monis
paskatīsimies mazliet no ciniskās puses.
es te savulaik rakstīju precīzus ieteikumus, kur cilvēkiem zvanīt, kur iet... domā, kāds gāja? kāds meitēns varbūt...
vai tāpēc tiešām prasīja, ko darīt? nē, neticu. gribēja gan to pažēlošanu, gan parunāšanos. vecis, protams, neatzīsies...
atvadījās, sacepās, bet pēc mēneša atkal ir klāt un raksta, cik viņa māte nešpetna (pilnīgi noteikti), ārsti alkatīgi (daudzi tiešām tādi ir), farmindustrija vispār asinssūcēja (baigais jaunums, ne?)
daži joprojām sēž forumā un stāsta, ka viņiem valsts (partija utt.) neļauj nomirt... vai tiesa?
ir zināms, ka arī Rietumeiropā daži sabiedrībā diezgan zināmi ļaudis ir rakstījuši uz visām debesu pusēm (cilvēktiesību organizācijām utt.), ka viņiem, lūk, neļaujot nomirt (ir bijušas kampaņas), lai gan var braukt uz Šveices "Dignitas" un mierīgi mirt nost, jo diagnoze atļauj (smaga depresija, inkurabla onkoloģija), 4000 eiriku laikam tas "prieks" maksā, un tas vienam Rietumu pilsonim ir sīkums, bet nē, nebrauc vis... tātad negrib vis mirt, galu galā, sev pievērst uzmanību var arī tā.
bet tagad no otras puses, mēģinot iejusties.
nenosodu to, jo zinu, kas tas par stāvokli, sajūtas ir īstas: gribas vienkārši nebūt, jūties kā kucēns lietū un salā ar salauztu kāju, pilnīgi viens, absolūti pamests, gribi iztvaikot vai izšķīst skābes vannā, var raudāt 24 stundas no vietas bez mazākās atvieglojuma sajūtas, sagraizīt rokas un kājas, nav pilnīgi nekāda stresa par to, kas notiks ar bērniem vai citiem, par kuriem esi atbildīgs vai kuri varētu pēc tam raudāt un justies visu mūžu šausmīgi vainīgi, ka nav redzējuši, nojautuši (tā arī notiek), viss tomēr vienalga. tāda sajūta, ka aiz krūšu kaula ir melns caurums. tad, protams, runas ir lirika. visas un jebkādas. ja saruna ir tieša vai pa telefonu, ir jābūt gatavam klausīties tādā cilvēkā, viņu nepārtraucot neprognozējami ilgi.
esmu runājusi ar cilvjiem, kas moderē pašnāvnieku lapas ārzemēs. daudzus pēc tam viņi satiek. daudziem ir vienāda uzvedība sākumā, bet citāda vai atšķirīga rīcība beigās un otrādi. nekas nav prognozējams, palīdzētājam tikai galvā riņķo iespējamie lasītie vai iemācītie varianti. neviens īstenībā negrib nekādus padomus. cilvēki grib izrunāties, un to viņi tur dabū. tad domas pašas sakārtojas, labi, kaut daļēji. un tāpēc arī te visi potenciālie paliek, jo ar viņiem "laiž liriku", jo virtuāli ir grūti runāt un kaut ko par sevi stāstīt, ja nav responses, tu nedzirdi to otru cilvēku elpojam pie telefona otrā galā. ja ir atbilde, kaut "klišejiska", var nomest vilnu. nav tādu īsto un neīsto pašnāvnieku. ir cilvēki, kas pirms tam ir taisījuši pamatīgas histērijas, ir tādi, kas ir klusi krāmējuši mantiņas, tādi, kas ir bijuši mierīgi līdz pēdējam brīdim, pat jokojušies ar bērniem. vēl var diskutēt par tiem, kam izdodas un par tiem, kam neizdodas, bet, ja cilvis runā, tā vienmēr ir nopietna zīme. tāpēc es nevienu neierindotu pie neīstajiem, ar to ir daži baigi uzrāvušies un raudās visu mūžu. un arī pārējiem iesaku tā cilvēkus negrupēt, jo dzīvē tas neatbilst patiesībai. slavenajā internetā var gūt maz labas info par šiem stāstiem. tie vairāk lasāmi dzīves aprakstos grāmatās.
