne visi mums patīk, bet visi mums kaut ko iemāca. Pati dzīve ir laba izglītība, bet mēs tik bieži neko arī neiemācamies. Man vispār bija diezgan līdzīga situācija gadus 8 atpakaļ, man likās , ka visi dzīvo.. nu ar tāāāāāādu garšu, viss vārās, un man neeeeekas nenotika. Un, Tu saproti, kad es sāku skriet visiem līdzi, tad pazaudēju vispār jebkādu dzīvesprieku. Nevienam nekas īpašs nenotiek, tur ārā. To fišku Tev jādabū sevī paša. Vot esmu tada, un man te viss notiek, galvā...

"Es tikai uzskatu, ka cilvēks, kurš ir gatavs nāvei, viņam nav jāķeras pie vardarbības pret sevi. Tādēļ vēlme pēc pašnāvības ir skaidrs apliecinājums, ka cilvēks grib dzīvot, vismaz kaut kas viņā vēl grib dzīvot un cīnīties. Tāds, lūk, paradokss."

Tava atbilde ir nevien klišejiska, bet arī klaji neloģiska. Otrajā teikumā vajadzētu pamatot to tavu uzskatu, nevis izdarīt neloģisku secinājumu no tava nepamatotā uzskata. Vēlme pēc pašnāvības ir skaidrs apliecinājums, ka cilvēks nevēlas dzīvot tā, kā dzīvo, un, ja neredz nevienu risinājumu, kā to mainīt, paliekot dzīvam, tad loģiski paliek pāri vienīgi pašnāvība.


"Bet katrā, absolūti katrā cilvēkā ir ielikta zināšana, kad viņam būs dzīvot, un kad viņam būs mirt."

Lirika, lirika, lirika... Kas tā par zināšanu un no kurienes tāda? Pamatojums?

Piekrītu monisam. Pašnāvība parasti ir risinājums tikai tad, kad cilvēks neredz vairs nekādus variantus un ciešanas vairs nav izturamas. Tā ir pati grūtākā lieta, ko cilvēks vispār var izdarīt. To protams nesaprot tie, kas pat tuvu nav bijuši tā realizēšanai un nav izjutuši mātes dabas ieinstelētos saglabašanās instinktus darbībā. Holy fuckin shit! Tas ir kaut kas, ko nevar saprast, ja nav izjusts uz savas ādas.

Visi tukšie moralizētāji un dirsēji, kas saka, ka to dara tikai vājie un gļēvie gluži vienkārši ir aprobežoti idioti, kas nespēj domāt ārpus savas šaurās, primitivās prizmas un viņiem patiesībā ir uzlikt mīksto uz visiem, izņemot pašiem sevi.

Esmu redzējusi mirstošus cilvēkus. Esmu arī šo tēmu mazliet papētījusi tīri teorētiski, bija tāda profesionālā vajadzība. Ticiet man, cilvēks, kurš ir nokārtojis rēķinus ar dzīvi, viņš nomirst no tā, ka atnāk nāve. Viņš ir gatavs un viņam šī dzīve vairs nav svarīga, viņš saprot, ka tā ir beigusies. Protams, te nav runa par slepkavībām vai nelaimes gadījumiem, kad cilvēks nav gatavs nāvei, bet mirst no vardarbības. Pašnāvība arī ir nāve no vardarbības.

Tas, kas gatavs mirt, viņam nav sevī koflikta, viņš mirst viss. Tas, kas sevi nogalina, viņš izvēlas sevī nogalināt to daļu, kas grib dzīvot. Jo, redz, ja to daļu vardarbīgi neapklusina, tad nāksies vien izdzīvot. Piedodiet, bet cilvēki nomirst no gripas (reāls gadījums manā ģimenē), no bailēm, no vienaldzības pret dzīvi.

Tas, kas ir par lepnu kārties, par bailīgu, lai mestos zem vilciena, un gaužas par to, ka aptiekās, redz, nepārdod indes, tiem es teikšu, beidziet melot.

Par liriku. Var būt arī tā. Man tā ir dzīves pieredze. Es esmu redzējusi gan cilvēku sāpes, gan svētlaimi. Varbūt tāpēc, ka gribēju saskatīt.

