Neizprotu jēdzienu par mazvērtības kompleksu. Vienmēr, kad sākas runas par neglītu ārējo izskatu, lielākā daļa izbļauj:"Tev ir mazvērtības kompleksi".
Tāda sajūta, ka tas ir tāds teorētisks aizsegs, lai izvairītos no atbildes :" Jā, tev tiešām ar izskatu nav paveicies".
Protams, paveras jautājums, ko tad es gribu no citiem, lai mani pažēlo - varbūt.
Ļoti maz informācijas par neglīteņu dzīvēm, it kā tas ir kāds tabu, bet es redzu kā arī man apkārtējie cilvēki, kam tas izskats ir neveiksmīgs - cieš, cieš gan privātā, gan profesionālā dzīvē.
Es arī nezinu ko atbildēt šiem cilvēkiem, kuri ir iekrituši šajā, ja tā varētu teikt, izlozē.

Psihologi ir aprakstījuši mazvērtības kompleksus, esmu tos apzinājies, bet es neredzu risinājumu. Kas man var mainīties, ja realitāte griež.
Iespējams man teiks, uzlabo savu izskatu, bet realitātē tas nav iespējams, var nedaudz uzlabot šo to - frizūru un apģērbu, figūru, sievietes - meikapu. Bet ģenētiskās dotības tāpat neiespējami mainīt, piemēram sejas mīmiku, proporcijas, kaulu uzbūvi.
Pat tie, kas ir devušies pie plastiskā ķirurga neko jau daudz nav uzlabojuši.

Nesaprotu, kā samierināties ar realitāti. Tas ir drausmīgi.Tā ir neveiksme. Man bija viss - izglītība, spējas, man par daudz ko būtu jābūt pateicīgam, pilnīgi viss , ko varēju panākt - sapratu, ka ir realizējams, bet es nekad tā īsti nedzīvošu savas ārienes dēļ.
Tas mani dzen neirozē.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.10.2010 21:40 by drudzis.

drudzi, Tu ej pie psihoterapeita?

Pagātnē gāju pie psihologa. Zinu, ka psihologs ir cits speciālists, bet viņš praktizēja kā psihoterapeits. (biheivorā terapija).
Kad pieminēju savu izskatu, man lika nosaukt, kas tieši man sevī liekas negļīts. Realitātē es tā īsti nevaru pateikt kas tieši, bet ziniet - pilnīgi viss. Man pateica - es to neredzu ( es nodomāju - interesanti vai speciālist, kuram maksā teiktu ko citu), tad sākās runas, ka pie mazvērtības kompleksa nav iespējams veidot attiecības.
Pēc gada ar mani sadarbību pārtrauca, nesaprotamu iemeslu dēļ.
Tas nav mans vērtējums, tas ir man apkārtējo cilvēku vēŗtējums. Cilvēki ir atklāti.
Man nevar palīdzēt šie speciālisti, jo man tiešām ir neglīts izskats.
Ziniet, ir filmas "Operas spoks", "Monstrs". Skatoties es redzu sevi, un tādā ziņā, ka mans ārējais izskats kropļo manu psiholoģiju.

Nu kādas tik muļķības cilvēkam neienāk galvā!!! Pilnmēnes???
Beidz pats sevi nonicināt!! Sevi mīlēt vajag.
Cilvēks ir tk skaists un izskatīgs, cik skaistas ir viņa domas, cik laba sirds.
Ja no tavas dvēseles dziļākajiem stūrīšiem izstaros mīlestība, tad tas būs redzams jebkuram , kas uz tevi paskatīsies.
Neredz jau tavu fizionomiju, bet to domu un jūtu starojumu, kas ir ap tevi.
Pamēģini-redzēsi, ka uz ielas ejot pretīmnācēju acis pie tevis pakavēsies.....
Pierādīts fakts!!!

ziniet, es nekāroju būt skaists, bet vismaz līdzīgs cilvēkam. Jūs neziniet par kādu fizisko neglītumu tiek runāts. Cilvēki raugoties manā sejā saviebjas vai jūt žēlumu. Daudz reiz man ir likts aizvākties no cilvēku sabiedrības.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.10.2010 22:04 by drudzis.

