Vakar grāmatā "Tagadnes spēks" izlasīju par mazītiņu eksperimentu.
Aizveriet acis un sakiet sev: Interesanti kāda būs mana nākamā doma? Pēc tam ļoti uzmanīgi jāgaida nākamā doma...
Man neinteresē jūsu nākamā doma, bet tas kā jutāties šajā gaidīšanas brīdī...

Man personīgi bija patīkami izjust klusumu savā galvā, kamēr gaidīju domu.

ja domas traucee dziivot Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vakar grāmatā "Tagadnes spēks" izlasīju par
> mazītiņu eksperimentu.
> Aizveriet acis un sakiet sev: Interesanti kāda
> būs mana nākamā doma? Pēc tam ļoti uzmanīgi
> jāgaida nākamā doma...
> Man neinteresē jūsu nākamā doma, bet tas kā
> jutāties šajā gaidīšanas brīdī...
>
> Man personīgi bija patīkami izjust klusumu savā
> galvā, kamēr gaidīju domu.

Nu ja būtu līdzīga metode, kā izdēst no atmiņas hipnozes, svešas
Vai viņas identificēt, pierādīt :-) tad butu veselīgi

Neesmu šādi mēģinājis bet kāds tur klusums var būt galvā. Tiklīdz sāc gaidīt domu tā domā par to kāda būs tā nākamā doma un tā jau pati arī ir tā nākamā doma... kā tur var būt kāds klusums...?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ahā, turklāt domas jau nav tikai verbālā veidā, ir jau arī tēli, krāsas, sajūtas, neskaidras atmiņas. Smadzenes ir daudz sarežģītāks un cienījamāks orgāns nekā domā dažādu pekstiņgrāmatu sacerētāji.

gaga Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ahā, turklāt domas jau nav tikai verbālā
> veidā, ir jau arī tēli, krāsas, sajūtas,
> neskaidras atmiņas. Smadzenes ir daudz
> sarežģītāks un cienījamāks orgāns nekā
> domā dažādu pekstiņgrāmatu sacerētāji.

Un spēks ir ticībā, ja mēs ticētu ka gaga zina visuma kodu un viņas vārdos slēpjas maģisks spēks, kas atbrīvo mūs
no visām diagnozēm un mūs piepilda nebeidzama mīlestība, kā saules stars saulainā rītā un visas lietas kļūst
mazsvarīgas, kā viņa saka, tikai jūtas izsaka cilvēku un atbrīvo sirds spēju piepildīt dzīvi ar mīlestibu

tad mēs uzvarētu visus šķēršļus arī tos mazinjos sēkociņus, kam mēs kāpjam pāri lieliem soļiem visu pārspilējot..

bucas

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Neesmu šādi mēģinājis bet kāds tur klusums
> var būt galvā. Tiklīdz sāc gaidīt domu tā
> domā par to kāda būs tā nākamā doma un tā
> jau pati arī ir tā nākamā doma... kā tur var
> būt kāds klusums...?

Nu man arī tieši tā šķiet.
Mums padomj.l., otrajā klasē bija tāda spēlīte starpbrīžos, ''davai, uztaisam klusumu un nedomājam...''
Toreiz jau nodomāju, kā gan tas iespējams, jo šķita, ka ir kā ku! saka.

Man tas arī liekās neiespējami. Pat biedējoši. Jo tad jau beigas.... Kad pāris reizes bija dzīvē tik slikti, ka krāsa attēlam zuda, tad bija tāda dīvaina sajūta, sākumā sīkoņa, dunoņa galvā un tad it kā tāds pabaiss klusums it kā tuvojās... brrrrr .... atcerēties negribās. Nu tā kā uz bezsamaņas pusi kad ir.

Tā ka domas var tikai novērst uz citām domām, varbūt mierīgākām, varbūt mazāk kaitīgām.