Pasnaviba ir izmisums un bezceriba reizee....
Kurs bijis liidz tai robezai un to pat paarkapis ,tas tikkai zina un saprot.
Otra cilvja dveselee mums nav lemts ielukoties.
Pievienojjos Existential fool teiktajam ,tas nav aprakstaams ne ari definejams
tas ir japiedzivo...

Ir saprotama vēlme izdarīt pašnāvību, to nemaz nav tik grūti stādīties priekšā, ja kas. Grūtākais ir pašam pašnāvniekam iegalvot, ka situācija, kurā viņš nonācis no malas izskatās daudz cerīgāka. Un kad tāds, nelaimju mākts cilvēks, tiek ārā no vēlmes izdarīt pašnāvību, viņš, pēc kāda laika pats ierauga realitāti, un saprot, ka tā pieķeršanās nāves idejai tikai traucēja izkļūt no apburtā loka. Un apkārtējo spējai vai nespējai būt uz robežas nav nozīmes. Arī cilvēks, kas bijis uz pašnavības sliekšņa, nespēs palīdzet.
Un kāda starpība, vai cilvēks tikai draud izdarīt pašnāvību, taisās to tiešām darīt, katrs tāds gadījums būtu jāuztver kā visnotaļ nopietns, cilvēks ir nonācis nelaimē un meklē palīdzību kā prot.

Kāds zina, centrā pretī cirkum tirgojās Kālija hlorīds?

gsm Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kāds zina, centrā pretī cirkum tirgojās
> Kālija hlorīds?
ja un cigaretēs heroīns
tikai jazina kur

''ja un cigaretēs heroīns''

heroīnu nevar pārdozēt letāli. un kur nu vēl no cigaretēm!

gaga Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Esmu redzējusi mirstošus cilvēkus. Esmu arī
> šo tēmu mazliet papētījusi tīri teorētiski,
> bija tāda profesionālā vajadzība. Ticiet man,
> cilvēks, kurš ir nokārtojis rēķinus ar
> dzīvi, viņš nomirst no tā, ka atnāk nāve.
> Viņš ir gatavs un viņam šī dzīve vairs nav
> svarīga, viņš saprot, ka tā ir beigusies.
> Protams, te nav runa par slepkavībām vai
> nelaimes gadījumiem, kad cilvēks nav gatavs
> nāvei, bet mirst no vardarbības. Pašnāvība
> arī ir nāve no vardarbības.
īstenībā GAGA atkal taisnība, es vienreiz ari planēju līdz
reanimācijā kā mirst vai izdzīvo un tur vispār dīvainas lietas notiek.
Bet nāves tēma GAGA ko tu kustini ir tikapat sarežģīta ka nu nez.
Es piemēram uzsaktu, ka atrasties uz robežas tuvu tai ir sakrāla pieredze, parasti
radikāļi mainās cilvēka dzīve utt. Bet nu labāk tomer pēctam atgirzties pilnīgi
tālu no tās robezas.

Pašnāvība un ari AD vai leptiķu tvaiks ir kā vazāšanās tajā apziņas daļā, kas notiek
nu ka pirms briesmām pārdomā visu dzāvi utt.

Labāk tālāk no tā. Bet pieņemu ka pašnāvības tieksme varbūt izprovocēta, netiešas vai
tiešas hipnozes rezultāts, ko tauta varbūt sauc par buršanu vai lādēšanu utt.

Kaut vai manuprāt kodēšana no alkohola ar "uzstanovačku" tu ...irsi... ja daudz .... dzersi
ir pilnīgs sviests.

Varbūt tāpēc arī līdz galam neviens nepašnāvējās, jo pēdējā brīdi hipnozei nav varas un darbojas
dabiskais izdzīvošanas instinkts, kas apziņā ir pašā saknē un ņem virsroku.

(jā baidās no ilgas iedarbības PN meģinajuma, piem. izprovocēt kautko, kas nes briesmas
un tad kad instinkts srādā ir par vēlu, bet zemabziņa tapt visu kontrolē)

Starp citu cilvēki AD tvaikā dadz ko uztver kā tiešu komandu
nu hipnozi, un es par to jau runāju, bet varbūt tā nav .
žel, ka nekomentē speciālisti.