Tie , kas liek aizvākties no "cilvēku" sabiedrības....kas tad viņus ir ierkatījis šai sabiedrībā? Kas tās ar privelēģijām vieniem, kas liegts otriem?
No TĀDU ...sabiedrības pašam laicīgi jātiek prom!
Protms nezinu kāda ir tava sejas nepilnība, bet TU esi CILVĒKS .
Vienalga vai tu esi spalvains, kraupains, pumpains, bez zobiem,bez deguna ar vienu aci, ...
Nu kā var teikt -gribu līdzināties cilvēkam! Tad kuram tad? Kurš ir tas etalons?

bla bla bla

Raita, cilvēku sabiedrībā pastāv ļoti strikti principi- kas ir skaists un kas nav. Viasas tās Tavas iedvesmojošās runas ir fufelis. Cilvēki vienmēr tiek vērtēti pēc izskata, vismaz sākumā. Un mūsdienu sabiedrībā ir ļoti grūti dzīvot tādam, kas tiek uzskatīts par neglītu. Tā nu tas ir, to nevar noliegt.

Parasti tie nav visi, bet atsevišķi cilvēki.
Un tas nav arī atriebības vai konkurences nolūkā. Vienkāŗši nopūšot - ej varbūt mājās. Daudzi ir teikuši, ka manis žēl. Ir daudz kritiskākas piezīmes.
Man nav etalona.
Es redzu arī pēc citiem cilvēkiem, kā piemēŗam profesionālā vidē tiek zaudēs viss, neskatoties uz augstu darba potenciālu. Jūs to neesat ievērojuši?
Redzu daudzus cilvēkus, kam ar izskatu nav paveicies, kas cieš un ir nelaimīgi. Bieži no šādiem līdzcilvekiem redzu tādus pašus nožēlas skatienus.

Droši vien pareizāk bija uzdot jautājumu - kā samierināties ar savu likteni?
Jo ziniet, es nespēju...

Piekrītu. Grūti.
Bet vai tu dzīvo priekš citiem un citiem par pieku? Kā peizāžs uz ko "cilvēkiem" paskatīties?
Un nedod Dievs, viņi ieraudzīs ko neglītu savā tuvumā.Tad "cilvēki" jutīsies vīlušies un apdalīti savā mazajā pasaulīte....jo redz ar mazajām smadzenītēm nevarēs izdomāt, ka arī tas neglītais ir viņa pasaulītes daļa. Un "cilvēks " būs nelaimīgs!!!! Vai vai vai...
tāpēc jau dzen prom tos , kas ir ar prātu un dvēseli apveltīti CILVĒKI.
..., skaistajiem ir viss, ????
gudrajiem pieder pasaule!!!!

Ja Tu pats neesi vēl atradis atbildi, tad diez vai kāds Tev to šeit sniegs. Man ar izsaktu viss ir kārtībā, bet es tāpat vispār neeju sabiedrībā, ne ar vienu nekomunicēju, domāju tikai par nāvi. Un ko tad kāds var ieteikt? Varbūt kā veiksmīgāk mezglu striķī iesiet. Visiem viss ir pie dirsas, it sevišķi citu problēmas.

Raita, atvaino, bet Tu nu gan atal esi kartējā stulbā kaza....

Redzi ex.fool Tu mini, ka Tev ar izskatu viss kārtībā un Tev ir sociofobija, Janetty arī minēja, ka ir skaista, un no mals izskatās, ka dzīve izdevusies, bet tomēr ir sf.

Bet man ir tāds redzams apstāklis.
Es pat domāju varbūt man nav sf, :):):)

Jā jā ir mūsu sabiedrības liela daļa sevi izcēlusi ar kaut ko īpašu-ar naudu,ar varu,ar visatļaitību,ar cinismu, ar nesodāmību. arī ar izsktu....
kas nu kuram ir ar to mēģina izsisties....tikai uz kurieni?
Visi mēs dzīvi sākam kā Dieva bērni -pliki un šķīsti
Un visi mēs aiziesim uz TURIENI....bez naudas, bez varas, bez skaistuma....tikai ar to ko dvēsele aiznesīs līdzi.
Man jā jautā ,cik liela ir tā dabas kļūda? Neļauj sevi žēlot, jo tev ir visss, ...
Uz pasaules noteikti ir cilkēks kuram tu ļoti esi vajadzīgs un kuram esi vai būsu pats pats labākais.
Vai zini, ka suns mūs mīl ar beznosacījumu mīlestību???
Viņš vienkārši mīl.!!!!!