te nav krīzes centrs ar noteikumiem. es pati tur vērsos savulaik un pēc tam vienu reizi mūžā laikam 6 stundas esmu runājusi pa tālruni ar vienu pašnāvnieku. jedritvaikociņ, es biju slapja līdz ādai, jo viņš mani izsūca sausu fiziski un emocionāli. tas bija baigi, baiga bija arī situācijā, kādā jau tā nestabilais cilvēks bija nokļuvis. pa skype man padomus deva druška, kas mācījās psihoterapiju, man bija zināms nodrošinājums, ko sniedza mazāk emocionāli iesaistīts cilvēks, un mēs kaut kā tikām galā, bet es pēc tā teiktu, ka lirika arī ir tā, ja grib sacīt, ka te visiem tagad kāds pašnāvnieks no pekles jāvelk ārā, jo tas ir naivi domāt, ka kādu šādā brīdī tiešām interesē tikai psihiatra X tālrunis. vēlmes ir gluži citas, turklāt neapzinātas. būs centieni no atbalstītāja pāris stundās dabūt visu to, kas nav dabūts agrīnajā bērnībā no dzīvē svarīgajiem ļaudīm.
mūsu zemē formālu palīdzības iestāžu ir maz, un tās visi zina; piemēram, Tvaika ielas aptuveno atrašanās vietu. bet es teiktu, ka tā ir slikta un nepilnīga "palīdzība" gan no tā viedokļa, ka cilvēks nesaņem tur to, ko cerējis (ka kāds viņam pievērsīs uzmanību, viņā klausīsies, viņš kļūs stiprāks), gan arī tīri profesionāli, jo nav ne psihologa (vienīgi testēšanai), ne psihoterapeita, ārsts pa retam, pārējā laikā māsas ar diezgan tiesājošu attieksmi, vēl tur vajadzētu droši vien sociālo darbinieku utt., varbūt kādam nav ko ēst un kur dzīvot. labākais, ko tur var "palīdzēt", ir ierakstīšana pacientu reģistrā, citiem vārdiem, sodīšana. dažs no tā vienkārši iemācīsies, ka neko nedrīkst izpaust un nākamreiz nodarīs līdz galam, kā tas ne reti notiek.
tāpēc forums ir derīgs lirikai, arī klišejām manis pēc, jo cilvēks iesaistās, domā, izmet agresiju... cita lieta, vai to visi lasa, grib lasīt un iesaistīties debatēs ar cietēju. es personiski to daru reti, jo man nav tik daudz resursu.
starp citu, ne tik ļoti sen Tvaika ielā psihologu grupa cilvēkiem, kas bija mēģinājuši veikt pašnāvību, piedāvāja pēc iznākšanas no slimnīcas apmeklēt grupu nodarbības bez maksas. Jūs domājat, ka kāds gāja? nē, knapi kāds... es nezinu, kā tās psiholoģes būtu izturējušas bez maksas, varbūt kāds fonds būtu sedzis, jebkurā gadīumā tas nozīmētu dabūt pār savu galvu to, ko tas cilvēks dzīvē nav saņēmis. tas ir baigs darbs. ne velti viens psihoterapeits teica, ka atkarīgu dvēseli var izturēt tikai vienu stundu un par samaksu.
zinot fox un gaga, es domāju, ka viņas vnk dalās savā pieredzē. turklāt es sajūtu pazīstamu smaržu, ne pamatojumu. pierādi smaržu, ja vari, bez laboratorijas, un izskaidro to man. nav nekādas vienas, pareizās pieredzes. tā tikai bērni domā, es atvainojos. visa pasaule tāda un šitāda, melns un balts... nu nav tā. iemācies spēles noteikumus. izaugsme ir paradoksāla lieta, loģikas tur nav, pamatojumu un pierādījumu ne tik; ja patīk vārdu spēles, tad loģika ir paradoksā. kā teica kāds viedais: "Es ticu tāpēc, ka absurds". un vēl nesen lasīju kādas psihoterapeites teikto: "Līdz vieglajiem secinājumiem jānoiet diezgan garš ceļš."
Edited 3 time(s). Last edit at 11.11.2010 12:02 by Runcene.