"Ticiet man, cilvēks, kurš ir nokārtojis rēķinus ar dzīvi, viņš nomirst no tā, ka atnāk nāve. "

Bez lirikas runājot, nevis nāve ir cēlonis nomiršanai, bet gan nomiršana ir cēlonis nāvei. Kad nomirst, tad arī "atnāk nāve" Tātad ticēt taviem neloģiskajiem izteikumiem, būtu muļķīgi.

"Tas, kas gatavs mirt, viņam nav sevī koflikta, viņš mirst viss."

Nē, tu kļūdies. Tā vienkārši neviens nekad nav nomiris. Ir bioloģiski procesi, kas neapstājas no tā vien, ka cilvēks ir gatavs mirt. Ja cilvēkam bioloģiskie procesi apstājas neatkarīgi no viņa gribas, tad tas nenozīmē, ka "viņš ir gatavs un viņam šī dzīve vairs nav svarīga". Tādiem cilvēkiem vienkārši nav izvēles.

"Tas, kas sevi nogalina, viņš izvēlas sevī nogalināt to daļu, kas grib dzīvot."

Un ko ar to visu gribi pateikt? Konstatēt pašsaprotamus faktus? Nogalina droši vien tie, kuriem tā "daļa, kas grib dzīvot", ir stipri mazāka par to daļu, kura grib mirt.

"Tas, kas ir par lepnu kārties, par bailīgu, lai mestos zem vilciena, un gaužas par to, ka aptiekās, redz, nepārdod indes, tiem es teikšu, beidziet melot."

Melot ko?

"Par liriku. Var būt arī tā. Man tā ir dzīves pieredze. Es esmu redzējusi gan cilvēku sāpes, gan svētlaimi. Varbūt tāpēc, ka gribēju saskatīt."

Visiem ir dzīves pieredze. Ja tava dzīves pieredze ir līdzvērtīga tukšai lirikai, tad jāsecina, ka visnotaļ nabadzīga un nožēlojama tā tava pieredze. Tēmas sakarā šāda pieredze diez vai kādam būs noderīga. Labāk padomā, kā reāli palīdzēt cilvēkiem, kas ir šādās grūtībās! Dotu, piemēram, konkrētus ieteikumus, ko cilvēkam darīt, ko mainīt savā dzīvē, kādus ārstus apmeklēt, kādas zāles lietot, dot pamatojumu tam. Ja neko tādu nevari dot, tad labāk neraksti neko!

lai katram ir sava ticība, kuram krutāka, kuram vairāk uz realitāti balstīta. tās ir indivīda tiesības. bet kas ir mokoši, tas ka cilvēks nevar dzīvot paralēli divās realitātēs - ir vai nu tā vai tā. tas ir viens konflikts... otrs - kas točna jāmaina savā domāšanā, ir jāatmet liela daļa cinisma, naida, negatīvisma, jo būs periods, kad tu būsi 1pret1 ar sevi. un tad vai nu vai nu... tāds filozofiskais pufelis sanāca :)

http://www.youtube.com/watch?v=1EsGwLFchRg

gsm Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ''ja un cigaretēs heroīns''
>
> heroīnu nevar pārdozēt letāli. un kur nu vēl
> no cigaretēm!

es viekārši gribēju teikt ka nopirkt var visu ko ...
labi ka tu zini ko pērc, tāpēc labāk pirkt lielveikalā
no lielām kastēm :-)

nu trankviļus jau arī nevar pārdozēt un no zālēm nekas nav,
ja kaut kas ir, tad tās ir blaknes, bet tas uz lietu neattiecās,
tāpat jau heroīnu nevar pārdozēt bet problēmas no tā ka
nevar paiet un iekrīt notekgrāvī :-)

gaga Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Tas, kas gatavs mirt, viņam nav sevī koflikta,
> viņš mirst viss. Tas, kas sevi nogalina, viņš
> izvēlas sevī nogalināt to daļu, kas grib
> dzīvot.