Zinu, ka tā ir žēlošanās un ka tai nav rezultāta. Neko nevaru darīt.

existential....
Varbūt es esmu arī stulba kaza....bet tad arī tikai tāpēc , ka nepiekrītu tām mūsu sabiedrības dogmām?
Vai tu dzīvo tikai tāpēc , lai katru dienu kādam izpatiktu?
Un ja nu tu kādā dienā nevienam nepatiksi????...
Arī kazas lai arī stulbas, bet dažas ar smadzenēm!!!!!

Jā, jā, aizej un pastāsti to kaut kur citur. Šitās veco babenīšu runas mēs visi zinām.

Pietam- ja Tev ir "daudz" naudas, tad izskats vairs nenozīmē ABSOLŪTI neko, ja Tu vēl neesi pamanījusi.

lūdzu, neķildojaties...

Tam nepiekrītu - nauda nedara neko.

Ir kaut kādas atsevišķas dzīves prioritātes, bet nauda/bagātība - nē. JO tas nav nekas neiespējam kļūt bagātam, bet vai kļūsti laimīgāks, nedomāju. Tas nav mazsvarīgi, bet dzīvi nevar nopirkt.

Raita, vienalga- kam Tu piekrīti, kam nē, bet sistēma darbojas tik un tā. Un lai cik tas arī nebūtu skumji- Tu neesi pilnīgi nekas šajā sistēmā, tāpat ka es, vai drudzis. Mēs esam tikai mazās peškas. Sistēma iet uz priekšu un tai ir pidirst, ko mēs šeit šajā mikro-forumiņā domājam par visu to.

drudzis, nu Tu gan mels niekus. Ja Tev būtu miljoni- tad Tu pat nevarētu atkauties no viskrutākajām čiksām apkārtnē. Bet te jau protams nav runa par mīlestību vai ko tādu, bet par tīrām fiziskām izpriecām.

drudzi

ok, pieņemsim, ka neesi apolons un ka tur neko nevar darīt...

izklausās, ka Tu esi iekūlies pie švaka profesionāļa savulaik. tā gadās. pašai arī ir tāda pieredze.

jebkurā gadījumā Tu pēc saskares ar šo psihologu esi izdzīvojis, tātad varam ticēt, ka esi kļuvis stiprāks. ir simtiem stāstu g. k. no mammām, kad ārsti ir teikuši, ka viņu bērns nekad nestaigās, būs garīgi atpalicis... manā iepriekšējā darba vietā visām kolēģēm bija prognozēts, ka viņu bērni būs vai nu debili vai mirs bērnībā. nevienā gadījumā tā nebija noticis. tātad ir iespējams satikt sliktus profesionāļus arīdzan.

tātad šis tas mūsu pieredzē ir kopīgs. es gan zinu, ka tas visai maz palīdz, jo tas Tev neļauj justies labāk. es varētu saklabināt vēl tekstus, un arī tas maz līdzēs. pierādīt pretējo man neizdosies.

pagaidām Tu nesaproti, ka skaties uz sevi kājām gaisā. šīs lietas nevar iestāstīt, jo Tu domā, ka tas ir kas objektīvs.

tāpēc es tikai varu ieteikt mēģināt vismaz vēlreiz atrast labu psihoterapeitu. cilvēki var dzīvot šai pasaulē, lai kādi viņi būtu. te visiem ir vieta. Latvijā vispār ir problēmas ar pašvērtējumu. cilvēki reizēm atļaujas nolikt citus tāpēc, ka paši jūtas maziņi. un mēs uzķeramies, ja paši esam diezgan švaki. es domāju, ka ir veidi, kā Tu noteikti vari sevi īstenot, tikai tie mazliet cītīgāk jāpameklē.

par to, ko kāds runā par maksu vai bez tās. man šķiet, ka par šo pasākumu kaut kas ir jāmaksā. tur ir dziļa fiolozofija. tas ļauj justies komfortablāk pašam.