nez man bija citādi, tā nogalinošā daļa tai dzīvajai teca ka, ja tu ar to netiksi galā, es tevi...
un dzīvā daļa kļuva turbo spēcīga un tika galā... jo viņai nav bails no ārējās briesmas, jo iekšējā
ir briesmīgāka. tu vari acīs skatīties kaut kam kas ir briesmīgs un smieties virsū, jo nav bail no viņa
un tas ārējais mūk, jo atkājās, ka viņš tikai tēlo varenu, jo pats ir nobijies :-)

> Piedodiet, bet cilvēki nomirst no gripas (reāls
> gadījums manā ģimenē), no bailēm, no
> vienaldzības pret dzīvi.

nu īstenībā katram dzīvē ir jāpievienojas tuvinieku zaudētāju biedrībai, un no tā nav izbēdzis neviens...
bet, kad liekas, ka tas nebija nu -tā kā vajag, un varēja taču kautko utt. šito es zinu un tas ir ,,,,,,,

> Tas, kas ir par lepnu kārties, par bailīgu, lai
> mestos zem vilciena, un gaužas par to, ka
> aptiekās, redz, nepārdod indes, tiem es teikšu,
> beidziet melot.

tas viss ir sssssss
>
> Par liriku. Var būt arī tā. Man tā ir dzīves
> pieredze. Es esmu redzējusi gan cilvēku sāpes,
> gan svētlaimi. Varbūt tāpēc, ka gribēju
> saskatīt.

nu GAGA es skatos jau 44 gadus un jox ir tāds, ka lietas ir vienas un tās pašas
cilvēki tie paši, riga tā pati un .........
gan bēdas svētlaime, kauvai jūra un mīlestība, bet katru reizi es redzu kautko citu
nu es domāju ka laika upe, nu 16 gados. 25, 35, utt

kaut vai saldējums garšo kartru reizi citādi, un lai to nogaršotu vien ir vērts dzīvot
bet sāpes tikai notrulina jūtas un vairāk nesāp, bet atkal, garšir cita un ir vērts
to pārdzīvot.....................


tāpēc vien ir jādzīvo, lai redzētu to visu vēlreiz bet citām acīm...

redzēt citām acīm. šitas makes sense.

monis

paskatīsimies mazliet no ciniskās puses.

es te savulaik rakstīju precīzus ieteikumus, kur cilvēkiem zvanīt, kur iet... domā, kāds gāja? kāds meitēns varbūt...

vai tāpēc tiešām prasīja, ko darīt? nē, neticu. gribēja gan to pažēlošanu, gan parunāšanos. vecis, protams, neatzīsies...

atvadījās, sacepās, bet pēc mēneša atkal ir klāt un raksta, cik viņa māte nešpetna (pilnīgi noteikti), ārsti alkatīgi (daudzi tiešām tādi ir), farmindustrija vispār asinssūcēja (baigais jaunums, ne?)

daži joprojām sēž forumā un stāsta, ka viņiem valsts (partija utt.) neļauj nomirt... vai tiesa?

ir zināms, ka arī Rietumeiropā daži sabiedrībā diezgan zināmi ļaudis ir rakstījuši uz visām debesu pusēm (cilvēktiesību organizācijām utt.), ka viņiem, lūk, neļaujot nomirt (ir bijušas kampaņas), lai gan var braukt uz Šveices "Dignitas" un mierīgi mirt nost, jo diagnoze atļauj (smaga depresija, inkurabla onkoloģija), 4000 eiriku laikam tas "prieks" maksā, un tas vienam Rietumu pilsonim ir sīkums, bet nē, nebrauc vis... tātad negrib vis mirt, galu galā, sev pievērst uzmanību var arī tā.

bet tagad no otras puses, mēģinot iejusties.