Edited 2 time(s). Last edit at 28.10.2010 15:34 by Runcene.

Ķildās arī rodās kāda taisnība.
Ex...Par vecumu nesūdzos un bla bla...arī zinu o saku.
Nesēžu un par nāvi nedomāju.
Palasi statistiku ....cik laimigu bagātnieku tu man vari nosaukt! ???
Tiešām ar lielu naudu ir vieglāk, bet vai laimīgāk? Man arī gribās vairāk, bet starp nelamīgajiem sevi neieskaistu!
drudzi
Es arī neesmu skaista, bet arī ne neglīta...
bet Dievs man ir devis labu sirdi un iemācijis mīlēt ....arī caur lielām sāpēm un grūtībām....

Tas viss nosacīti. Sabiedrībā ir bagāti cilvēki, kuri savas nepilnības kompensētu ar naudu, bet es domāju, ka viņi saprot, ka cilvēki apkārt viņus neizvēlētos citu iemeslu dēļ, kā nauda. Tas viss var zust un arī cilvēki visapkārt.

drudzis
Mjaa..... katram savs :)
"Es redzu arī pēc citiem cilvēkiem, kā piemēŗam profesionālā vidē tiek zaudēs viss, neskatoties uz augstu darba potenciālu. " Piekriitu tikai par kaadiem 30% !
Esmu pievilciiga sieviete, diezgan labi "saglabaajusies" saviem 37 gadiem, tikai dazi cm. shur tur par daudz vai par maz, lai buutu 90-60-90, un augums 175cm.... Tu runaaji par skaistuma etalonu.... Nu un tad?! Jau kopsh sevi atceros, mociijos no garastavokla svaarstibaam un biju patologiski kautriiga un pusaudzes gados saakaas murgs - nenormala soc.trauksme. Liidz ar to izveleejos darbu, kuraa minimaali jaakontaktee ar cilveekiem, kuraa nav paaraak liela atbildiiba... Man patiik savs darbs, bet ja nemociitos ar SF, noteikti straadatu ko citu, kur vareetu pielietot savu aarieni, zinaasanas... Man buutu daudz draugu (man nav neviena), appreceetos daudz agraak un jau buutu vismaz 2 beerni utt. Bet man no daudz kaa bail, jo vienmeer esmu bijusi stingra pret sevi - ja jutu kaut mazakaas shaubas, ka netiksu galaa ar darbu - atteicos ..... Lai gan ir bijusi labi piedavaajumi. Nu kautvai braukt uz aarzemeem papildinaat zinaasanas studiju gados BEZMAKSAS ... No visas grupas piedaavaja tiesi man... Atteicos! Jo bija bail braukt uz sveshu zemi pie svesiem cilveekiem, bail, ka pienaaciigi nevareesu kontakteet anglju val., ka kautko nesapratiisu un peec brauciena nevareesu prezenteet pilnveertigu atskaiti.... Rakstiskajos eksamenos shajos prieksmetos man bija loti labas atziimes, bet pielietot savas zinaasanas pilniibaa taa arii nevareeju.... lai vai kaa ciinijos... nepaliidzeeja ari psihologijas studeesana :))) Atteicos arii no izdeviigiem piedaavajumiem, ja bija jaausztaajas publikas prieksaa, jaaiepaziistas ar jauniem koleegiem.... utt. Triiceeju liidz giibsanai... Tagad samierinaajos... stradaaju savu darbinju , ar cilvekiem jaakontaktee minimaali.. prieksnieciba noveertee manu rakstisko darbu un noveertee labi, bet par karjeru neveelos pat domaat, jo attiecigi buus "jaaiziet sabiedriibaa"... Visu dziivi mociijos, ciiniijos, meginaaju.... tikai nervus sabeidzu... tagad samierinaajos :))) un palika vieglaak! Labi, ka vareeju sanemties izveidot gimeni :) Tagad taa man ir pirmajaa vietaa - mans viirs un meitina :)
taa kaa redzi.... pievilciiga aariene un pat zinaasanas ar taadu fobiju "buketi" kaa man neko daudz nedod.... Un esmu redzeejusi tik daudz looooti nepievilciigu cilveeku, bet vini iet pa dziivi kaa tanki :) un viniem pofig, ko par viniem domaa sabiedriiba..... Domaaju, ka probleema galvaa.... Turklaat viirietim buut nepievilcigam ir vieglaak ne kaa nepievilciigai sievietei.... man taa skiet........
P.S. Starpcitu, beerniibaa un pusaudzes gados es sevi uzskatiiju par izcilu negliteni :)))) Cik Tev gadu? Vai nav tie trakie padsmit gadi? :)