nenosodu to, jo zinu, kas tas par stāvokli, sajūtas ir īstas: gribas vienkārši nebūt, jūties kā kucēns lietū un salā ar salauztu kāju, pilnīgi viens, absolūti pamests, gribi iztvaikot vai izšķīst skābes vannā, var raudāt 24 stundas no vietas bez mazākās atvieglojuma sajūtas, sagraizīt rokas un kājas, nav pilnīgi nekāda stresa par to, kas notiks ar bērniem vai citiem, par kuriem esi atbildīgs vai kuri varētu pēc tam raudāt un justies visu mūžu šausmīgi vainīgi, ka nav redzējuši, nojautuši (tā arī notiek), viss tomēr vienalga. tāda sajūta, ka aiz krūšu kaula ir melns caurums. tad, protams, runas ir lirika. visas un jebkādas. ja saruna ir tieša vai pa telefonu, ir jābūt gatavam klausīties tādā cilvēkā, viņu nepārtraucot neprognozējami ilgi.

esmu runājusi ar cilvjiem, kas moderē pašnāvnieku lapas ārzemēs. daudzus pēc tam viņi satiek. daudziem ir vienāda uzvedība sākumā, bet citāda vai atšķirīga rīcība beigās un otrādi. nekas nav prognozējams, palīdzētājam tikai galvā riņķo iespējamie lasītie vai iemācītie varianti. neviens īstenībā negrib nekādus padomus. cilvēki grib izrunāties, un to viņi tur dabū. tad domas pašas sakārtojas, labi, kaut daļēji. un tāpēc arī te visi potenciālie paliek, jo ar viņiem "laiž liriku", jo virtuāli ir grūti runāt un kaut ko par sevi stāstīt, ja nav responses, tu nedzirdi to otru cilvēku elpojam pie telefona otrā galā. ja ir atbilde, kaut "klišejiska", var nomest vilnu. nav tādu īsto un neīsto pašnāvnieku. ir cilvēki, kas pirms tam ir taisījuši pamatīgas histērijas, ir tādi, kas ir klusi krāmējuši mantiņas, tādi, kas ir bijuši mierīgi līdz pēdējam brīdim, pat jokojušies ar bērniem. vēl var diskutēt par tiem, kam izdodas un par tiem, kam neizdodas, bet, ja cilvis runā, tā vienmēr ir nopietna zīme. tāpēc es nevienu neierindotu pie neīstajiem, ar to ir daži baigi uzrāvušies un raudās visu mūžu. un arī pārējiem iesaku tā cilvēkus negrupēt, jo dzīvē tas neatbilst patiesībai. slavenajā internetā var gūt maz labas info par šiem stāstiem. tie vairāk lasāmi dzīves aprakstos grāmatās.

te nav krīzes centrs ar noteikumiem. es pati tur vērsos savulaik un pēc tam vienu reizi mūžā laikam 6 stundas esmu runājusi pa tālruni ar vienu pašnāvnieku. jedritvaikociņ, es biju slapja līdz ādai, jo viņš mani izsūca sausu fiziski un emocionāli. tas bija baigi, baiga bija arī situācijā, kādā jau tā nestabilais cilvēks bija nokļuvis. pa skype man padomus deva druška, kas mācījās psihoterapiju, man bija zināms nodrošinājums, ko sniedza mazāk emocionāli iesaistīts cilvēks, un mēs kaut kā tikām galā, bet es pēc tā teiktu, ka lirika arī ir tā, ja grib sacīt, ka te visiem tagad kāds pašnāvnieks no pekles jāvelk ārā, jo tas ir naivi domāt, ka kādu šādā brīdī tiešām interesē tikai psihiatra X tālrunis. vēlmes ir gluži citas, turklāt neapzinātas. būs centieni no atbalstītāja pāris stundās dabūt visu to, kas nav dabūts agrīnajā bērnībā no dzīvē svarīgajiem ļaudīm.

mūsu zemē formālu palīdzības iestāžu ir maz, un tās visi zina; piemēram, Tvaika ielas aptuveno atrašanās vietu. bet es teiktu, ka tā ir slikta un nepilnīga "palīdzība" gan no tā viedokļa, ka cilvēks nesaņem tur to, ko cerējis (ka kāds viņam pievērsīs uzmanību, viņā klausīsies, viņš kļūs stiprāks), gan arī tīri profesionāli, jo nav ne psihologa (vienīgi testēšanai), ne psihoterapeita, ārsts pa retam, pārējā laikā māsas ar diezgan tiesājošu attieksmi, vēl tur vajadzētu droši vien sociālo darbinieku utt., varbūt kādam nav ko ēst un kur dzīvot. labākais, ko tur var "palīdzēt", ir ierakstīšana pacientu reģistrā, citiem vārdiem, sodīšana. dažs no tā vienkārši iemācīsies, ka neko nedrīkst izpaust un nākamreiz nodarīs līdz galam, kā tas ne reti notiek.

tāpēc forums ir derīgs lirikai, arī klišejām manis pēc, jo cilvēks iesaistās, domā, izmet agresiju... cita lieta, vai to visi lasa, grib lasīt un iesaistīties debatēs ar cietēju. es personiski to daru reti, jo man nav tik daudz resursu.

starp citu, ne tik ļoti sen Tvaika ielā psihologu grupa cilvēkiem, kas bija mēģinājuši veikt pašnāvību, piedāvāja pēc iznākšanas no slimnīcas apmeklēt grupu nodarbības bez maksas. Jūs domājat, ka kāds gāja? nē, knapi kāds... es nezinu, kā tās psiholoģes būtu izturējušas bez maksas, varbūt kāds fonds būtu sedzis, jebkurā gadīumā tas nozīmētu dabūt pār savu galvu to, ko tas cilvēks dzīvē nav saņēmis. tas ir baigs darbs. ne velti viens psihoterapeits teica, ka atkarīgu dvēseli var izturēt tikai vienu stundu un par samaksu.

zinot fox un gaga, es domāju, ka viņas vnk dalās savā pieredzē. turklāt es sajūtu pazīstamu smaržu, ne pamatojumu. pierādi smaržu, ja vari, bez laboratorijas, un izskaidro to man. nav nekādas vienas, pareizās pieredzes. tā tikai bērni domā, es atvainojos. visa pasaule tāda un šitāda, melns un balts... nu nav tā. iemācies spēles noteikumus. izaugsme ir paradoksāla lieta, loģikas tur nav, pamatojumu un pierādījumu ne tik; ja patīk vārdu spēles, tad loģika ir paradoksā. kā teica kāds viedais: "Es ticu tāpēc, ka absurds". un vēl nesen lasīju kādas psihoterapeites teikto: "Līdz vieglajiem secinājumiem jānoiet diezgan garš ceļš."



Edited 3 time(s). Last edit at 11.11.2010 12:02 by Runcene.

Runcen, paldies par izvērsto atbildi. Pirmīt biju ļoti uzvilkusies par to, ko rakstīja monis. Bet nav man vēlmes mērīties ar krāniņiem, tobiš, salīdzināt, kuram te ir dramatiskāka dzīves pieredze. Kaut vai tādēļ, ka par daudzām savas dzīves sāpēm joprojām kaunos, lai arī ar prātu apzinos, cik muļķīgi un bezjēdzīgi ir tā justies.

Vienu gan esmu sapratusi skaidri. Ja cilvēks neprasa padomu, es to nenodu. Ja prasa, mēģinu saprast, vai tiešām prasa to padomu vai pretendē un manu uzmanību un līdzi jušanu. Jo padoms ir viens no vieglākajiem veidiem, kā atkratīties.

gaga, labāk tukši nemuldi par to, par ko Tev nav nekādas sajēgas. Aizej patamborē labāk vai uzcep kādu plācmaizi.

jā, un eksistenciālis ir viens no piemēriem, kāpēc cilvēki, kam ir kāda sava doma, varētu izvēlēties še neienākt vai neko neteikt.

tagad laikam vajadzēja izsamist, cik viņam traģiska dzīve un kā visa pasaule viņa globālo traģēdiju nav novērtējusi.

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> gaga, labāk tukši nemuldi par to, par ko Tev nav
> nekādas sajēgas. Aizej patamborē labāk vai
> uzcep kādu plācmaizi.

:-) he

manuprāt ir otrādi
GAGAI tāču ir tā reālā sajēga šajās lietās

vai es atkal neko nesaprotu