existential fool
" Man ar izsaktu viss ir kārtībā, bet es tāpat vispār neeju sabiedrībā" Gandriz kaa par mani :))))) Es izeju tikai tik daudz, cik ar meitinu ciemos pie radiem, pulcini, vai ar savu gimeni organizejam nedelas nogali, sad tad ar maasas gimeni, bet neko vairaak.... Ciemos lielaas kompanijaas neesmu bijusi vismaz pusgadu........

Tieši tā, kā Janetty saka- soc. fobija un nedrošība par sevi piemeklē neatkarīgi no fiziskā izskata. Ko dod super labs izskats, ja tu vispār neizej no istabas? Neviens tāpat to neredzēs. Bet profesionālās un personiskās kvalitātes var pacelt cilvēku pāri visām šīm lietām.

Janetty, njā, kad gadās kādas saskarsmes, sievietes izsaka komplimentus- cik es esmu jauks un foršs u.t.t. Bet iekšējā nedrošība ir tik stipra un visaptveroša, ka es tik un tā nespēju normāli eksistēt.

Plus, es neredzu nekādu jēgu šai eksistencei. Vienīgais par ko es varu domāt ir- kā visu so sviestu izbeigt.



Edited 2 time(s). Last edit at 26.10.2010 17:59 by existential fool.

Protams, ka ar lielu ir lielas čikses. Nauda kādreiz beidzas...priecājoties aizmirsīsi, ka nauda jānopelna.
Un arī jaukās meitenes tu tū!
tāda ir dzīve, es arī pie plika veča neietu....Esmu to vērta lai par mani maksātu!
Drudzi.
Runcene pareizi saka, jāiemācās sevi mīlēt. Tikai arī psixterapeiti ir sākuši pelnīt lielo naudu...grūti atrast TO kam palīdzēšana ir kā svētība.
Man tādu satikt nav izdevies.
Šeit ir tikai forumiņš, bet ir daudz labu cilvēku šeit viens otram palīdzējuši. Un no sirds.!!!!
Jau tas vien , ka esi padalījies ar mums savās izjūtās ir kaut nedaudz tevi pacēlis. Vai ne?

existential fool
:))))))))))) Man savukart, no viriesu puses bija daudz komplimentu (ir arii tagad), bet tas nevairoja manu pasapzinju, nemazinaaja SF, es nepratu veidot attiecibas (un neprotu arii tagad) . Mans viirs ir Liktena daavana par manaam ciesanaam :) Izredzes izveidot gimeni man tiesaam bija nieciigas.....
Pavisam nesen braucu ar viiru sab.transportaa....... zoliids viirietis ~ 50 gadi ilgaaku laiku veeroja muus, tad peeksnji viiram saka,- es saneemos pateikt jums tikai tagad, kad jau jaakaapj laukaa (gadiijumam, ja mans viirs sadomaa vinju mest pa durviim) , ka vinam (manam viiram) ir loti skaista sieva. To vins izteica ar taadu sajuusmu..... piemineeja pat egiptiesu vai grieku skaistumu, preciizi neatceros - kuru......... vareeja just, ka vins runaa no sirds... iedzeeris noteikti nebija.... Apkarteejie skatiijaas uz mums... bet tas viirietis veel piemineeja, ka vins sho to sajeedz no teelniecibas, tad sajutaas mazliet neerti no savas atklatiibas, fiksi izkaapa no trolejbusa.... Paskatijos uz viiru, tas seezh lepns un smaida :)))))))) Izskatos labi, gudra, bet esmu zakjpastala, kaadu veel buutu gruuti atrast :)))) Nu vai nav smiekliigi?

Paldies par garajām atbildēm.
Varbūt arī speciālists bij šaubīgs... Tomēr man liekas, ka vienkārši nezināja, ko īsti ar mani iesākt. Atceros vidusskolas laikā mana kāda pedagoģe iebilda pret manu ideju iet uz rīgu studēt, tolaik es nebiju tik nepārliecināts par sevi un tomēr aizgāju uz rīgu, un, šķiet salūzu. Viņa man atklāti pateica, ka esmu neglīts, bet to iespējams darīja manā labā, lai cik tas riebīgi neliktos, varbūt lai nedzīvotu ilūzijās, jo pusaudžu vecumā es biju varbūt pozitīvs.Iespējams, lai pasargātu no " vilku bara", jo viņai bija uzskats, ka labāk būt laukos kaut kas, nekā rīgā pazust.(lai gan es vēl joprojām neizprotu viņas domu/ideju).
Domāju man jāsamierinās ar realitāti.
Neirozi uzdzen arī fakts, ka pie sava izskata es nevaru atļauties drebēt darbā, kad atbildu uz telefonsarunu, vai ēst kopā ar kolēģiem. Tas viss uzliek papildus nesmukumus, piemēŗam ir dīvaini, ja darbā pastāvīgi atsakos no pusdienošanas ar darba kolēģiem, labi, ka ir trankvilizatori, jo ja zinu, ka neizvairīšos no pusdienošanas, man var draudēt atlaišana vai mobings, tad atlikušās darba dienas laikā esmu "iemidzis", darbs rit lēni. Nožēlojami.:):):)
Šķiet biju samierinājies ar domu, ka būšu viens visu mūžu, līdz apjautu, ka profesionālajai dzīvei ir liels sakars ar privāto. Ja būtu iespējams mainīt skatījumu uz savu dzīvi es mainītu, iespējams agrāk to negribēju pārlieku žēlojot sevi.
...."Latvijā vispār ir problēmas ar pašvērtējumu. cilvēki reizēm atļaujas nolikt citus tāpēc, ka paši jūtas maziņi. un mēs uzķeramies, ja paši esam diezgan švaki".... Šo esmu ievērojis, ka tiek pazemoti citi, ja pašiem ir kādas nepilnības/pazemoti pagātnē. Redzu, ka ir cilvēki, kuru pašvērtējums neiedragājas, neskatoties ne uz ko, vai arī tā ir tikai maska.
Ādlera uzskats par neirozi:"Neiroze: tā sākas, kad cilvēks vairs nespēj izturēt spriedzi starp savu nepietiekamo stāvokli un ideālo stāvokli, par kuru sapņo.". Agrāk domās dažreiz sevi idealizēju, tieši ārējā izskata ziņā. Piemēram, es iedomājos, ka neesmu tik neglīts un jūtos labi. Iztēlojos, ka izskatos normāli, reizēm atļaujos domās iztēloties simpātiskam, protams tad atkal foto bildēs un spogulī skatos un redzu drūmo realitāti.Vai arī cilvēki liek saprast realitāti. Varbūt man nedrīkst tādas ilūzijas galvā radīt...
Tur jau tā lieta, ka man ir 27 gadi, un rakstīt savas problēmas žurnālam " labiņa" par vēlu. :):):) Tai vecumā man bij nedaudz savādāka attieksme pret dzīvi, nebij tik traka nepatika pret savu ārējo izskatu, vienlaicīgi man nebij SF, bet.... cilvēki teica, ka nedzīvoju realitātē. ( Tai laikā nebij fotoaparātu un es pats sevi nevarēju redzēt no malas).
bet agrāk es nekad sevi neredzēju no malas, jo foto/video bij ļoti rets pasākums. Varbūt problēma, ka domās pārāk sevi idealizēju, bet realitātē nesaņemu to, ko it kā esmu nosapņojis, un pietiek tik nospiest pogu uz fotoaparāta, lai tas kļūtu manāms, nezinu.

Jā, katram sava mācību stunda.
Iesaku palasīt Vīlmu Lūli!